Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 3.martā

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu medicīnas darbiniekiem

3.martā Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības veselības nodrošināšanā piešķirts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” klīnikas “Gaiļezers” vecākajai māsai Martai Andračņikovai un ārstei Ērikai Derkēvicai.

Noteikts, ka MK Atzinības rakstu Martai Andračņikovai un Ērikai Derkēvicai pasniedz veselības ministrs Ivars Eglītis.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par finansējuma piešķiršanu sešiem valsts aizsardzības projektiem

3.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.

Apstiprinātais MK rīkojums nosaka programmas “Sabiedrības informēšanas un līdzdalības veicināšana valsts aizsardzības jautājumos” ietvaros no AM 2009.gada budžeta līdzekļiem piešķirt dotāciju 71 460 latus Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas un Latviešu virsnieku apvienības uzturēšanai.

Lai saglabātu Latvijas militārās vēstures liecības un izglītotu nākamās paaudzes par Latvijas karavīru cīņām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā, programmas “Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana” ietvaros Mores kauju piemiņas parka labiekārtošanai piešķirti 3700 latu.

Programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” ietvaros valsts aģentūrai “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” piešķirti 135 210 lati. Par šo summu 2009.gadā aizsardzības nozares vajadzībām tiks tulkoti NATO un citi dokumenti, kā arī turpināts darbs pie terminoloģijas izstrādes.

 

AM: Par finansējumu Gruzijas militārpersonu medicīniskajai rehabilitācijai

3.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie grozījumi MK rīkojumā Nr.770 “Par Gruzijas militārpersonu medicīnisko rehabilitāciju”.

Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā izstrādāti, lai segtu 30 Gruzijas militārpersonu medicīniskās rehabilitācijas un transportēšanas izdevumus par 2009.gada līdzekļiem.

Izdevumus 22 383,9 latu apmērā, kas nepieciešami Gruzijas militārpersonu medicīniskās rehabilitācijas veikšanai, plānots segt no Veselības ministrijas 2009.gada budžeta līdzekļiem. Savukārt 9000 latu izdevumi, kas saistīti ar Gruzijas militārpersonu transportēšanu, tiks segti no Aizsardzības ministrijas 2009.gada budžeta līdzekļiem.

MK 2008.gada 5.decembrī izdeva rīkojumu Nr.770 “Par Gruzijas militārpersonu medicīnisko rehabilitāciju”, kas paredz 30 Gruzijas–Krievijas militārajā konfliktā ievainoto Gruzijas militārpersonu medicīnisko rehabilitāciju par Veselības ministrijas 2008.gada budžeta līdzekļiem un transportēšanu par AM 2008.gada budžeta līdzekļiem.

Ierobežotā laika dēļ, kas bija atvēlēts Gruzijas militārpersonu atlasei un rehabilitācijai, to nebija iespējams īstenot 2008.gadā.

 

AM: Par NBS mīnu meklētāja kuģa “Namejs” nodošanu Liepājas Jūrniecības koledžai

3.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojums “Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku mīnu kuģa M-03 “Namejs” nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošajai Liepājas Jūrniecības koledžai”.

Izstrādātais MK rīkojums nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) mīnu meklētāju kuģi M-03 “Namejs”, ko vairs neplāno izmantot JS, nodot Liepājas pilsētas domei Jūras spēku muzeja ierīkošanai.

Liepājas pilsētas dome kopā ar Liepājas muzeju un Jūrniecības koledžu apņemas uz kuģa M-03 “Namejs” izveidot Latvijas JS un kara flotes vēstures ekspozīciju, kā arī izmantot kuģi mācību procesa nodrošināšanai.

Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par kuģa M-03 “Namejs” nodošanu Liepājas Jūrniecības koledžai AM sagatavos pavēli par kuģa izslēgšanu no Latvijas JS kuģu reģistra, sagatavos dokumentus Liepājas Jūrniecības koledžai un reģistrēs kuģi M-03 “Namejs” Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistrā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par valsts budžeta izpildi 2008.gadā

3.martā Ministru kabinets (MK) skatīja Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par valsts budžeta izpildi 2008.gadā, kā arī iepazinās ar informāciju par 2008.gada valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta izpildi, ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ienākumiem, finanšu darījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem un no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētajiem pasākumiem.

Pērn kopbudžetā finansiālais deficīts bija 531,1 miljons latu jeb 3,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašvaldību budžetā finansiālais deficīts bija 119,2 miljoni latu jeb 0,7% no IKP, savukārt valsts konsolidētajā budžetā deficīts veidoja 429,5 miljonus latu jeb 2,6% no IKP. Salīdzinot ar 2007.gadu, situācija ir pasliktinājusies, jo šajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 94,7 miljoni latu jeb 0,6% no IKP.

Pērn valsts konsolidētajā budžetā izveidojās finansiālais deficīts 429,5 miljonu latu apmērā. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2008.gadā bija 4676,9 miljoni latu, kas ir par 280,6 miljoniem latu jeb 6,4% vairāk salīdzinājumā ar 2007.gadu, bet izdevumi bija 5106,4 miljoni latu, kas ir par 827,3 miljoniem latu jeb 19,3% vairāk nekā 2007.gadā.

2007.gadā valsts pamatbudžetā izveidojās finansiālais deficīts 263,5 miljoni latu, taču 2008.gadu valsts pamatbudžets beidza ar finansiālo deficītu 653,5 miljoni latu. Tā pamatā bija straujāks izdevumu pieaugums pār ieņēmumiem, kas savukārt veicināja pamatbudžeta ieņēmumu plāna neizpildi 2008.gadā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2008.gadā bija 3243,8 miljoni latu, kas ir par 131,8 miljoniem latu jeb 4,2% vairāk nekā 2007.gadā, tomēr izdevumu pieaugums sasniedza 15,5% jeb 521,8 miljonus latu un bija 3897,3 miljoni latu.

Pērn sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi bija 1441,1 miljons latu, bet izdevumi bija 1213,8 miljoni latu. Salīdzinot ar 2007.gadu, ieņēmumi palielinājās par 149,0 miljoniem latu jeb 11,5%, bet izdevumi šajā pašā laika posmā ir palielinājušies par 301,4 miljoniem latu jeb 33,0%. Tādējādi pērn sociālās apdrošināšanas budžetā izveidojās finansiālais pārpalikums 227,3 miljoni latu, kas ir 152,4 miljoniem latu mazāk nekā 2007.gadā.

Sākot no janvāra vidus, Finanšu ministrijā strādā Fiskālās disciplīnas uzraudzības komiteja, kas reizi nedēļā izskata valsts budžeta izpildes gaitu un vērtē informāciju par budžeta iestāžu kārtējo maksājumu saistību izpildi. Balstoties uz situācijas izvērtējumu, komiteja sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts budžeta izpildi un noteikto fiskālo rādītāju sasniegšanu. Līdz ar to valdība lēma, ka turpmāk vairs netiks gatavoti ziņojumi par budžeta izpildi katrā ceturksnī.

 

FM: Par centralizētas muitošanas konvenciju

Ministru kabinets 3.martā atbalstīja konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā.

Konvencija paredz noteikt procedūras saistībā ar iekasēšanas izmaksu sadalīšanu, nododot pašu resursus Eiropas Savienības budžetā centralizētās muitošanas gadījumā, ja preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā vienā dalībvalstī, bet uzrāda citā dalībvalstī.

ES pašu resursu sistēmas ietvaros izšķir četrus pašu resursu veidus: muitas nodokļa maksājumi, ievedmuitas lauksaimniecības precēm un cukura ražošanas nodevas maksājumi, pievienotās vērtības nodokļa resurss, kā arī nacionālā bruto ienākuma resurss (līdzsvarojošais resurss).

Pirmie divi minētie resursu veidi veido tradicionālos pašu resursus, kas ES budžetā jāiemaksā 75% apmērā no to iekasētās summas, pārējos 25% paturot dalībvalstīm ar šo maksājumu iekasēšanu saistīto administratīvo izdevumu segšanai.

Tā kā centralizētajā muitošanā ir iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, ir nepieciešams atrast risinājumu, kā šīm dalībvalstīm savā starpā sadalīt 25% tradicionālo pašu resursu summu, ņemot vērā patērētos resursus un administratīvās izmaksas. Centralizētā muitošana ļauj importētājam un eksportētājam elektroniskā veidā iesniegt muitas deklarāciju no uzņēmuma telpām, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī preces tiek ievestas vai no kuras izvestas.

Parakstot konvenciju, dalībvalstis vienojas, ka to iekasēšanas izmaksu apjoms, ko atļaujas izdevēju muitas dienestu dalībvalsts iedala asistējošo muitas dienestu dalībvalstij, ir 50% no paturēto iekasēšanas izmaksu summas.

Paredzams, ka konvencija tiks parakstīta 10.martā ECOFIN sanāksmē.

 

FM: Par spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtību

3.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais MK noteikumu projekts par spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtību.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka testēšanas pārskatā, kuru izsniegusi citas ES dalībvalsts kompetenta laboratorija, turpmāk tiks norādīta spirta denaturēšanas viela un tās procentuālais daudzums produktā. Saskaņā ar šo noteikumu projektu tiks izslēgtas normas un pielikumi, kas paredz akcīzes preču noliktavas turētājam iesniegt pārskatu par denaturētā spirta apriti taksācijas periodā, jo tajā iekļautā informācija jau šobrīd ir iegūstama no pārskatiem, kas iesniedzami saskaņā ar MK noteikumiem par akcīzes preču aprites kārtību.

Tāpat grozījumi nosaka, ka lietotājam, iesniedzot iesniegumu lietotāja atļaujas saņemšanai, papildus ir jāiesniedz skaidrojums par saimniecisko darbību un denaturētā spirta izmantošanu, kā arī ziņas par produkciju, kuras ražošanai tiks izmantots denaturētais spirts, tā veidu un daudzumu. Šāda informācija nepieciešama, lai varētu izvērtēt denaturētā spirta daudzuma nepieciešamību, kā arī lai varētu izdot administratīvo aktu, saskaņā ar kuru personai tiks piešķirtas tiesības iegādāties denaturēto spirtu bez akcīzes nodokļa.

Tāpat reglamentēts, ka lietotāja atļauju izsniedz uz gadu par katru denaturēšanas vielu un par katru adresi, kurā denaturēto spirtu uzglabā un izmanto. Izmaiņas arī paredz, ka lēmums par lietotāja atļaujas izsniegšanu un lietotāja atļaujas anulēšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, kā arī nosaka regulējumu par denaturētā spirta atlikumiem, kad lietotāja atļauja zaudē spēku.

Pārejas periods paredz, ka lietotāja atļaujas, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz šā gada 1.jūlijam.

Jaunie noteikumi aizstās 2004.gada 22.aprīļa MK noteikumus Nr.389 “Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība”. Jaunie MK noteikumi stāsies spēkā šā gada 16.martā.

 

FM: Par Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi 2007.–2013.gadā

Finanšu ministrs Atis Slakteris 3.martā Ministru kabineta sēdē iepazīstināja valdību ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu (SF) un Kohēzijas fonda (KF) apguves gaitu līdz 2008.gada beigām, kā arī ar priekšlikumiem par ES fondu vadības un uzraudzības sistēmas vienkāršošanu un atvieglotu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un aktivitāšu regulējošo normatīvo aktu saskaņošanu.

Ministrs informēja, ka Latvija 2007.–2013.gada plānošanas periodā pieejamo līdzekļu apguvi sākusi veiksmīgi. Trīs ES fondu darbības programmu (DP) ietvaros apstiprināti projekti par 673,4 miljoniem latu, kā arī noslēgti līgumi par 621,4 miljoniem latu jeb 16,7% no Latvijai kopējā publiskā finansējuma. Ņemot vērā Igaunijas sasniegto rezultātu 11,7%, bet Lietuvas progresu 6,4%, Latvija izvirzās Baltijas valstu līdera pozīcijās.

Veiktas arī pirmās atmaksas finansējuma saņēmējiem (projektu īstenotājiem): DP “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietvaros – 0,2 miljoni latu, DP “Uzņēmējdarbība un inovācijas” ietvaros – 58,7 miljoni, bet DP “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros – 0,3 miljoni latu.

2008.gada beigās noslēgusies visu 2004.–2006.gada perioda SF (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Lauksaimniecības un Zivsaimniecības fonda) projektu īstenošana. Līdz 31.decembrim SF finansējuma saņēmējiem kopā bija izmaksāti 437,5 miljoni latu jeb 99,5% no kopējā pieejamā SF finansējuma. Līdz 2009.gada 1.februārim kopējais izmaksu apjoms jau pārsniedz 100%. Eiropas Komisijā (EK) deklarēti SF izdevumi 389,5 miljonu latu jeb 88,6% no kopējā valstij piešķirtā finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni deklarētais SF finansējuma apjoma pieaugums ir augsts – 74,6 miljoni latu jeb 16,9% no kopējā finansējuma.

Salīdzinot Latvijai piešķirtā SF finansējuma apguvi ar Lietuvu un Igauniju, ministrs informē, ka attiecībā uz 2004.–2006.gada periodu visas trīs Baltijas valstis ir sasniegušas līdzīgus rezultātus. Lietuvā un Igaunijā no EK valsts budžetā apmaksātais SF apjoms sasniedz 95% no kopējā SF finansējuma, savukārt Latvijā – 91,7%. Turpretim, salīdzinot KF apguves statusu Baltijas valstīs, Latvijas budžetā no EK līdz gada beigām veikts vislielākais līdzekļu atmaksu apjoms – 69,7% no kopējā valstij pieejamā finansējuma, Lietuvā – 67,9% apmērā un Igaunijā – 67,1% no kopējā pieejamā KF finansējuma.

Papildus ziņojumā iekļauta informācija par ES fondu vadošās iestādes paveikto un priekšlikumi saistībā ar fondu vienkāršošanu. Vairāk lasīt interneta vietnē www.esfondi.lv.

Tāpat ministrs iepazīstina valdību ar protokollēmuma projektu, kurš turpmāk paredz ziņojumus par fondu apguvi MK iesniegt reizi pusgadā (pašlaik reizi ceturksnī), tādējādi veicinot kvalitatīvu analītisku darbu ar apguves datiem un savlaicīgu, saturīgu informāciju no ES fondu atbildīgajām un sadarbības iestādēm. Projekts paredz arī optimizēt un paātrināt ES fondu ieviešanas reglamentējošo normatīvo aktu projektu virzību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par līdzekļu pārdali ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

3.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais MK rīkojums par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2009.gadā.

Rīkojumā paredzēta līdzekļu pārdale 33,8 miljoni latu šādiem mērķiem:

• 33,4 miljoni latu tiks ieskaitīti Zemkopības ministrijas budžetā, lai tā varētu realizēt Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentu atbalstītos projektus, kā arī Eiropas Zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda finansētās aktivitātes. Piešķirtais finansējums tiks izmantots lauku saimniecību modernizācijai, daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai un citiem pasākumiem;

• 361 tūkstotis latu paredzēts Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai Eiropas Sociālā fonda atbalstīto projektu finansēšanai;

• 18 tūkstoši latu tiks piešķirti Iekšlietu ministrijai, lai finansētu Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu projektu “Atgriešanās jomā kompetento valsts iestāžu darbinieku dalība FRONTEX un ES dalībvalstu rīkotajā izraidīšanas pasākumā un operācijā”.

Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2009.gadam MK var pārdalīt šajā apakšprogrammā paredzēto finansējumu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 176,5 miljonus latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par ģimenes vai atsevišķas personas atzīšanu par trūcīgu

Lai ekonomiskās lejupslīdes apstākļos palīdzētu plašākam cilvēku ar zemiem ienākumiem lokam, turpmāk trūcīgā statusu varēs piešķirt arī cilvēkiem ar kredītsaistībām. Tāpat Labklājības ministrija (LM) atvieglos nosacījumus, nosakot atbilstību trūcīgā statusam.

Turpmāk, nosakot cilvēkam trūcīgā statusu, pašvaldības varēs izvērtēt cilvēka kredītsaistības un noteikt labvēlīgākus nosacījumus trūcīgā statusa piešķiršanai. Līdz šim cilvēku vai ģimeni nevarēja atzīt par trūcīgu, ja tai bija parādsaistības. Netiks arī ņemti vērā uzkrātie līdzekļi, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu – 180 lati.

Tāpat pašvaldības turpmāk vērtēs tikai ģimenes locekļu ienākumus un materiālo stāvokli, papildus neizvērtējot atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus.

Tiks samazināts arī administratīvais slogs, pieprasot trūcīgā statusa noteikšanu. Turpmāk iesniegumu varēs parakstīt pieprasītājs un viņa pilngadīgie ģimenes locekļi, bet deklarāciju varēs sagatavot elektroniski un to parakstīs tikai trūcīgā statusa pieprasītājs. Pašvaldībai būs jārisina problēmsituācija, ja cilvēks deklarācijas iesniegšanas brīdī būs palicis bez iztikas līdzekļiem.

To paredz 3.martā valdībā apstiprinātie noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.

LM prognozē, ka līdz ar izmaiņām noteikumos aizvien vairāk cilvēku nonāks sociālā dienesta redzeslokā un līdz ar to varēs saņemt nepieciešamos sociālos pakalpojumus, lai turpmāk veiksmīgāk risinātu savas un ģimenes problēmas. Pašvaldība trūcīgam cilvēkam vai ģimenei piešķir garantētā minimālā ienākuma pabalstu un dzīvokļa pabalstu. Tāpat pašvaldība var noteikt arī citus palīdzības veidus trūcīgo un maznodrošināto cilvēku un ģimeņu atbalstam.

Savukārt no 1.marta trūcīgiem cilvēkiem vairs nav atbrīvojuma no pacienta iemaksas, bet ir noteikts līdzmaksājums 50% apmērā.

Ģimeni atzīst par trūcīgu, ja ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no spēkā esošās minimālās darba algas valstī. Tātad par trūcīgu atzīst, ja vienam cilvēkam ienākumi kopā sasniedz 90 latus mēnesī.

Latvijā aptuveni 120 tūkstoši cilvēku atbilst trūcīgā statusam.

 

LM: Par sociālo aprūpi cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem

Lai uzlabotu dzīves apstākļus cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, Labklājības ministrija (LM) turpmākos sešus gadus plāno izveidot jaunas grupu mājas, specializētās darbnīcas, sakārtot sociālās aprūpes centrus un samazināt rindas pakalpojumu saņemšanai.

Šie un vairāki citi nozīmīgi pasākumi paredzēti LM izstrādātajā programmā, kuras mērķis ir uzlabot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī pilnveidot un izveidot jaunus alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumus. Programmā ietverto pasākumu īstenošana sekmēs cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem spējas rūpēties par sevi, sociālās prasmes un iemaņas.

Programmā paredzēts, ka sociālās aprūpes centros izveidos specializētas nodaļas cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pilnveidos šo centru ēku tehnisko stāvokli atbilstoši viņu vajadzībām.

Savukārt, lai attīstītu alternatīvo sociālo aprūpi, tiks veidotas specializētās darbnīcas (piemēram, kokapstrādes, šūšanas, aušanas un pīšanas darbnīcas), kurās cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem varēs iegūt pirmo īsto darba pieredzi, lai apgūtu darba tirgum nepieciešamās pamatprasmes un praktiskās iemaņas.

Programmā paredzēta arī tā saukto pusceļa māju un grupu māju (dzīvokļu) izveide. Pusceļa māja būs pārejas posms no sociālās aprūpes centra uz patstāvīgu dzīvi. Tie cilvēki, kuriem nav nepieciešama ilgstoša aprūpe, mācīsies sadzīvē nepieciešamās iemaņas – kā gatavot ēst, mazgāt veļu, apkopt sevi, lietas, par kurām pašam nebija jāgādā, dzīvojot aprūpes centrā. “Pusceļa mājā” mācīs plānot savu budžetu, arī izpratni par veselību un cilvēktiesībām.

Savukārt brīdī, kad cilvēks ar garīgās attīstības traucējumiem būs sagatavojies patstāvīgai dzīvei, viņš varēs pārcelties uz grupu māju (dzīvokli), kurā dzīvos kopā ar citiem bijušajiem aprūpes centru klientiem.

Nepieciešamības gadījumā cilvēkiem būs pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi un tiks nodrošināts individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanai.

Visu programmā ietverto pasākumu ieviešanai kopumā 2012. un 2013.gadā no valsts budžeta ir nepieciešami 17 miljoni latu. Daļu no alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstības pasākumiem ir plānots ieviest, piesaistot arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus.

To paredz 3.martā valdībā apstiprinātā programma sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai 2009.–2013.gadam personām ar garīga rakstura traucējumiem.

 

LM: Par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā

No 2009.gada 1.marta bezdarbnieku stipendija no 40 latiem profesionālās un 25 latiem neformālās apmācības laikā pieaugs līdz 70 latiem, tādējādi nodrošinot nepieciešamo finansiālo atbalstu, tai skaitā transporta un īres izdevumiem.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā. Noteikumi 3.martā apstiprināti valdībā.

LM norāda, ka profesionālās apmācības laikā piešķiramās stipendijas apmērs paaugstināts, par pamatu ņemot 31 latu, kas ir maksimālā summa, kuru bezdarbniekam šobrīd var kompensēt par transporta vai īres izdevumiem mācību laikā. Savukārt neformālās apmācības laikā piešķiramās stipendijas apmēra summa pielīdzināta profesionālās apmācības laikā noteiktajam stipendijas apmēram.

Neformālā izglītība ir pasākumi, kas domāti darba tirgum nepieciešamo sociālo un profesionālo pamatprasmju un iemaņu apguvei (valsts valodas un svešvalodu apguve, projektu vadības prasmes, uzņēmējdarbības pamati, datorzinības, lietvedības zināšanas, autovadītāja prasmes u.c.). Šī apmācība ilgst no 50 līdz 150 akadēmiskajām stundām, turklāt vienas programmas apmācības laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem.

Stipendiju palielināšanai no 2009.gada 1.marta plānoti 141,2 tūkstoši latu, savukārt 2009.gadā kopā – 197,6 tūkstoši latu.

Tāpat noteikumi nosaka stipendijas izmaksas, pārtraukšanas un atmaksas kārtību.

Līdz šim bezdarbniekam stipendija profesionālās apmācības laikā bija 40 latu par apmācību kalendāra mēnesi. Savukārt īres un transporta izdevumus bezdarbniekiem kompensēja 50% apmērā no faktiskās izdevumu summas mēnesī, bet ne vairāk kā vienu latu dienā.

 

LM: Par darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtību

Lai samazinātu administratīvo slogu komersantiem – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem –, licences darbiekārtošanas pakalpojumu veikšanai no 2009.gada 1.marta piešķirs, apturēs vai anulēs Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Līdz šim to veica speciāli šim mērķim izveidota licencēšanas komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Ārlietu, Labklājības, Iekšlietu ministrijas un Valsts darba inspekcijas.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos Nr.458 “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība”. Tie 3.martā apstiprināti valdībā.

Saskaņā ar noteikumiem lēmumus par licences izsniegšanu, to atteikšanu, apturēšanu vai anulēšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izskatīs NVA direktora pilnvarota aģentūras amatpersona. Savukārt, lai apstrīdētu lēmumus, ar iesniegumu būs jāvēršas pie NVA direktora.

Lai uzlabotu darbiekārtošanas pakalpojumu kvalitāti, noteikts, ka vienu gadu licenci nevarēs saņemt arī tie komersanti, kas ir darbojušies tāda komersanta vārdā, kuram licence ir anulēta, jo komersants ir radījis kaitējumu klienta (darbiekārtošanas pakalpojuma saņēmēja) tiesiskajām interesēm. Tas nozīmē, ja, piemēram, komersants, kuram licence anulēta iepriekš minēto iemeslu dēļ, pārreģistrēsies kā cits komersants, viņam licence netiks izsniegta. Savukārt, ja no licences anulēšanas brīža būs pagājis viens gads, licenci varēs saņemt.

Lai nodrošinātu iespēju komersantiem dokumentus iesniegt arī elektroniski, pirms licences saņemšanas komersantam nebūs jāuzrāda šādi oriģināldokumenti: Uzņēmumu reģistra reģistrācijas apliecība un Datu valsts inspekcijas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas apliecība. Tāpat turpmāk komersantam būs jāiesniedz pārskats par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu pusgadā, nevis kā līdz šim ceturksnī.

Atbilstoši noteikumiem NVA būs pienākums vienu reizi divos gados pārbaudīt komersantu viņa darbības vietā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par mērķdotāciju izlietojumu pašvaldību pasākumiem

3.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā izlieto mērķdotācijas likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” 18.pielikumā noteiktajiem pašvaldību pasākumiem.

Noteikumi nosaka, ka mērķdotāciju izlietojumu uzrauga ministrijas padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Aģentūra ieskaita pasākuma mērķdotācijas pašvaldību norādītajā kontā Valsts kasē pēc tam, kad saņemta attiecīgā pasākuma izdevumus pamatojoša dokumenta kopija un pārbaudīta tā atbilstība noteiktajam mērķim saskaņā ar apstiprināto finansēšanas plānu 2009.gadam.

Lai saņemtu mērķdotāciju, pašvaldībām ne vēlāk kā līdz šā gada 1.decembrim jāiesniedz VRAA pasākuma izdevumus pamatojoša dokumenta kopija. Savukārt piešķirto mērķdotāciju attiecīgajam pasākumam pašvaldībām jāizlieto ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.

Noteikumi paredz, ka pašvaldībām mēneša laikā pēc saimnieciskā gada beigām jāiesniedz aģentūrā pārskats par pasākumam piešķirtā finansējuma izlietojumu. Pašvaldība ir atbildīga par pasākuma īstenošanu un pārskata iesniegšanu noteiktajā termiņā.

Pasākuma īstenošanas laikā VRAA ir tiesības veikt pārbaudes pasākuma īstenošanas vietās, kā arī kontrolēt grāmatvedības, finanšu un citus dokumentus, kas attiecas uz pasākuma ieviešanu.

Aģentūrai divu mēnešu laikā pēc saimnieciskā gada beigām jāiesniedz ministrijā uzraudzības ziņojums par pasākumu īstenošanas gaitu iepriekšējā gadā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par starptautiskās lidostas “Rīga” turpmāko attīstību

Pēdējos četros gados VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” apkalpoto pasažieru skaits ir palielinājies vairāk nekā piecas reizes, tiešo lidojumu skaits ir pieaudzis līdz 60 maršrutiem.

To vēsta 3.martā valdībā skatītais informatīvais ziņojums “Par VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” turpmāko attīstību”.

2003.gadā lidostas “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits bija 0,7 miljoni, savukārt 2008.gadā – vairāk nekā 3,69 miljoni. Līdz ar to lidostas attīstība sekmējusi arī ekonomikas augšupeju valstī.

Jau ilgāku laiku lidosta “Rīga” ir lielākais un modernākais starptautiskais aviācijas pasažieru apkalpošanas centrs Baltijas valstīs, kurā apkalpo pusi no kopējā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas lidostās apkalpotā pasažieru skaita.

Lidostas ilgtermiņa mērķis ir kļūt par vienu no vadošajiem Baltijas jūras reģiona un Eiropas valstu aviācijas pasažieru un kravu apkalpošanas centriem. Tai jākļūst par tranzītlidostu, kura spēj apkalpot 30 miljonus pasažieru gadā, veic lidojumus 150 reģionālajos un starptautiskajos maršrutos un tai pašā laikā sniedz ērti pieejamus, mūsdienīgus un daudzveidīgus pakalpojumus. Tāpēc publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros paredzēta lidostas pasažieru termināļa rekonstrukcija, paplašināšana un jauna būvniecības projekta realizēšana. Pašlaik notiek sarunas ar konsorciju “TAV/Skonto būve” par kopuzņēmuma dibināšanu jaunās starptautiskās lidostas “Rīga” celtniecībai.

Satiksmes ministrija (SM) ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai radītu priekšnoteikumus straujai lidostas attīstībai – ir piesaistīti efektīvi pārvadātāji, noslēgti gaisa satiksmes līgumi ar visām NVS valstīm. Tāpat ir veikta virkne pasākumu, lai realizētu kompleksu lidostas “Rīga” un tās pievedceļu infrastruktūras attīstību utt.

Lai arī turpmāk lidosta “Rīga” attīstītos kā nozīmīgs Eiropas gaisa satiksmes tranzīta centrs ar pieaugošu lidojumu skaitu un tranzīta plūsmu, SM strādā pie lidostas un ar to saistītās infrastruktūras attīstības projekta. Tas ietver skrejceļu renovāciju, lidaparātu stāvvietu izbūvi, lidostas “Rīga” un pilsētas savienošanu ar dzelzceļu u.c.

Informatīvo dokumentu pieņēma zināšanai valdībā, kā arī tika apstiprinātas aktivitātes lidostas “Rīga” turpmākai attīstībai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību

3.martā Ministru kabinets pieņēma tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. To izstrādājusi darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, kā arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas.

Kā teikts noteikumu anotācijā, pašlaik nav normatīvā akta, kas regulētu pirmo reizi izvirzītu apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas un zemesgrāmatas nodaļas tiesneša amata kandidātu atlasi, stažēšanos un kvalifikācijas eksāmena kārtošanu.

Jaunajā kārtībā noteikta atlases sākšanas un tiesneša amata kandidātu iesniegto pieteikumu izskatīšanas kārtība. Tajā cita starpā būs noteikts, ka Tiesu administrācijai ir pienākums no attiecīgajām institūcijām pieprasīt informāciju, lai pārbaudītu, vai nepastāv likumā “Par tiesu varu” noteiktie ierobežojumi konkrētajai personai ieņemt tiesneša amatu.

Tiks noteikta atlases komisijas izveidošanas kārtība un tās kompetence, paredzot, ka tajā ietilpst gan izpildvaras, proti, Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas, gan arī tiesu varas pārstāvji. Atlases komisija veiks tiesneša amata kandidātu atlasi, kas sastāvēs no divām kārtām – strukturētās intervijas, kuras laikā novērtēs tiesneša amata kandidāta prasmju piemērotību tiesneša amatam, un profesionālās sagatavotības pārbaudes, kuras mērķis ir pārbaudīt tiesneša amata kandidāta profesionālās zināšanas.

Strukturētās intervijas laikā komisijas priekšsēdētāja pieaicināti speciālisti novērtēs sešas tiesneša amata kandidāta prasmes. Savukārt profesionālās sagatavotības pārbaude sastāvēs no testa un esejas prezentācijas. Eseja būs jāsagatavo par Latvijas tiesu iekārtu, tiesnešu ētiku vai aktuāliem tiesību jautājumiem. Tests sastāvēs no 30 jautājumiem, kuru mērķis būs pārbaudīt tiesneša amata kandidāta vispārējo erudīciju un juridisko loģiku, kā arī pamatzināšanas administratīvajās tiesībās, civiltiesībās, krimināltiesībās, Eiropas Savienības tiesībās un tiesību teorijā.

Kārtībā regulēti arī tiesneša amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas nosacījumi, uzsverot, ka pirms atļaujas došanas tiesneša amata kandidātam kārtot kvalifikācijas eksāmenu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai jāizvērtē tiesneša amata kandidāta piemērotība tiesneša amatam. Kvalifikācijas eksāmens notiks mutiski, taču pirms tā norises tiesneša amata kandidātam būs tiesības izmantot sagatavošanās laiku, kas nebūs mazāks par vienu stundu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par rezidentu sadali un apmācību finansēšanu

3.martā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos, kas nosaka rezidentu sadali un viņu apmācību finansēšanas noteikumus.

Lai nodrošinātu vienmērīgu veselības aprūpes speciālistu sadalījumu starp reģioniem un Rīgu, grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz daudzprofilu slimnīcām nodrošināt rezidentu apmācību tajās specialitātēs, kurās slimnīcā ir ārstniecības personas, kas tiesīgas veikt ārstniecības personu apmācību.

Veselības ministrs Ivars Eglītis jau iepriekš norādījis, ka jāsamazina birokrātiskie šķēršļi, lai jaunie ārsti varētu praktizēt arī reģionos, tādējādi jau agrāk iekļaujoties savā iespējamajā darba vietā un gūstot labu praktisko pieredzi. Vienlaikus tas piesaistītu arī jaunus speciālistus slimnīcām reģionos.

Lai risinātu cilvēkresursu problēmu veselības aprūpē, Veselības ministrija veikusi izmaiņas MK noteikumos, samazinot pārāk šauro specializāciju un nosakot septiņas medicīnas māsas profesijas pamatspecialitātes (līdzšinējo 34 specialitāšu vietā) un piecas profesijas papildspecialitātes. Savukārt, lai topošos mediķus ātrāk iesaistītu praktiskajā medicīnā, Veselības ministrija sagatavojusi noteikumus, kas nosaka to zināšanu un prasmju apjomu, ar kādu jaunie mediķi var praktiski iesaistīties ārstniecības procesā pieredzējušo kolēģu uzraudzībā.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par labības tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzīšanas kārtību

Valdība 3.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Labības tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzīšanas kārtība”.

Grozījumi nepieciešami, jo Padomes regula par labības tirgus kopīgo organizāciju tiek aizstāta ar 2007.gada 22.oktobra Padomes regulu, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem. Turklāt 2008.gada 18.jūlijā ir pieņemta Eiropas Komisijas regula, kas nosaka kārtību, kādā maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras pārņem labību un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai.

Pamatojoties uz 2005.gada 1.decembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem”, kuros nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei ar 2009.gada 1.janvāri paredzēts lietot nevis stingrās uzskaites pavadzīmes–rēķinus, bet pavadzīmes ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru, ir nepieciešams grozīt Ministru kabineta noteikumus “Labības tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzīšanas kārtība”.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par administratīvā sloga atvieglošanu dzīvnieku izcelsmes produktu apritē iesaistītajiem komersantiem

Valdība 3.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumos Nr.142 “Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm””.

Noteikumu grozījumos atcelta prasība par katras kravas saņemšanu ziņot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) teritoriālajai struktūrvienībai ne vēlāk kā 24 stundas pirms kravas ievešanas. Līdz ar to komersantiem turpmāk tiek atvieglots administratīvais slogs.

Turpmāk komersantam par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti jāziņo būs tikai pēc PVD pieprasījuma.

Tāpat noteikumu grozījumos precizēta arī lietojamā terminoloģija. Piemēram, saskaņā ar Komerclikumu vārds “uzņēmums” tiek aizstāts ar vārdu “komersants”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa