Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) preču zīme — apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm; izņemot īpaši norādītus gadījumus, šā likuma tekstā termini "preču zīmes, zīmes" ietver arī pakalpojumu zīmes un kolektīvās zīmes;

2) pakalpojumu zīme — apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem;

3) kolektīvā zīme — preču zīme vai pakalpojumu zīme, kuru lieto ražošanas, tirdzniecības vai pakalpojumu uzņēmumu apvienības, asociācijas vai tamlīdzīgas organizācijas preču vai pakalpojumu apzīmēšanai;

4) Parīzes konvencija — 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada 14.jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979.gada 28.septembrī pieņemtajiem grozījumiem);

5) Parīzes savienība — Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība;

6) atšķirtspēja — apzīmējuma raksturīgo īpašību kopums, kas nodrošina iespēju atšķirt ar šo apzīmējumu marķētās kāda uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem; apzīmējuma atšķirtspējas vērtējums ir atkarīgs ne tikai no paša apzīmējuma rakstura, bet arī no patērētāju uztveres un attiecīgo preču vai pakalpojumu rakstura;

7) preču zīmju starptautiskā reģistrācija (starptautiskā reģistrācija) — preču zīmju reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1891.gada 14.aprīļa Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju (1967.gada 14.jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979.gada 28.septembrī pieņemtajiem grozījumiem) (Madrides nolīgumu) vai saskaņā ar Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju 1989.gada 27.jūnija protokolu (Madrides protokolu), vai saskaņā ar citu nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju, kas stājies spēkā attiecībā uz Latviju;

8) Preču un pakalpojumu starptautiskā klasifikācija (Nicas klasifikācija) — klasifikācija, kas iedibināta ar 1957.gada 15.jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju zīmju reģistrācijai;

9) Starptautiskais birojs — Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic preču zīmju starptautisko reģistrāciju un kārto preču zīmju starptautisko reģistru;

10) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde — ģeogrāfisks nosaukums vai cits apzīmējums, kuru lieto, tieši vai netieši norādot uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, arī uz to raksturu vai īpašībām, kas saistītas ar šo izcelsmi.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šis likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

(2) Īpašie noteikumi par kolektīvajām zīmēm minēti šā likuma VII nodaļā; pārējos gadījumos, ja nav norādīts citādi, uz kolektīvo zīmi attiecas noteikumi par preču zīmēm vai pakalpojumu zīmēm.

(3) Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības noteikumus reglamentē arī citi normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(4) Latvijas fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas reģistrēt, lietot un aizsargāt preču zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī citus komercdarbībā izmantojamus apzīmējumus citās valstīs saskaņā ar šo valstu likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

(5) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti noteikumi, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

II nodaļa

Preču zīmes un tiesības uz tām

3.pants. Preču zīmes

Preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. It īpaši preču zīmes var būt:

1) vārdiskas — sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, cipariem;

2) grafiskas — attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums;

3) telpiskas — telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma;

4) kombinētas — sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām (preces etiķete u.tml.);

5) īpašu veidu jeb speciālas (skaņas vai gaismas signāli u.tml.).

4.pants. Tiesības uz preču zīmi un šo tiesību subjekti

(1) Tiesības uz preču zīmi var iegūt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk — persona). Katrai personai var piederēt viena preču zīme vai vairākas preču zīmes.

(2) Preču zīme var būt divu vai vairāku personu kopīpašums.

(3) Kolektīvā zīme ir vairāku uzņēmumu apvienības (asociācijas) īpašums.

(4) Godprātīgas komercdarbības ietvaros var lietot nereģistrētas preču zīmes, ciktāl tās neaizskar citu personu tiesības un nepārkāpj likumu un citu normatīvo aktu noteikumus. Papildus īpašiem noteikumiem, kas noteiktos apstākļos pieļauj preču zīmju aizsardzību bez reģistrācijas vai ārpus tās un minēti šā panta septītajā daļā, kā arī šā likuma 8.pantā un 28.panta astotajā daļā, tiesiskās attiecības saistībā ar nereģistrētām preču zīmēm regulē arī Civillikuma noteikumi un normatīvie akti, kas attiecas uz negodīgu konkurenci

(5) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi var nodrošināt ar Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk — Patentu valde) veiktu preču zīmes reģistrāciju vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju. Īpašie noteikumi, kas attiecas uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un starptautiski reģistrētām zīmēm, minēti šā likuma VIII nodaļā; pārējos gadījumos uz starptautiski reģistrēto preču zīmju spēkā esamību, lietošanu un aizsardzību attiecas noteikumi par Patentu valdē reģistrētajām preču zīmēm.

(6) Personai, uz kuras vārda preču zīme reģistrēta, ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot šādus apzīmējumus:

1) jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme;

2) jebkuru apzīmējumu, ja sakarā ar tā identiskumu vai līdzību preču zīmei un to preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību, kuriem reģistrēta preču zīme un saistībā ar kuriem minēto apzīmējumu lieto, pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver šo apzīmējumu kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi.

(7) Neatkarīgi no šā panta sestās daļas noteikumiem Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes (8.panta izpratnē) īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot jebkuru apzīmējumu, kurā sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem. Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot apzīmējumu, kurā atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, arī saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka minētā apzīmējuma lietošanu patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.

(8) Saskaņā ar šā panta sestās un septītās daļas noteikumiem var aizliegt arī šādas darbības:

1) minēto apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma;

2) preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar šiem apzīmējumiem;

3) pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem;

4) preču importu vai eksportu saistībā ar šiem apzīmējumiem;

5) minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā.

(9) Ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumus, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām lietot arī apzīmējumus, kas nav paredzēti tieši preču vai pakalpojumu atšķiršanai (preču marķēšanai, preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijai), ja tiek pierādīts, ka šāda apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma rada priekšstatu par saistību ar šo preču zīmi vai dod iespēju negodīgi izmantot preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu.

(10) Ja reģistrēta un spēkā esoša preču zīme iekļauta vārdnīcā, enciklopēdijā vai citā līdzīgā uzziņu krājumā, radot iespaidu, ka tas ir sugasvārds (vispārīgs jēdziens) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, pēc preču zīmes īpašnieka pieprasījuma uzziņu krājuma izdevējs nodrošina, lai ne vēlāk kā nākamajā uzziņu krājuma izdevumā attiecīgajai preču zīmei būtu pievienota norāde, ka tā ir reģistrēta preču zīme. Šis noteikums ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojams arī uzziņu krājumiem elektronisku datu bāzu formā.

(11) Tiesības uz preču zīmi, kas pamatojas uz reģistrāciju vai tās pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamo mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par liettiesisko prasību objektu. Šīs tiesības var nodot citām personām (tiesību pārņēmējiem) un var pāriet mantiniekiem.

(12) Izņēmuma tiesības uz reģistrēto preču zīmi pilnā apjomā, ieskaitot izņēmuma tiesības attiecībā pret citām personām, stājas spēkā ar dienu, kad publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju.

5.pants. Izņēmuma tiesību ierobežojumi

(1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai komercdarbībā lietot šādas ziņas vai apzīmējumus, ja to lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un komercdarbības praksei:

1) šīs personas pašas vārdu, uzvārdu un adresi;

2) šīs personas uzņēmuma nosaukumu, ja tā likumīga lietošana komercdarbībā uzsākta pirms attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (prioritātes datuma), un tā adresi;

3) patiesas norādes un ziņas par šīs personas preču un pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas un pakalpojumu sniegšanas laiku vai citām preču un pakalpojumu īpašībām;

4) minētā īpašnieka preču zīmi, ja tas ir nepieciešams, lai norādītu preču vai pakalpojumu lietojumu (funkcionālo uzdevumu), arī preču lietojumu piederumu vai rezerves daļu veidā.

(2) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot preču zīmi saistībā ar precēm, kuras ar šo preču zīmi ar paša īpašnieka piekrišanu nonākušas saimnieciskajā apritē Latvijā vai jebkurā citā valstī, ar kuru Latvija attiecībā uz šīm precēm noslēgusi divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu par kopējo tirgu, par muitas ūniju vai tamlīdzīgu līgumu.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja preču zīmes īpašniekam ir pamatoti iemesli nepieļaut minēto preču tālāku apriti peļņas nolūkos, it īpaši, ja šo preču kvalitāte pēc to iekļaušanas saimnieciskajā apritē ir mainījusies vai preces ir bojātas.

(4) Izņēmuma tiesības neattiecas uz tādiem preču zīmes elementiem, kurus, atsevišķi ņemot, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas noteikumiem nevar reģistrēt kā preču zīmes.

III nodaļa

Preču zīmes reģistrācijas priekšnoteikumi

6.pants Absolūtie pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atteikumam un atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Kā preču zīmi nevar reģistrēt apzīmējumus (ja tie reģistrēti, reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu):

1) kas nevar veidot preču zīmi, tas ir, apzīmējumus, kas neatbilst šā likuma 3.panta noteikumiem;

2) kam trūkst jebkādas atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;

3) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, kuras var izmantot komercdarbībā, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

4) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm (vispārīgiem apzīmējumiem), kuras attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem kļuvušas vispārpieņemtas ikdienas valodā vai godprātīgās un vispāratzītās komercdarbības paražās;

5) kas sastāv tikai no formas, kuru tieši nosaka pašu preču veids (forma tieši izriet no preču rakstura) vai kura nepieciešama kāda tehniska efekta sasniegšanai, vai kura precēm piešķir būtisku vērtību;

6) kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem;

7) kas var maldināt patērētājus par preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi u. tml.;

8) kas ietver apzīmējumus, kuru reģistrācija noraidāma vai atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Parīzes konvencijas 6—ter pantu, to skaitā Parīzes savienības dalībvalstu ģerboņus un karogus, to oficiālās proves (raudzes), kontroles un garantijas zīmes, kā arī starptautisko organizāciju emblēmas, karogus, nosaukumus un to saīsinājumus, ja nav attiecīgas kompetentu institūciju atļaujas;

9) kas bez Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtas kompetentu institūciju atļaujas ietver valsts līmenī apstiprināto heraldiku, valsts apbalvojumus, valsts dienestu atšķirības zīmes, kā arī oficiālos proves (raudzes), kontroles, kvalitātes, garantijas un preču lietošanas drošuma apzīmējumus, kurus attiecībā uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem lieto Latvijā, vai citas zīmes ar augstu simbolisku vērtību, kā arī reliģiskos simbolus;

10) attiecībā uz vīniem — kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes vīnus, vai attiecībā uz destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem — kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes destilētos alkoholiskos dzērienus, ja vīniem vai destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes.

(2) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts ar acīmredzami negodprātīgu nolūku.

(3) Preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punkta noteikumu pamata, kā arī nevar atzīt par spēkā neesošu uz šo pašu noteikumu pamata, ja zīmes lietošanas dēļ tā Latvijas attiecīgo patērētāju uztverē ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm un pakalpojumiem.

7.pants. Agrāka preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu šādos gadījumos:

1) šī preču zīme ir identiska agrākai preču zīmei, un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme;

2) sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

(2) Agrākas preču zīmes šā panta pirmās daļas izpratnē ir:

1) Latvijā spēkā esošas preču zīmes, kuras reģistrētas pēc nacionālās vai starptautiskās reģistrācijas procedūras un kuru reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī zīmēm piešķirto prioritāti;

2) iepriekšējā punktā minēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumi — ar nosacījumu, ka tās tiek reģistrētas.

8.pants. Plaši pazīstama preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Neatkarīgi no šā likuma 7.panta noteikumiem preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīt par spēkā neesošu, ja šajā preču zīmē sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta tāda preču zīme, kas, kaut arī nav reģistrēta, pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (vai prioritātes datuma, ja tai piešķirta prioritāte) ir bijusi Latvijā plaši pazīstama preču zīme attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Papildus šā panta pirmās daļas noteikumiem preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja preces vai pakalpojumi, kuriem pieteikta šīs zīmes reģistrācija, nav līdzīgi Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes lietošanu saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.

(3) Nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama, ņem vērā šīs preču zīmes pazīstamību attiecīgajā patērētāju lokā, arī tādu pazīstamību Latvijā, kas radusies reklāmas pasākumu rezultātā vai citu tās popularitāti veicinošu apstākļu dēļ.

(4) Nosakot, kādos gadījumos reģistrācijai pieteiktam apzīmējumam vai reģistrētai preču zīmei piemērojami šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, ņem vērā Parīzes konvencijas 6–bis panta noteikumus par plaši pazīstamu preču zīmi, arī noteikumu, kas paredz nepieļaut plaši pazīstamas preču zīmes atveidošanu vai imitēšanu citas preču zīmes būtiskā daļā, un ar nepieciešamajām izmaiņām šos noteikumus attiecina arī uz pakalpojumu zīmēm.

(5) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus par reģistrācijas atteikumu ekspertīzes procedūrā nepiemēro, ja preču zīme pieteikta reģistrācijai ar plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka atļauju.

9.pants. Citas agrākas tiesības kā pamatojums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai kolektīvai zīmei, kuras spēkā esamības termiņš beidzies pēdējo triju gadu laikā pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma.

(2) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei, kura bijusi reģistrēta identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem un kuras spēkā esamības termiņš reģistrācijas neatjaunošanas dēļ beidzies pēdējo divu gadu laikā pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma, izņemot gadījumu, kad agrākās preču zīmes īpašnieks devis atļauju apstrīdētās preču zīmes reģistrācijai vai nav lietojis savu preču zīmi.

(3) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka cita persona pirms preču zīmes pieteikuma datuma (ņemot vērā arī tai piešķirto prioritātes datumu) ieguvusi Latvijā kādas citas tiesības, kuras ļauj aizliegt šīs preču zīmes lietošanu; reģistrāciju var apstrīdēt, pamatojoties arī uz šādām tiesībām:

1) personiskajām tiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar sabiedrībā pazīstamas personas vārdu, uzvārdu, pseidonīmu, portretu, faksimilu, izņemot gadījumu, kad šī persona mirusi pirms 50 gadiem vai agrāk;

2) autortiesībām;

3) komerctiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar identiskā vai līdzīgā uzņēmējdarbības nozarē lietotu firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu), ja tā godprātīga un likumīga lietošana komercdarbībā Latvijā uzsākta pirms preču zīmes pieteikuma datuma vai attiecīgi prioritātes datuma, vai Latvijā plaši pazīstamu Latvijas vai ārvalsts firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu);

4) citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām.

(4) Preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir tiesīga prasīt arī persona, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks citā Parīzes savienības dalībvalstī, ja Latvijā šo zīmi uz sava vārda reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis bez īpašnieka piekrišanas, izņemot gadījumu, kad pārstāvja vai aģenta rīcībai ir pietiekams attaisnojums.

IV nodaļa

Preču zīmes reģistrācijas procedūra

10.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Persona, kas vēlas reģistrēt preču zīmi Latvijā, iesniedz Patentu valdē preču zīmes reģistrācijas rakstveida pieteikumu (turpmāk arī — pieteikums).

(2) Par preču zīmes pieteikšanu, reģistrāciju un citām šajā likumā noteiktajām darbībām jāmaksā nodeva. Nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) Par pieteikuma iesniegšanas dienu (pieteikuma datumu), ievērojot šā panta devītās daļas noteikumus, nosaka dienu, kad Patentu valdē saņemti dokumenti, kas ietver:

1) lūgumu reģistrēt preču zīmi;

2) ziņas, kas ļauj nepārprotami noteikt pieteicēju;

3) reģistrācijai pieteikto apzīmējumu (tā attēlu);

4) to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem pieprasīta preču zīmes reģistrācija.

(4) Vienā pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju.

(5) Vienā pieteikumā var pieprasīt preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz vienu preci vai pakalpojumu, vairākām vai daudzām precēm vai pakalpojumiem, kā arī vienlaikus uz precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar Preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju (Nicas klasifikāciju) tie pieder pie vienas vai vairākām preču vai pakalpojumu klasēm. Preces un pakalpojumus sarakstā grupē pa klasēm atbilstoši šai klasifikācijai.

(6) Pieteikuma iesnieguma veidlapu, kura atbilst šā likuma un Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem, apstiprina Patentu valde.

(7) Pieteikuma iesniegumam, arī preču un pakalpojumu sarakstam jābūt latviešu valodā. Citus pieteikumā iekļaujamos materiālus un dokumentus var iesniegt arī angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Patentu valde ir tiesīga pieprasīt iesniegto materiālu un dokumentu tulkojumu latviešu valodā; minētie tulkojumi jāiesniedz Patentu valdes noteiktajā termiņā. Visa ar pieteikumu saistītā lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā.

(8) Šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos pieteikumā iekļauj pieteiktā apzīmējuma aprakstu, tulkojumu vai citus paskaidrojumus attiecībā uz apzīmējuma raksturu.

(9) Pieteikumā iekļaujams dokuments, kas apliecina pieteikuma nodevas samaksu, arī papildnodevas samaksu, ja pieteikums attiecas uz vairāk nekā vienu Nicas klasifikācijas klasi. Dokumentu par nodevas samaksu, saglabājot sākotnējo pieteikuma datumu (šā panta trešā daļa), var pievienot mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja šis termiņš nokavēts, bet iesniegti visi pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamie dokumenti, par pieteikuma datumu uzskata dienu, kad iesniegts dokuments par nodevas, arī papildnodevas, samaksu.

(10) Ja pieteikumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam pievienojams dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu. Prasības attiecībā uz pārstāvības kārtību un pilnvarām nosaka Patentu likums, Civillikuma vispārīgie noteikumi par pilnvarojuma līgumu un attiecīgie Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumi.

(11) Atbilstoši Patentu likuma noteikumiem par pārstāvību Patentu valdē ārvalsts pieteicējs iesniedz pieteikumu, kārto saraksti un veic visas turpmākās darbības Patentu valdē un, ja nepieciešams, Patentu valdes Apelācijas padomē tikai ar profesionāla patentpilnvarotā (preču zīmju aģenta) starpniecību.

(12) Pieteikumā iekļauj šajā pantā un, ja nepieciešams, 11.pantā minētos, kā arī citus materiālus un dokumentus. Formālās prasības pret pieteikuma materiāliem un dokumentiem nosaka Patentu valde atbilstoši šā likuma un Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem. Pieteikuma iesniegumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis.

11.pants. Preču zīmes prioritāte

(1) Ikvienai personai, kas noteiktā kārtībā jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī vai jebkurā citā valstī vai valstu savienībā, ar kuru Latvija ir noslēgusi vienošanos, kas paredz prioritātes tiesību atzīšanu, iesniegusi preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, vai šīs personas tiesību pārņēmējam sešu mēnešu laikā no šā pieteikuma datuma ir prioritātes tiesības arī Latvijā iesniegt šīs pašas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski vai arī ietilpst precēs un pakalpojumos, par kuriem bija iesniegts agrākais pieteikums.

(2) Pieteicējam, kas vēlas izmantot agrākā pieteikuma prioritātes priekšrocības (konvencijprioritāti), šī prasība jāiekļauj vēlākā pieteikuma iesniegumā, norādot agrākā pieteikuma datumu un valsti (reģionālo preču zīmju reģistrācijas iestādi), kurā tas iesniegts, kā arī pieteikuma numuru, ja tas vēlākā pieteikuma iesniegšanas brīdī zināms. Dokuments, kurš apliecina tiesības uz prioritāti, tas ir, agrākā pieteikuma kopija, kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo pieteikumu pieņēmusi, iesniedzams vienlaikus ar vēlākā pieteikuma iesniegumu vai pievienojams tam triju mēnešu laikā no šā pieteikuma iesniegšanas dienas.

(3) Pieteicējs, kas oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē Latvijā vai jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī saistībā ar preču zīmi demonstrējis preces vai pakalpojumus, kuriem tiek pieprasīta preču zīmes reģistrācija, ir tiesīgs pieprasīt prioritātes tiesības šā panta septītās daļas izpratnē no pirmās dienas, kad šīs preces vai pakalpojumi demonstrēti minētajā izstādē, ja attiecīgās preču zīmes pieteikums iesniegts sešu mēnešu laikā no šīs dienas.

(4) Pieteicējam, kas vēlas izmantot šā panta trešajā daļā noteiktās priekšrocības (izstādes prioritāti), šī prasība jāiekļauj pieteikuma iesniegumā, norādot preču vai pakalpojumu pirmās demonstrēšanas dienu un izstādi. Dokuments, kurš apliecina tiesības uz prioritāti, tas ir, pierāda izstādē demonstrēto materiālu identitāti un to pirmās demonstrēšanas (saistībā ar šo preču zīmi) datumu un kuru izdevusi kompetenta izstādes institūcija, iesniedzams vienlaikus ar pieteikuma iesniegumu vai pievienojams tam triju mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5) Izstādes prioritāte nepagarina šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

(6) Nosakot, vai preču zīmes reģistrācijas pieteikumam piešķirama pieprasītā prioritāte, Patentu valde ņem vērā šā panta un Parīzes konvencijas 4. un 11.panta noteikumus, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot tos arī attiecībā uz pakalpojumu zīmēm.

(7) Preču zīmes prioritāte (prioritātes tiesības) nozīmē to, ka, nosakot, kuras personas tiesības ir agrākas, preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vietā ņem vērā prioritātes datumu.

12.pants. Pieteikuma iepriekšējā izskatīšana

(1) Triju mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Patentu valde veic pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 10.panta prasībām un uz to pamata Patentu valdes izdoto noteikumu prasībām, noteiktā kārtībā nosaka pieteikuma datumu un, ja pieteicējam saskaņā ar šā likuma 11.panta noteikumiem ir tiesības uz prioritāti, — prioritātes datumu.

(2) Ja pieteikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst noteiktajām prasībām, Patentu valde par to rakstveidā paziņo pieteicējam, pamatojot neatbilstību un nosakot termiņu atbildes sniegšanai (trūkumu novēršanai). Attiecīgi tiek pagarināts pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas termiņš.

(3) Ja pieteikums sākotnēji neatbilst šā likuma 10.panta trešās daļas prasībām, kas attiecas uz pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamajiem dokumentiem, bet Patentu valdes noteiktajā termiņā pieteicējs šos trūkumus novērš, pieteikuma datumu nosaka ar dienu, kad Patentu valdē saņemti visi minētie dokumenti. Ja pēc Patentu valdes pieprasījuma pieteicējs nenovērš pieteikumā konstatētos trūkumus, pieteikumu uzskata par neiesniegtu.

(4) Ja pieteicējs nav izpildījis prioritātes tiesību iegūšanai noteiktās prasības, prioritāte netiek piešķirta.

(5) Ja pieteikumā ir citi būtiski trūkumi un pēc attiecīgā pieprasījuma pieteicējs tos nenovērš, pieteikumu noraida.

(6) Ja pieteikums atbilst šā likuma 10.panta prasībām un uz to pamata Patentu valdes izdoto noteikumu prasībām, Patentu valde pieteicējam nosūta rakstveida paziņojumu par pieteikuma pieņemšanu ekspertīzei (pieteikuma akceptu).

(7) Ja pieteicējs nepiekrīt Patentu valdes lēmumam par iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Patentu valdes Apelācijas padomē (turpmāk — Apelācijas padome) motivētu apelāciju.

13.pants. Preču zīmes ekspertīze

(1) Triju mēnešu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas ekspertīzei Patentu valde pārbauda akceptētā pieteikuma atbilstību šā likuma 3., 6. un 8.panta prasībām. Patentu valde ir tiesīga ekspertīzes gaitā pieprasīt no pieteicēja papildu materiālus un dokumentus, kas nepieciešami ekspertīzes veikšanai, nosakot to iesniegšanas termiņu. Attiecīgi tiek pagarināts minētais pieteikuma ekspertīzes termiņš.

(2) Ja, veicot ekspertīzi, tiek konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama vai tā ir reģistrējama ar šā panta piektajā vai sestajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, Patentu valde par to informē pieteicēju, nosakot viņam triju mēnešu termiņu paskaidrojumu (argumenti pret reģistrācijas atteikuma vai ierobežojumu pamatojumiem) iesniegšanai.

(3) Iespējami drīz pēc pieteicēja paskaidrojumu saņemšanas vai paskaidrojumu iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrācijas iespēju vai par reģistrācijas atteikumu.

(4) Ja ekspertīzes rezultāts ir pozitīvs, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju. Lēmumu rakstveidā paziņo pieteicējam, uzaicinot viņu samaksāt nodevu par zīmes reģistrāciju un publikāciju.

(5) Ja konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama tikai kādām noteiktām precēm vai pakalpojumiem, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju pārējām pieteikumā ietvertajām precēm un pakalpojumiem (attiecībā uz ierobežotu preču un pakalpojumu sarakstu).

(6) Ja preču zīmē iekļauti šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētie elementi, kurus, atsevišķi ņemot, nevar reģistrēt kā preču zīmes, un pastāv iespēja, ka preču zīmes reģistrācija izraisīs šaubas par piešķirto tiesību apjomu, Patentu valde, zīmi reģistrējot, minētos elementus ar īpašu norādījumu (disklamāciju jeb izslēgumu no aizsardzības) var izslēgt no aizsardzības.

(7) Lēmumu par preču zīmes reģistrācijas atteikumu vai par reģistrāciju ar šā panta piektajā vai sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem Patentu valde pienācīgi argumentē un pamato ar atsaucēm uz likuma noteikumiem.

(8) Ja pieteicējs nepiekrīt Patentu valdes lēmumam attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Apelācijas padomē motivētu apelāciju.

14.pants. Pieteikuma atsaukšana, ierobežošana un grozīšana

(1) Jebkurā pieteikuma lietvedības stadijā pieteicējs ir tiesīgs atsaukt visu pieteikumu vai svītrot preces un pakalpojumus no pieteiktā preču un pakalpojumu saraksta, turklāt samaksātās nodevas netiek atmaksātas.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem grozījumiem pieteikumā var izdarīt tikai tādus grozījumus, precizējumus vai labojumus, kas būtiski nemaina pašu preču zīmi un nepaplašina pieteikto preču un pakalpojumu sarakstu. Grozījumus, precizējumus un labojumus visā pieteikuma lietvedības gaitā ir tiesīga pieprasīt Patentu valde. Grozījumus un precizējumus pieteikumā, izņemot acīmredzamu kļūdu labojumus, kā arī nepieciešamos grozījumus attiecībā uz pieteicēja vai pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi pieteicējs pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs iesniegt tikai līdz dienai, kad Patentu valdē tiek pieņemts lēmums par pieteikuma akceptu. Pēc pieteicēja iniciatīvas iesniegtos pieļaujamos grozījumus Patentu valde ņem vērā pieteikuma izskatīšanas procedūrā, ja samaksāta attiecīga nodeva. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(3) Grozījumus, kas Patentu valdē saņemti pēc reģistrācijas ziņu sagatavošanas publikācijai, uzskata par grozījumiem reģistrācijas ziņās, un tiem piemēro šā likuma 17.panta otrās daļas noteikumus.

(4) Ja reģistrācijas procedūras gaitā, izņemot šā likuma 12.panta trešajā daļā un 13.panta otrajā daļā minētos gadījumus, pieteicējs noteiktā laikā neatbild uz Patentu valdes pieprasījumu vai nesamaksā attiecīgo nodevu un nav lūdzis termiņa pagarinājumu, pieteikumu uzskata par atsauktu.

15.pants. Pieteikuma sadalīšana

(1) Preču zīmes reģistrācijas pieteikumu var sadalīt divos vai vairākos pieteikumos, pieteiktās preces un pakalpojumus sadalot starp sākotnējo pieteikumu un izdalīto pieteikumu (pieteikumiem). Izdalītais pieteikums saglabā sākotnējā pieteikuma datumu un prioritāti.

(2) Lūgumu par pieteikuma sadalīšanu pieteicējs ir tiesīgs iesniegt, iekams Patentu valde nav pabeigusi sagatavot reģistrācijai un publikācijai preču zīmi un ziņas par to.

(3) Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs norāda, kuras preces un pakalpojumi atstājami sākotnējā pieteikumā, un katru izdalīto pieteikumu noformē atbilstoši visām šā likuma 10.panta prasībām par pieteikuma saturu, samaksājot visas jauna pieteikuma gadījumā noteiktās nodevas. Par sākotnējo pieteikumu samaksātā nodeva netiek atmaksāta un netiek attiecināta uz izdalīto pieteikumu. Ja triju mēnešu laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un materiālus attiecībā uz izdalīto pieteikumu vai nav samaksājis noteikto nodevu, izdalīto pieteikumu uzskata par atsauktu.

(4) Izdalītā pieteikuma izskatīšana notiek saskaņā ar šā likuma 12. un 13.panta prasībām. Pieteicējs nav tiesīgs atsaukt lūgumu par pieteikuma sadalīšanu.

16.pants. Preču zīmes reģistrācija, publikācija un apliecības izsniegšana

(1) Iespējami īsā laikā pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem, ja pieteicējs samaksājis noteikto nodevu, Patentu valde preču zīmi un ziņas par to sagatavo reģistrācijai un publikācijai.

(2) Preču zīmes reģistrācija Valsts preču zīmju reģistrā notiek vienlaikus ar tās publikāciju Patentu valdes oficiālajā izdevumā, izņemot īpašus gadījumus, kad pamatotu iemeslu dēļ iespējama preču zīmes publikācijas būtiska aizkavēšanās.

(3) Pēc preču zīmes reģistrācijas un publikācijas Patentu valde preču zīmes īpašniekam izsniedz noteikta parauga preču zīmes reģistrācijas apliecību.

17.pants. Valsts preču zīmju reģistrs

(1) Patentu valde kārto Valsts preču zīmju reģistru (turpmāk — Reģistrs), kurā iekļauj reģistrēto preču zīmi (tās attēlu), ziņas par preču zīmes īpašnieku un pārstāvi, ja tāds ir iecelts, pieteikuma datumu (prioritātes datumu), zīmes reģistrācijas datumu, publikācijas datumu, to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas zīmes reģistrācija, kā arī citas ziņas, kuras nosaka Patentu valde.

(2) Preču zīmes īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei par grozījumiem vai konstatētajām kļūdām ziņās, kas attiecas uz preču zīmes reģistrāciju, par īpašnieka vārda (nosaukuma) maiņu, par pārstāvja maiņu, par vēlēšanos svītrot preces vai pakalpojumus no preču un pakalpojumu saraksta vai par vēlēšanos mainīt nebūtiskus (sekundārus) elementus pašā preču zīmē. Grozījumi vai labojumi nedrīkst skart zīmes būtību, ietekmēt tās atšķirtspēju, paplašināt preču zīmes tiesību apjomu, grozīt noteikto prioritāti vai izraisīt patērētāju maldinājuma iespēju. Ja samaksāta noteiktā nodeva, Patentu valde pieļaujamos grozījumus iekļauj Reģistrā, paziņojumu par izdarītajiem grozījumiem publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta zīmes īpašniekam pievienošanai preču zīmes reģistrācijas apliecībai. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(3) Reģistra ieraksti tādā apjomā, kādā to paredz šā panta pirmās daļas noteikumi, pēc to publikācijas ir pieejami jebkurai personai. Par noteiktu samaksu Patentu valde izsniedz arī Reģistra ziņu izrakstus.

18.pants. Iebildumi pret preču zīmes reģistrāciju

(1) Triju mēnešu laikā no preču zīmes publikācijas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, ieinteresētās personas var iesniegt iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju. Iebildumi iesniedzami Apelācijas padomē rakstveidā, pienācīgi argumentējami un pamatojami ar atsaucēm uz likuma noteikumiem. Pēc minētā termiņa izbeigšanās iebilduma iesniedzējs nav tiesīgs grozīt (paplašināt) sākotnējo iebilduma tiesisko pamatojumu, bet līdz Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanai viņš var iesniegt papildu dokumentus un materiālus, kas apstiprina (precizē) apstākļus, uz kuriem pamatots iebildums.

(2) Iebildumu var iesniegt jebkura persona, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā likuma 3.panta noteikumiem vai ja preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar 6.panta noteikumiem, vai ja piemērojami 9.panta trešās daļas 1.punkta noteikumi.

(3) Iebildumu, kas pamatots ar šā likuma 7. vai 8.panta noteikumiem vai 9.panta pirmās, otrās daļas, trešās daļas 2., 3. vai 4.punkta vai ceturtās daļas noteikumiem, var iesniegt personas, kas ir attiecīgajos noteikumos minēto agrāko preču zīmju, plaši pazīstamu preču zīmju vai citu agrāko tiesību īpašnieki (to tiesību pārņēmēji) vai viņu pārstāvji.

(4) Iebildumu, kas pamatots ar šā likuma 8.panta vai 9.panta pirmās, otrās daļas, trešās daļas 2., 3. vai 4.punkta noteikumiem, papildus šā panta trešajā daļā minētajām personām var iesniegt arī profesionālās apvienības un ražotāju, tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju apvienības, kuru statūti paredz šo apvienību biedru (locekļu) ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī organizācijas un institūcijas, kuru uzdevums saskaņā ar to statūtiem ir patērētāju tiesību aizsardzība.

(5) Apelācijas padome iepazīstina apstrīdētās preču zīmes īpašnieku ar iesniegtajiem iebildumiem un nosaka triju mēnešu termiņu atbildes iesniegšanai.

(6) Ja likumā noteiktajā termiņā iebildums nav iesniegts, preču zīmes reģistrāciju var apstrīdēt tikai tiesā.

19.pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana

(1) Saskaņā ar šā likuma 12.panta septītās daļas un 13.panta astotās daļas noteikumiem iesniegtās apelācijas, kā arī saskaņā ar 18.panta noteikumiem iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome, kas darbojas atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam nolikumam.

(2) Apelācijas izskata triju mēnešu laikā no to saņemšanas dienas, bet iebildumus — triju mēnešu laikā no apstrīdētās preču zīmes īpašnieka atbildes saņemšanas dienas, bet, ja tā nav saņemta, — triju mēnešu laikā pēc šīs atbildes iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās. Ja iesniegts iebildums, kas pamatots ar šā likuma 7.panta noteikumiem, un apstrīdētajai preču zīmei pretstatīta kāda agrāka preču zīme, kura vēl nav reģistrēta, pēc iebilduma iesniedzēja lūguma iebilduma izskatīšanu var atlikt, līdz attiecīgā pretstatītā preču zīme tiek reģistrēta un publicēta.

(3) Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju vai viņa pilnvarotu personu (pārstāvi). Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju, uzaicina iebilduma iesniedzēju un apstrīdētās preču zīmes īpašnieku vai viņu pilnvarotās personas (pārstāvjus). Visas ieinteresētās puses ir tiesīgas iesniegt nepieciešamos dokumentus un materiālus un sniegt mutvārdu paskaidrojumus.

(4) Saskaņā ar apelācijas izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu. Ja apelācija iesniegta pret Patentu valdes lēmumu attiecībā uz pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem (12.panta septītā daļa), ar Apelācijas padomes lēmumu attiecīgo Patentu valdes lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā. Ja apelācija iesniegta pret Patentu valdes lēmumu attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem (13.panta astotā daļa), preču zīmi var atzīt par reģistrējamu pilnībā vai ar šā likuma 13.panta piektajā un sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai arī atstāt spēkā lēmumu par reģistrācijas atteikumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas padome var pieņemt lēmumu par pieteikuma atkārtotu izskatīšanu (ekspertīzi).

(5) Saskaņā ar iebilduma izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tā noraidīšanu, turklāt apstrīdēto preču zīmi šā lēmuma rezultātā var atzīt par spēkā neesošu ar tās reģistrācijas dienu, atzīt par spēkā esošu ar šā likuma 13.panta piektajā un sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai atzīt par spēkā esošu atbilstoši tās reģistrācijai.

(6) Ja iebildums pilnībā vai daļēji pamatots uz agrāku preču zīmi (šā likuma 7.panta otrās daļas izpratnē), pēc kuras reģistrācijas pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt, lai iebilduma iesniedzējs iesniedz acīmredzamus un pietiekamus pierādījumus par šīs agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu šā likuma 23.panta izpratnē. Apelācijas padome šādus iebilduma pamatojumus neņem vērā, ja pēc minētā pieprasījuma attiecīgie pierādījumi nav iesniegti vai ja šādu pierādījumu nav attiecībā uz pēdējiem pieciem gadiem pirms iebilduma izskatīšanas. Ja pretstatītā agrākā preču zīme tikusi izmantota tikai saistībā ar daļu no preču un pakalpojumu saraksta, attiecībā uz kuru tā reģistrēta, Apelācijas padome izskata minētos iebilduma pamatojumus tikai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, par kuriem iesniegti acīmredzami un pietiekami pierādījumi.

(7) Apelācijas padome pieņem lēmumu, citām personām klātneesot. Lēmuma rezolutīvo daļu paziņo sēdes noslēgumā, bet motivētu rakstveida lēmumu ieinteresētajām personām nosūta mēneša laikā.

(8) Apelācijas padomes lēmums par pieteikuma atbilstību šā likuma 10.panta prasībām, kā arī attiecībā uz 11.panta noteikumiem par prioritātes tiesību piešķiršanu ir galīgs. Citus Apelācijas padomes lēmumus, kas pieņemti, izskatot apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, apelācijas iesniedzējs (preču zīmes pieteicējs) var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā triju mēnešu laikā no rakstveida lēmuma saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana aptur Apelācijas padomes lēmuma izpildi (stāšanos spēkā).

(9) Ja Apelācijas padomes lēmums neapmierina apstrīdētās preču zīmes īpašnieku vai iebilduma iesniedzēju, viņš triju mēnešu laikā no Apelācijas padomes lēmuma noraksta saņemšanas dienas var šo lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Sūdzības iesniegšana aptur Apelācijas padomes lēmuma izpildi (stāšanos spēkā).

(10) Neatkarīgi no sūdzības iesniegšanas ieinteresētā persona var apstrīdēt reģistrēto preču zīmi atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem. Ja prasība iesniegta, pirms izskatīta lieta sakarā ar sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, tiesvedība sakarā ar sūdzību apturama līdz prasības izspriešanai.

20.pants. Reģistrācijas sadalīšana

(1) Preču zīmes reģistrāciju var sadalīt divās vai vairākās reģistrācijās, preču un pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas zīmes reģistrācija, sadalot starp sākotnējo reģistrāciju un izdalīto reģistrāciju (reģistrācijām). Izdalītā reģistrācija saglabā sākotnējās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritāti.

(2) Lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu var iesniegt tikai pēc šā likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktā iebildumu iesniegšanas termiņa (iebildumu perioda) izbeigšanās.

(3) Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu, preču zīmes īpašnieks norāda, kuras preces un pakalpojumi atstājami sākotnējā reģistrācijā un kuri iekļaujami izdalītajā reģistrācijā (reģistrācijās), kā arī attiecībā uz katru izdalīto reģistrāciju samaksā noteikto nodevu par preču zīmes reģistrāciju un publikāciju.

(4) Ja triju mēnešu laikā pēc reģistrācijas sadalīšanas lūguma saņemšanas Patentu valdē nav saņemta noteiktā nodeva, lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu uzskata par atsauktu.

(5) Ja preču zīmes īpašnieks ir samaksājis noteikto nodevu, Patentu valde iespējami īsā laikā iekļauj Reģistrā izdalīto reģistrāciju un grozījumus attiecībā uz sākotnējo reģistrāciju, publicē savā oficiālajā izdevumā attiecīgos paziņojumus, kā arī izsniedz reģistrācijas apliecību par izdalīto reģistrāciju un papildina sākotnējās reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā likuma 16.panta trešās daļas un 17.panta otrās daļas noteikumiem.

(6) Pēc izdalītās reģistrācijas ziņu sagatavošanas reģistrācijai un publikācijai pieteicējs nav tiesīgs atsaukt lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu.

21.pants. Reģistrācijas spēkā esamības termiņš un reģistrācijas atjaunošana

(1) Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, skaitot no pieteikuma datuma, ja tā netiek pirms šā termiņa dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas, atzīta par spēkā neesošu vai atcelta saskaņā ar šā likuma 30., 31. vai 32.panta noteikumiem.

(2) Reģistrāciju var atjaunot (preču zīmi pārreģistrēt) ik pēc 10 gadiem, ikreiz uz jaunu 10 gadu periodu. Iesniegumu par reģistrācijas atjaunošanu preču zīmes īpašnieks iesniedz zīmes spēkā esamības pēdējā gada laikā, samaksājot attiecīgu nodevu. Pēc īpašnieka lūguma Patentu valde piešķir reģistrācijas atjaunošanai sešu mēnešu papildu termiņu pēc reģistrācijas spēkā esamības termiņa izbeigšanās, ja samaksāta papildu nodeva.

(3) Patentu valde ziņas par preču zīmes reģistrācijas atjaunošanu iekļauj Reģistrā, paziņojumu par reģistrācijas atjaunošanu publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam pievienošanai preču zīmes reģistrācijas apliecībai.

22.pants. Noteikto termiņu pagarināšana un pieteikuma atjaunošana

(1) Termiņus, kas paredzēti šā likuma 11.panta otrajā un ceturtajā daļā, 12.panta otrajā un septītajā daļā un 13.panta pirmajā, otrajā un astotajā daļā, kā arī 18.panta piektajā daļā un 19.panta otrajā daļā, attiecīgi Patentu valde vai Apelācijas padome var pagarināt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk par trim mēnešiem, ar noteikumu, ka šāds lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa izbeigšanās un samaksāta termiņa pagarināšanas nodeva.

(2) Preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kuru pieteicējs atsaucis vai kurš tiek uzskatīts par atsauktu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturtās daļas noteikumu, izņēmuma gadījumos Patentu valde var atjaunot, ja šāds lūgums Patentu valdē saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma atsaukšanas vai atzīšanas par atsauktu, samaksāta nodeva par pieteikuma atjaunošanu un apstiprinājušies attaisnojoši iemesli; turklāt pieteikumu var atjaunot tikai vienreiz. Pieteikumu, kas saskaņā ar šā likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem atzīts par neiesniegtu, var atjaunot (atcelt Patentu valdes lēmumu par pieteikuma atzīšanu par neiesniegtu) tikai ar Apelācijas padomes lēmumu.

V nodaļa

Preču zīmes izmantošana

23.pants. Preču zīmes izmantošana

(1) Par preču zīmes izmantošanu uzskata preču zīmes lietošanu uz precēm, to iesaiņojuma, preču pavaddokumentācijā, preču vai pakalpojumu reklāmā vai citā saimnieciskā darbībā saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Par preču zīmes izmantošanu uzskata arī tādas preču zīmes lietošanu, kas atsevišķos nebūtiskos elementos atšķiras no reģistrētās preču zīmes, ja zīmes formā pieļautās izmaiņas neiespaido preču zīmes atšķirīgo raksturu un atšķirtspēju.

(3) Ja piecu gadu laikā no zīmes reģistrācijas dienas preču zīmes īpašnieks nav uzsācis tās faktisku izmantošanu Latvijā saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana preču zīmes spēkā esamības laikā tikusi pārtraukta vismaz uz pieciem secīgiem gadiem un šai neizmantošanai nav bijis pietiekama attaisnojuma, attiecībā uz šo preču zīmi var piemērot šā likuma 19.panta sestās daļas, 28.panta trešās daļas, 31.panta otrās daļas un 32.panta noteikumus.

(4) Par faktisku izmantošanu atzīst tādu preču zīmes lietošanu komercdarbībā, kuras mērķis ir iegūt vai uzturēt tirgū noteiktu vietu attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

(5) Par preču zīmes izmantošanu uzskata arī tās lietošanu Latvijā uz tādām precēm vai to iesaiņojuma, kuras paredzētas tikai eksportam.

(6) Ja preču zīmi lieto ar tās īpašnieka piekrišanu, tad, piemērojot šā panta trešajā daļā minētos zīmju izmantošanas noteikumus, uzskata, ka zīmi izmanto tās īpašnieks.

24.pants. Brīdināšana par izņēmuma tiesībām uz preču zīmi

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu — aplī ietvertu burtu R vai tekstu, kas brīdina par zīmes reģistrāciju ("Latvijā reģistrēta preču zīme" u. tml.).

(2) Preču zīmes īpašnieks nedrīkst maldināt sabiedrību, pievienojot brīdinājuma marķējumu par zīmes reģistrāciju tādai preču zīmei, kura nav reģistrēta Latvijā vai ārpus tās.

(3) Ja preču zīmes īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj viņa izņēmuma tiesības, komercdarbībā izmantojot kādu no apzīmējumiem, kuri minēti šā likuma 4.panta sestās daļas 1. vai 2.punktā vai 4.panta septītajā daļā, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs brīdināt šo personu par iespējamo pārkāpumu.

25.pants. Preču zīmes nodošana citām personām

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības nodot savu preču zīmi citai personai attiecībā uz vienu preci, vairākām vai visām precēm, vienu pakalpojumu, vairākiem vai visiem pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta, līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmantoja šo zīmi, vai neatkarīgi no šā uzņēmuma.

(2) Ja citai personai tiek nodots uzņēmums vai tā daļa, tiesības uz šā uzņēmuma vai tā daļas preču zīmēm uzskatāmas par nodotām līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, ja citādi nav noteikts, pusēm vienojoties, vai ja lietas apstākļi acīmredzami nenosaka citādi.

(3) Ziņas par reģistrētas preču zīmes īpašnieka maiņu, arī par preču zīmes nodošanu citai personai, pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta īpašniekam (īpašniekiem) paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu.

(4) Ja reģistrētas preču zīmes nodošana citai personai (īpašnieka maiņa) neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta, Patentu valde šo reģistrāciju sadala, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 20.panta noteikumus un izveidojot jaunu reģistrāciju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuriem mainījies īpašnieks.

(5) Preču zīmes nodošanas līgums attiecībā pret trešajām personām stājas spēkā dienā, kad ziņas par to publicētas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Kamēr īpašnieka maiņa nav ierakstīta Reģistrā, tiesību pārņēmējs (jaunais preču zīmes īpašnieks) nevar izmantot tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas.

(6) Preču zīmes nodošanas līgumu var atzīt par spēkā neesošu, ja šāda zīmes īpašnieka maiņa ar nodomu vai bez tā izraisa vai var izraisīt patērētāju maldinājumu par to preču vai pakalpojumu izcelsmi, raksturu, kvalitāti vai citām īpašībām, saistībā ar kuriem zīme tiek lietota vai to paredzēts lietot. Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nodošanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu var celt jebkura persona.

(7) Ja citai personai tiek nodots preču zīmes reģistrācijas pieteikums, iekams Patentu valdē vēl nav pieņemts lēmums par šīs zīmes reģistrāciju, pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde pieteicēja maiņu ņem vērā kā grozījumu pieteikumā šā likuma 14.panta attiecīgo noteikumu izpratnē un pieteikuma izskatīšanu turpina attiecībā uz jauno pieteicēju.

(8) Ja preču zīmes pieteikuma nodošana citai personai (pieteicēja maiņa) neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem preču zīme pieteikta, Patentu valde šo pieteikumu sadala, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 15.panta noteikumus un izveidojot jaunu pieteikumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuriem mainījies pieteicējs.

26.pants. Preču zīmes licences līgums

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu nodot citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz vienu preci, vairākām vai visām precēm, vienu pakalpojumu, vairākiem vai visiem pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta. Atbilstoši licences raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) preču zīmes tiesību izdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.

(2) Licenci atzīst par izņēmuma licenci, ja licenciāts iegūst izņēmuma tiesības uz preču zīmes izmantošanu saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot preču zīmi tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam.

(3) Licenci atzīst par vienkāršu licenci, ja licenciārs, piešķirot citai personai preču zīmes izmantošanas tiesības, saglabā sev tiesības izmantot šo preču zīmi, kā arī tiesības izdot licenci tās pašas preču zīmes izmantošanai trešajām personām.

(4) Preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs izmantot izņēmuma tiesības pret licenciātu, kas pārkāpj licences līguma noteikumus attiecībā uz:

1) licences termiņu;

2) formu, kādā preču zīmi var lietot saskaņā ar reģistrāciju;

3) to preču un pakalpojumu sarakstu un raksturu, kuriem licence izdota;

4) teritoriju, kurā preču zīmi atļauts lietot;

5) licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

(5) Ja licences līgumā nav noteikts citādi, izdoto licenci nedrīkst nodot trešajām personām un licenciāts nav tiesīgs izdot sublicenci.

(6) Ziņas par reģistrētas preču zīmes licences līgumu pēc preču zīmes īpašnieka attiecīga iesnieguma un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, nosūtot preču zīmes īpašniekam paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos un grozījumiem licences noteikumos, ja tās noteiktā kārtībā paziņotas Patentu valdei.

(7) Licences līgumu var atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīmes izmantošana, ko veic licenciāts, ar nodomu vai bez tā izraisa patērētāju maldinājumu par to preču vai pakalpojumu izcelsmi, raksturu, kvalitāti vai citām īpašībām, saistībā ar kuriem zīme tiek lietota. Prasību Rīgas apgabaltiesā par licences līguma atzīšanu par spēkā neesošu var celt licenciārs vai jebkura cita persona.

(8) Fakts, ka šā panta sestajā daļā paredzētās ziņas par licences līgumu nav iekļautas Reģistrā vai nav publicētas, nevar būt par pamatu, lai saskaņā ar šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem apstrīdētu preču zīmes spēkā esamību vai lai piemērotu 23.panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus sakarā ar preču zīmes neizmantošanu (šajos gadījumos ir spēkā 23.panta sestās daļas noteikums), vai lai apstrīdētu 28.panta otrajā daļā paredzētās licenciāta tiesības iestāties lietā, ja prasību tiesā par zīmes pārkāpumu ceļ preču zīmes īpašnieks, vai licenciāta tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(9) Preču zīmes reģistrācijas spēkā esamību, šā likuma 23.panta sestās daļas noteikuma piemērošanu un šā panta astotajā daļā minētās licenciāta tiesības nevar apstrīdēt arī, pamatojoties uz faktu, ka licenciāts uz precēm vai to iepakojuma, sakarā ar sniegtajiem pakalpojumiem vai reklāmā, kas uz šīm precēm vai pakalpojumiem attiecas, nav sniedzis norādi par preču zīmes lietošanu pēc licences vai ka šī norāde sniegta neprecīzi.

(10) Preču zīmes nodošana šā likuma 25.panta pirmās daļas noteikumu izpratnē un licences izdošana šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumu izpratnē neskar licences, kas pirms tam izdotas trešajām personām.

27.pants. Preču zīmes nelikumīga izmantošana (preču zīmes pārkāpumi)

(1) Par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu uzskatāma preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana, tas ir, šā likuma 4.panta sestās daļas 1. vai 2.punktā vai 4.panta septītajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana komercdarbībā bez preču zīmes īpašnieka atļaujas, arī šādu apzīmējumu izmantošana 4.panta astotajā daļā minētajos veidos.

(2) Nosakot, vai kāda apzīmējuma lietošana kvalificējama kā preču zīmes nelikumīga izmantošana, vienlaikus ar šā panta pirmās daļas noteikumiem un papildus tiem attiecīgajos gadījumos ņem vērā šā likuma 5.panta noteikumus par izņēmuma tiesību ierobežojumiem, 23.panta trešajā daļā paredzētos ierobežojumus sakarā ar preču zīmes neizmantošanu, kā arī 29.pantā paredzētos tiesību ierobežojumus (tiesību zaudēšana) samierināšanās dēļ.

28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas tad, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir cietušās puses (preču zīmes īpašnieka vai licenciāta) pienākums.

(2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var celt preču zīmes īpašnieks (tā tiesību pārņēmējs). Patstāvīgu prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu licenciāts ir tiesīgs celt ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības patstāvīgi celt prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neceļ, kaut arī licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, tikai atsaucoties uz to, ka preču zīme netiek izmantota vai tās darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ, taču atbilstoši šā likuma 31. vai 32. panta noteikumiem tā var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu. Šajos gadījumos preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

(4) Ja preču zīmes pārkāpuma fakts tiek pierādīts, cietusī puse var prasīt, lai tiesa atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes pieņemtu spriedumu par vienu pasākumu vai vairākiem šādiem pasākumiem (sankcijām):

1) preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana;

2) sakarā ar preču zīmes nelikumīgu izmantošanu nodarīto zaudējumu, arī neiegūtās peļņas, atlīdzināšana;

3) tiesāšanās izdevumu segšana, ietverot likumā paredzētos lietas vešanas izdevumus, kā arī pārstāvja honorāru.

(5) Tiesas spriedumā var noteikt pasākumus preču zīmes pārkāpumu turpmākai novēršanai, arī pienākumu iznīcināt preci ar nelikumīgo marķējumu, vai atdot to par pašizmaksas vērtību preču zīmes īpašniekam (tā tiesību pārņēmējam) vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot to izmantošanai labdarības nolūkiem. Pēc preču zīmes īpašnieka (tā tiesību pārņēmēja) vai licenciāta lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav celta prasība par zaudējumu atlīdzību).

(6) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, pārkāpēja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(7) Gadījumos, kad preču zīmes pārkāpums izdarīts tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, vainīgās personas saucamas arī pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(8) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu, kā arī nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem, arī šā likuma 4.panta devītajā daļā paredzētajos gadījumos, var pamatot arī ar likumu vai citu normatīvo aktu noteikumiem par negodīgu konkurenci.

(9) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes pārkāpuma faktu.

29.pants. Tiesību ierobežojumi (tiesību zaudēšana) samierināšanās dēļ

(1) Ja agrākas preču zīmes (7.panta otrās daļas izpratnē) īpašnieks piecu secīgu gadu laikā administratīvajā vai tiesas kārtībā nav apstrīdējis vēlākas Latvijā reģistrētas preču zīmes lietošanu, kaut arī zinājis par šo lietošanu, viņš vairs nav tiesīgs, pamatojoties uz savu agrāko preču zīmi, pieprasīt vēlākas preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu vai apstrīdēt vēlākas zīmes lietošanu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuriem tā tikusi lietota, izņemot gadījumu, kad vēlāka preču zīme tikusi pieteikta reģistrācijai ar negodprātīgu nolūku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā vēlākas reģistrētās preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs apstrīdēt agrākas preču zīmes tiesības, pat ja šīs tiesības saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumu vairs nav pretstatāmas vēlākai preču zīmei.

VI nodaļa

Preču zīmes darbības pārtraukšana

30.pants. Preču zīmes reģistrācijas dzēšana pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas (atteikšanās no reģistrācijas)

(1) Preču zīmes īpašnieks var lūgt preču zīmes reģistrāciju dzēst pirms tās spēkā esamības termiņa izbeigšanās. Ja Patentu valdē saņemts attiecīgs iesniegums un samaksāta noteiktā nodeva, preču zīmes reģistrāciju dzēš ar īpašnieka norādīto dienu, bet ne agrāk par dienu, kad iesniegums saņemts. Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā, bet paziņojumu par to publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam.

(2) Ja preču zīmes īpašnieka iesniegums par preču zīmes reģistrācijas dzēšanu neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem reģistrēta zīme, to uzskata par grozījumu zīmes reģistrācijas ziņās un izskata saskaņā ar šā likuma 17.panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Patentu valde nedzēš preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar šā panta noteikumiem, ja attiecībā uz to Reģistrā iekļautas ziņas par vienu spēkā esošu licences līgumu vai vairākiem spēkā esošiem licenču līgumiem un preču zīmes īpašnieka iesniegumam nav pievienota attiecīgo licenciātu rakstveida piekrišana zīmes reģistrācijas dzēšanai.

31.pants. Preču zīmes reģistrācijas atzīšana par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atzīt par spēkā neesošu, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā likuma 3.panta noteikumiem vai ja pastāv (lietas izskatīšanas brīdī turpina pastāvēt) šā likuma 6., 7., 8. vai 9.panta noteikumos paredzētie pamatojumi zīmes atzīšanai par spēkā neesošu.

(2) Ja prasība pamatota ar agrāku preču zīmi (7.panta otrās daļas izpratnē) un atbildētājs cēlis pretprasību par tās atcelšanu, pamatojot pretprasību ar agrākas zīmes neizmantošanu (23.panta izpratnē), preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu, ciktāl nav apmierināma pretprasība.

