Eiropadome: Par Eiropas Savienības ekonomikas-finanšu krīzes risināšanu

un Latvijas Ministru prezidentu Briseles sanāksmē

1.martā Briselē notika neformālā Eiropadomes sanāksme, kurā piedalījās Ministru prezidents Ivars Godmanis. Galvenais sanāksmes mērķis bija izvērst padziļinātu politisko diskusiju par aktuālajiem jautājumiem saistībā ar pašreizējo ES ekonomikas un finanšu krīzi.

Pēc viedokļu apmaiņas par situāciju ES, kā arī dalībvalstu līmenī līdz šim veiktajiem pasākumiem Eiropadome vienojās par vairākiem turpmākās darbības virzieniem situācijas stabilizēšanai un uzlabošanai – īpaši, lai veicinātu finanšu sistēmas stabilitāti un atjaunotu uzticību finanšu tirgos, kā arī lai stimulētu ES ekonomiku un panāktu tās atveseļošanos.

Valstu un valdību vadītāji izteica pārliecību par Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas atveseļošanos vidējā un ilgā termiņā. Īpašu uzmanību Eiropadome pievērsa Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstu situācijai, uzsverot nepieciešamību pēc saskaņotas rīcības makrofinansiālās stabilitātes nodrošināšanai visā Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz finanšu sektoru Eiropas valstu un valdību vadītāji vienojās, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt finanšu resursu plūsmu un pieeju kredītresursiem, tāpat ir jāuzlabo arī finanšu institūciju regulējums un uzraudzība, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš tā sauktajiem sliktajiem banku aktīviem (neatgūstamās kredītsaistības u.c.).

Diskusijas dalībnieki atzīst, ka finanšu tirgus kopumā Eiropā ir ļoti nestabils un joprojām arī nav izdevies sasniegt mērķi nodrošināt aizdevumus reālajai ekonomikai par pieņemamu cenu. Tādēļ viena no prioritātēm, ko valstu vadītāji izvērtē Eiropadomē, ir kreditēšanas kanālu atjaunošana un investīciju stimulēšana. Latvijas delegācija uzskata, ka šobrīd ir svarīgi atjaunot finanšu tirgus darbību, nodrošinot pieeju kredītresursiem un atjaunojot uzticību finanšu sistēmai.

Viens no veicamajiem uzdevumiem ir atgūt uzticību banku sektoram. Vairākas dalībvalstis jau paziņojušas par nodomu īstenot pasākumus, lai atvieglotu bankas no sliktajiem aktīviem. Kā instrumentus banku slikto aktīvu jautājuma risināšanai Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka rekomendē dalībvalstīm divus risinājumus – banku aktīvu sadalīšanu un aktīvu apdrošināšanu.

Tāpat dalībvalstīs saasinājušās arī fiskālās problēmas, tāpēc nepieciešams stiprināt sadarbību un koordināciju Eiropas līmenī. Daudzās Eiropas Savienības valstīs deficīts pārsniedz 3% no IKP, tādēļ savienības līmenī ir būtiski vienoties par saskaņotu rīcības stratēģiju, kas balstīta uz savstarpējo atbalstu un konsekventiem budžeta konsolidācijas principiem. Tāpat liels svars pašreizējos apstākļos tiek likts uz strukturālām reformām, ar kuru palīdzību var atbalstīt pieprasījumu, nodarbinātību, stiprināt elastīgumu un veicināt izaugsmes atjaunošanos.

Lai panāktu Eiropas ekonomikas atveseļošanos, Eiropadome uzsvēra, ka jāturpina īstenot decembra Eiropadomes laikā apstiprinātā rīcības programma un 19.–20.marta Eiropadomē jāizvērtē paveiktais gan ES līmenī, gan dalībvalstīs, un jāpieņem attiecīgi secinājumi. Eiropadome atzīmēja, ka ir svarīgi, lai ES iekšējā tirgus potenciāls tiktu maksimāli izmantots ES ekonomikas aktivitātes un nodarbinātības veicināšanai.

Saistībā ar pašreizējās ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi uz nodarbinātību Eiropadome īpaši atzīmēja atbilstošu pasākumu nepieciešamību, minot, ka Eiropas Savienības līmenī tiks izmantoti visi instrumenti, lai uzlabotu situāciju nodarbinātības jomā, piemēram, ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību. ES dalībvalstis vienojās atkal tikties neformālā Eiropadomes sanāksmē maijā, lai vairāk pievērstos tieši aktuālajiem sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem.

Eiropadomes laikā dalībvalstis sāka gatavošanos G-20 valstu līderu samitam, kas notiks aprīlī Londonā. Eiropadome nolēma, ka 19.–20.marta Eiropadomes sanāksmē tiks sagatavota Eiropas Savienības kopējā nostāja G-20 samitam.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs;
Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments