Eiropas Komisija: Par koordinētu rīcību cīņā pret ekonomikas krīzi

Eiropas Komisija aicina ES vadītājus paātrināt koordinētu Eiropas rīcību cīņā pret ekonomikas krīzi. Paziņojumā Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmei, kura notiks 19. un 20.martā, Komisija izklāsta priekšlikumus, ņemot vērā plašo atbalstu, kas jau tiek sniegts reālajai ekonomikai un nodarbinātībai. Paziņojumā tiek atklāta informācija par finanšu sistēmas visaptverošu reformu, balstoties uz Larozjēra ziņojumu. Tajā izklāstīts, kā skaidra un vienota apņēmība īstenot šo vērienīgo programmu var bruģēt ceļu ES, lai pasaules mērogā uzņemtos vadošo lomu G-20 augstākā līmeņa sanāksmē, kura notiks Londonā 2.aprīlī.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Eiropadomes pavasara sanāksmei jādod pārliecinošs signāls pilsoņiem, uzņēmumiem un visai pasaulei. Jā, šo krīzi var pārvarēt. Jā, Eiropā valda vienotība, pārliecība un apņēmība uzvarēt šajā cīņā. Mums ir stingri un koordinēti jāīsteno saskaņotais atveseļošanas plāns. Mums ir pilnībā jāizmanto vienotā tirgus iespējas. Šodien mēs aicinām ES vadītājus vienoties par visaptverošu rīcības plānu. Mums ir jādara viss iespējamais, lai pasargātu savus pilsoņus no bezdarba.”

“Balstoties uz Larozjēra ziņojumu, mums ir jāsakārto finanšu tirgi. Tāpat arī jāsagatavo pamats tam, lai Eiropa, rādot paraugu un paužot pārliecību, uzņemtos vadošo lomu, tuvojoties G-20 augstākā līmeņa sanāksmei Londonā,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Banku sistēma

Komisijas paziņojuma sākumā sniegts pārskats par pasākumiem, kas veikti kopš 2008.gada rudens un kas novērsa Eiropas banku nozares sabrukumu, tādējādi izvairoties no neskaitāmiem bankrotiem un darbavietu zaudēšanas. Tas mudina dalībvalstis rīkoties ātri, lai atjaunotu uzticību un banku aizdevumu plūsmu, īpaši īstenojot ieteikumus, ko Komisija sniedza 25.februārī par samazinātas vērtības aktīvu izslēgšanu no banku bilances.

Finanšu regulējums un uzraudzība

Komisija atbalsta un lūdz arī ES vadītājus atbalstīt galvenos principus, ko izklāstījusi Larozjēra grupa. Komisija aicina izveidot uzraudzības sistēmu, kurā daudz stingrāka pārraudzība ES līmenī būtu apvienota ar skaidri noteiktas valstu uzraudzītāju lomas saglabāšanu. Tā atbalsta grupas priekšlikumu ECB aizbildnībā izveidot agrīnās brīdināšanas struktūru, lai apzinātu un novērstu sistēmiskus riskus. Komisija atbalsta grupas ieteikumu ieviest reglamentējošu pamatstandartu kopumu visā ES.

Aprīlī Komisija izvirzīs iniciatīvas attiecībā uz drošības fondiem, privāto kapitālu un atalgojuma struktūrām, kuras šobrīd jau tiek gatavotas. Pēc ietekmes novērtēšanas Eiropadomes jūnija sanāksmē Komisija piedāvās grafiku turpmākiem pasākumiem, balstoties uz Larozjēra ziņojumu. Rudenī tā izvirzīs priekšlikumus jaunai uzraudzības sistēmai attiecībā uz jautājumiem, kas ietver likviditātes risku un aizņēmumu pārmērīgu izmantošanu, aizsardzības turpmāku pastiprināšanu noguldītājiem un apdrošinājuma ņēmējiem un efektīvas sankcijas par ļaunprātīgiem pārkāpumiem.

Reālā ekonomika

Paziņojumā uzsvērti Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna pirmie pozitīvie rezultāti. Kopējais fiskālais atbalsts ekonomikai, ko nodrošina Eiropas un valstu pasākumi un automātiski stabilizatori, 2009.–2010.gadā ir vismaz 3,3% no IKP. Pielikumā apkopoti 500 nacionālie pasākumi un secināts, ka kopumā tie atbilst principam, ka atveseļošanas darbībām ir jābūt savlaicīgām, mērķtiecīgām un ar pagaidu raksturu.

Komisija aicina ES vadītājus atbalstīt skaidrus principus turpmākai rīcībai, kas būtu saskaņā ar vienoto tirgu, brīvu tirdzniecību visā pasaulē, ekonomikas ar zemu oglekļa emisijas līmeni radīšanu un pēc iespējas drīzāku atgriešanos pie ilgtspējīgām publiskajām finansēm.

Komisija atkārtoti aicina dalībvalstis vienoties par mērķtiecīgu ieguldījumu – pieciem miljardiem eiro enerģētikas tīklu savstarpējai savienošanai un platjoslas pakalpojumiem.

Nodarbinātība

Komisijas ieguldījums liek dalībvalstīm pastiprināt centienus, lai novērstu bezdarbu, kas pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem 2010.gadā varētu tuvoties 10%, un sociālo atstumtību. Šie centieni arī palīdzēs saglabāt pieprasījumu un novērst darbavietu turpmāku zaudēšanu. Tiem ir jāieņem centrālā vieta valstu stimulēšanas plānos. Komisija aicina dalībvalstis izmantot tādus pasākumus kā finanšu atbalsts darba laika organizācijas pagaidu modeļiem, ienākumu palielināšana bezdarbniekiem, tādu izmaksu samazināšana darba devējiem, kas nav saistītas ar algām, un ieguldījumu palielināšana prasmju veidošanā un pārkvalifikācijā. Eiropas līmenī Komisija aicina ātri apstiprināt tās priekšlikumu, lai nekavējoties varētu par 1,8 miljardiem eiro palielināt avansa maksājumus no Eiropas Sociālā fonda.

Komisija arī izklāsta plānu, lai sagatavotos Eiropas augstākā līmeņa sanāksmei nodarbinātības jautājumos, kura maijā notiks Prāgā un kurā būtu jāvienojas par konkrētiem turpmākajiem pasākumiem, lai saglabātu darbavietas un radītu tās nākotnes nozarēs. Tuvojoties augstākā līmeņa sanāksmei, Komisija dažādās dalībvalstīs rīkos vairākus seminārus ar galvenajām ieinteresētajām personām.

Atveseļošanās veicināšana pasaules mērogā – ES vadošā loma

Komisija lūdz ES vadītājus vienoties par vairākām jomām, kurās Eiropa var un kurās tai vajadzētu nodrošināt stingru vadošo lomu 2.aprīļa G-20 augstākā līmeņa sanāksmē Londonā, balstoties uz panākumiem, kas gūti, paužot vienotu nostāju Vašingtonas augstākā līmeņa sanāksmē 2008.gada novembrī.

ES ir jādod vienots stimuls, lai uzlabotu finansiālo un reglamentējošo sistēmu pasaules mērogā, galveno uzmanību pievēršot labākai pārredzamībai un atbildībai, visu finanšu jomas dalībnieku pienācīgam regulējumam, to grūtību pārvarēšanai, ko rada jurisdikcijas, kuras nevēlas sadarboties, starptautiskas sadarbības veicināšanai uzraudzības jomā, kā arī SVF, Finansiālās stabilitātes foruma un Pasaules bankas reformas īstenošanai.

Eiropai arī jāveicina atveseļošanās visā pasaulē, pieprasot pārskatīt līdz šim veikto fiskālo pasākumu ietekmi pasaules mērogā, sekmējot brīvu tirdzniecību un aicinot Londonas augstākā līmeņa sanāksmē sākt daudzpusēju iniciatīvu par tirdzniecības finansēšanu un vēlreiz apstiprināt Vašingtonā pausto apņēmību sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa