Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-1/29

Rīgā 2009.gada 23.februārī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.pantu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijai Pieminekļu saraksta grozījumu projektu ar lūgumu iekļaut Liepājas Sv. Jāzepa katoļu baznīcu Liepājā, Rakstvežu ielā 13 (būves kadastra apzīmējums 1700 036 0046 001) (turpmāk – Objekts) Pieminekļu sarakstā, kam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzes 2008.gada 17.marta iesniegums Nr.B-747;

1.2. Izraksts no Inspekcijas 2008.gada 11.septembra sēdes protokola;

1.3. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.4. Informācija par Objekta atrašanās vietu (adrese, grupa, grunts, liters);

1.5. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2.punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Objekta īpašnieka – Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzes – priekšlikums noteikt objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcijā 2008.gada 11.septembrī izvērtēta objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots tā viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 7.3.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 7.3.punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Sv. Jāzepa katoļu baznīcas senākā austrumu daļa ar altāri celta 18.gadsimta vidū – avotos minēts 1737.–1743.gads. 19.gadsimta beigās baznīca pēc arhitektu L.Melvila un K.E.Strandmaņa projekta tika paplašināta, veco būvapjomu iekļaujot jaunās eklektisma stilā veidotās celtnes būvķermenī. Ēkas fasāžu apdare ieguva neogotikas un neorenesanses stila pazīmes ar plastiski bagātīgi veidotām detaļām. Apjomīgā mūra ēka no “dancigas” dzeltenajiem ķieģeļiem ir celta kā trīsjomu bazilika ar diviem transeptiem austrumu un rietumu ēkas daļā. Transeptu galos uzcelti četri torņi, viens no tiem – pie dienvidrietumu ēkas gala izcelts savā būvapjomā un augstumā. Torņi pārsegti ar piramidālajām daudzšķautņu smailēm, baznīcas jumts veidots no dabīgā šīfera. Interjeru dekoratīvā apdare veidota greznajās rokoko ornamentikas formās. Baznīcā atrodas septiņi valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Vērtīgākie interjera apdares elementi ir jomu kokgriezuma kasešu griesti, skulpturālā grupa “Golgāta”, vecās baznīcas altāris (18.gadsimts) ēkas A daļā, centrālais un divi sānu altāri – D pusē.

4.2. Liepājas Sv. Jāzepa katoļu baznīca ir saglabājusi savu autentiskumu, vērtīgu eklektisma stila formveidi un mākslinieciski izcilus interjera apdares elementus un iekārtu. Latvijas kultūras mantojuma ainā rets piemērs, kad vecās (18.gs.) baznīcas būvapjoms ticis iekļauts 19.gs. eklektisma stilā veidotās celtnes būvķermenī. Sv. Jāzepa katoļu baznīca kopā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem – Sv. Trīsvienības un Sv. Annas evaņģēliski luteriskajām baznīcām – veido vizuālu Liepājas vēsturiskā centra trīsstūra panorāmu.

Ņemot vērā šajā punktā uzskaitītos ēkas kultūrvēsturisko vērtību veidojošos un raksturojošos elementus, Objekts vērtējams kā reti sastopamu tipu celtne, kā arī nacionāli nozīmīgs sakrālās būvmākslas (eklektisma stila) paraugs.

5. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmo daļu Objekta iekļaušana Pieminekļu sarakstā ir pamatota, jo tādējādi tiktu saglabāta vērtīga un autentiska Latvijā reti sastopamu tipu celtne un nacionāli nozīmīgs sakrālās būvmākslas paraugs.

6. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.pantu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

7. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu un 14.pantu, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 7.3.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5., 7. un 9.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu un Administratīvā procesa likuma 13.pantu, 62.panta pirmo daļu, 66.panta pirmo daļu.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā Antonijas ielā 6, LV–1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Kultūras ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns