Ministru kabineta noteikumi Nr. 233

Rīgā 1999.gada 29.jūnijā (prot. Nr. 33, 7.§)

Kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem, ja degvieleļļu, tās aizstājējproduktus un komponentus izmanto par kurināmo

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli naftas
produktiem" 8.panta otro daļu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citām juridiskajām personām (turpmāk — uzņēmumi) atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem (turpmāk — nodoklis), ja uzņēmumi degvieleļļu, tās aizstājējproduktus vai komponentus (turpmāk — degvieleļļa) izmanto par kurināmo.

2. Uzņēmumiem, kas degvieleļļu izmanto par kurināmo, no valsts budžeta atmaksā nodokli atbilstoši likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktajai likmei attiecīgajam laikposmam par katru izmantoto degvieleļļas kilogramu, bet ne vairāk kā par 129 kilogramiem uz vienu saražoto megavatstundu.

3. Tiesības uz nodokļa atmaksu ir šo noteikumu 2.punktā minētajiem uzņēmumiem, kam pašiem ir viena no šādām speciālajām atļaujām (licencēm) vai kas degvieleļļu iegādājas no citiem uzņēmumiem, kuriem ir viena no šādām speciālajām atļaujām (licencēm):

3.1. speciālā atļauja (licence) degvielas ievešanai (importam) un vairumtirdzniecībai;

3.2. speciālā atļauja (licence) degvielas vairumtirdzniecībai;

3.3. speciālā atļauja (licence) degvielas ražošanai un vairumtirdzniecībai.

4. Lai samaksāto nodokli saņemtu atpakaļ, uzņēmumi ne vēlāk kā mēnesi pirms šo noteikumu 6.punktā noteiktajiem termiņiem Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, kurā tie reģistrējušies kā nodokļu maksātāji, iesniedz šādus dokumentus:

4.1. rakstisku samaksātā nodokļa atmaksāšanas pieprasījumu;

4.2. atmaksājamā nodokļa aprēķinu, kas veikts, izmantojot šo noteikumu 4.5., 4.6., 4.7., 4.8. un 4.9.apakšpunktā minēto informāciju;

4.3. muitas deklarāciju (kopiju), kas apliecina degvieleļļas ievešanu, un maksājuma dokumentu (kopiju) ar kredītiestādes atzīmi, ka par degvieleļļu nodoklis ir samaksāts (ja uzņēmums pats ir ievedis degvieleļļu);

4.4. preču pavadzīmi–rēķinu (kopiju) par degvieleļļas piegādi (ja uzņēmums degvieleļļu ir iegādājies no cita uzņēmuma);

4.5. enerģijas ražošanas iekārtu tehnisko raksturojumu (pasi) (kopiju) ar norādi par to jaudu;

4.6. datus par saražoto enerģiju, kuras ražošanai izmantota degvieleļļa, par kuru atmaksājams nodoklis;

4.7. ja uzņēmums degvieleļļu izmantojis par kurināmo bīstamajās iekārtās, — Valsts darba inspekcijas apstiprinātu izziņu (kopiju), kurā norādīts izmantojamās degvieleļļas (kurināmā) maksimālais patēriņš attiecīgajā bīstamajā iekārtā un tās jaudas izmantošanas koeficients;

4.8. ja uzņēmums degvieleļļu izmantojis par kurināmo lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tās pirmapstrādei un pārstrādei, — Zemkopības ministrijas apstiprinātu izziņu (kopiju) par degvieleļļas (kurināmā) patēriņa normatīviem tehnoloģiskajā procesā;

4.9. ja uzņēmums degvieleļļu izmantojis par kurināmo rūpniecības produkcijas ražošanai (pārstrādei) citās nozarēs, — Ekonomikas ministrijas apstiprinātu izziņu (kopiju) par degvieleļļas (kurināmā) patēriņa normatīviem tehnoloģiskajā procesā.

5. Iesniedzot šo noteikumu 4.punktā minēto dokumentu kopijas, uzrādāmi oriģināli.

6. Pēc šo noteikumu 4.punktā minēto dokumentu saņemšanas un pārbaudes attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta iestāde no valsts budžeta daļas, ko veido ieņēmumi no nodokļa maksājumiem, samaksāto nodokli uzņēmumiem atmaksā šādos termiņos:

6.1. līdz kārtējā gada 20.jūnijam — par pirmajos četros mēnešos faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu, kas aprēķināts uz 1.maiju;

6.2. līdz kārtējā gada 20.oktobrim — par pirmajos astoņos mēnešos faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu, kas aprēķināts uz 1.septembri. No aprēķinātās summas atskaita summu, kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 6.1.apakšpunktu;

6.3. līdz nākamā gada 20.februārim — par iepriekšējā gadā faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu. No aprēķinātās summas atskaita summu, kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 6.1. vai 6.2.apakšpunktu vai kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktu.

7. Par degvieleļļu samaksātais nodoklis netiek atmaksāts, ja uzņēmums nav izpildījis kādu no šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

8. Ja uzņēmumam ir nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādi valsts budžetam, atmaksājamā nodokļa summa par degvieleļļu, kas izmantota par kurināmo, tiek samazināta par šo parādu summu.

9. Šo noteikumu 6.punkts attiecas tikai uz to degvieleļļu, kuru uzņēmumi faktiski iegādājas un izlieto, sākot ar 2000.gada 1.janvāri.

10. Lai saņemtu atpakaļ samaksāto nodokli par 1999.gadā iegādāto un izlietoto degvieleļļu, uzņēmumi ne vēlāk kā mēnesi pirms šo noteikumu 10.1. un 10.2.apakšpunktā noteiktajiem termiņiem Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, kurā tie reģistrējušies kā nodokļu maksātāji, iesniedz šo noteikumu 4.punktā (izņemot 4.4.apakšpunktu) minētos dokumentus, pēc kuru saņemšanas un pārbaudes attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta iestāde no valsts budžeta daļas, ko veido ieņēmumi no nodokļa maksājumiem, samaksāto nodokli uzņēmumiem atmaksā šādos termiņos:

10.1. līdz kārtējā gada 20.oktobrim — par laikposmā no 16.marta līdz 31.augustam faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu, kas aprēķināts uz 1.septembri;

10.2. līdz nākamā gada 20.februārim — par laikposmā no 16.marta līdz 31.decembrim faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu, kas aprēķināts uz 1.janvāri. No aprēķinātās summas atskaita summu, kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 10.1.apakšpunktu.

11. Lai saņemtu atpakaļ samaksāto nodokli par 1999.gadā iegādāto un izlietoto degvieleļļu, uzņēmums šo noteikumu 4.4.apakšpunktā minētā dokumenta vietā iesniedz šādus dokumentus:

11.1. preču pavadzīmi–rēķinu par degvieleļļas piegādi;

11.2. muitas deklarācijas kopiju, kas apliecina degvieleļļas ievešanu, un maksājuma dokumenta kopiju ar kredītiestādes atzīmi, ka par degvieleļļu nodoklis ir samaksāts.  

Ministru prezidents V.Krištopans

Finansu ministrs I.Godmanis