ES Ministru padome: Par klimata pārmaiņām un rūpnieciskā piesārņojuma novēršanu

2.martā vides ministrs Raimonds Vējonis piedalījās Briselē notiekošajā Eiropas Savienības vides ministru padomē, kurā tika uzklausīti secinājumi, apspriesti ieteikumi un pieņemti lēmumi ģenētiski modificēto organismu (ĢMO), klimata pārmaiņu, rūpnieciskā piesārņojuma novēršanas un kontroles un atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vides ministri, tostarp R.Vējonis, padomē noraidīja ES Komisijas izstrādātos trīs lēmumprojektus, kas noteiktu, ka Austrijai un Ungārijai ir jāatceļ nacionālie aizliegumi attiecībā uz ĢMO kukurūzas izplatīšanu. Vairākums dalībvalstu atzīmēja, ka nav pamatoti prasīt, lai minētās valstis atceļ nacionālos aizliegumus, un norādīja uz nepilnībām ĢMO audzēšanas un izplatīšanas riska novērtējuma sistēmā, kā arī uz faktu, ka pašreiz tiek pārvērtēta ES izsniegtā atļauja kukurūzas MON 810 izplatīšanai.

Vides ministru padomē tika apstiprināti padomes secinājumi klimata pārmaiņu jomā, kuros ietverts Kopienas mandāts starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņu režīmu pēc 2012.gada. Šie secinājumi atspoguļo Kopienas vēlmi panākt ambiciozu, bet nepieciešamu vienošanos par nākotnes klimata politiku ar mērķi būtiski samazināt emisijas gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs. Vides ministri vienojās par nepieciešamību paplašināt to valstu sarakstu, kam nākotnē obligāti ir jāveic siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi, ietverot noteiktus kritērijus. Eiropas Savienība vēlas, lai arī jaunattīstības valstis uzņemtos emisiju ierobežojumus, tomēr, visticamāk, šādas saistības jaunattīstības valstis varētu uzņemties tikai pie skaidri definētiem pielāgošanās pasākumiem un finanšu nodrošinājuma.

Padomē tika diskutēts par Rūpnieciskā piesārņojuma novēršanas un kontroles direktīvas (IPPC) pārskatīšanu, kas paredz apvienot septiņu direktīvu prasības vienā dokumentā un nepieciešamību stiprināt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (BAT) lomu atļauju izsniegšanas procesā, kā arī paplašināt direktīvas prasības uz sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 20 līdz 50 MW. Galvenās diskusijas un iebildumi bija saistīti ar BAT atsauces dokumentu neskaidro juridisko statusu, to tulkošanu dalībvalstu valodās, kā arī stingrajām prasībām lielām sadedzināšanas iekārtām, kas tiktu attiecinātas no 2016.gada – vairums valstu, tostarp Latvija, uzskata, ka esošām iekārtām šīs prasības būtu jāpiemēro tikai no 2020.gada. Latvija līdz ar vairākām citām dalībvalstīm apšauba nepieciešamību paplašināt (IPPC) direktīvas prasības arī uz sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 20 MW (šobrīd – 50 MW), jo pastāv bažas, ka ar to saistītās izmaksas pārsniegtu vides ieguvumus.

Vides ministru padomē tika diskutēts, kādi pasākumi nepieciešami, lai risinātu problēmas, kas radušās saistībā ar ekonomisko situāciju un pieprasījuma kritumu pārstrādāto materiālu tirgū atkritumu apsaimniekošanas jomā. Vides padome kopā ar Komisiju atzina, ka atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes industrija ir būtiska ES ekonomikas sastāvdaļa ar vidēji 95 miljardu eiro ikgadējo apgrozījumu un nodrošina no 1 200 000 līdz 1 500 000 darba vietu. Turklāt Eiropas Savienībā ir būtiski attīstījusies atkritumu šķirošana, kas ieguvusi sabiedrības uzticību, un, lai to nesagrautu, kā arī lai neapdraudētu ES izvirzītos savākšanas un pārstrādes mērķus, vides ministri atzinīgi novērtēja Prezidentūras apzinātos iespējamos risinājumus. Nacionālā līmenī veicamie risinājumi ietver nepieciešamību ieviest finansiālus stimulus, kas veicinātu atkritumu savākšanu un šķirošanu (piemēram, paaugstināt nodokli par atkritumu apglabāšanu poligonos vai ieviest aizliegumu apglabāt vai sadedzināt pārstrādājamos materiālus; samazināt nodokļu likmes ražotājiem, kas izmanto pārstrādātos materiālus, un palielināt nodokli attiecībā uz pirmreizējiem materiāliem, t.i., dabas resursiem), kā arī uzlabot savākšanas un šķirošanas metodes, tā paaugstinot pārstrādājamo materiālu kvalitāti. Pārējie ieteikumi mudina ieviest plašāk e-pārvaldi, lai samazinātu administratīvo slogu, un veicināt zaļā iepirkuma plašāku ieviešanu, tostarp privātajā sektorā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa