Saeimas 2009. gada 5. marta sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Ir pienācis laiks sākt Saeimas 5.marta sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jāizskata jautājumi par grozījumiem darba kārtībā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz šā gada 5.marta sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības jautājumu iekļaut Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu “Par Aināra Šlesera 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai kādam ir iebildumi pret darba kārtības papildinājumu? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība tiek grozīta.

Tāpat Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt Saeimas 5.marta sēdes darba kārtību ar lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr.1070/Lp9) otrajam lasījumam līdz š.g. 10.aprīlim”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība tiek grozīta.

Līdz ar pieņemto grozījumu darba kārtībā kā pirmo jautājumu izskatām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu “Par Aināra Šlesera 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Aināra Šlesera 2009.gada 3.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras.

Deputāta pienākumus beidz pildīt Dainis Turlais, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Paldies deputātam Turlajam par darbu Saeimā! (Aplausi.)

Aicinām deputātu Aināru Šleseru ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Līdz ar šīm veiktajām izmaiņām mums ir nepieciešama tehniska pauze – 15 minūtes. Sēdi turpināsim pulksten 9.18.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, pienācis laiks turpināt darbu. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Un, pirms sākam darba kārtības izskatīšanu, lūdzu, pārliecinieties, vai jūsu balsošanas iekārta ir aktivizēta. Lūdzu, vēlreiz pārliecinieties par to!

Izskatām pirmo darba kārtības sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt šādam ierosinājumam? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt ierosinājumam? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt ierosinājumam? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts priekšlikums par grozījumiem darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīt pirmajā lasījumā Saeimas šīsdienas sēdē. Vai deputāti piekrīt šādam darba kārtības grozījumam? Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.

Arī Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.

Izskatām nākamo darba kārtības sadaļu – “Deputātu pieprasījumi”.

Kā pirmo izskatām Saeimas deputātu Kārļa Šadurska, Gunāra Laicāna, Inas Druvietes, Janīnas Kursītes-Pakules, Sandras Kalnietes, Ingunas Rībenas, Annas Seiles, Einara Repšes, Ilmas Čepānes un Dzintara Zaķa pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam “Par valstij nodarītiem zaudējumiem sevišķi lielā apjomā valsts aģentūrā “Materiālās rezerves””.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Pieprasījumu komisija izskatīja šo deputātu pieprasījumu un to noraidīja.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Sākam debates. Kā pirmā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Kā vienmēr Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka pieprasījums ir noraidīts, šoreiz (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ko citu var darīt?”) pat nepaskaidrojot iemeslu. Parasti ir norādīts tas, ka normatīvie akti nav pārkāpti. Jūs arī man teiksiet: kāda jēga šodien ir izskatīt šo pieprasījumu, jo, iespējams, tūlīt būs jauna valdība? Bet, ņemot vērā, to, kas ir teikts Kārtības rullī, godātie kolēģi, es jums gribu teikt, ka ne jau vienmēr pieprasījuma izskatīšanas mērķis Saeimas sēdē ir neuzticības izteikšana kādam ministram. Un es domāju, ka arī Pieprasījumu komisijas sēdē mēs redzējām… un to jūs varat izlasīt arī Valsts kontroles šā gada 26.janvāra revīzijas ziņojumā par ārkārtīgi būtiskiem pārkāpumiem, kurā Valsts kontrole ir norādījusi, kas ir noticis Iekšlietu ministrijā un valsts aģentūrā “Materiālās rezerves”. Tāpēc atļaujiet man noteiktajā laikā jums ziņot par šīm problēmām.

Un, proti, ko tad ir secinājusi Valsts kontrole? Valsts kontrole ir secinājusi, ka Iekšlietu ministrijā un minētajā aģentūrā izveidotā sistēma administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu glabāšanai un realizācijai nav nodrošinājusi piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, kā arī izlietotie līdzekļi laikus netiek atgūti.

2007.gadā aģentūra “Materiālās rezerves” izņemto transportlīdzekļu pārvietošanai, glabāšanai un realizācijai izlietojusi 4 miljonus 498 tūkstošus 790 latus un saņēmusi ieņēmumus no šo transportlīdzekļu realizācijas 1 miljonu 40 tūkstošus 16 latus, tas ir, atgūts ir tikai 23,1 procents līdzekļu.

2008.gada astoņos mēnešos, kad Iekšlietu ministrijā bija cits iekšlietu ministrs, aģentūra šiem mērķiem ir izlietojusi jau 1 miljonu 530 tūkstošus 6 latus un saņēmusi atpakaļ ir 889 tūkstošus 692 latus. Iepriekšējā gadā atgūti ir aptuveni vismaz 58 procenti līdzekļu.

Valsts kontrole ir norādījusi, ka, organizējot iepirkumu izņemto transportlīdzekļu glabāšanas un pārvietošanas pakalpojumu sniegšanai, aģentūra nav ievērojusi pavisam astoņus normatīvos aktus, proti, četrus likumus un četrus Ministru kabineta noteikumus.

Visupirms būtu jāpiemin Publisko iepirkumu likums, kas ir rupji pārkāpts, arī Publisko aģentūru likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums un Fizisko personu datu aizsardzības likums, kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumi, tostarp iekšējie noteikumi.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka aģentūras “Materiālās rezerves” direktors ar savu rīkojumu ir noteicis transportlīdzekļu minimālo realizācijas cenu, kas ir būtiski zemāka par šo transportlīdzekļu tirgus cenu, tāpēc aģentūra izņemtos transportlīdzekļus ir realizējusi par nepamatoti zemām cenām.

Daži skaitļi: piemēram, automašīna LAZ 695, kuras tirgus cena ir bijusi noteikta 750 lati, ir pārdota par 70 latiem, savukārt pārvietošanas un glabāšanas izdevumi ir bijuši 2794 lati.

Automašīnas Mitsubishi Lancer tirgus cena ir bijusi 350 lati, bet pārdota par 50 latiem. Pārvietošanas un glabāšanas izdevumi ir bijuši 2032 lati.

Un vēl daži iespaidīgi cipari: piemēram, mašīna BMW 318, kas ir izņemta Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagastā. Pārvietojot to uz Cēsīm, ir samaksāti 354 lati.

Mercedes Actros, kas izņemta Ludzas rajona Malnavas pagastā, ir pārvietota uz Ludzu par 266 latiem.

Mašīna Volkswagen Passat ir izņemta Jaunpilī un pārvietota uz Talsiem par 212 latiem.

Šādas ir šā Valsts kontroles atzinuma tabulas. Šādus ciparus jūs varat ieraudzīt Valsts kontroles atzinumam pievienotajās tabulās. Faktiski šie cipari ir satriecoši. Kāda ārkārtīgi nesaimnieciska attieksme pret valsts budžeta līdzekļu izlietojumu!

Turklāt, neskatoties uz to, ka nav bijis noslēgts pārvaldes līgums, aģentūras direktors par labiem darba rezultātiem 2008.gada 1.pusgadā ir prēmēts ar 1500 latiem, bet aģentūras direktors ar rīkojumiem ir prēmējis savus darbiniekus par 1.ceturkšņa un 1.pusgada rezultātiem, kopumā izmaksājot 22 tūkstošus 221 latu.

Bez tam Iekšlietu ministrija nav izvērtējusi aģentūras 2007.gada pārskatu par pārvaldes līguma izpildi un nav sniegusi atzinumu par resursu izlietojumu un efektivitāti, turklāt pārvaldes līgums 2008.gadam ir noslēgts tikai 2008.gada 25.novembrī. Un līdz ar to Valsts kontrole secina, ka Iekšlietu ministrija nav nodrošinājusi pietiekamu uzraudzību pār aģentūras darbību un finanšu līdzekļu plānošanu.

Es gribu pievērsties vēl dažiem skaitļiem. 2007.gadā aģentūra par transportlīdzekļu nodošanu glabāšanā un glabāšanu komersantu stāvlaukumos ir samaksājusi 4,2 miljonus. 4,2 miljonus! Bet 2008.gada astoņos mēnešos – 1,4 miljonus. Kādas ir bijušas glabāšanas cenas diennaktī? Es domāju, ka lielai daļai no jums, godātie kolēģi, pieder automašīnas un jūs zināt, kādas ir glabāšanas cenas maksas stāvvietās. Nu es minēšu dažus skaitļus. Turklāt šie skaitļi Latvijā ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Daugavpils pusē un Madonas pusē tie ir aptuveni 3 lati par diennakti, taču Valkas, Gulbenes un Alūksnes pusē tie jau ir 6 lati par vienu diennakti. Kurā vietā vēl maksā šodien 6 latus par diennakti mašīnas glabāšana?

Valsts kontrole norāda, ka aģentūra nav ievērojusi prasību par iepirkuma procedūras piemērošanu šajā ziņā. Turklāt vairākos gadījumos izņemtā transportlīdzekļa nodošanas un pieņemšanas aktā komersantu uzrādītie dati par transportlīdzekļa pārvietošanas attālumu ir kļūdaini, jo ir uzrādīti nesamērīgi lieli izņemto transportlīdzekļu pārvietošanas attālumi. Aģentūra nav nodrošinājusi pietiekamu kontroli, un tāpēc šis transportlīdzekļu pārvietošanas pakalpojums ir nepamatoti sadārdzināts.

Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka aģentūrā notiekošais būtu jāņem vērā vismaz iespējamai nākamajai valdībai, ja tāda tiks apstiprināta. Un jālemj, vai Valērijs Koķis, šīs aģentūras direktors, atbilst ieņemamajam amatam. Neskatoties uz to, ka viņš laimīgus ir padarījis vairāk nekā 100 veiksminiekus, kas nodarbināti šajā aģentūrā, un ka viņš ir padarījis veiksmīgus vairākus desmitus uzņēmēju, kas ir saņēmuši tik fantastiski izdevīgus pasūtījumus, jo līguma termiņš, starp citu, ir 2009.gada 30.novembris, un galu galā, neskatoties uz to, ka viņš ir laimīgas un veiksmīgas padarījis tūkstošiem personu, kas automašīnas ir varējušas iegādāties par desmit reižu zemāku cenu nekā tirgus vērtība, es domāju, ka būtu jāapsver viņa atbilstība ieņemamajam amatam.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ak Dievs!”)

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Cik žēl, ka kriminālā pasaule ir organizēta daudz efektīvāk un daudz labāk nekā valsts aģentūra “Materiālās rezerves”. Čepānes kundze jums sauca sausus skaitļus no Valsts kontroles ziņojuma. Bet iedomāsimies situāciju! Divi pēdējie gadi… Ieņēmumi, kas gūti no atsavināto automašīnu realizācijas, valstī kopsummā par diviem gadiem ir 1,9 miljoni latu. Izdevumi šā procesa nodrošināšanai – 6 miljoni latu. Trīs reizes vairāk. Iedomājieties: ja autozagļi, kas nelikumīgi atsavina automašīnas, kā arī tās pārvieto, uzglabā un arī realizē, būtu no nozagtajām automašīnām ieguvuši trīs reizes mazāk, nekā ir maksājusi pati zagšana, tad tak viņi nezagtu! Koķa kungs, vadīdams šo aģentūru, tomēr pamanās saimniekot tik efektīvi, ka no likumīgi atsavinātajām automašīnām ieņem tik maz.

Godātie kolēģi! Es gan šeit kaut ko nesaprotu. Es nesaprotu, kā šāds pieprasījums var tikt noraidīts. Es ceru, ka šajā zālē šajā balsojumā tas tiks atbalstīts.

Bet attiecībā uz “Materiālajām rezervēm” man ir trīs ieteikumi.

Pirmais būtu visvienkāršākais: izmantojot to aģentūru, kas ir Iekšlietu ministrijas rīcībā, iefiltrēt aģentūras direktoru Koķa kungu kādā autozagļu bandā, lai viņš pamācās efektīvi saimniekot. Iespējams, ka pēc tam šī aģentūra varētu strādāt daudz efektīvāk.

Otrais variants: varbūt varētu noslēgt kādu sadarbības līgumu ar kādu autozagļu bandu, lai viņi pasaimnieko “Materiālo rezervju” vietā, un pat tad, ja no realizācijā iegūtajiem līdzekļiem puse vēl tiktu nozagta, droši vien vēl arī tad valsts ieņemtu vairāk.

Un trešais mans ieteikums… Godātie kolēģi! Vai nebūtu labāk šo izņemto automašīnu vienkārši ar visām aizdedzes atslēgām un dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības laimīgajam atradējam, atstāt uz ceļa? Ja mēs noformētu atbilstošu loterijas atļauju, tad, es domāju, mēs vismaz ietaupītu uzglabāšanas, pārvietošanas un realizācijas izdevumus.

Bet, kolēģi, nopietni runājot, ja tas, kas notiek šajā aģentūrā, nav valsts mantas izsaimniekošana un zagšana, tad patiesībā es īsti nesaprotu, kas ir zagšana mūsu valstī. Un man gan ir viens lūgums: būtu ļoti dīvaini, ja Latvijas parlaments ar savu balsojumu piesegtu šo valsts mantas izzagšanu. Tas, manuprāt, būtu galēji nesaprotams Latvijas sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 26, atturas – 16. Pieprasījums nav pieņemts.

Kā nākamo izskatām Saeimas deputātu Ilmas Čepānes, Dzintara Zaķa, Annas Seiles, Sandras Kalnietes, Artura Krišjāņa Kariņa, Ainara Latkovska, Gunāra Laicāna, Kārļa Šadurska, Janīnas Kursītes-Pakules un Inas Druvietes pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par valsts zivju audzētavu turpmāko apsaimniekošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Pieprasījums tika izskatīts un komisijas sēdē ar balsu vairākumu noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Sākam debates.

Kā pirmā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Manuprāt, būtu ļoti labi, ja Brigmaņa kungs pateiktu, kāpēc šis pieprasījums tika noraidīts. Parasti viņš saka, ka likumi nav pārkāpti.

Atšķirībā no iepriekšējā pieprasījuma šajā gadījumā likuma pārkāpumi patiešām vēl nebija notikuši un šim pieprasījumam faktiski bija preventīva loma, lai novērstu iespējamo likuma pārkāpšanu.

Un, proti, “Pilsoniskās Savienības” un “Jaunā laika” deputātu pieprasījums tika vērsts uz to, lai nepieļautu iespējamo valsts zivju audzētavu nelikumīgo likvidēšanu, pārkāpjot atklātību, un to iznomāšanu ar tai sekojošo privatizāciju.

Mūsu rīcībā tika nonākusi informācija, ka sakarā ar taupības režīmu valsts finansējums tiek pārtraukts četrām valsts zivju audzētavām, tostarp Braslas zivju audzētavai, kuras izveidošanā un modernizācijā līdz šim bija ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi. Statistika liecina, ka šajā zivju audzētavā ik gadu izaudzē ielaišanai Latvijas upēs aptuveni 90 procentus no visām lašveidīgajām zivīm.

Izskatot šo lietu Pieprasījumu komisijā, noskaidrojās, ka likumi patiešām nav vēl pārkāpti, proti, iejaucoties plašsaziņas līdzekļiem, Latvijas Zivju audzētāju asociācijai un deputātiem izdevās apturēt atsevišķu augsti stāvošu amatpersonu ģimenes locekļu iespējamos mēģinājumus privatizēt zivju audzētavas, apejot privatizācijas procesu caurskatāmību.

Pateicoties zemkopības ministra pienākumu izpildītāja Vējoņa kunga rīcībai, pašlaik Zemkopības ministrijā ir izveidota darba grupa, kurā iekļauti arī zivsaimniecības nozares pārstāvji. Šī darba grupa ir apmeklējusi jau divas šīs zivju audzētavas, un mēs pilnībā piekrītam ministram Vējoņa kungam un atbalstām ministru, ka, nesniedzot sociāli ekonomisko pamatojumu, Latvijas Zivju resursu aģentūra ir pārsteidzīgi pieņēmusi lēmumu par atsevišķu valsts zivju audzētavu likvidāciju.

Mēs uzskatām, ka jaunajam zemkopības ministram būtu jāveicina godīga konkurence Latvijas akvakultūras sektorā. Mēs uzskatām, ka Zemkopības ministrijai un nākamajam zemkopības ministram ir jāizstrādā un jāakceptē likvidējamo valsts zivju audzētavu nomas noteikumi, iesaistot šajā darbā arī sociālos partnerus.

Nomas maksas noteikumu pamatnosacījumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai saglabātu un attīstītu valsts zivju audzētavu darbību, lai saglabātu zivju krājumu atražošanas funkciju uz godīgas konkurences pamata ar Latvijā esošajām privātajām zivju audzētavām, kā arī pēc šo filiāļu nodošanas nomā privātajam sektoram.

Godātie kolēģi, nomas līgumiem ir jābūt laikus pieejamiem visiem ieinteresētajiem, ne tikai augstu stāvošu amatpersonu ģimenes locekļiem un pretendentiem uz nomu, un atlasei ir jābūt konkursa veidā.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Komisijas vārdā ziņotāja piebilst nevēlas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 30, atturas – 13. Pieprasījums nav pieņemts.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 17.laidienā