(3) Rīgas apgabaltiesā prasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu pēc šā panta noteikumiem var celt personas, kuras saskaņā ar šā likuma 18.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem attiecīgajos gadījumos ir tiesīgas arī iesniegt iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju. Šādu prasību, ja ir attiecīgi pamatojumi, var celt kā pretprasību arī lietā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(4) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu ar tās reģistrācijas dienu.

(5) Ja pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu pastāv tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem zīme reģistrēta, reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

(6) Tiesas sprieduma noraksts nosūtāms Patentu valdei, kas izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā paziņojumu par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai attiecīgiem grozījumiem reģistrācijas ziņās.

32.pants. Preču zīmes reģistrācijas atcelšana

(1) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atcelt, ja preču zīme pēc tās reģistrācijas piecu gadu secīgā periodā nav faktiski izmantota (šā likuma 23.panta izpratnē) saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, un šai neizmantošanai nav bijis pietiekama attaisnojuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu nevar uzturēt (nevar apmierināt), ja starplaikā starp minēto piecu gadu preču zīmes neizmantošanas periodu un prasības celšanu preču zīmes faktiskā izmantošana ir uzsākta vai atsākta. Par preču zīmes izmantošanas uzsākšanu vai atsākšanu nav uzskatāms fakts, ja tā tiek izmantota ne ilgāk kā trīs mēnešus pirms prasības celšanas un preču zīmes izmantošanas uzsākšanai vai atsākšanai nepieciešamie sagatavošanas darbi uzsākti tikai pēc tam, kad beidzies šā likuma 23.pantā noteiktais preču zīmes faktiskās neizmantošanas periods.

(3) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var arī atcelt, ja pēc reģistrācijas preču zīme tās īpašnieka rīcības (vai viņa bezdarbības) dēļ komercdarbībā kļuvusi par sugasvārdu (vispārīgu jēdzienu) attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kuram tā reģistrēta.

(4) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var arī atcelt, ja tā rezultātā, ka preču zīmi pēc reģistrācijas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, lietojis tās īpašnieks vai tā lietota ar īpašnieka piekrišanu, šī preču zīme var maldināt sabiedrību, īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

(5) Jebkura ieinteresētā persona visā preču zīmes spēkā esamības laikā var celt Rīgas apgabaltiesā prasību par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu pēc šā panta noteikumiem. Šādu prasību, ja ir attiecīgi pamatojumi, var celt kā pretprasību — arī lietā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(6) Ja pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atcelšanai pastāv tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem zīme reģistrēta, reģistrāciju atceļ tikai attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

(7) Tiesa spriedumā norāda, ar kuru dienu preču zīmes reģistrācija atceļama. Ja nav konstatēts, kad iestājušies apstākļi, kas ir par pamatu preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, tā atceļama ar dienu, kad tiesā iesniegts prasības pieteikums. Tiesas sprieduma noraksts nosūtāms Patentu valdei, kas izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu vai grozījumiem reģistrācijas ziņās ar spriedumā norādīto dienu un publicē attiecīgu paziņojumu savā oficiālajā izdevumā.

33.pants. Preču zīmes reģistrācijas dzēšana sakarā ar tās spēkā esamības termiņa izbeigšanos (svītrošana no Reģistra)

(1) Patentu valde dzēš preču zīmes reģistrāciju, ja izbeidzies preču zīmes spēkā esamības termiņš un sešu mēnešu papildu termiņš reģistrācijas atjaunošanai, bet reģistrācija nav noteiktā kārtībā atjaunota (zīme nav pārreģistrēta).

(2) Neatjaunoto reģistrāciju svītro no Reģistra ar dienu, kas seko preču zīmes spēkā esamības pēdējam 10 gadu periodam. Patentu valde attiecīgu paziņojumu publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam.

VII nodaļa

Kolektīvās zīmes

34.pants. Kolektīvās zīmes un tiesības uz tām

(1) Kolektīvo zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, kas atbilst šā likuma noteikumiem par preču zīmju veidiem (3.pants) un ļauj atšķirt kolektīvās zīmes īpašnieka — apvienības (asociācijas) biedru (locekļu) preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Vienlaikus katram šādas apvienības (asociācijas) uzņēmumam var būt arī savas preču zīmes.

(2) Kolektīvās zīmes īpašnieks var būt jebkura apvienība (asociācija), kuras pastāvēšana nav pretrunā ar tās izcelsmes valsts likumu un kura ir noteiktā kārtībā reģistrēta, pat ja šai apvienībai (asociācijai) nepieder ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums.

(3) Kā kolektīvās zīmes var reģistrēt apzīmējumus un norādes, kuras var izmantot komercdarbībā, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, nepiemērojot šīm zīmēm šā likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkta attiecīgo ierobežojumu. Tomēr šādas kolektīvās zīmes reģistrācija nepiešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā lietot šādus apzīmējumus vai norādes, ievērojot nosacījumu, ka šāda lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un komercdarbības praksei; pamatojoties uz minēto kolektīvo zīmi, it īpaši nevar apstrīdēt trešās personas tiesības lietot kādu ģeogrāfisko nosaukumu.

35.pants. Kolektīvās zīmes izmantošana un tās lietošanas nolikums

(1) Zīmju izmantošanas noteikumus šā likuma 23.panta izpratnē attiecībā uz kolektīvo zīmi uzskata par izpildītiem, ja šo zīmi kādā no 23.pantā paredzētajiem veidiem un saskaņā ar kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu lieto vismaz viena no personām, kurām ir tiesības to lietot.

(2) Kolektīvās zīmes nedrīkst nodot citām personām. Kolektīvo zīmju izmantošanas tiesības nedrīkst ar licences līgumu nodot citām personām, ja citādi nav noteikts kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā.

(3) Ja citādi nav noteikts kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā, personām, kurām ir tiesības lietot kolektīvo zīmi, kolektīvās zīmes pārkāpumu lietās ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi šā likuma 28.panta pirmajā un otrajā daļā noteikti preču zīmju licenciātiem.

(4) Piesakot kolektīvo zīmi, papildus šā likuma 10.pantā minētajiem materiāliem un dokumentiem iesniedzams kolektīvās zīmes lietošanas nolikums, kuru apstiprinājusi šā kolektīva pārvaldes institūcija (zīmes pieteicējs) vai tās pilnvarota persona. Nolikumā ietverams to personu saraksts, kurām ir tiesības kolektīvo zīmi lietot (ziņas, kas ļauj nepārprotami noteikt šīs personas), kolektīvās zīmes lietošanas noteikumi un ziņas par to izpildes kontroli, arī iespējamās sankcijas par šo noteikumu pārkāpšanu. Ja pieteikta šā likuma 34.panta trešajā daļā paredzētā kolektīvā zīme, nolikumā jāparedz iespēja personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelsme atbilst attiecīgajai ģeogrāfiskajai vietai, kļūt par tās apvienības (asociācijas) biedriem (locekļiem), kura ir kolektīvās zīmes īpašnieks.

(5) Pēc tam, kad publicēts paziņojums par kolektīvās zīmes reģistrāciju, arī kolektīvās zīmes lietošanas nolikums ir pieejams jebkurai personai.

(6) Par visiem vēlākajiem grozījumiem kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā zīmes īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei, samaksājot noteikto nodevu. Grozījumi kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā attiecībā pret trešajām personām stājas spēkā dienā, kad paziņojums par grozījumiem publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

36.pants. Papildnoteikumi kolektīvās zīmes darbības pārtraukšanai

(1) Papildus šā likuma 18.pantā paredzētajiem iebildumu pamatojumiem jebkura persona noteiktā kārtībā var iesniegt iebildumu pret kolektīvās zīmes reģistrāciju, ja reģistrētā zīme neatbilst šā likuma 34.panta pirmās daļas prasībām, ja zīmes īpašnieks neatbilst 34.panta otrās daļas prasībām attiecībā uz kolektīvās zīmes īpašnieku, ja kolektīvās zīmes lietošanas nolikums neatbilst 35.panta ceturtās daļas prasībām vai ja šā nolikuma noteikumi ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem.

(2) Papildus šā likuma 31.panta noteikumiem kolektīvās zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atzīt par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu arī gadījumos, ja šādai prasībai ir kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem.

(3) Papildus šā likuma 32.panta noteikumiem kolektīvās zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atcelt, ja:

1) kolektīvās zīmes īpašnieks vairs nepastāv;

2) kolektīvās zīmes īpašnieks neveic pienācīgus pasākumus, lai novērstu zīmes lietošanas nolikuma pārkāpumus;

3) kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā izdarīto grozījumu dēļ tas vairs neatbilst šā likuma 35.panta ceturtās daļas prasībām vai tā noteikumi ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem.

(4) Šajā pantā paredzētajos gadījumos, kas attiecas uz kolektīvās zīmes lietošanas nolikuma neatbilstību noteiktajām prasībām, sabiedriskajai kārtībai vai morāles principiem, Apelācijas padome un tiesa nepiemēro kolektīvās zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai attiecīgi reģistrācijas atcelšanu, ja Apelācijas padomes vai tiesas noteiktajā termiņā kolektīvās zīmes īpašnieks izdara kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā labojumus, kas novērš trūkumus.

VIII nodaļa

Preču zīmes starptautiskā reģistrācija

37.pants. Šā likuma darbības ietvari attiecībā uz preču zīmes starptautisko reģistrāciju

(1) Šā likuma noteikumi, it īpaši II un III nodaļas, IV nodaļas 13., 18., 19.panta un 22.panta pirmās daļas, V, VI un VII nodaļas noteikumi, ar nepieciešamajām izmaiņām attiecas arī uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un starptautiski reģistrētajām preču zīmēm, ciktāl citādus noteikumus neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi vai šīs nodaļas noteikumi.

