Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 26.februārī

MK: Par grozījumiem Valsts kancelejas nolikumā

26.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Valsts kancelejas nolikumā, precizējot un papildinot Valsts kancelejas funkcijas pēc Valsts civildienesta pārvaldes un valsts aģentūras “Eiropas Savienības informācijas aģentūra” reorganizācijas.

Saskaņā ar izmaiņām Valsts civildienesta likumā no 2009.gada 1.janvāra tika reorganizēta Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esošā tiešās pārvaldes iestāde – Valsts civildienesta pārvalde – un tās funkcijas pārdalītas Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas un citu institūciju starpā. Līdz ar to no 2009.gada 1.janvāra Valsts kanceleja ir atbildīga par valsts civildienesta (cilvēkresursu) attīstības politikas izstrādi un koordinēšanu, ierēdņu karjeras attīstības koordināciju un ierēdņu amatu saskaņošanu.

Tāpat Ministru kabinets ir lēmis par Ministru prezidenta pārraudzībā esošās tiešās pārvaldes iestādes – valsts aģentūras “Eiropas Savienības informācijas aģentūra” – reorganizāciju, paredzot sabiedrības informēšanas par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā funkciju un uzdevumu nodošanu Valsts kancelejai.

Vienlaikus sagatavoti vairāki normatīvie tiesību akti, kas saistīti ar Valsts civildienesta pārvaldes reorganizāciju: “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra instrukcijā Nr.4 “Kārtība, kādā ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu””; “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukcijā Nr.2 “Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība””; “Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.451 “Valsts sektora darba samaksas komisijas nolikums”” un “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumos Nr.537 “Valsts administrācijas skolas nolikums””.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par elektroenerģijas ražošanas atļauju izsniegšanas kārtību

Kopš 2006.gada 29.augusta Ekonomikas ministrija (EM) ir izdevusi vairāk nekā 200 atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai. Neskatoties uz izdoto atļauju skaitu, reālu darbību īsteno tikai daži atļauju saņēmēji.

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti (MK 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.695 “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai”) nepilnīgi regulē prasības elektroenerģijas ražotājiem, kas vēlas saņemt iepriekš minēto atļauju. Tie paredz iesniegt iesniegumu par atļaujas saņemšanu elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai jaudu palielināšanai, kad elektroenerģijas ražošana ir vēl tikai ļoti vispārīgas ieceres stadijā, tādējādi nelietderīgi tiek tērēts gan iesniedzēja laiks un resursi, gan valsts pārvaldes iestādes resurss.

Lai novērstu šo situāciju un pilnveidotu regulējumu atļauju izsniegšanai elektroenerģijas ražošanai, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 26.februārī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai”, kas pēc akceptēšanas aizvietos pašreiz spēkā esošos (29.08.2006. MK noteikumus Nr.695).

Sagatavotais MK noteikumu projekts precizē un papildina EM iesniedzamo dokumentu sarakstu, kas atvieglos elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas procesu pašam iesniedzējam, jo jau laikus iesniedzējs sagatavos nepieciešamo dokumentāciju. Noteikumu projekts arī nosaka, ka iesniedzējam ir jāinformē EM par atļaujā norādītās darbības sākšanu un īstenošanu.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai” nosaka prasības, kas jāizpilda, lai elektroenerģijas ražotājs saņemtu atļauju elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai, kā arī atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību.

EM: Par sertificēšanas kārtību un nosacījumiem būvniecībā

Pēc būvniecības nozares nevalstisko organizāciju un uzņēmēju iniciatīvas Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumu Nr.383 “Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu” grozījumu projektu un 26.februārī iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai.

Grozījumu projekts paredz sertificēšanas jomu sadalīšanu, tostarp turpmāk nodalot būvuzraudzību un būvdarbu vadīšanu, jaunu jomu – būvekspertīzi, precizē sertificēšanas kārtību un nosacījumus. Grozījumos iekļauts noteikums samazināt būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāta pirmreizējās izsniegšanas termiņu no pieciem uz trim gadiem.

Turklāt precizējoši grozījumi sagatavoti attiecībā uz būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistrāciju Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā, kas saskaņā ar normatīviem aktiem uztur informācijas sistēmas būvniecības jomā.

Pamatojoties uz 2008.gada 23.oktobrī ekonomikas ministra K.Gerharda un būvniecības nozares nevalstisko organizāciju parakstīto sadarbības memorandu, priekšlikumus grozījumu projektam iesniedza Būvniecības koordinācijas centrs, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Transportbūvju inženieru asociācija, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija u.c.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Kohēzijas fonda projektu noslēguma dokumentu izskatīšanu

26.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā plāno un veic Kohēzijas fonda projekta noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu. FM grozījumi nepieciešami, lai noteikumos iestrādātu MK instrukcijā jau noteikto Kohēzijas fonda projektu noslēguma dokumenta iesniegšanas kārtību un termiņus.

Saskaņā ar jauno kārtību ir saīsināts noslēguma izdevumu deklarācijas iesniegšanas termiņš neatkarīgajā struktūrvienībā no trīs mēnešiem uz 75 dienām un samazināts starpniekinstitūcijas sagatavotā noslēguma ziņojuma saskaņošanas termiņš ar vadošo iestādi no viena mēneša uz 15 dienām. Jaunā dokumentu iesniegšanas kārtība nodrošinās arī ātrāku un efektīvāku Kohēzijas fonda projektu noslēguma dokumentu, tai skaitā neatkarīgās struktūrvienības ziņojuma par veiktajām pārbaudēm un atzinuma sagatavošanu, izskatīšanu vadošajā iestādē.

Noteikumu projekts reglamentē arī FM kā Kohēzijas fonda vadošās iestādes tiesības jautājumā par projektu noslēguma ziņojumu sagatavošanu veidot darba grupas, iekļaujot tajās vadošās iestādes, maksājumu iestādes, starpniekinstitūcijas un neatkarīgās struktūrvienības pārstāvjus. Šāda darba grupas izveide nodrošinās efektīvāku projektu noslēguma procesu.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē tiesību aktu saskaņos ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, bet vēlāk par to lems valdības sēdē.

FM: Par grozījumiem Revīzijas konsultatīvās padomes sastāvā

26.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 27.novembra rīkojuma projektā Nr.742 “Par Revīzijas konsultatīvās padomes sastāvu”. Grozījumi izstrādāti, jo Tieslietu ministrija darbam padomē nolēma deleģēt citu pārstāvi.

Turpmāk Tieslietu ministrijas valsts sekretāra juriskonsultes Ilzes Brazauskas vietā Revīzijas konsultatīvajā padomē strādās Tieslietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas vadītāja Indra Ozola.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē tiesību aktu saskaņos ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, bet vēlāk par to lems valdības sēdē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par apbedīšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību

Lai vienkāršotu apbedīšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), pieņemot iesniegumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, turpmāk nebūs jāizgatavo miršanas apliecības (sertifikāta) kopija.

Tas nozīmē, ka VSAA nodaļu darbinieki pirms apbedīšanas pabalsta piešķiršanas iepazīsies ar personas uzrādīto miršanas apliecības (sertifikāta) oriģinālu, neizgatavojot attiecīgo dokumenta kopiju.

Tas noteikts Labklājības ministrijas izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” un “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”. Grozījumi noteikumos 26.februārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atgādinām, lai sniegtu papildu atbalstu tuvinieka nāves gadījumā, valsts piešķir apbedīšanas pabalstu:

• sociāli apdrošinātam cilvēkam tā apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā;

• sociāli apdrošināta cilvēka ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš faktiski uzņēmies apbedīšanu, ja miris sociāli apdrošinātais, bezdarbnieks, pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs;

• ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš uzņēmies apbedīšanu, ja sociāli apdrošinātais vai tā apgādībā bijušais ģimenes loceklis miris mēneša laikā pēc darba attiecību vai pašnodarbinātības izbeigšanas.

Apbedīšanas pabalsta apmērs noteiktos gadījumos ir šāds:

• apdrošinātā cilvēka nāves gadījumā – mirušā apdrošinātā mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas divkāršā apmērā;

• bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā;

• apdrošinātā cilvēka apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā;

• pensijas saņēmēja nāves gadījumā – mirušā divu mēnešu pensiju apmērā;

• valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā.

2009.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati, invalīdiem kopš bērnības – 75 lati.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstību 2009.–2013.gadam

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepciju 2009.–2013.gadam, kas piedāvā risinājumus pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) ilgtspējīgai attīstībai.

Ieviešot PVIS, tiks nodrošināta kvalitatīva datu apmaiņa starp valsts un pašvaldību institūcijām un funkciju izpildes informatizācija, samazinot izdevumus atsevišķu informācijas sistēmu uzturēšanai.

Koncepcija paredz veikt grozījumus Valsts informācijas sistēmu likumā, definējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmu savienotāju un nosakot, ka valsts un pašvaldību informatizācijas sistēmu savietotāja izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību regulē Ministru kabinets.

Koncepcijā piedāvāti vairāki risinājumi informācijas sistēmas attīstībai. Piemēram, jāattīsta PVIS kā savietotājs starp valsts informācijas sistēmām un pašvaldībām, nodrošinot centralizētu datu apmaiņu. Valsts institūcijas visus datus, kurus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām jānodod pašvaldībām vai jāsaņem no tām, nodod un saņem, izmantojot informācijas sistēmu. Savukārt PVIS nodrošina, ka visas pašvaldības neatkarīgi no tā, ar kādu programmatūru strādā, var saņemt datus no valsts institūcijām un nodot datus tām.

Tāpat jānodrošina vienota un centralizēta piekļuve pašvaldību e-pakalpojumiem, kā arī atbalsts pašvaldības statistikas un citu datu sagatavošanā un nodošanā valsts institūcijām.

PVIS programmatūra tiek pilnveidota, nodrošinot datu apmaiņu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta, visu veidu sociālo datu, tai skaitā pabalstu, uzskaiti un administrēšanu, sociālo datu nodošanu elektroniskā veidā citām institūcijām, kā arī sociālajai apdrošināšanai nepieciešamo izziņu izsniegšanu.

PVIS nodrošina sasaisti ar Centrālās statistikas biroja informācijas sistēmām, datu apmaiņu ar Uzņēmumu reģistru, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Iedzīvotāju reģistru un Būvniecības informācijas sistēmu.

Informatizācijas sistēmas attīstībai no 2009.–2013.gadam kopā paredzēti 3,9 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma. Koncepcija paredz, ka PVIS uzturēšanas nodrošināšanai kopā nepieciešami 2,521 miljons latu, un piedāvā divus risinājumus sistēmas attīstības un uzturēšanas finansējuma izlietojumam.

Pirmais variants paredz, ka PVIS uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kur uzturēšanas izmaksas no 2009.–2013.gadam sasniegtu 2,521 miljonu latu no valsts budžeta.

Otrs variants paredz PVIS uzturēšanu no valsts budžeta līdzekļiem un pašvaldību maksājumiem par informācijas sistēmas programmatūras un PVIS kā savienotāja izmantošanu. Uzturēšanas izmaksas no 2009.–2013.gadam būtu 2,261 miljons latu no valsts budžeta un 260 tūkstoši latu pašvaldību maksājumi.

Plānots, ka 2011.gadā pašvaldību līdzfinansējums ir divdesmit pieci procenti no pašvaldībās izmantojamās PVIS programmatūras uzturēšanai nepieciešamā finansējuma, 2012.gadā – piecdesmit procenti, 2013.gadā un turpmāk – simts procenti no uzturēšanai nepieciešamās summas.

Kopējais pašvaldību līdzfinansējuma apjoms tiek aprēķināts tikai par to PVIS programmatūras apakšsistēmu uzturēšanu, kuras pašvaldības izmanto savu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.

RAPLM, izvērtējot PVIS attīstības un uzturēšanas finansējuma variantus, atbalsta PVIS uzturēšanas izmaksas no valsts budžeta un pašvaldību maksājumiem par sistēmas programmatūras izvietošanu, savukārt PVIS attīstībai piesaistot ERAF finansējumu.

Koncepcija paredz, ka PVIS pārvaldītājs ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kas nodrošina informācijas sistēmas uzturēšanu un attīstību.

Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepcija 2009.–2013.gadam 26.februārī tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa