Par Baltijas ārlietu ministru neformālo sanāksmi Lietuvā, Utenā

27.februārī notika Baltijas valstu ārlietu ministru neformālā sanāksme Utenā, Lietuvā. Pēc Lietuvas ārlietu ministra Vīgauda Ušacka iniciatīvas Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets kopā ar ASV vēstnieku Lietuvā Džonu Klaudu un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Viļņā vadītāju Ķestuti Sadausku piedalījās arī diskusijā par Baltijas valstu piecu gadu pieredzi NATO un Eiropas Savienībā.

Trīspusējās tikšanās laikā ministriem bija atklāta viedokļu apmaiņa par 1.martā plānotās neformālās Eiropadomes darba kārtību, transatlantiskajām attiecībām, kā arī enerģētikas un drošības politikas jautājumiem. Pārrunājot aktuālos reģionālos enerģētikas projektus, M.Riekstiņš īpaši atzīmēja, ka Baltijas–Zviedrijas starpsavienojumu plāna jautājums nedrīkst tikt politizēts un svarīgākais princips ir vienota un integrēta Baltijas enerģētikas tirgus izveide.

 “Jautājums par to, vai Baltijas–Zviedrijas starpsavienojuma projektam ir jābūt uz Latviju vai Lietuvu, nav lemjams politiķu, bet gan ekspertu līmenī. Tādēļ jo īpaši svarīgs ir augsta līmeņa darba grupas izvērtējums un atzinums, kas sagaidāms līdz šā gada jūlijam,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Publiskā diskusijā izvērtējot ieguvumus, ko Baltijas valstīm sniedz dalība NATO un ES, ministri īpaši uzsvēra drošības garantijas pēc dalības Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī ceļošanas brīvību, studiju un darba iespējas visā Eiropā un vienoto tirgu, kas ir ES dalībvalsts priekšrocības. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri bija vienisprātis, ka diskusija par solidaritātes principu un vienoto tirgu ir īpaši aktuāla globālās ekonomiskās krīzes apstākļos, kad nedrīkstētu pieļaut plašas nacionālā protekcionisma tendences.

 “Šobrīd atsevišķās valstīs ar lielākiem finanšu resursiem iezīmējas pieaugošs ekonomiskais protekcionisms nacionālā līmenī, taču tādējādi, nonākot pretrunā ar Eiropas solidaritātes principu, nav iespējams panākt globālās krīzes rezultatīvu risinājumu. Nedrīkst novērtēt par zemu arī ekonomiskās krīzes ģeopolitiskās sekas,” norādīja M.Riekstiņš.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments