Par ārlietu ministra darba vizīti Ēģiptes Arābu Republikā

No 1. līdz 3.martam ārlietu ministrs Māris Riekstiņš darba vizītē apmeklē Ēģiptes Arābu Republiku. 1.martā ārlietu ministrs tikās ar Ēģiptes ārlietu ministru Ahmedu Abu Algaitu un starptautiskās sadarbības ministri Faizu Abu Elnagu, kā arī Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru Amru Mūsu.

Pārrunājot abu valstu divpusējo attiecību aktualitātes ar Ēģiptes ārlietu ministru un starptautiskās sadarbības ministri, M.Riekstiņš atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta esošo politisko dialogu papildināt ar aktīvu sadarbību ekonomikā, veicinot tiešus kontaktus starp uzņēmējiem dažādās tautsaimniecības jomās. “Tūrisma statistika liecina, ka Ēģiptes Arābu Republika ir populārākais Latvijas tūristu galamērķis, kur pēdējā gada laikā devušies aptuveni 60 tūkstoši Latvijas tūristu. Mūsu interesēs ir veicināt abpusēju tūrisma plūsmu, kā arī Ēģiptes uzņēmēju ienākšanu Latvijas tirgū,” norādīja ārlietu ministrs M.Riekstiņš.

Kā papildu impulsu Latvijas attiecību ar arābu pasauli veidošanā un kontaktu dibināšanā dažādās jomās, kā arī konsulārā atbalsta sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem ministrs M.Riekstiņš minēja Latvijas vēstniecības Kairā atklāšanu, kas jau gadu pārstāv valsts intereses Ēģiptes Arābu Republikā un ir vienīgā Latvijas vēstniecība Āfrikas kontinentā.

M.Riekstiņš uzaicināja ārlietu ministru A.A.Algaitu, kā arī starptautiskās sadarbības ministri F.A.Elnagu apmeklēt Latviju.

Vizītes laikā M.Riekstiņš un A.A.Algaits parakstīja Latvijas Republikas valdības un Ēģiptes Arābu Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē, kā arī apliecināja Latvijas ieinteresētību līgumprojekta par bezvīzu režīmu diplomātisko pasu turētājiem tālākā virzībā.

Sarunas gaitā ministri apmainījās viedokļiem par reģionāliem jautājumiem, tai skaitā Ēģiptes lomu Tuvo Austrumu konflikta stabilizēšanā. Situācija Gazā un iniciatīvas pamiera panākšanai, kā arī starptautiskā iesaiste Gazas sektora humānās krīzes risināšanā un infrastruktūras rekonstrukcijā bija galvenais sarunu temats arī Latvijas ārlietu ministra tikšanās laikā ar Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru Amru Mūsu.

2.martā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās starptautiskā konferencē par atbalstu Gazas rekonstrukcijai.

Pēc Ēģiptes iniciatīvas rīkotās konferences mērķis bija vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību uz Tuvo Austrumu miera procesa virzību un ilglaicīga risinājuma nepieciešamību reģionā, kā arī nodrošināt starptautisko organizāciju un to dalībvalstu iesaisti Gazas sektora rekonstrukcijā, humānās palīdzības sniegšanā un infrastruktūras atjaunošanā.

Humānās krīzes novēršanā Gazas sektorā un situācijas stabilizēšanā Tuvo Austrumu reģionā nozīmīga loma ir gan ANO, gan Eiropas Savienībai, ASV un Arābu valstu līgai. ES ir apstiprinājusi darba plānu ilglaicīga pamiera panākšanai Gazas sektorā, kas ietver ES atbalstu humānās situācijas uzlabošanai, ieroču un munīcijas kontrabandas pārtraukšanai, robežpunktu atvēršanai, palestīniešu samierināšanai un miera procesa atjaunošanai. Eiropas Savienība izteikusi atbalstu Ēģiptes iniciatīvām ilglaicīga pamiera panākšanai starp Palestīnu un Izraēlu, kā arī ir gatava paplašināt ES iesaisti Ēģiptes–Gazas robežkontroles uzlabošanā.

Konferences ietvaros par būtisku finansiālu ieguldījumu Gazas sektora rekonstrukcijā informēja gan Eiropas Komisijas ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere, gan ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kas uzsvēra jaunā ASV prezidenta Baraka Obamas atbildīgo pieeju krīzes risināšanā Tuvajos Austrumos un atvērtību dialogam. Valstu ieguldījums Gazas sektora humānās krīzes risināšanā ietver arī piedāvājumus sniegt humāno palīdzību, nodrošināt ievainoto evakuāciju no Gazas, kā arī atmīnēšanu.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš konferencē izteica priekšlikumu piedāvāt rehabilitācijas programmu Gazas sektora bērniem, kuriem Latvijā varētu tikt nodrošināta nepieciešamā aprūpe, tādējādi uzsverot humāno aspektu un sniedzot Latvijas ieguldījumu starptautiskās sabiedrības centieniem palīdzēt atjaunot normālus dzīves apstākļus Gazā.

 “Izmantojot Latvijas rīcībā esošos resursus un mūsu pieredzi tādās jomās kā medicīniskā aprūpe, varam dot gan politisku signālu, ka tāpat kā citas Eiropas Savienības un pasaules valstis neesam vienaldzīgi pret krīzi Tuvo Austrumu reģionā, gan sniegt praktisku un ļoti nepieciešamu palīdzību,” norāda M.Riekstiņš.