Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 5.martā

MK: Par sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā

5.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Valsts kancelejas sagatavotais noteikumu projekts “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, kas noteiks vienotu kārtību, kādā sabiedrība iesaistāma attīstības plānošanas procesā.

Noteikuma projekta mērķis ir sekmēt plašāku un aktīvāku sabiedrības līdzdalību valdības lēmumu pieņemšanas procesā, tā paaugstinot lēmumu kvalitāti un atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. Projekts apraksta sabiedrības līdzdalības veidus un nosaka kārtību atsevišķu sabiedrības līdzdalības veidu – darba grupu, publisko apspriešanu un sabiedrisko apspriežu – organizēšanā un informēšanā par tiem.

Sākot attīstības plānošanu, institūcijas pienākums ir apzināt sabiedrības mērķgrupas, kuras ietekmēs attīstības plānošana, un sekmēt to līdzdalību. Noteikumu projekts nosaka vienotu paziņojuma formu, kas ietver informāciju par attīstības plānošanas procesu un sabiedrības līdzdalības iespējām. Paziņojums tiek publicēts Valsts kancelejas (tiešās valsts pārvaldes iestāžu attīstības plānošana) vai Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošana) mājaslapā.

Noteikumu projektu izstrādājusi darba grupa, kurā līdz ar ministriju pārstāvjiem piedalījās arī daudzu nevalstisko organizāciju – Neatkarīgās policistu arodbiedrības, Latvijas Bērnu foruma, Latvijas Pilsētu savienības, Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes, biedrības sabiedriskai iniciatīvai “Civitas”, Latvijas Pilsoniskās alianses, biedrības “Latvijas Literatūras centrs”, Talsu novada fonda – pārstāvji. Noteikumu projekts apspriests Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, kā arī Valdības komunikācijas koordinācijas padomē.

Šobrīd ir vairāki normatīvie akti, kas regulē sabiedrības līdzdalību atsevišķās politikas jomās, – Vides aizsardzības likums, Būvniecības likums un citi, taču tajos ir noteikta atšķirīga kārtība, vienādi termini tiek lietoti ar dažādu nozīmi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

AM: Par grozījumiem vairākos Ministru kabineta noteikumos

5.martā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie grozījumi MK noteikumos Nr.340 “Kārtība, kādā Drošības policija veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību”, Nr.695 “Par Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam”, Nr.466 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” un Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”.

Grozījumi izstrādāti saistībā ar 2008.gada 27.novembra grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā, kas izstrādāti, NBS struktūras optimizācijas rezultātā apvienojot Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu ar Militāro policiju.

Aizsardzības ministrijas iesniegtie grozījumi MK noteikumos paredz vārdus “Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests” aizstāt ar vārdiem “Militārā policija” attiecīgā locījumā.

AM: Par Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu pārstāvju apsardzi

5.martā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie MK noteikumi “Kārtība, kādā Militārā policija nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”.

MK noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz 2008.gada 9.decembrī Valsts prezidenta izsludināto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, kas nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests tiek izslēgts no NBS struktūras un tā uzdevumi tiek deleģēti NBS Militārajai policijai.

Šobrīd Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzes kārtību nosaka Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.587 “Kārtība, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”, kas piemērojami līdz jaunu, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūnijam, noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par valsts proves uzraudzības īstenošanas valsts nodevu

5.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts proves uzraudzības īstenošanas valsts nodevu.

Noteikumu projekts paredz paaugstināt valsts nodevu likmes Valsts proves uzraudzības inspekcijas pamatpakalpojumiem, vienlaikus saglabājot to konkurētspēju un novēršot nepieciešamību dotēt pakalpojuma saņemšanu no citiem valsts ienākumiem.

Valsts nodevu likmes nav paaugstinātas kopš 2001.gada, jo iepriekš izmaksu pieaugums tika kompensēts ar pieaugošajiem sniegto pakalpojumu apjomiem. Taču, pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, Valsts proves uzraudzības inspekcija saskārās ar pakalpojumu apjoma samazināšanos un kopējo izmaksu palielināšanos, līdz ar to jāpaaugstina valsts nodevu likmes.

Grozījumi noteikumos noteiks šādas dārgmetālu izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšanas (bez zīmogošanas) valsts nodevu likmes:

• 0,24 lati par gramu, bet ne vairāk kā 0,72 lati par vienu zelta, platīna un pallādija izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšanu;

• 0,32 lati par gramu, bet ne vairāk kā 0,96 lati par vienu zelta, platīna un pallādija izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšanu, izmantojot tikai rentgenfluorescences spektrometrijas metodi saskaņā ar pasūtītāja lūgumu;

• 0,07 lati par gramu, bet ne vairāk kā 0,42 lati par vienu sudraba izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšanu;

• 0,15 lati par gramu, bet ne vairāk kā 0,90 lati par vienu sudraba izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšanu, izmantojot tikai rentgenfluorescences spektrometrijas metodi saskaņā ar pasūtītāja lūgumu.

Par dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanu turpmāk tiks piemērota šāda valsts nodeva:

• 0,07 lati par katru dārgmetālu izstrādājumu mehānisko zīmogošanu;

• 0,20 lati par katru dārgmetālu izstrādājumu proves zīmogu lāzergravēšanu. 

Valsts nodeva tiks paaugstināta arī dārgakmeņu un to izstrādājumu ekspertīzes apliecinoša dokumenta (kvalitātes apliecības, birkas) kopijas izsniegšanai – 0,30 lati par katru kopiju.

Latvijā saimnieciskās darbības veicēji var brīvi izvēlēties to proves uzraudzības iestādi Eiropas Savienībā, kurā pārbaudīt un zīmogot savus ievestos vai izgatavotos dārgmetālu izstrādājumus, jo pārbaužu rezultāti tiek savstarpēji atzīti. Galvenais saimnieciskās darbības veicēju izvēli noteicošais faktors ir provēšanas un zīmogošanas izmaksu un pakalpojuma sniegšanas kvalitātes attiecība.

Grozījumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Ministru kabinets.

FM: Par akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtību

5.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtību. Sagatavotie grozījumi paredz mazināt administratīvo slogu komersantiem, kuri veic gaisa kuģu apgādi ar degvielu lidostas teritorijā.

Pašreizējie noteikumi reglamentē, ka komersanti, ja tie saņem akcīzes preces saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulā par administratīviem pavaddokumentiem akcīzes precēm, transportējot tās akcīzes nodokļu atlikšanas režīmā, noteikto pavaddokumentu, nedrīkst sākt darbības, kamēr no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nav saņemts apstiprināts pavaddokumenta trešais eksemplārs. Tādējādi spēkā esošā kārtība kavē gaisa kuģu apgādi ar degvielu brīvdienās un svētku dienās, kad attiecīgās ieņēmumu dienesta struktūrvienības nestrādā.

Lai turpmāk novērstu šādu situāciju, MK noteikumos tiks iestrādāta tiesību normu, kas paredz, ka gaisa kuģus lidostas teritorijā varēs apgādāt ar degvielu brīvdienās un svētku dienās pirms pavaddokumenta trešā eksemplāra apstiprināšanas VID.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē tiesību aktu saskaņos ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, bet vēlāk par to lems valdības sēdē.

FM: Par Grāmatvedības padomes sastāvu

5.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par Grāmatvedības padomes sastāvu. Grozījumi rīkojumā nepieciešami, lai precizētu Grāmatvedības padomes sastāvu.

Rīkojuma projekts izstrādāts, jo FM, Latvijas Banka un Valsts kontrole Grāmatvedības padomes sastāvā deleģēs jaunus pārstāvjus, kā arī sakarā ar Ingas Būmanes amata maiņu no Latvijas Universitātes Grāmatvedības institūta docentes amata uz Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības un audita katedras asociētās profesores amatu.

Turpmāk Grāmatvedības padomes sastāvā tiks deleģēti: Latvijas Bankas galvenais grāmatvedis Jānis Caune, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Tiešo nodokļu nodaļas vecākā referente Sandra Mačivka, kā arī Valsts kontroles Revīzijas, metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta Pirmā sektora vadītāja Terēze Mazbērziņa.

Grāmatvedības padomes sastāvā ir divi FM pārstāvji, divi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji, divi Latvijas augstskolu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Valsts kontroles un Latvijas Grāmatvežu asociācijas.

Grāmatvedības padome organizē un vada Latvijas grāmatvedības standartu izstrādāšanu, apspriešanu un saskaņošanu, kā arī izdod, aktualizē un skaidro Latvijas grāmatvedības standartus. Padome finanšu ministram sniedz arī priekšlikumus grāmatvedību reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanai. Tās darbības mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošo standartu un noteikumu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

Grozījumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Ministru kabinets.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

KM: Par Latvijas un Tunisijas savstarpējo sadarbību kultūrā, izglītībā, zinātnē un sportā

5.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Kultūras ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kura mērķis ir radīt juridisko pamatojumu sadarbībai starp Latvijas Republiku un Tunisijas Republiku kultūrā, izglītībā, zinātnē un sportā.

Sadarbības līguma projektu iesniedza Tunisijas puse 2006.gada decembrī. Līdz šim Latvijas kultūras, izglītības, zinātnes un sporta institūcijām divpusēja sadarbība ar Tunisijas Republiku nav izveidojusies. Savstarpējās sadarbības līgumu paredzēts parakstīt Tunisijas ārlietu ministra vizītes laikā 2009.gada 22.–24.aprīlī.

Paredzams, ka līguma ietvaros tiks attīstīta sadarbība starp Latvijas un Tunisijas valsts un privātajām augstākajām mācību iestādēm, kā arī zinātniskajiem institūtiem. Sadarbības līgums sekmēs abu valstu studentu, izglītības speciālistu un akadēmiskā personāla pieredzes apmaiņu, kopīgām interesēm atbilstošu pētniecības programmu un projektu īstenošanu, kā arī tiešu sadarbību starp abu valstu sporta un jaunatnes organizācijām.

Normatīvais akts veicinās sadarbību kultūras jomā, attīstot kontaktus starp kultūras institūcijām, sekmējot informācijas un pieredzes apmaiņu, līdzdalību starptautiskos kultūras pasākumos un citus sadarbības un kultūrapmaiņas veidus.

Līgumslēdzējas puses aicinātas sagatavot sadarbības programmas ar detalizētiem finanšu noteikumiem. Līguma īstenošana notiks iesaistītajām institūcijām esošo budžeta līdzekļu ietvaros.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

RAPLM: Par prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” konkursa nolikumu

5.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie noteikumi par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” atklātā konkursa nolikumu.

Nolikumā precizēta pirmā atklātā konkursa ietvaros pieejamā finanšu instrumenta līdzfinansējuma summa, pamatojoties uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta uzraudzības komitejas sēdē pieņemto. Noteikumi paredz līdzekļu pārdali pirmajam atklātajam konkursam no otrajam atklātajam konkursam paredzētā finansējuma.

Precizējumi nepieciešami, jo sākotnēji Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalsts prioritātei tika plānots diviem atklātajiem konkursiem, taču, beidzoties pirmajam atklātajam konkursam 2007.gada 5.martā un apstiprinot sešus projektu iesniegumus par kopējo projektu finansējumu 4,12 miljoni eiro (2,90 miljoni latu), par 260 tūkstošiem eiro (182 tūkstošiem latu) tika pārsniegts sākotnēji apstiprinātais konkursā pieejamais finanšu instrumenta līdzfinansējums.

Beidzoties pirmajam atklātajam konkursam, Norvēģijas instrumenta līdzfinansējumu saņems Kurzemes plānošanas reģions, lai celtu plānošanas un projektu izstrādes kapacitāti, Zemgales plānošanas reģions, lai sadarbībā ar Norvēģijas institūcijām veicinātu ekonomiskās aktivitātes, un Daugavpils, lai attīstītu valsts un privāto partnerību Daugavpils cietoksnī. Jelgavā pašvaldības un privātās partnerības ietvaros tiks apsaimniekotas pilsētas ielas, Cēsu rajonā attīstīs Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības atbalsta centru, savukārt Latvijas Universitāte ar augstskolu pētniecības potenciālu veicinās reģionālo attīstību.

Nolikuma precizējumi nemaina Latvijai piešķirto finanšu palīdzības apjomu un neprasa papildu nacionālo līdzfinansējumu, tādējādi noteikumu projekts neietekmē valsts un pašvaldību budžetus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Tiesu ekspertu likumā

5.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Tiesu ekspertu likumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem tiks precizēta un papildināta Tiesu ekspertu likuma nodaļa “Tiesu eksperta atbildība”, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt disciplinārlietu ierosināšanas kārtību un papildinot ar regulējumu, kas nosaka disciplinārā pārkāpuma atbildības noilguma un disciplinārlietas ierosināšanas termiņus.

Likumprojekts precizē arī tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu sertifikācijas kārtību. Tāpat grozījumos precizēts jēdziens “valsts tiesu eksperts”, proti, tas ir tiesu eksperts, kurš tiesu ekspertīzes veic kā amata pienākumu tiesu ekspertīžu iestādē, valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā.

Precizēts arī tiesu ekspertu reģistra darbības tiesiskais regulējums, kā arī noteikts papildu pamats tiesu ekspertam atteikties sniegt atzinumu un novērsta pretruna ar Kriminālprocesa likumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības un Vides ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

TM: Par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izmantojamām veidlapām

5.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu projekts par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izmantojamām veidlapām. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2009.gada 1.martā.

Kā teikts projekta paskaidrojuma rakstā, TM izveidotā darba grupa Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei vērtēja nepieciešamību nodrošināt piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ar veidlapām un sagatavoja atbilstošus priekšlikumus. Veidlapu izmantošana nodrošina efektīvu brīdinājuma procesa norisi tiesās, tādējādi būtiski samazinot lietu izskatīšanas ilgumu. Ar noteikumiem paredzēts apstiprināt saistību piespiedu izpildīšanā brīdinājuma kārtībā izmantojamās veidlapas – pieteikumam par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, brīdinājumam par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu un atbildei uz brīdinājumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Veidlapas būs pieejamas Latvijas Tiesu portālā www.tiesa.lv.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par vides prasību noteikumiem degvielas uzpildes stacijām

5.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 16. maija noteikumos Nr.400 “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām”. Šis noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu prasības attiecībā uz pretinfiltrācijas segumiem un to izmēriem degvielas uzpildes stacijās. Vienlaikus šīs jaunās normas ļaus samazināt izmaksas degvielas uzpildes staciju un naftas bāzu operatoriem.

Lai samazinātu administratīvo slogu ne tikai degvielas uzpildes staciju operatoriem, bet arī kontrolējošajām institūcijām, pazemes ūdeņu novērošanas biežums tiek samazināts līdz reizei gadā, kā rezultātā tiks samazinātas arī finansiālās izmaksas.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos atbilst prasībām attiecībā uz degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām. Šie noteikumi neattiecas uz tām degvielas uzpildes stacijām, kurās tirgo tikai biodegvielu.

VidM: Par vienreizlietojamo trauku marķēšanu ar kompostējamības zīmēm

5.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “No bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas izgatavota iepakojuma un vienreizlietojamo galda trauku un piederumu marķēšanas kārtība un uz šā iepakojuma un šiem galda traukiem un piederumiem norādāmā informācija (marķējums) par materiālu veidu”.

Noteikumu projekts nosaka no bioplastmasas un oksisadalāmās plastmasas (jeb oksoplastmasas) izgatavota iepakojuma un vienreizlietojamo galda trauku un piederumu marķēšanas kārtību, kā arī uz iepakojuma un vienreizlietojamiem traukiem norādāmo informāciju par materiālu veidu. Turpmāk uz šiem izstrādājumiem būs marķējums, kas norādīs, ka iepakojumu un vienreizlietojamos traukus drīkst kompostēt atbilstošos apstākļos. Kompostējamības zīmi nedrīkstēs izmantot bez atbilstoša starptautiski atzīta sertifikāta vai licences saņemšanas. Iepakojuma un vienreizlietojamo trauku marķējumam jābūt skaidri saredzamam, viegli salasāmam un noturīgam.

Vides ministrija interneta mājaslapā publicēs informāciju par starptautiski atzītajām un lietotajām kompostējamības zīmēm, ko izmanto iepakojuma un vienreizlietojamo trauku no bioplastmasas marķēšanai.

VidM: Par Stompaku purvu individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

5.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Stompaku purvi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums “Stompaku purvi” izveidots 1999.gadā un atrodas Balvu rajona Susāju, Bērzkalnes, Medņevas un Lazdulejas pagastā. Dabas lieguma platība ir 3011 hektāri. Dabas liegums tika izveidots, lai nodrošinātu aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem purvu un mežu biotopiem un īpaši aizsargājamām sugām, jo īpaši tādām putnu sugām kā, piemēram, mednis, bikšainais apogs, trīspirkstu dzenis, baltmugurdzenis. Dabas liegums iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” sarakstā.

Izstrādātais noteikumu projekts noteiks dabas lieguma “Stompaku purvi” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu. Dabas liegumā noteikta regulējamā režīma zona un dabas lieguma zona. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu netraucētus un labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, kā arī purvu mežaino salu saglabāšanai un ilglaicīgai pastāvēšanai. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamu sugu un biotopu saglabāšanai un lai samazinātu ārpus dabas lieguma teritorijas notiekošās saimnieciskās darbības ietekmi uz regulējamā režīma zonas teritorijām.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMEPLS: Par elektroniskās parakstīšanas procesu paātrināšanu

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ierosina veikt tehniskus uzlabojumus elektroniskās parakstīšanas procesa paātrināšanai un grozījumus normatīvajos aktos, pilnveidojot informācijas sistēmu arhivēšanu, elektronisko dokumentu arhivēšanu un papīra dokumentu elektronizēšanu.

Tehnisko uzlabojumu un grozījumu normatīvajos aktos nepieciešamību E-pārvaldes sekretariāts pamato informatīvajā ziņojumā “Par Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra protokollēmumā doto uzdevumu izpildi”. Informatīvais ziņojums izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 5.martā.

Tiešās valsts pārvaldes iestādes saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu no 2009.gada 1.februāra ir sākušas īslaicīgi glabājamo dokumentu apriti, izmantojot elektroniski parakstītus dokumentus.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka dokumentu elektroniskās parakstīšanas process ir pārāk laikietilpīgs, tādēļ būtu nepieciešami tehniski uzlabojumi tā darbībā.

Normatīvajos aktos nav skaidri noteikts, kas ir īslaicīgi un pastāvīgi (ilglaicīgi) glabājamie dokumenti attiecībā uz elektroniskajiem dokumentiem, tāpēc nepieciešams papildināt spēkā esošos normatīvos aktus vai izstrādāt jaunus, norāda E-pārvaldes sekretariāts. Tāpat nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus attiecībā uz elektronisko dokumentu arhivēšanu.

Ar grozījumiem normatīvajos aktos nosakot informācijas sistēmu arhivēšanu, elektronisko dokumentu arhivēšanu un papīra dokumentu elektronizēšanu, kā arī veicot tehniskus uzlabojumus, kas nodrošinātu ātrāku dokumentu elektroniskās parakstīšanas procesu, tiks sakārtota elektroniskā dokumentu aprite starp valsts pārvaldes iestādēm.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts