Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Numurā ir četras publikācijas dažādās tiesību nozarēs. Vienā no tām autori Kristīne Jaunzeme un Artis Stucka sniedz ieskatu rajona pašvaldību reorganizācijā, akcentējot esošās un iespējamās problēmas un piedāvājot to risināšanas paņēmienus, kā arī izskaidro atsevišķu rajona pašvaldību reorganizācijas tiesiskā regulējuma normu nozīmi. Jāpiezīmē, ka abi autori vēlas uzsvērt: raksts nav saistīts ar viņu profesionālo darbību, bet ir uzskatāms par personisko viedokli attiecībā uz atsevišķu tiesību normu interpretāciju.

• Andrejs Judins. Nosacītās notiesāšanas aktuālās problēmas 

Valsts reakcija uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu parasti izpaužas dažādu kriminālsodu un krimināltiesisko instrumentu piemērošanā. Jau ilgus gadus starp tiem pirmo vietu ieņem nosacīta notiesāšana. Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas nosacīti notiesāto personu īpatsvars svārstās robežās no 40 līdz 50 procentiem. Tiesa, pēdējos gados piemērošanas gadījumu skaits ir nedaudz samazinājis, kas saistīts ar plašāku piespiedu darba piespriešanu, notiesājot par nodarījumiem, kas nav radījuši lielu kaitējumu ar likumu aizsargātajām interesēm. Tomēr principiāli situācija nav mainījusies un nosacīta notiesāšana Latvijā joprojām ir galvenā alternatīva reālai brīvības atņemšanai.

• Kristīne Jauzeme, Artis Stucka. Rajonu pašvaldību reorganizācijas aktuālie jautājumi 

Jāpiekrīt tautas gudrībai, ka nekas nav tik pastāvīgs kā kāda jautājuma pagaidu risinājums. Tieši tā ir sanācis arī ar rajona pašvaldībām, par kuru pagaidu raksturu līdz novadu pašvaldību izveidošanai un reorganizācijas nepieciešamību konceptuāli nolēma jau 1996.gadā, bet, tā kā politiķi nespēja vienoties par formālām lietām, galalēmums allaž tika atlikts. Laiks ritēja, un beidzot pēc divpadsmit gadiem esam nonākuši pie tā, ka ir sākta reāla rajonu pašvaldību reorganizācija.

Ar Rajona pašvaldību reorganizācijas likuma pieņemšanu 2008.gadā ir paredzēts, ka rajona pašvaldību manta, finanšu līdzekļi, institūcijas, tiesības un saistības tiek sadalītas starp novadu un jaunizveidoto republikas pilsētu pašvaldībām. Jāatzīmē, ka šāds lēmums ir unikāls visas Eiropas līmenī, jo līdzīgas prakses, kad sadala pašvaldību, līdz šim nav bijis, tāpēc to ir vērts aplūkot sīkāk. Jāpiebilst, ka daudzi joprojām nav samierinājušies ar šādas rīcības pamatotību, saskatot rajonu pašvaldību reorganizācijā arī negatīvos aspektus. Protams, tādus arī nevar noliegt, jo katrām izmaiņām ir savas labās un sliktās puses.

• Vita Liberte. Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli 

Pēdējā laikā Latvijas juridiskajos plašsaziņas līdzekļos tiek plaši diskutēts par valdes locekļa tiesisko statusu, tā tiesībām un pienākumiem. Pēc vairāku nozīmīgu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu (AT Senāts) publicēšanas vairāki praktizējošie juristi apspriež pastāvošā tiesiskā regulējuma AT Senāta interpretāciju un tās acīmredzamu netaisnīgumu. Augstākā tiesa pieturas pie viedokļa, ka uz valdes locekli nav attiecināmas Darba likumā ietvertās garantijas un sociālie labumi, ko parasti bauda darbinieks, noslēdzot darba līgumu. Līdz ar to arī valdes locekļa atlaišanas procedūrai nav piemērojami Darba likuma 101. un 109.panta noteikumi.

• Irina Oļevska. Kultūras īpašuma tiesiskā aizsardzība 

Pret kultūras īpašumu vērsto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums rada arī cilvēku satraukumu un paaugstinātu interesi. Neapzināti mēs kļūstam par lieciniekiem sabiedrības nesagatavotībai pretoties šim noziegumu veidam. Viena no visizvērstākajām kultūras īpašuma definīcijām sniegta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta vai pārvietošanas aizliegšanu. Atbilstoši konvencijā noteiktajam kultūras īpašums ir retas faunas un floras objektu kolekcijas, arheoloģiskie izrakteņi, senlietas un antikvāras monētas, pieminekļi, antikvāras mēbeles, mākslinieciskie ansambļi u.tml.

“Jurista Vārda” redakcija