Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 19. februāra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

I.Druviete
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Es gribētu pievērst uzmanību “Pilsoniskās Savienības” iesniegtajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mums ir jāveic kaut nelieli, bet vajadzīgi soļi ekonomikas dzīvotspējas virzienā, tāpēc “Pilsoniskā Savienība” piedāvāja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23 uz 21 procentu. Pašreiz no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 83 procenti paliek pašvaldību budžetos un 17 procentu – valsts budžetā. Bet, lai no šā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma neciestu pašvaldību budžeti, tika piedāvāts mainīt šo proporciju uz 89 pret 11. Tādā gadījumā pašvaldību budžeta bilance saglabātos, un tas dotu pozitīvu efektu valsts ekonomikai. Diemžēl šis ierosinājums netika pieņemts, bet mēs šo diskusiju turpināsim tad, kad apspriedīsim 2009.gada valsts budžeta grozījumus.

Otrkārt. Gribētu informēt, ka partiju “Pilsoniskā Savienība”, “Jaunais laiks” un “Sabiedrība citai politikai” pārstāvji ir iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei par rīcību izglītības un zinātnes sistēmā.

Mēs zinām, ka pašreiz, aizbildinoties ar taupības režīmu, izglītībā un zinātnē tiek vājināta šo nozaru konkurētspēja, kas apdraud gan Latvijas nākotni kopumā, gan arī ikvienu atsevišķu cilvēku. Un mēs esam uzdevuši jautājumus gan par tā saukto skolu tīkla optimizāciju, kas praktiski paredz nelielo skolu likvidāciju ar visām no tā izrietošajām sekām, esam jautājuši, kāpēc Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā tik drakoniski ir samazināts budžets augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī esam pievērsuši uzmanību faktam, ka pašreiz finansējuma trūkuma dēļ Latvijas unikālā dārgumu krātuve – Akadēmiskā bibliotēka – nevar nodrošināt pietiekamu temperatūras un mitruma režīmu seno rokrakstu, unikālu grāmatu un citu neaizstājamu kultūras vērtību saglabāšanai. Arī par to jāatbild Izglītības un zinātnes ministrijai, un mēs vēlamies zināt, kādi soļi tiks sperti, lai situāciju steidzami grozītu.

Esam arī jautājuši par loģikai neatbilstošu reorganizāciju valsts valodas aizsardzības sistēmā. Pašreiz tiek veidots aģentūru reorganizācijas plāns, kur ieguvumu nav nekādu, kur ir tikai zaudējumi un kas apdraud ne tikai nozares attīstību, bet arī latviešu valodas konkurētspēju.

Un visbeidzot. Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrijā tiek sniegts tiešs un netiešs atbalsts vienam no psiholoģijas virzieniem, tā sauktajai ontopsiholoģijai, kas, speciālistu vērtējumā, ir nozare, kam valstisks atbalsts tomēr nebūtu sniedzams.

Ceram, ka uz šiem jautājumiem mēs saņemsim atbildes un šo diskusiju turpināsim, jo pat taupības laikā nekas mums nedrīkst būt svarīgāks par mūsu izglītības sistēmu, par mūsu valsts valodu, kas taču galu galā nosaka mūsu valsts nākotni.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien Saeimā tika izskatīti vairāki opozīcijas iesniegti likumprojekti.

Un vispirmām kārtām “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. Pašreiz likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2012.gadam, ieskaitot, paredz valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO finansējumu, kas sastāda 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka kopējais līdzekļu apjoms, kas, piemēram, 2006.gadā tika atvēlēts programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, bija 183 miljoni latu, 2007.gadā šai programmai tika atvēlēti jau 254 miljoni latu, bet 2008.gadā – 304 miljoni latu. Tādā veidā, mūsuprāt, palielinās draudi, ka mākslīgi izpūsta aizsardzības budžeta ietvaros daļa līdzekļu tiks izlietota nelietderīgi.

“Saskaņas Centrs” uzskata, ka ekonomiskās krīzes laikā Latvijai aktuālāks kļūs nevis ārējais apdraudējums, bet gan iekšējais, kas saistīts ar sociālās spriedzes pieaugumu un iedzīvotāju neapmierinātību ar dzīves apstākļiem, tāpēc laikā no 2009.gada līdz 2012.gadam nepieciešams samazināt aizsardzības izdevumus, lai tie nepārsniegtu 1 procentu no IKP.

Šodien iesniedzēji piedāvāja noteikt, ka valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO paredzētais finansējums līdz 2012.gadam nepārsniedz 1 procentu no IKP. Tas dotu iespēju ietaupīt un novirzīt aktuālākajām vajadzībām aptuveni 164 miljonus latu – medicīnai, zinātnei, pedagoģijai, uzņēmēju atbalstiem un tā tālāk, bet šis likumprojekts diemžēl tika noraidīts.

Šodien opozīcija ierosināja arī izskatīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Lieta ir tāda, ka pašlaik likums nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 23 procenti, bet algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 23 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

Iesniegtais likumprojekts paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu par 2 procentpunktiem – līdz 21 procentam. Izmaiņas likumā sekmētu valsts ekonomisko attīstību, jo samazinātos darbaspēka izmaksu daļa, kas saistīta ar nodokļu maksājumiem. Darba devējam varētu samazināties darbaspēka izmaksas, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, bet darba ņēmējam savukārt samazinātos nodokļa slogs. Diemžēl arī šis likumprojekts netika atbalstīts parlamentā.

V.Buhvalovs
(PCTVL frakcija):

Gribu pievērst jūsu uzmanību frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumam par grozījumiem Valsts aizsardzības finansēšanas likumā. Budžeta ierobežojumi, kurus mēs bijām pieņēmuši, ir pilnīgi saprotami ārkārtīgi smagās finansiāli ekonomiskās krīzes apstākļos, kura beigsies nezin kad.

Mēs esam samazinājuši darba algas, ierēdņu izdevumus, tomēr pastāv vēl viens resurss, kuru droši varētu samazināt vismaz uz pusi. Runa ir par Latvijas dalības NATO finansējuma samazināšanu.

Patlaban nepastāv un, manuprāt, vēl ilgu laiku nebūs tiešu militāru draudu mūsu valstij. Vēl vairāk! Arī brīdī, kad iestājāmies NATO, šādu draudu nebija. Daudzas Austrumeiropas valstis ierobežoja savu NATO dalības finansējumu, un tikai mēs vēlamies iet pa priekšu visai Eiropai. Kādēļ mums vajag tērēt 2 procentus no IKP dalībai NATO, ja mums neviens nedraud?

Šodien papildu finanšu resursi pirmām kārtām ir nepieciešami, lai saglabātu jau esošās un izveidotu jaunas darba vietas. Vienkāršiem ļaudīm mūsu valstī nav darba, nav naudas pārtikai, apģērbam un komunālajiem maksājumiem, bet mēs tērējam simtiem miljonu latu dalībai NATO blokā.

PCTVL frakcija uzskata, ka Latvijai ir finansiālie resursi, lai atvieglotu cilvēkiem dzīvi un izveidotu jaunas darba vietas. Diemžēl šodien Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Vispirms nedaudz par opozīcijas teikto.

Ja runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, skaidrs, ka ilgtermiņā tas būtu pareizs solis. Un es domāju, ka Latvija pakāpeniski virzīsies uz to, ka šis iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāsamazina.

Jāteic, ka jau šogad tas tika samazināts par 2 procentpunktiem. Taču mēs diemžēl ļoti labi zinām, ka jau martā būs jāpieņem jauni budžeta grozījumi par tā samazinājumu. Ja mēs tagad samazinām kādu nodokli un nepasakām, kur ņemt naudu vietā, jo šāds nodokļa samazinājums tikai ilgtermiņā var dot pozitīvu labumu, tad tas faktiski nozīmē, ka ir jāpaceļ kāds cits nodoklis, lai šo budžetā neieņemto naudu īstermiņā iegūtu. Un es neredzu vēl kādu citu nodokli, ko pašlaik varētu pacelt, tāpēc ir gluži loģiski, ka šodien Saeima šo priekšlikumu noraidīja.

Par Saeimas šodienas sēdē lemto. Tātad ar nelielām debatēm tika pieņemti Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kas paredz, ka no 1.jūlija Latvijā nevarēs lietot automašīnas, kas ir reģistrētas ārzemēs. Precīzāk: Latvijas pilsonim tad būs jāpierāda, ka viņš vai nu strādā, vai mācās ārzemēs. To varēs izdarīt elektroniski. Un šī norma ir vērsta uz to, lai Latvijā ilgstoši nelietotu automašīnas, par kurām netiek maksāti nodokļi. Jo citādi iznāk tā, ka lielākā sabiedrības daļa faktiski uztur šo automašīnu īpašniekus. Un tiek ekspluatētas automašīnas, kas nav izgājušas tehnisko apskati.

Tāpēc es gribu aicināt vērst uz to uzmanību tiem cilvēkiem, kas, piemēram, Lietuvā lētāk ir nopirkuši automašīnu, un laikus to piereģistrēt Latvijā, lai pēc tam nav problēmu ar Ceļu policiju.

Šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija diezgan kaismīga diskusija par to, kādā veidā veicināt Latvijā ražotu produktu pieejamību iedzīvotājiem, kādā veidā padarīt tos arī cenas ziņā lētākus, un Tautsaimniecības komisija uzdeva Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā izvērtēt vairākas būtiskas lietas.

Viena no tām: vai būtu nepieciešams noteikt maksimāli pieļaujamo piecenojumu pārtikas precēm – pamatpārtikas precēm – mazumtirdzniecībā, jo Rietumeiropā šie piecenojumi vidēji ir zem 10 procentiem. Latvijā, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, – no 19 līdz pat 50 procentiem. Jo, protams, šādos grūtos laikos solidāri daļa nastas būtu jāuzņemas visiem – arī tirgotājiem, nevis, teiksim, jāizmanto tas, ka pamatpārtikas preces visi cilvēki pērk neatkarīgi no tā, cik tās maksā.

Otra lieta. Mēs uzdevām daudz lielāku uzmanību pievērst marķējumam un izstrādāt noteikumus, lai šis marķējums būtu labāk salasāms. Uzdevām arī PVD un citām institūcijām vairāk sekot līdzi tam, kas veikalos notiek. Un jāteic, ka jau ir pirmie rezultāti: ir aizturētas un no tirdzniecības izņemtas diezgan daudzas importa preces, kam neatbilst marķējums… kuru saturs neatbilst tam, kas ir rakstīts virsū. Beidzot tas notiek, un tas ir ļoti pozitīvi. Žēl, ka tas nav noticis agrāk, bet jācer, ka šīs institūcijas arī turpmāk tikpat konsekventi darīs šo lietu.

Vēl esam uzdevuši izstrādāt noteikumus, lai mazie ražotāji varētu iekļūt lielveikalā, kas atrodas reģionā, “pa tiešo” – apejot tirdzniecības bāzes, un tas arī veicinātu vietējo produktu noietu.

Un visbeidzot es tomēr nedaudz gribu vēl parunāt par kopējo politisko situāciju, arī par tā saucamo Zalāna plānu jeb Tautas partijas piedāvāto valdības reorganizācijas plānu.

Es gribu teikt, ka diemžēl līdz šim plašsaziņas līdzekļos nav izskanējuši paši būtiskākie akcenti. Nav jau tik tiešām svarīgi, cik ministriju būs un kurai partijai kāda ministrija tiks. Ir runa par to, ka ir jāizveido efektīvāks un lētāks Ministru kabinets, kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus. Un pati būtiskākā šā plāna daļa ir dot lielākas tiesības pašiem ministriem, to skaitā izdot saistošus noteikumus, lai katrs, būtībā niecīgs, jautājums nav jāapstiprina Ministru kabinetā, jo caur Ministru kabinetu virzās milzīgs dokumentu daudzums, tāpēc ministrijām faktiski nav nekādu praktisku iespēju līdz galam ar tiem iepazīties. Mums vajadzētu šo atbildības slogu sadalīt un vairāk uzticēties ministriem un Ministru kabinetā skatīt tikai būtiskus jautājumus.

Tāpēc, ja piektdien valdībā nevarēs vienoties par šo plānu, Tautas partija ir izstrādājusi attiecīgus likuma grozījumus, un mēs šos likuma grozījumus virzīsim Saeimā, lai notiktu nopietna, profesionāla diskusija. Varbūt tiešām nav nemaz tik ļoti jāsasteidz? Un lai nebūtu tā, ka nav izsvērti visi, teiksim, šie aspekti vienas vai otras ministrijas apvienošanas sakarā, jo, kā jau es teicu, tas nav pašmērķis. Mērķis ir izveidot efektīvāku, lētāku un ātrāku valsts pārvaldi, bet paralēli acīmredzot mums tomēr ir jādomā par jaunas koalīcijas izveidi, latviskas koalīcijas izveidi, jo pašlaik tiešām daudzi jautājumi buksē, un arī ekonomiskie jautājumi nevirzās tik ātri uz priekšu, kā tam vajadzētu būt.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Pēdējās nedēļas laikā ir pievērsta uzmanība tam, kā mainās Ministru prezidenta un arī Valsts prezidenta viedokļi. Gari to neanalizējot, protams, varu teikt vienu – ir ne tikai ekonomiskajā sistēmā, bet arī politiskajā sistēmā iestājusies zināma nestabilitāte, kas var novest pie šīs valdības sakārtošanas un nostiprināšanas tālākam darbam, bet var novest arī pie citām izmaiņām, kurām tad, protams, būtu jānotiek pietiekami pārdomāti, ejot uz to, lai tiešām apkopotu šīs Saeimas konstruktīvāk strādājošos spēkus (varbūt arī cita premjera vadībā) ar vienu mērķi, un saprotot, ka ļoti grūtā ekonomiskā situācijā nevienu jau nekāda slava negaida. Nebūs arī iespējams novelt uz kādu citu vai kādu citu partiju atbildību par to, kas līdz šim ir bijis. Tāpēc izmantot labāk tos profesionālos resursus, kādi ir esošo partiju rīcībā, protams, vajadzētu brīdī, kad acīmredzot viens no galvenajiem uzdevumiem diemžēl būs pārskatīt šīs ekonomiskās prognozes gadam un tātad samazināt cerības uz to, ka tikai par 5 procentiem samazināsies iekšzemes kopprodukts. Šis samazinājums būs krietni lielāks. Tas nozīmē ieņēmumu kritumu un izdevumu samazināšanu visos sektoros, kur acīmredzot būtu jāvalda vienam principam, ka nevar notikt mehāniska šī samazināšana. Tā tomēr ir jāizvērtē, lai mēs taupot nenocirstu tās iespējas, kas varētu tikt ieguldītas augstākajā izglītībā, zinātnē un citos sektoros un ko pēc tam būtu ārkārtīgi grūti atjaunot tuvāko gadu laikā. Protams, tas nebūs viegli, jo tas nozīmē kaut kādā ziņā vairāk atņemt citiem. Un tas katrā gadījumā nav patīkami, tas nevar būt arī populāri, bet droši vien to nāksies darīt vai nu šai valdībai, vai nākamajai valdībai, tomēr katrā gadījumā šai Saeimai ar šiem jautājumiem tuvāko divu mēnešu laikā diemžēl būs jānodarbojas.

Acīmredzot būs jāizskata pietiekami kritiski arī nodokļu likumi, kas varētu tādā vai citādā veidā palīdzēt samazināt ražošanas izmaksas un veicinātu konkurētspēju, protams, neejot arī uz tādiem skaitļiem, kas varētu apdraudēt valsts budžeta ieņēmumus kopumā. Piemēram, mūsu apvienība jau tuvākajā laikā plāno piedāvāt koalīcijas partneriem samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi no 21 procenta uz 10 procentiem koksnes kurināmajam, kam valdība bija paredzējusi šo samazināto likmi. Diemžēl Saeimas sēdē, kas turpinājās pārāk ilgi, izrādījās tā, ka atbildīgā komisija tomēr piedāvāja šo nesaprātīgo likmes palielinājumu tieši iekšzemē esošajiem resursiem, kas, protams, nav veicinoši nedz no atjaunojamo energoresursu viedokļa, nedz arī no vietējo ražotāju atbalsta viedokļa. Tātad tas būtu viens piemērs, kur droši vien šīs kļūdas var labot jau tuvākajā laikā, negaidot varbūt kaut kādas lielas, globālas izmaiņas.

Var diskutēt arī par izmaiņām Ministru kabineta iekārtas likumā. Mēs neesam pret tām, taču vienlaikus saprotam, ka katra izmaiņa notiek tomēr kaut kādā laika periodā un ka tas nav paveicams vienā dienā. Katra izmaiņa prasa papildu resursus, un šīm izmaiņām būtu jābūt tādām, kas noder gan šai, gan nākamajām valdībām, un tās vajadzētu pakārtot nevis kādām šābrīža vajadzībām, izejot no Saeimas deputātu skaita tajā vai citā frakcijā, bet acīmredzot arī paskatīties uz ko citu, jo arī Valsts kontrole ir bijusi pietiekami kritiska… Tātad forma šiem grozījumiem gan ir, bet saturs, tā efektivitāte, ko tieši tas dos darba uzlabošanai, pagaidām nav redzama.

Protams, var piekrist tam, ka ministriju skaita samazināšana, ministru skaita samazināšana pati par sevi varētu būt tīkama vismaz daļai vēlētāju, taču tā pati par sevi neatrisina daudzas problēmas. Un, neapšaubāmi, arī Satversmes grozījumi, kuriem tiek pievērsta liela uzmanība, paši par sevi neatrisinās ekonomiskās krīzes jautājumu, kaut vai tie ies savu ceļu. Un labi ir tas vien, ka Saeimā notiek intensīva diskusija, kurā gan mēs aicinām pieturēties pie tā, ka ir pašreizējās Valsts prezidenta pilnvaras un pašreizējās tautas pilnvaras bez īpaša kvoruma. Un balsošana par Saeimas atlaišanu faktiski tomēr ir demokrātiskāka nekā dažādas sarežģītas konstrukcijas, kas paredzētas it kā visiem dzīves gadījumiem, bet kas būtībā vērstos arī pret to, ko patiesībā vēlas sasniegt, proti, to, ka šo Saeimu tik un tā pēc šiem jaunajiem grozījumiem atlaist nevarēs, bet kāda cita Saeima, kura varbūt būs stipri labāka par šo, karāsies atkal mata galā tikai tāpēc, ka ir pārāk viegli atlaižama. Mūsuprāt, arī tas nebūtu vēlami, lai kā gribētos paspīdēt ar vienu otru grozījumu šajā – Latvijas pamatlikumā.

D.Staķe
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Kaut arī diemžēl šobrīd Zemkopības ministrijā nav ministra, jautājumi, kas saistīti ar lauksaimniecības politiku, tāpat ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzmanības centrā.

Un es gribu paziņot to, ka tomēr Zaļo un Zemnieku savienība ir par to, lai šie Eiropas maksājumi būtu jau no pirmā hektāra, nevis būtu paredzēti tikai lielražotājiem. Jo šobrīd skaitļi parāda to, ka būtībā visu saražoto piena produkciju – šobrīd 60 procentus – sastāda tieši mazie un vidējie piena ražotāji un ka tikai 40 procenti, tas ir, mazākā daļa, ir lielo piena ražotāju… pārstrādātāju rokās.

Tas, protams, ir saistīts ar to, ka mēs varētu popularizēt un arī attīstīt un atbalstīt lauku dzīvesveidu, jo tomēr latviešiem lauku dzīvesveids ir pierasts, un tas, protams, šobrīd saistīts ne tikai ar lauksaimniecību, bet arī ar tādām lietām kā veselība un izglītība. Proti, ar to mēs domājam šo mazo lauku skolu slēgšanu, un šim jautājumam ir jāpieiet ļoti uzmanīgi. Nu, piemēram, nedrīkst nekādā gadījumā slēgt skolu, ja tuvākā skola atrodas varbūt pavisam netālu, bet apmācības valoda tajā ir krievu. Arī šis apstāklis ir jāņem vērā.

Tas pats, protams, attiecas arī uz medicīnu. Šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek risināts tieši jautājums par mazo slimnīcu pārprofilēšanu, un šobrīd Sociālo un darba lietu komisija ir uzdevusi Veselības ministrijai dot ekonomisko pamatojumu šo slimnīcu pārprofilēšanai.

Runājot par izmaiņām Ministru kabineta iekārtas likumā, jāteic, ka arī šis jautājums, protams, ir frakcijā pārrunāts. Frakcija vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt Zaļās partijas valdes lēmumu – iestāties par Vides ministrijas saglabāšanu sakarā ar tās specifiku. Un, protams, līdz ar to tas arī saistīts ar lauku dzīves popularizēšanu un, protams, ar visiem procesiem, kas saistīti ar dabas aizsardzību, kā arī ar kultūru un citās jomās esošām lietām.

Pašlaik sabiedrībā ir izskanējušas bažas, ka varētu nenotikt pensiju indeksācija. Es gribu teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija stingri iestājas par to, lai šī pensiju indeksācija notiktu gan aprīlī, gan arī oktobrī.

I.Feldmane
(LPP/LC frakcija):

Šonedēļ Saeimā un valdībā turpinājās aktīvs darbs pie valsts finanšu līdzekļu racionāla un taupīga izlietojuma pārskatīšanas.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti šodien Saeimas sēdē atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu komisijām. Šis likumprojekts paredz bezdarbnieku stipendiju apmācību laikā un īres un transporta izdevumu kompensāciju iekļaut vienā stipendijā. Šie grozījumi, protams, ļaus atteikties no sarežģītā īres un transporta izdevumu kompensācijas administrēšanas mehānisma, kā arī, protams, paredz vairāku birokrātisku šķēršļu likvidēšanu gan bezdarbniekiem, gan izglītības iestādēm.

Šodienas sēdē Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti atbalstīja arī grozījumus Saeimas kārtības rullī, kuri paredz, ka no šā gada 1.marta par 15 procentiem tiek samazināta deputāta amatalga.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti šonedēļ turpināja darbu pie grozījumiem vairākos likumos. To mēs darījām, lai rastu iespēju palīdzēt finansiālās grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem. Mūsu frakcijas deputāti izstrādājuši grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem tiek precizētas patērētāju tiesības attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem. Mēs ierosinām noteikt, ka jebkuras izmaksas par kredītu nodrošinājuma pārvēršanu, kas ir līguma darbības laikā pēc kredītdevēju iniciatīvas, nedrīkst tikt piemērotas patērētājam. Fiziskajai personai, kas noslēgusi līgumu par patērētāja saistību izpildes nodrošināšanu, būtu tādas pašas tiesības kā patērētājam, īpaši attiecībā uz visas informācijas par neizpildītajām saistībām un to pamatojuma saņemšanu. Un tādā gadījumā, ja patērētājam tiek piemērots līgumsods par līguma noteikumu pārkāpumu, bet patērētājs nepiekrīt, ka šādu pārkāpumu ir izdarījis, kredītdevējs nebūtu tiesīgs kavēt patērētājam tiesības nokārtot savas kredītsaistības, pieprasot sākotnēji nomaksāt līgumsodu. Šādā gadījumā kredītdevējam par līgumsoda samaksu jāvēršas tiesā.

Mūsu frakcijas deputāti ierosinājuši veikt grozījumus arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Mūsu priekšlikums šajā likumā ir tāds, kas ļautu pašvaldībām izņēmuma gadījumos sniegt atmaksājamu sociālu atbalstu īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušām ģimenēm, kas ir ņēmušas hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei. Lai nepieļautu viņu nonākšanu, teiksim, sociālo pabalstu saņēmēju rindās.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti šonedēļ arī apsprieda Tautas partijas piedāvāto ministriju reorganizācijas plānu, kopumā atbalstot nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes aparātu. Tomēr mūsu frakcijas deputātiem radās vairāki būtiski jautājumi. Ja mēs nesaņemsim atbildes uz šiem jautājamiem, tad, iespējams, mēs… mums būs diezgan grūti lemt par Tautas partijas piedāvāto variantu kopumā, jo Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” pārstāvis bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainars Baštiks jau ir paudis viedokli, ka Tautas partijas piedāvātais variants, ka Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas funkcijas tiek pilnībā saskaldītas pa atsevišķām iestādēm Tieslietu ministrijā, Labklājības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā… mēs uzskatām, ka tas apdraud ģimenes atbalsta politikas kā valsts prioritātes saglabāšanu. Līdz ar to paredzams, ka tās sfēras, kur pēdējo gadu laikā ir vērojams uzlabojums – dzimstības palielināšanās, ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana, audžuģimeņu kustības un vietējās adopcijas veicināšana, bāriņtiesu uzraudzība, bērnu tiesību aizsardzība, ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveide un jaunatnes politika –, atkal var nonākt tādā kā pabērna lomā. Un savukārt komplekss skatījums uz ģimenes un bērnu interesēm un to pārstāvēšanu valdības līmenī, pēc mūsu domām, var pilnīgi izzust, un tas, protams, var radīt neatgriezenisku saikni un kaitējumu.

Latvijas Pirmā partija un “Latvijas Ceļš” kā partija, kurai cilvēka vajadzības, protams, ģimene, darbs, mājoklis, ir pirmajā vietā un kura nebaidās no atbildības, pašlaik izvērtē iespēju uzņemties atbildību par Ģimenes, sociālo lietu un Veselības ministriju. Mēs uzskatām, ka ir jāizvērtē līdzšinējā sociālā atbalsta sistēma, kā arī finansējuma sistēma un, protams, vispirms tas jādara veselības aprūpes sistēmā, kā arī labklājības sistēmā. Bieži vien mēs redzam, ka sekas ir ļoti smagas, ka ir tūkstošiem vēža slimnieku pēdējās stadijās, ielaistas hroniskas slimības, pārmērīgas, garas rindas uz kvalitatīviem ārstniecības pakalpojumiem un, protams, nepietiekams sociālais darbs pašvaldībās.

Tāpēc Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija uzskata, ka šo situāciju mums vispirms vajadzētu izvērtēt un mainīt, lai uzsvaru liktu uz cēloņu prevenciju.

Uzskatām, ka tiešām šī jaunā, radikāli izmainītā sistēma padarītu efektīvu ģimenes, mājokļa un nodarbinātības politiku, kas patiesībā skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šī diena tiešām mums Saeimā bija tāda pavisam īsa. Zilās ugunīs nedegām, lai gan situācija, protams, valstī ir ļoti sarežģīta un prasa arī no parlamenta ļoti aktīvu rīcību. Mēs joprojām gaidām šādu rīcību pirmām kārtām no valdības.

Tomēr par dažiem… diviem tādiem likumprojektiem, kurus šodien mēs skatījām Saeimā un arī pieņēmām, es gribu runāt.

Un viens no tiem ir ļoti būtisks. Tas tika nodots jau tālāk Saeimai darbam, un tas ir likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kas ir loģisks tādā ziņā, ka mums būs divas vēlēšanas jūnijā vienā dienā. Tās ir gan Eiropas Parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanas. Un tāpēc, protams, šī kārtība ir atkal jāpārskata, tas viss jāsakārto, lai būtu skaidrs, kā rīkoties.

Tomēr mūs uztrauc tas, ka šajos grozījumos, pret kuriem mēs, “Jaunais laiks”, uzstājoties bijām “pret”, paredzēts, ka paziņojumi par to, kur atrodas vēlēšanu iecirkņi, katra vēlēšanu iecirkņa numurs un adrese, būs apskatāmi tikai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tad ir jautājums: cik starp jums ir tādu, kas saņem laikrakstu “Latvijas Vēstnesis”? Tas ir ļoti būtiski – tieši šajās vēlēšanās būt pilnīgā skaidrībā par tiem vēlēšanu iecirkņiem, to numuriem un adresēm, jo šīs vēlēšanas notiks jau administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, jau tajos jaunajos ietvaros. Tagad ir citi vēlēšanu iecirkņi, ir citi pašvaldību saraksti, kuros tad jums būs jāskatās, lai redzētu, kur ir jūsu atbalstāmie cilvēki.

Tātad varbūt vēl vairāk nekā citām reizēm ir nepieciešama šī informācija, tā noteikti jāpaziņo, lai visiem būtu skaidrs, uz kurieni jādodas balsot.

Šeit ir paredzēts šobrīd tikai apziņot vēl papildus ar pašvaldības palīdzību, tajā ziņā, ka redzamās vietās izliks šo informāciju. Un paziņos vēl arī ar interneta palīdzību, bet arī tas noteikti daudziem nav pieejams.

Mēs noteikti sekosim līdzi šim likumam, kā tas virzīsies Saeimā, un droši vien vēl pie tā strādāsim, lai viss būtu pilnīgi skaidrs, lai gan tas prasītu līdzekļus (vecajā kārtībā – vairāk nekā 600 tūkstošus latu), kas būtu jātērē šai apziņošanai.

Te tomēr varētu droši vien izmantot arī kādas citas iespējas, lai pilnīgi visiem būtu viss skaidrs: kur ir jādodas, uz kuru iecirkni. Mēs uz to noteikti skatīsimies, sekosim tam līdzi.

Otrs, par ko es gribu runāt, ir likumprojekts, ko jau kolēģi minēja, – tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Tur mēs vienkāršojām visu šo finansējumu bezdarbniekiem profesionālās un neformālās apmācības laikā. Tātad īres un transporta izdevumu kompensācija tiek ietverta stipendijā, kura tiek palielināta.

Mēs uzskatām, ka visi šie likumi, kuri attiecas uz darba situācijas uzlabošanu mūsu valstī, ir ļoti svarīgi, jo darba jautājumam būtu jābūt valdības politikas centrā.

Tieši ekonomiskā politika ir vienīgā, kas ražo naudu. Un tā ir īpaši svarīga šajā laikā, kad mums ir sastingusi ekonomika. Un valdības lēnā rīcība mūs galīgi neapmierina.

Šobrīd arī Latvijā cilvēki vēl pulcējas lielās bezdarbnieku rindās un pulkos, jo visapkārt Eiropā ir problēmas un arī kaimiņos nemaz nav tik daudz vietu, uz kurieni aizbraukt un sameklēt darbu. Tiek plānoti jau izbraucieni tālāk – uz Austrāliju un Kanādu, no kurienes diez vai vairs lielā masā atgriezīsies. Bet vistrakākais ir tas, ka noteikti darbaspēks dosies tur, kur ekonomika atkopsies pirmām kārtām. Tātad mēs varam pazaudēt savus cilvēkus, savu darbaspēku. Tagad ir jautājums: cik mums ir laika? Droši vien laika mums nav itin nemaz vairs!

Un vēl viens notikums, ko es gribu pieminēt, bet kas ir ārpus mūsu Saeimas darba telpu sienām. Notiek šajā nedēļā, kā jūs jau zināt, sarunas ar Starptautisko valūtas fondu. Un mani kā Sociālo un darba lietu komisijas locekli un īpaši šo jautājumu izzinātāju interesē arī tas – būs vai nebūs pensiju indeksācija. Par to diskutēs arī šajās sarunās. Mēs, “Jaunais laiks”, pilnībā atbalstām Labklājības ministrijas pozīciju, ka pensiju indeksācijai ir jānotiek tā, kā tas paredzēts likumā. Un, lai kaut ko vispār mainītu, jāmaina likums. Un ja tāds notikums šeit, Saeimā, būs, tad “Jaunais laiks” noteikti balsos pret šādiem likuma grozījumiem.

Un arī attiecībā uz to, kas notiek šobrīd mūsu politiskajā situācijā, frakcijas “Jaunais laiks” pozīcija ir iepriekšējā. Mūs neapmierina šīs valdības mazspējīgā rīcība, šī lēnā darbošanās, kad kā zaķis šī valdība lēkā un lavierē starp viedokļiem, tos maina nepārtraukti. Bet tieši šajā laikā ir vajadzīga skaidra un profesionāla rīcība, tādai ir īpaša nozīme tieši krīzes laikā. Un mēs esam par šādu rīcību. Mēs zinātu, kas ir jādara šajā laikā, un tāpēc mēs faktiski esam pret to, ka notiek garas diskusijas, bet rīcības nav. Un mēs uzskatām, ka nav lietderīgi vairs reanimēt Godmaņa valdību.

Lai mums visiem ir izturība sagaidīt labāku brīdi mūsu valstī!