(2) Balstoties uz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un šā likuma noteikumiem, kas attiecas arī uz starptautiski reģistrētajām preču zīmēm un nav pretrunā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem, Patentu valde var izdot īpašus noteikumus, kas detalizēti nosaka preču zīmju pieteicēju un īpašnieku, kā arī Patentu valdes un Apelācijas padomes darbības attiecībā uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un šīs reģistrācijas spēkā esamību.

(3) Par preču zīmes starptautiskās reģistrācijas pieteikšanu, reģistrāciju un citām ar starptautisko reģistrāciju saistītām darbībām jāmaksā nodevas starptautiskās reģistrācijas noteikumos un Latvijas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

38.pants. Patentu valdes darbības saistībā ar starptautiskās reģistrācijas pieteikumu (reģistrāciju)

(1) Ar Patentu valdes starpniecību veic tādu preču zīmju starptautiskās reģistrācijas pieteikšanu un reģistrāciju, kuru izcelsmes valsts starptautiskās reģistrācijas noteikumu izpratnē ir Latvija, kā arī šādas starptautiskās reģistrācijas vēlāku attiecināšanu uz plašāku teritoriju.

(2) Ar Patentu valdes starpniecību var arī izdarīt grozījumus starptautiskajā reģistrācijā, atjaunot starptautisko reģistrāciju (pārreģistrēt uz jaunu spēkā esamības termiņu) vai dzēst reģistrāciju pēc zīmes īpašnieka iniciatīvas (atteikties no reģistrācijas), ja preču zīmes īpašnieka valsts starptautiskās reģistrācijas noteikumu izpratnē ir Latvija.

39.pants. Starptautiskās reģistrācijas spēkā esamība Latvijā

(1) Preču zīmes starptautiskajai reģistrācijai, kura noteiktā kārtībā stājusies spēkā Latvijā, ir tāds pats spēks kā preču zīmēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iekļautas Reģistrā (reģistrētas Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā).

(2) Preču zīmes starptautisko reģistrāciju uzskata par nestājušos spēkā vispār vai tiktāl, ciktāl attiecīgās zīmes aizsardzība noteiktā kārtībā Latvijā ir atteikta.

(3) Starptautiski reģistrētas preču zīmes prioritāti Latvijā nosaka ar dienu, kad zīme starptautiski reģistrēta attiecībā uz Latviju, bet gadījumos, kad zīmei starptautiskās reģistrācijas procedūrā piešķirtas prioritātes tiesības no tās agrākā pieteikuma datuma, — ar šā agrākā pieteikuma datumu. Ja zīmes starptautiskā reģistrācija attiecināta uz Latviju vēlāk par tās starptautiskās reģistrācijas dienu, prioritāti nosaka ar dienu, ar kuru tā attiecināta uz Latviju. Ja Latvijā spēkā stājusies starptautiskā reģistrācija pēc tās īpašnieka lūguma un saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem aizstāj agrāku Patentu valdē izdarītu šīs pašas preču zīmes reģistrāciju, uz starptautiski reģistrēto preču zīmi, nosakot tās prioritāti, attiecina agrākās, nacionālās procedūras kārtībā izdarītās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritātes datumu.

(4) Patentu valde veic starptautiski reģistrētas preču zīmes ekspertīzi, pārbaudot tās atbilstību šā likuma 6. un 8.panta prasībām. Kolektīvās zīmes reģistrācijas gadījumā pārbauda arī, vai reģistrācijai pievienots kolektīvās zīmes lietošanas nolikums, kas atbilst šā likuma 35.panta ceturtās daļas prasībām.

(5) Šā likuma 18.pantā paredzētie iebildumi pret preču zīmes starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā iesniedzami četru mēnešu laikā no dienas, kad preču zīmju starptautiskās reģistrācijas oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz Latviju (teritoriālo attiecinājumu uz Latviju).

(6) Ja ekspertīzes rezultātā konstatēts, ka starptautiskā reģistrācija neatbilst šā panta ceturtās daļas prasībām, vai ja pret šo reģistrāciju iesniegts iebildums, starptautiskās reģistrācijas noteikumos paredzētajā kārtībā un termiņā Patentu valde nosūta Starptautiskajam birojam attiecīgās starptautiskās reģistrācijas atteikumu (sākotnējo atteikumu). Triju mēnešu laikā no šā atteikuma saņemšanas dienas starptautiskās reģistrācijas īpašnieks ir tiesīgs iesniegt šā likuma 13.panta astotajā daļā paredzēto apelāciju (atbildi uz iebildumu).

(7) Apelāciju un iebildumu izskatīšana Apelācijas padomē notiek saskaņā ar šā likuma 18. un 19.panta noteikumiem un kolektīvās zīmes gadījumā — arī pēc 36.panta pirmās daļas noteikumiem, ciktāl atšķirīgus noteikumus neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi.

(8) Patentu valde noteiktā kārtībā paziņo Starptautiskajam birojam par visiem Apelācijas padomes lēmumiem un tiesas spriedumiem, kuri stājušies spēkā un ar kuriem preču zīmes starptautiskā reģistrācija Latvijā atzīta par spēkā neesošu vai atcelta pilnībā vai daļēji, vai arī atcelts (grozīts) sākotnējais starptautiskās reģistrācijas atteikums.

IX nodaļa

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

40.pants. Vispārīgie noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

(1) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem tiek aizsargātas bez to reģistrācijas.

(2) Saskaņā ar Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem var ieviest īpašu aizsardzības kārtību attiecībā uz noteiktu veidu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai attiecībā uz noteiktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu.

(3) Ģeogrāfiskie nosaukumi un ģeogrāfiska rakstura apzīmējumi, kurus patērētāji un tirgus dalībnieki neuztver saistībā ar preču vai pakalpojumu specifisko izcelsmi, nav uzskatāmi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm šā likuma izpratnē un netiek aizsargāti; tai skaitā tādi apzīmējumi, kuri gan atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes definējumam, bet Latvijas teritorijā zaudējuši savu sākotnējo nozīmi un kļuvuši par vispārpieņemtiem preču vai pakalpojumu veidu nosaukumiem.

41.pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības saturs

(1) Komercdarbībā ir aizliegts lietot nepatiesas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai jebkurus tādus ģeogrāfiskus nosaukumus vai ģeogrāfiska rakstura apzīmējumus, vai tiem līdzīgus apzīmējumus, kuru lietošana var izraisīt patērētāju maldinājumu attiecībā uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi.

(2) Ja precēm vai pakalpojumiem, kurus pieņemts apzīmēt ar kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, patērētāju vai tirgus dalībnieku uztverē piemīt īpaša kvalitāte vai speciālas īpašības, šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana komercdarbībā pieļaujama tikai saistībā ar tādām norādītās izcelsmes precēm un pakalpojumiem, kam ir attiecīgā kvalitāte vai īpašības.

(3) Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir plaši pazīstama un tai ir īpaša reputācija patērētāju vai tirgus dalībnieku vidū, šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai tai līdzīga apzīmējuma lietošana komercdarbībā saistībā ar citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pieļaujama pat gadījumos, kad tas neizraisa patērētāju maldinājumu attiecībā uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, bet dod iespēju negodīgi izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju vai tās atšķirtspēju vai nodarīt tām kaitējumu.

42.pants. Preču un pakalpojumu izcelsmes noteikšanas kritēriji

(1) Šīs nodaļas noteikumu nolūkiem:

1) preču izcelsmi nosaka pēc to ražošanas vietas vai pēc šo preču galveno izejvielu vai galveno komponentu izcelsmes vietas;

2) pakalpojumu izcelsmi nosaka pēc pakalpojumu sniedzējas personas atrašanās vietas saskaņā ar uzņēmumu reģistru vai pēc to fizisko personu pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas, kuras faktiski nosaka uzņēmuma komercdarbību un pārvaldi.

(2) Vērtējuma kritērijus nosaka atsevišķi katram gadījumam atkarībā no to ietekmes uz attiecīgo preču vai pakalpojumu reputāciju; ņemot vērā šo reputāciju un patērētāju uztveri, vietēja un reģionāla rakstura ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var uzskatīt par patiesām, ja tās attiecībā uz preču vai pakalpojumu izcelsmi ir patiesas, vērtējot attiecībā uz plašāku reģionu vai valsti kopumā.

43.pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības nodrošināšana

(1) Apzīmējumu lietošana komercdarbībā pretēji šā likuma 41.panta noteikumiem atzīstama par negodīgas konkurences izpausmi, un par to paredzēta atbildība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu var celt jebkura ieinteresētā persona, arī profesionālās apvienības un ražotāju, tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju apvienības, kuru statūti paredz šo apvienību biedru (locekļu) ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī organizācijas un institūcijas, kuru uzdevums saskaņā ar to statūtiem ir patērētāju tiesību aizsardzība.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par preču zīmēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1993, 12./13.nr.).

2. Preču zīmēm, kuras pieteiktas reģistrācijai Patentu valdē vai kuru starptautiskā reģistrācija attiecās uz Latviju pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemērojama tā preču zīmju reģistrācijas kārtība un tie preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumi, kas bija spēkā dienā, kurā iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums vai ar kuru uz Latviju attiecas preču zīmes starptautiskā reģistrācija.

3. Šā likuma 6.panta otrajā daļā un 9.panta ceturtajā daļā norādītie pamatojumi preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu attiecas uz jebkuru preču zīmi neatkarīgi no tā, kad iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums vai uz Latviju attiecināta preču zīmes starptautiskā reģistrācija.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 16.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada 1.jūlijā