Par NATO ārlietu ministru sanāksmi Briselē

5.martā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās NATO ārlietu ministru sanāksmē NATO galvenajā mītnē Briselē. Šajā sanāksmē galvenā uzmanība tika veltīta aprīlī paredzētās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes gatavošanai, situācijai Afganistānā un NATO–Krievijas attiecībām. Sanāksmes ietvaros notika arī NATO–Gruzijas un NATO–Ukrainas komisiju tikšanās.

Apspriežot situāciju Afganistānā, ministri uzsvēra nepieciešamību NATO un starptautiskajai sabiedrībai kopumā sniegt lielāku ieguldījumu drošības situācijas uzlabošanā, īpaši ņemot vērā gaidāmās Afganistānas prezidenta vēlēšanas. Runājot par reģiona valstu iesaisti, ārlietu ministrs M.Riekstiņš aicināja vairāk uzmanības pievērst Centrālāzijas valstu lomai Afganistānas stabilizācijā, ievērojot šo valstu ciešās saites ar Afganistānu un tās sabiedrību.

Sanāksmes laikā ministri pārrunāja attiecības ar Krieviju, izvērtējot attīstību kopš iepriekšējās ministru diskusijas 2008.gada decembrī. Ministri nolēma atjaunot politisku dialogu ar Krieviju, tostarp rīkot NATO–Krievijas padomes tikšanos ministru līmenī pēc NATO dalībvalstu līderu tikšanās šā gada aprīlī.

Ministri vienojās par nepieciešamību dialogā ar Krieviju runāt ne vien par savstarpēji interesējošām jomām, bet arī diskutēt par jautājumiem, kuros NATO valstu viedoklis atšķiras no Krievijas nostājas, tajā skaitā par Krievijas saistībām Gruzijas konflikta noregulējumā.

Ārlietu ministri apsprieda arī Deklarāciju par alianses drošību, ko paredzēts apstiprināt gaidāmajā NATO valstu un valdību vadītāju samitā Strasbūrā/Kēlā. Deklarācijas apstiprināšana būtu pirmais solis NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādē. Kopš esošās koncepcijas apstiprināšanas 1999.gadā strauji mainījusies starptautiskās drošības vide un ir notikušas vairākas NATO paplašināšanās. Jauna NATO stratēģiskā koncepcija ir nepieciešama, lai NATO vēl efektīvāk cīnītos pret mūsdienu starptautiskās drošības izaicinājumiem. “Vēršoties pret jauniem izaicinājumiem, svarīgi saglabāt kolektīvo aizsardzību kā NATO pamatuzdevumu, atrodot līdzsvaru starp spējām īstenot operācijas un aizsargāt dalībvalstu intereses NATO dalībvalstu teritorijā,” uzsvēra ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Tikšanos laikā ar Gruzijas un Ukrainas kolēģiem NATO valstu ārlietu ministri pārrunāja abu valstu sniegumu nepieciešamo reformu veikšanā. Ministri apliecināja atbalstu Gruzijas un Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas centieniem un pauda gatavību drīzumā sākt darbu pie Ikgadējo nacionālo programmu īstenošanas, par kuru izstrādāšanu vienošanās tika panākta pagājušā gada nogalē.

NATO–Gruzijas komisijas sanāksmes ietvaros ministri pārrunāja drošības situāciju konfliktu zonās. Uzrunājot NATO–Gruzijas komisiju NATO kontaktvēstniecības Gruzijā kapacitātē, M.Riekstiņš atzīmēja pozitīvos lēmumus attiecībā uz ANO un EDSO misiju mandātu pagarināšanu. Tai pašā laikā M.Riekstiņš uzsvēra nepieciešamību vēl vairāk stiprināt starptautisko klātbūtni visā Gruzijas teritorijā, nodrošinot EDSO novērotāju neierobežotu piekļuvi Dienvidosetijā.

Sanāksmē M.Riekstiņam notika arī divpusēja viedokļu apmaiņa ar citu valstu ārlietu ministriem, tai skaitā ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni un Kanādas ārlietu ministru Lorensu Kanonu.