Ārlietu ministrija

Informācija

Par ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas noslēguma secinājumiem un ieteikumiem

Latvijas Ārlietu ministrija ir saņēmusi ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas noslēguma secinājumus un ieteikumus par Latvijas nacionālo ziņojumu. Atbilstoši 1965. gada ANO konvencijai par visu rasu diskriminācijas veidu izskaušanu nacionālos ziņojumus regulāri raksta un aizstāv katra konvencijas dalībvalsts.

Savos noslēguma secinājumos un ieteikumos komiteja pozitīvi vērtē Latvijas likumdošanas normas, kas aizliedz rasu vai etniskā naida kurināšanu. Komitejas eksperti atzinīgi vērtē to, ka Latvijā, neskatoties uz pārejas laika radītajām grūtībām, sasniegts ievērojams sociālās stabilitātes līmenis, kā arī gūts nozīmīgs progress likumdošanas reformu jomā. Komiteja pozitīvi vērtē arī pasākumus, kas Latvijā veikti, lai mazākumtautību pārstāvjiem nodrošinātu tiesības iegūt izglītību savā dzimtajā valodā, kā arī lai atvieglotu latviešu valodas apguvi. Īpaši ir atzīmēta Latvijas sabiedrības integrācijas programma un veids, kā šī programma tikusi apspriesta sabiedrībā. Dokumentā īpaši atzīmēts, ka starptautiskajai konvencijai par visu rasu diskriminācijas veidu izskaušanu un citu starptautisku līgumu noteikumiem Latvijā ir konstitucionāls raksturs, proti, tā ir daļa no Latvijas likumdošanas. Tāpat komiteja apsveic Satversmes 8. daļas par cilvēktiesībām pieņemšanu.

Ārlietu ministrija pieņem zināšanai komitejas ieteikumu iestrādāt tiesību aktos rasu diskriminācijas jēdziena definīciju saskaņā ar konvencijas 1.panta 1.punktu, kā arī iekļaut nākamajos ziņojumos informāciju par naturalizācijas procesa gaitu un citus jautājumus.

Komitejas noslēguma secinājumi un ieteikumi ir nacionālo ziņojumu apspriešanas procesa sastāvdaļa. To mērķis ir pieprasīt valstij sniegt informāciju par rekomendācijās skartajiem jautājumiem nākamajā nacionālajā ziņojumā. Daļa no Latvijas ziņojumam veltītajiem secinājumiem un ieteikumiem liecina, ka komitejas eksperti nav pilnībā izpratuši pārmaiņas, kas Latvijā notikušas laika posmā starp ziņojuma iesniegšanas brīdi 1998. gada septembrī un tā aizstāvēšanu 1999. gada 11. un 12. augustā. Īpaši tas attiecināms uz Komisijas vērtējumiem par pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirībām un naturalizācijas kritērijiem. Šos jautājumus Latvija jau ir veiksmīgi atrisinājusi dialogā ar EDSO un Eiropas Padomi.

Lai novērstu interpretācijas iespējas par komitejas noslēguma secinājumiem un ieteikumiem, Latvijas sasniegumi minētajās jomās vēlreiz tiks uzsvērti atsevišķā komentārā un nosūtīti komitejai zināšanai jau vistuvākajā laikā. Šādu iespēju paredz ANO procedūra. Šī informācija tiks iekļauta komitejas gada ziņojumā ANO Ģenerālajai asamblejai kopā ar noslēguma secinājumiem un ieteikumiem, kā arī Latvijas nacionālo ziņojumu.