Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-1/24

Rīgā 2009.gada 18.februārī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 15.pantu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 13.punktu, kā arī izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa “Sanatorijas sauļotava” (valsts aizsardzības Nr.4927) Dobeles rajonā, Īles pagastā, Īles muižā (būves kadastra apzīmējums 4664 003 0066 003) (turpmāk – Objekts), izslēgšanu no Pieminekļu saraksta. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Izraksts no Inspekcijas komisijas “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2008.gada 28.oktobra sēdes protokola Nr.10;

1.2. Informācija par Objekta nosaukumu un atrašanās vietu;

1.3. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.4. Objekta apraksts;

1.5. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.6. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.7. Pamatojums Objekta izslēgšanai no Pieminekļu saraksta.

2. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (turpmāk – Likums) 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – objekti un teritorijas, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. No šī panta izriet, ka pamats objektam atrasties Pieminekļu sarakstā ir tā kultūras pieminekļa vērtība, ko veido kultūrvēsturiskā vērtība un objekta saglabāšanas interese. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu priekšlikumus par objektu izslēgšanu no Pieminekļu saraksta Inspekcija izskata, izvērtējot konkrētā objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā attiecīgā objekta vēsturisko, zinātnisko, māksliniecisko vai citādu kultūras vērtību un kultūras pieminekļu tipoloģiskās grupas izplatību Eiropā, Baltijas jūras reģionā, Latvijā vai citur.

No Pieminekļu saraksta objektu var izslēgt saskaņā ar Likuma 15.pantu, ja tas pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību. Šādā gadījumā saskaņā ar Noteikumu Nr.473 11.punktu Inspekcija sagatavo Kultūras ministrijas rīkojuma projektu par kultūras pieminekļa izslēgšanu no Pieminekļu saraksta.

3. Inspekcijā 2008.gada 28.oktobrī izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt tā izslēgšanu no Pieminekļu saraksta. Kultūras pieminekļa statuss un no tā izrietošie apgrūtinājumi un īpašnieka (valdītāja) tiesību aprobežojumi šajā gadījumā nav samērojami ar nelielo sabiedrības labumu, kas būtu gūstams Objekta saglabāšanas gadījumā, it īpaši ņemot vērā ierobežotās Objekta praktiskās saglabāšanas, izmantošanas un pielāgošanas iespējas.

Savlaicīgi neveiktu remontdarbu rezultātā Objekts ir bīstamā tehniskā stāvoklī un pārbūvju rezultātā ir daļēji zaudējis savu autentiskumu. Objekts ir Labklājības ministrijas padotības iestādes sociālās aprūpes centra “Īle” apsaimniekošanā un tiek izmantots aprūpes centra darbības nodrošināšanai. Aprūpes centrs nodrošina ar mājokli, apģērbu, uzturu, veselības aprūpi, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju pilngadīgas personas ar smagiem garīgā rakstura traucējumiem – pirmās un otrās grupas invalīdus. Objekta pielāgošanai šādu cilvēku īpašajām vajadzībām un to drošībai nepieciešama ēkas rekonstrukcija, kā rezultātā Objekta autentiskums un oriģinālsubstance tiktu zaudēts pilnībā.

Salīdzinoši izvērtējot arhitektūras mantojumu Latvijā kopumā, secināms, ka Objekts neatbilst Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 4.2. un 12.3.punktā noteiktajiem kritērijiem un Objekta kultūrvēsturiskā vērtība nav tik liela, lai būtu pamatota tā atrašanās Pieminekļu sarakstā.

4. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 15.pantu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 13.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumu un izslēgt no Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta šādu objektu:

5. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 15.pantu, Administratīvā procesa likuma 13. pantu, 66.panta pirmās daļas 1. un 4.punktu, 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 11., 12. un 13.punktu.

6. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas iela 6, LV–1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Kultūras ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns