Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 10.martā

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 10.marta sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 103 pilsonības pretendenti, tajā skaitā divi viņu nepilngadīgie bērni.

No 101 pilsonības pretendenta 66% ir krievi, 10% ukraiņi, 7% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

31% pilsonības pretendentu ir pamata, 45% – vidējā, 19% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā iekļauts 101 pilsonības pretendents, kurš naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai, un divi pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 131 118 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā –16 439; 2007. gadā – 6826; 2008. gadā – 3004; 2009.gadā – 328 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecībā

Ministru kabineta sēdē 10.martā tika diskutēts par Ekonomikas ministrijas un Konkurences padomes veikto analīzi par konkurences situāciju pārtikas preču mazumtirdzniecībā un iespējām noteikt maksimālās tirgus daļas samazinājumu tirgus dalībniekiem.

Ekonomikas ministrija neatbalsta iniciatīvu noteikt tirgus dalībniekiem maksimālās tirgus daļas samazinājumu un neuzskata to kā piemērotu risinājumu konkurences veicināšanai. Šobrīd Konkurences padome (KP) neviena mazumtirgotāja rīcībā nav konstatējusi Konkurences likuma pārkāpumu, tāpēc šobrīd nav tiesiski pamatoti samazināt tirgus dalībnieka tirgus daļu preventīvos nolūkos. Turklāt jāatzīmē, ka Latvijas Republikas noslēgtie divpusējie līgumi par ārvalstu ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību liedz piemērot patvaļīgus un diskriminējošus pasākumus attiecībā pret ieguldījumiem. Vienlaikus jāuzsver, ka, būtiski samazinot uzņēmumus, pastāv risks pieaugt pārtikas preču cenām, jo lielie uzņēmumi spēj efektīvāk optimizēt izmaksas.

Tā kā pārtikas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā ir atzīstams kā tirgus ar augstu koncentrācijas līmeni, Ekonomikas ministrija uzskata, ka pašreiz efektīvākais instruments, kā novērst lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu varas iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem ražotājiem, ir jau 2008.gada 13.martā Saeimā pieņemtie Konkurences likuma grozījumi (spēkā no 2008.gada 1.oktobra), kas regulē dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā. Vienlaikus norādām, ka šobrīd Konkurences padome (KP) ir sākusi izvērtēt tirgotāju un piegādātāju noslēgto līgumu atbilstību jaunām Konkurences likuma prasībām.

Lai veicinātu pašu uzņēmēju – ražotāju un tirgotāju – sadarbību Latvijā ražotu preču atbalstam, ministrija rosināja diskusiju starp abu pušu pārstāvētajām organizācijām, kuras rezultātā uzņēmēji (Latvijas Tirgotāju asociācija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Ārvalstu investoru padome Latvijā) pauda apņemšanos īstenot šādus pasākumus:

• ražotāju uzņēmumi organizēs un mazumtirgotāju uzņēmumi finansiāli atbalstīs Latvijā ražotas preces popularizēšanas kampaņas;

• tirgotāji tirdzniecības zālē izcels Latvijā ražotas kvalitatīvas preces, atvēlot tām atsevišķus plauktus;

• tirgotāji izvērtēs arī mazo ražotāju piegādātāju pieteikumus.

Savukārt Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunus grozījumus divos likumos – Konkurences likumā un Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kuru mērķis ir veicināt Latvijas pārtikas ražotāju produktu nonākšanu tirdzniecības vietās, kā arī ierobežot mazumtirdzniecības uzcenojumu atsevišķām pārtikas precēm, tādējādi samazinot galveno pārtikas preču cenas galapatērētājiem. Šobrīd izstrādātie likumprojekti tiek saskaņoti gan ar uzņēmējiem, gan ar valsts institūcijām; izejot no saņemtajiem priekšlikumiem un/vai iebildumiem, ministrija lems par to tālāko virzību.

Papildus vēl plānojam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek organizēta tirdzniecība pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās, kas veicinās vietējās produkcijas realizāciju un pastiprinās konkurences apstākļus pārtikas mazumtirdzniecībā.

EM un Konkurences padomes veiktā analīze par konkurences situāciju pārtikas preču mazumtirdzniecībā Latvijā liecina, ka par lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā atzīstami SIA “Maxima Latvija” un SIA “Rimi Latvija”, kuri kopā veido aptuveni pusi no kopējā pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu tirgus. Līdz ar to pārtikas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā ir atzīstams kā tirgus ar augstu koncentrācijas līmeni.

Vienlaikus Konkurences padomes 2008.gadā veiktā pārtikas preču tirgus uzraudzība liecina, ka Latvijas pārtikas ražotāji/piegādātāji preču piekļuvē patērētājiem ir lielā mērā atkarīgi no lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu iepirkumu varas. Tomēr uzcenojumu precēm katrs uzņēmums nosaka individuāli un vienotas pieejas mazumtirdzniecības uzņēmumu vidū nepastāv.

Kā jau esam informējuši, šā gada 3.februāra Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai tika uzdots izanalizēt konkurences situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecības tīklā un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par maksimālās tirgus daļas samazinājumu vienam tirgus dalībniekam.

EM: Par kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi

10.martā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus MK 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.874 “Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi”, kuri atvieglos administratīvo slogu tiem komersantiem, kas vēlas saņemt licenci vai arī izdarīt grozījumus tajā.

Noteikumu projekts veicinās tirgus sakārtošanu metāllūžņu apritē, precīzāk aprakstot licencēšanas komisijas juridiskos pienākumus, samazinot birokrātiskās barjeras licences saņemšanai, ieviestas elektroniskās procedūras dokumentu apritē starp uzņēmēju un licencēšanas komisiju.

Grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk uzņēmēji nepieciešamos dokumentus licences saņemšanai varēs iesniegt elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Vienlaikus, lai saņemtu licenci vai veiktu grozījumus tajā, ir samazināts iesniedzamo dokumentu daudzums. Turpmāk komersantiem vairs nebūs jāiesniedz:

• Komercreģistra izsniegtie dokumenti;

• Reģionālās vides pārvaldes izsniegtās atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļaujas kopija. Tā vietā iesniegumā licences saņemšanai vai grozījumiem tajā būs jānorāda informācija par šo dokumentu saņemšanu;

• par teritorijām, kurām ir izsniegtas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, nav jāiesniedz izziņa no pašvaldības;

• ziņas par norēķiniem paredzētajiem bankas kontiem un teritorijas plāns. 

Grozījumi noteikumos paredz, ka nepieciešamie dokumenti licencēšanas komisijai turpmāk būs jāiesniedz ātrāk – ne vēlāk kā desmit darba dienas pirms kārtējās licencēšanas komisijas sēdes (iepriekš – piecas darba dienas), lai licencēšanas komisija varētu apkopot lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju no citām institūcijām.

Vienlaikus noteikumos ir precizēti nosacījumi, kas pilnvaro licencēšanas komisiju izteikt uzņēmējam brīdinājumu, anulēt licencē noteikto noliktavas adresi vai arī anulēt licenci, kā arī skaidri definēti kritēriji uzņēmēja pārkāpumu vērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, ir ievērojami pieaudzis krāsaino metālu zādzību skaits. Tādēļ Ekonomikas ministrija noteikumos iekļāvusi papildu ierobežojumus jebkura vara (vai tā sakausējuma) vai alumīnija (vai sakausējuma) vadu vai kabeļu atgriezumu un lūžņu, ja to šķērsgriezums ir lielāks par 85 mm² iepirkšanai Latvijas teritorijā. Vienlaikus ir noteikti ierobežojumi, kas aizliedz licencētajam uzņēmējam iepirkt no fiziskām personām, kas nav komersanti, daudzpāru elektronisko sakaru tīklu kabeļu atgriezumus un lūžņus, kuri satur vara dzīslas ar diametru no 0,3 mm līdz 1,2 mm.

Grozījumos ir precizētas prasības uzņēmējiem, kuru darbinieki pārbauda melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu radioaktivitātes līmeni.

Lai optimizētu licencēšanas komisijas darbu, ir samazināts komisijas sastāvs un svītroti Finanšu un Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Grozījumi noteikumos tika sagatavoti sadarbībā ar Latvijas Krāsaino metālu pārstrādātāju un tirgotāju asociāciju, sabiedrisko organizāciju “Metāla ražotāju un tirgotāju apvienība”, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem valsts fondēto pensiju likumā

Lai netiktu ierobežots to subjektu loks, kas ir tiesīgi pārvaldīt un turēt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, valdība 10.martā atbalstīja grozījumus valsts fondēto pensiju likumā.

Ar izmaiņām tiesību aktā tiek paplašināts pārvaldītāju loks, nosakot, ka turpmāk valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus būs tiesīgas pārvaldīt ne tikai Latvijā reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, bet arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī reģistrētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību filiāles Latvijā. Savukārt līdzekļus turēt būs tiesīgas Latvijā reģistrētas bankas un ES dalībvalstī vai EEZ valstī reģistrētu banku filiāles Latvijā.

Lai tiktu mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, paredzēts atcelt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu, tās vietā ieviešot fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju elektronisko reģistru, ko uzturēs Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Precizētas arī likuma normas par ieguldījumiem ieguldījumu fondos. Izmaiņas likumā paredz, ka to kopsumma Latvijā vai citā ES dalībvalstī, vai EEZ valstī reģistrētos ieguldījumu fondos, kas nav atvērtie ieguldījumu fondi vai tiem pielīdzināmi kopējo ieguldījumu uzņēmumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, nedrīkst pārsniegt 10% no ieguldījumu plāna aktīviem.

Kopējais ieguldījumu apmērs riska kapitāla tirgū paliek nemainīgs, tas ir 5% no ieguldījumu plāna aktīviem, tomēr ar izmaiņām likumā noteikti ierobežojumi ieguldījumiem, kas veikti, izmantojot komercsabiedrības starpniekus (piemēram, komandītsabiedrības), kā arī ierobežojumi tiešiem ieguldījumiem komercsabiedrības, kas atbilst riska kapitāla tirgus definīcijai, kapitālā.

Ieviestas stingrākas prasības par ieguldījumiem neregulētajā tirgū tirgotajos vērtspapīros, kurus atbilstoši prospektam tika paredzēts iekļaut regulētajā tirgū gada laikā no parakstīšanās dienas, bet tas nav noticis. Grozījumi paredz līdzekļu pārvaldītājam pienākumu atpirkt šos vērtspapīrus par cenu, kas atbilst ieguldījuma iegādes vērtībai.

Atbilstoši izmaiņām līdzekļu pārvaldītājam būs jānodrošina, ka maksimālie maksājumi par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot līdzekļu pārvaldītājam un turētājam izmaksājamās atlīdzības, kā arī maksājumi trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem, nepārsniedz 2% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā. Šajos maksājumos neietilpst izdevumi, kas saistīti ar ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumiem. Fiksējot likumā šo maksimāli pieļaujamo izdevumu procentu likmi, ieguldījumu plānu dalībniekiem tiek noteikti nepārprotami un skaidri fondēto pensiju shēmas darbības nosacījumi, kā arī tiek garantēts, ka izdevumu apmērs nepārsniegs šo likmi.

Likums papildināts ar tiesību normām par darījumu ar aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo darījumi) veikšanas kārtību, kā arī par pieļaujamo ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu. Tāpat veiktas citas izmaiņas.

FM: Par AS “Parex banka” sindicēto kredītu pārstrukturizāciju

10.martā Ministru kabinets, izvērtējis visu sindicēto kredītu devēju un akciju sabiedrības “Parex banka” iesniegtos piedāvājumus, atbalstīja Parex bankas sindicēto kredītu atmaksas grafika pārstrukturizāciju, kas paredz 2009.gada martā atmaksāt 30 procentus no kopējās kredītu pamatsummas, savukārt 2010.gada februārī tiks atmaksāti 40 procenti, kā arī 2011.gada maijā atlikušie 30 procenti.

Parex banka ar sindicēto kredītu devējiem kopumā ir noslēgusi divus līgumus – 2007.gada 29.jūnijā par 500 miljonu eiro aizdevumu un 2008.gada 21.februārī par 275 miljonu eiro aizdevumu.

Savukārt atbilstoši 10.martā Ministru kabineta lemtajam Privatizācijas aģentūrai (PA) tika uzdots turpināt sarunas par darba uzdevuma precizēšanu un par līguma nosacījumiem ar “Nomura International plc”.

Kā ziņots iepriekš, Latvijas valdība ir apstiprinājusi, ka stratēģiskais konsultants tai piederošo AS “Parex banka” akciju pārdošanas jautājumos būs globālā investīciju banka “Nomura International plc”.

FM: Par līdzekļiem ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

10.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais MK rīkojums par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2009.gadā.

Rīkojumā paredzēta līdzekļu pārdale 2,5 miljonu latu apmērā šādiem mērķiem:

• 2,3 miljoni latu tiks ieskaitīti Ekonomikas ministrijas budžetā, lai tā varētu realizēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektus. Piešķirtais finansējums tiks izmantots sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu realizēšanai mājokļu energoefektivitātes nodrošināšanai, kā arī tūrisma industrijas attīstīšanai;

• 196 tūkstoši latu tiks piešķirti Iekšlietu ministrijai, lai finansētu Eiropas Bēgļu fonda projektus “Uzņemšanas funkciju optimizācijas izpēte un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Patvēruma meklētāju apakšsistēmas uzlabošana” un “Patvēruma procedūras kvalitātes uzlabošana”.

Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2009.gadam Ministru kabinets var pārdalīt šajā apakšprogrammā paredzēto finansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 176,5 miljonu latu apmērā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanas kārtību

Finanšu ministrija ir izstrādājusi kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus. 10.martā valdība atbalstīja tiesību aktu.

Līdz šim jomu regulēja Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanas kārtību. Tā kā pērn tika izdarīti grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību, papildinot tiesību aktu ar normām, kas nosaka, ka no 2009.gada 1.janvāra ceturkšņa pārskatus sagatavo un iesniedz arī no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, bija jāizstrādā atbilstošs MK regulējums.

Izvērtējot līdzšinējo valsts budžeta iestāžu un pašvaldību iesniegtos ceturkšņa finanšu pārskatus, Valsts kase konstatēja, ka nepieciešamas izmaiņas pārskatu saturā, struktūrā, iesniegšanas formātā un iesniegšanas termiņos, lai pēc iespējas optimizētu darbu pie pārskatu sagatavošanas un veidotu tos atbilstoši nepieciešamajam mērķim un analīzei. Tā kā nepieciešamās izmaiņas pārsniedz vairāk nekā pusi no normatīvajā aktā iekļautajām prasībām, MK noteikumi tiek izdoti no jauna.

Tiesību aktā ir noteiktas ceturkšņa pārskatu sagatavošanas vispārējās normas un principi, reglamentēts personu loks, kam noteikumi saistoši, noteikts pārskatu saturs, kas strukturizē iesniedzamos datus atbilstoši tālākai nepieciešamajai informācijas apkopošanai un analīzei. Jaunā pārskatu struktūra palīdzēs efektīvāk apkopot un apstrādāt datus atbilstoši valdības statistikas prasībām.

Lai samazinātu papīra veidā iesniedzamās informācijas apjomu un reglamentētu vienotu pārskatu iesniegšanas kārtību, MK noteikumos paredzēta valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņa pārskatu iesniegšana tikai elektroniski, izmantojot Valsts kases nodrošināto pārskatu sagatavošanas sistēmu.

Valsts budžeta iestādes un pašvaldības pirmo pārskatu saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iesniedz par 2008.gada IV koriģēto ceturksni līdz 2009.gada 1.jūnijam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas statusa un nosaukuma maiņu

10.martā Ministru kabinetā izskatītais likumprojekts “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” paredz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) statusa un nosaukuma maiņu. Pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā RPIVA būs atvasināta publiska persona un tās nosaukums – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija.

Lēmums par RPIVA statusa un nosaukuma maiņu tika pieņemts atbilstoši RPIVA Senāta apstiprinātajam RPIVA stratēģiskās attīstības plānam 2005.–2015.gadam, paredzot attīstīt RPIVA kā akadēmisku un profesionālu augstskolu, kas piedāvā un nodrošina kvalitatīvu mūžizglītību visā Latvijā.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā akadēmiskajos amatos ievēlēto personu ar doktora zinātnisko grādu skaits pārsniedz trīsdesmit procentus, līdz ar to augstskola ir izpildījusi Augstskolu likuma prasības un var pretendēt uz akadēmijas statusu. Ir palielinājies RPIVA īstenoto bakalaura un maģistra studiju programmu skaits un izveidota doktorantūras studiju programma. RPIVA ir nodibinājusi piecas zinātniskās institūcijas, četras no tām ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā. Augstskola piedalās nozīmīgos starptautiskos zinātniskos pētījumos un starptautisku zinātnisko konferenču organizēšanā.

Ar likumprojektu apstiprinātā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversme nosaka akadēmijas darbības pamatvirzienus, uzdevumus un juridisko statusu. Akadēmija ir autonoma izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Satversme nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, kā arī noteic, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, Rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, norādot arī to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikts akadēmijas īpašums, budžets un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Likumprojekts “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” ir nepieciešams, jo Augstskolu likums noteic, ka valsts dibināto augstskolu Satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas Satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima.

IZM: Par Rīgas 10.arodskolas slēgšanu

Tā kā Rīgas 10.arodskola īsteno tikai tālākizglītības programmu “Pilsētas elektrotransporta pakalpojumi” jauniešiem no 21 gadu vecuma un ne šobrīd, ne tuvākajā nākotnē būtisks pieprasījums pēc jauniem tramvaju un trolejbusu vadītājiem netiek prognozēts, 10.martā MK atbalstīja Rīgas 10.arodskolas likvidāciju ar šā gada 15.aprīli.

Rīgas 10.arodskola īsteno tikai tālākizglītības programmu “Pilsētas elektrotransporta pakalpojumi” kursu veidā (četri kursi gadā), gatavojot tramvaju un trolejbusu vadītājus uzņēmumam Rīgas pilsētas SIA “Rīgas satiksme”. Arodskolā uzņem audzēkņus ar vidējo izglītību no 21 gada vecuma, kuriem ir medicīniskais atzinums par veselības stāvokļa atbilstību elektrotransporta vadīšanai. Izglītības programmas īstenošanas ilgums ir 3,5–4 mēneši. Izglītības iestāde izvietota telpās, kas pieder Rīgas pilsētas SIA “Rīgas satiksme” (RS), kura sedz arī skolas izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, nodrošina ēkas uzturēšanu, ugunsdrošības, civilās aizsardzības u.c. prasību ievērošanu. No skolai piešķirtā valsts finansējuma tiek finansēta pedagoģisko un tehnisko darbinieku atlīdzība, komandējumi, pasta un telefonu pakalpojumi, iestādes administratīvie izdevumi, kā arī biroja preču un inventāra iegādei nepieciešamie izdevumi. Likvidējot skolu, tiktu pārtrauktas darba attiecības ar astoņiem skolas pamatdarbā strādājošiem darbiniekiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka efektīvāka līdzekļu izlietošana notiktu, ja tramvaju un trolejbusu vadītāju sagatavošanu veiktu darba devējs – veidojot mācību centru vai slēdzot līgumu ar kādu tālākizglītības iestādi, vai arī tālākizglītības kursus organizētu Nodarbinātības valsts aģentūra, atbilstoša pieprasījuma gadījumā nodrošinot bezdarbnieku pārkvalifikācijas iespējas. Faktiski Rīgas 10.arodskola jau šobrīd darbojas kā RS mācību centrs, jo atrodas RS telpās un tās darbinieki, slēdzot līgumus ar Rīgas 10.arodskolu, veic teorētisko un praktisko mācību kursu īstenošanu, tāpat zināms, ka līdz šim arodskola nodrošinājusi B, C un D kategorijas autovadītāju sagatavošanu par maksu, tādējādi netērējot valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojumam un uzturēšanas izdevumiem.

Pēc Rīgas 10.arodskolas sniegtās informācijas, 2005.gadā sagatavoti 66 tramvaja un trolejbusa vadītāji, 2006.gadā – 66, 2007.gadā – 90, 2008.gadā – 123. 2009.gadā sagatavoti 12 speciālisti, šobrīd mācās 27 audzēkņi.

IZM rūpīgi izvērtējusi skolas darbības efektivitāti un specifiku, tāpat esošo finanšu situāciju profesionālajā izglītībā, tāpēc rosināja slēgt minēto izglītības iestādi, lai ietaupītu finansējumu, kas 2008.gadā sastādījis 52 702 latu (t.sk. atlīdzība 46 386 lati, bet preces un pakalpojumi 6316 lati). Ikviens finanšu ietaupījums šābrīža apstākļos ir ļoti būtisks, jo situācija profesionālās izglītības iestādēs ir skaudra.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa