Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 26.februārī

RAPLM: Par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām

26.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām. Noteikumos tiek precizēta nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanas kārtība, svītrojot normas, kas paredzēja teritoriju kategorijā ieskaitīt lauksaimniecības zinātniskās pētniecības, izmēģinājumu uzņēmumu un profesionālās izglītības centru teritorijas, kā arī lauksaimniecības polderus.

Šobrīd vietējās pašvaldības nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanai izmanto Valsts zemes dienesta datus par zemes kvalitatīvo novērtējumu, kas ir novecojuši, par ko liecina vairāki gadījumi, kad nekustamo īpašumu īpašnieki, pasūtot zemes kvalitatīvo novērtējumu savam nekustamajam īpašumam, iegūst Valsts zemes dienesta izziņu, ka zemes kvalitatīvais novērtējums ir zemāks par 50 ballēm.

Ņemot vērā šābrīža situāciju lauksaimniecībā, grozījumi noteikumos paredz turpmāk nenoteikt lauksaimniecības polderiem nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas statusu. Turpmāk vietējās pašvaldības varēs noteikt polderu teritorijām citu teritorijas plānoto izmantošanu, kas primāri ir saistīta ar apbūvi, tikai tajā gadījumā, ja vietējā pašvaldība no valsts pilnībā pārņems poldera apsaimniekošanu.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļauju turpmāk izsniegs Lauku atbalsta dienests, ja transformācija ir nepieciešama tādam objektam, kura būvniecība ir atļauta nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijā saskaņā ar šo noteikumu normām.

Veicot rajonu teritorijas plānojumu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu analīzi, noteikumi paredz, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju varēs dalīt zemesgabalos ne mazākos par 10 ha, uz kuriem varēs izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamās ēkas un ar šo ēku darbību saistītas inženiertehniskās būves. Tādējādi efektīvāk tiks pasargātas vērtīgas lauksaimniecības zemes no neatbilstošas izmantošanas, kā rezultātā tās zaudē savu kvalitāti.

Rajonu teritorijas un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir noteikts, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās nekustamos īpašumus var sadalīt zemesgabalos ne mazākos par 10 ha. Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, minētā prasība netiks attiecināta uz nekustamajiem īpašumiem, kas ir izveidoti pirms noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Paredzēts paaugstināt maksimāli piemērojamā naudas soda apmēru par braukšanu reibumā, nosakot to līdz 5000 latu, kā arī ļaut dzērājšoferus sodīt ar vadītāja tiesību atņemšanu uz mūžu.

Šādu sodu ieviešanu paredz 26.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Tomēr paredzēts, ka arī tie vadītāji, kam tiesības būs atņemtas uz mūžu, varēs tās atgūt pēc 10 gadiem ar nosacījumu, ka persona laikā, kad vadīšanas tiesības viņai ir bijušas atņemtas, nav izdarījusi administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, vadot transportlīdzekļus.

Piemērojot naudas sodus, plānots izdalīt divus jaunus līmeņus alkohola koncentrācijai asinīs. Maksimālo 5000 latu naudas sodu paredzēts piespriest vadītājiem, kuriem alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 2,5 promiles. Savukārt šoferiem, kuriem alkohola koncentrācija asinīs svārstās no 2 līdz 2,5 promilēm, paredzēts sods no 3000 līdz 4000 latiem.

Pašlaik maksimālais naudas sods par braukšanu dzērumā ir 500 lati. Tas piemērojams, ja alkohola koncentrācija vadītāja asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Savukārt maksimālais termiņš, uz kādu ir iespējams atņemt vadītāja apliecību, ir pieci gadi.

Lēmums par bargāku sodu piemērošanas nepieciešamību dzērājšoferiem tika pieņemts pērnā gada septembrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē. Tajā Valsts policijas pārstāvji informēja, ka vidēji gadā tiek apturēti aptuveni 10 000 šoferu alkohola vai narkotisko vielu reibumā.

Jaunizstrādātie grozījumi LAPK veicinās Ceļu satiksmes drošības programmā izvirzītā mērķa sasniegšanu – līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu attiecībā pret 2001.gadu.

Likumprojekts vēl jāapstiprina valdībā un jāatbalsta Saeimā.

SM: Par kuģu karoga valsts uzraudzību

Līdz 2012.gadam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jābūt iekļautām Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli “Baltajā sarakstā”. (“Baltajā sarakstā” tiek iekļautas valstis ar vislabākajiem ostas valsts kontroles rezultātiem, “Pelēkajā sarakstā” ar vidējiem, savukārt “Melnajā sarakstā” ar sliktiem rezultātiem.) Lai šo prasību izpildītu, ir stingrāk jāuzrauga starptautiski kuģojošie Latvijas karoga kuģi.

Īpaša uzmanība jāpievērš tiem kuģiem, kuri nepilda starptautisko konvenciju un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma prasības. Tāpēc 26.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzību”. Pēc apstiprināšanas valdībā šie noteikumi attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem kuģiem.

Iecerēts, ka turpmāk ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā vai karogvalsts pārbaudes laikā, konstatējot būtiskus trūkumus, kas var ietekmēt kuģa vai cilvēku drošību vai radīt vides piesārņojumu, kā arī gadījumos, kad kuģa apkalpe vai kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju vai cilvēkus vai vidi apdraudošu bojājumu, kā arī citās līdzīgās situācijās inspekcija nosaka pastiprinātu kuģa apskašu režīmu un papildu prasības attiecībā pret kuģi un kuģošanas sabiedrību, kas to pārvalda. Pastiprinātais režīms varētu būt spēkā divus gadus. Pēc tam, ja kuģa un kuģošanas sabiedrības darbība atbildīs normatīvo aktu prasībām, tas tiks atcelts. Karoga kuģu uzraudzību Latvijā veic VAS “Latvijas Jūras administrācija” (LJA) Kuģošanas drošības inspekcija.

Iekļūšana “Baltajā sarakstā” celtu ES dalībvalstu prestižu kuģošanas jomā, kā arī nodrošinātu labvēlīgāku attieksmi jaunajā ostas valsts kontroles režīmā, kuru Eiropā ir paredzēts ieviest 2011.gadā. Šā režīma ietvaros “Baltā saraksta” valstu kuģi tiks pārbaudīti ievērojami retāk nekā šobrīd. Arī Latvijas kuģu īpašniekiem ir reālas iespējas saņemt “Baltā saraksta” valstīm paredzētās jaunā režīma privilēģijas. Šobrīd Latvija atrodas “Pelēkā saraksta” augšgalā. Lai vairumam Latvijas kuģu īpašnieku, kuri godprātīgi pilda prasības, nodrošinot savu kuģu atbilstību starptautiskajiem standartiem, nebūtu jācieš no dažu kolēģu neizdarības, LJA plāno stingrāk vērsties tieši pret noteikumu pārkāpējiem.

Noteikumi precizē arī atbildības sadalījumu starp LJA un tās pilvarotajām klasifikācijas sabiedrībām, veicot Latvijas kuģu tehnisko un konvencionālo uzraudzību un sertifikāciju par atbilstību ISM (Starptautiskā drošības vadības) un ISPS (Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības) kodeksu prasībām.

SM: Par zemesgabala “Lidosta “Rīga” 40” pārreģistrēšanu lidostas attīstības sekmēšanai

Starptautiskās lidostas “Rīga” pamatkapitālā ir jāiegulda zemesgabals, uz kura esošā ēka jau pieder lidostai. Tas nepieciešams lidostas attīstībai. Zemesgabals “Lidosta “Rīga” 40” ir vajadzīgs, lai veiktu lidostas otrā skrejceļa izbūvi, kā arī esošā skrejceļa pievedceļu zonas paplašināšanu. 28,71 hektāra lielais zemesgabals ir iekļauts VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” infrastruktūras paplašināšanas projektos.

Turklāt, pārreģistrējot zemesgabalu, tiktu ievērots nekustamā īpašuma vienotības princips. Īpašuma pārreģistrēšanu uz VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” vārda paredz 26.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma “Lidosta “Rīga” 40” Rīgas rajona Mārupes pagastā ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitālā”.

24.februārī Ministru kabinetā tika atbalstīts rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma “Lidosta “Rīga” 40” Rīgas rajona Mārupes pagastā nodošanu Satiksmes ministrijas valdījumā”. Tā kā īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu līdz šim bija nostiprinātas Aizsardzības ministrijai, lai arī uz tā esošā ēka (neapdzīvojams dzelzsbetona garāžu bokss) ir reģistrēta kā VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” īpašums, juridiski nebija iespējams zemesgabalu uzreiz pārreģistrēt uz VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” vārda. Tāpēc to pārņēma Satiksmes ministrija ar mērķi pēc tam šo īpašumu ieguldīt VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitālā.

Īpašuma iegūšanu ar ieguldīšanu pamatkapitālā ir akceptējušas visas VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pārvaldes institūcijas.

Lai rīkojuma projekts stātos spēkā, tas vēl ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Reliģiskās savienības (baznīcas) garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtību

26.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Reliģiskās savienības (baznīcas) garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts projekta paskaidrojuma rakstā, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības, Latvijas Baptistu draudžu savienības, Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas, Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcas, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes, Latvijas Pareizticīgās baznīcas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumi paredz tiesības laulāt un veikt kapelāna pienākumus tikai tiem reliģisko organizāciju garīdzniekiem, kuri ir ierakstīti TM iesniegtajā garīdznieku sarakstā. Šie saraksti ir publiski pieejami TM mājaslapā www.tm.gov.lv.

Noteikumi regulēs garīdznieku sarakstā iekļaujamo ziņu apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību. Sarakstam jāpievieno arī to garīdznieku paraksta paraugi, kuriem ir piešķirtas tiesības laulāt.

Gadījumā, ja pieņemts lēmums par izmaiņām baznīcas garīdznieku sarakstā, reliģiskajai savienībai divu nedēļu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas jāiesniedz TM informācija par izmaiņām sarakstā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem

26.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.179 “Noteikumi par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem””.

Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 21.janvāra rīkojuma Nr.40 “Par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 3.punktam, saskaņā ar kuru noteikumu projektus noteiktā kārtībā MK ir jāiesniedz līdz 31.martam.

Ministru kabineta noteikumu projektā ir precizētas administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.

VidM: Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskiem piesārņojumiem ar nitrātiem

26.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 21.janvāra rīkojumu Nr.40 “Par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu”.

Noteikumu projektā minētās rajonu administratīvās teritorijas robežas, kas ir noteiktas par īpaši jutīgajām teritorijām, tiek aizstātas ar novadu administratīvajām teritoriju robežām. Lai izvairītos no īpaši jutīgo teritoriju robežu paplašināšanās, noteikumu projektā paredzēts neiekļaut Vecumnieku novada Valles un Kurmenes pagastus un Krimuldas novada Lēdurgas pagastu.

VidM: Par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību

26.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumos Nr.455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība””.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2007.gada 13.decembra direktīvu 2007/71/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvai 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai.

Direktīvas 2007/71/EK pielikuma 9.punkta tabulā papildus iekļauts atkritumu veids “Notekūdeņi”. MK noteikumu Nr.455 1.pielikuma 9.punkta tabulā atkritumu veids “Notekūdeņi” jau bija ietverts iepriekš, līdz ar to direktīvas 2007/71/EK pielikuma prasības ir izpildītas. MK noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.455 Informatīvo atsauci uz ES direktīvām, ietverot tajā atsauci uz direktīvu 2007/71/EK.

Projekts paredz arī izdarīt grozījumus 31.punktā, kuģa radīto atkritumu pieņemšanas veidlapu nosūtot Valsts vides dienestam pirms kuģa iziešanas no ostas.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMEPLS: Par tiesiski nepieļaujamās informācijas aprites ierobežošanu internetā

Lai ierobežotu tiesiski nepieļaujamās informācijas apriti virtuālajā vidē, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ierosina izdarīt grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Elektronisko sakaru likumā. Grozījumu nepieciešamību minētajos likumos E-lietu sekretariāts pamato informatīvajā ziņojumā “Par tiesiski nepieļaujamas informācijas apriti virtuālajā vidē”. Ziņojums izsludināts valsts sekretāru 2009.gada 26.februāra sanāksmē.

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nepieciešami, lai interneta vietnes, kuras darbojas atbilstīgi masu informācijas līdzekļiem noteiktajiem principiem, tiktu atzītas par masu informācijas līdzekļiem likuma izpratnē un līdz ar to uz tām tiktu attiecinātas šā likuma normas.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka personai ir ierobežotas tiesības aizstāvēt savas intereses gadījumos, kad notikusi goda aizskaršana vai neslavas celšana internetā. Iesniedzot prasību tiesā, jānorāda aizskārēja personas dati, taču šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā noteiktu iespēju izmantot interneta lietotāja identificēšanai nepieciešamos datus, lai noskaidrotu atbildētāju civilprocesa uzsākšanai personas goda un cieņas aizskaršanas gadījumos.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka par saturu internetā būtu jāatbild tā autoram vai personai, kas to izplata, zinot, ka tās izplatīšana nav pieļaujama. Savukārt tam nebūtu jābūt interneta vietņu un mājaslapu īpašnieku pienākumam aktīvi pārraudzīt trešo personu ievietoto saturu.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts