Eiropas Parlaments: Par Eiropas ekonomikas atveseļošanas iespējām

Strasbūrā 11.martā Eiropas Parlamenta plenārsēdē norisinājās plašas debates par to, kā iespējama Eiropas ekonomikas atveseļošana.

 “Pašreizējos krīzes apstākļos labāk ir darīt vairāk, nekā nogaidīt,” uzstājoties sacīja Latvijas ekspremjers, ekonomists Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa). Viņš uzskata, ka noteikti ir atbalstāmi ES piedāvātie finanšu un fiskālie instrumenti ekonomikas stimulēšanai. “Tomēr jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā (ar nedaudziem izņēmumiem) starptautiskie kredītu tirgi ir aizvērušies un notiek kapitāla aizplūšana, bet Rietumeiropas bankas, kas šajā reģionā ieņem lielāko tirgus daļu, savu neseno ekspansīvo kreditēšanas politiku nomainījušas pret nogaidošu pozīciju.”

G.Krasts uzsvēra: “ES Austrumeiropas dalībvalstu iespējas izmantot finanšu un fiskālos instrumentus ir ierobežotas vai tādas vispār nepastāv. Arī vidējā termiņā vairumam no tām valstīm, kas gatavojas pievienoties eirozonai, ekonomikas stimulēšanas pasākumus ierobežos pievienošanās kritēriji.”

Šādā situācijā kā vienīgo reālo instrumentu ekonomikas stimulēšanai un Lisabonas stratēģijas – uz zināšanām un augstajām tehnoloģijām balstītas ekonomikas – ieviešanai šīm valstīm ir ES fondu finansējums, uzskata politiķis. Taču viņš raksturoja arī situāciju, ar kuru Latvija jau saskārusies: fondu apguvei var pietrūkt līdzekļu līdzfinansējuma nodrošināšanai un tādā veidā var tikt kavēti fondu apguves termiņi.

Šajā sakarā G.Krasts aicina Eiropas Savienību steidzami vienoties par ES fondu apguves noteikumu izmaiņām, jo tikai tā būs iespējama ekonomikas stimulēšana Austrumeiropā. Viņš uzskaitīja vairākus konkrētus punktus, kas jāveic ES līmenī: “Pirmkārt, būtiski jāatvieglo procedūras fondu finansējuma saņemšanai, otrkārt, jāsamazina valsts un privātā sektora līdzfinansējuma apjomi, treškārt, jāpagarina līdzekļu apguves termiņi, ceturtkārt, jāatrod reālas iespējas fondu apguvei izmantot EIB un ERAB finansējumu.”

G.Krasts uzsvēra, ka šādi lēmumi būtu nozīmīgs signāls tirgus atdzīvināšanai Austrumeiropā.

EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Nāciju Eiropas grupa/Pilsoniskā savienība) vērtē: debates par EK Ekonomikas atveseļošanas plānu parādīja bažas, ka finanšu un kredītu tirgus krīze, kas skārusi dalībvalstis, var pāraugt visas sabiedrības un ekonomikas sistēmas un kopīgo vērtību krīzē.

Lai garantētu kredītus mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai uzturētu dalībvalstu iedzīvotājiem noteiktu dzīves līmeni, dalībvalstīs pieaug tendences izmantot ideoloģiski principāli atšķirīgus tautsaimniecību atveseļošanas un finanšu stabilitātes pasākumus, kas var nonākt pretrunā ar ES vienoto nostāju. Ģ.V.Kristovskis paredz, ka iespējamie konflikti un izmaksas var nelabvēlīgi ietekmēt vienoto tirgu, Ekonomikas un monetāro savienību, kā arī vājināt Eiropas pozīcijas globālajā arēnā.

Debatēs tika konstatēts, ka EK Ekonomikas atveseļošanas plānā trūkst skaidru mērķu attiecībā uz ilgtspējīgu darba vietu radīšanu un saglabāšanu. “Tas nozīmē, ka banku glābšanas pasākumi jāsaista ar nosacījumiem par monetāriem stimuliem, kredītu un aizdevumu sniegšanu, nozares pārstrukturēšanu, sociālās politikas un nodarbinātības aizsardzību. Vairāk jādomā par neaizsargātāko iedzīvotāju, tautsaimniecības nozaru un reģionu aizsardzību pret krīzes graujošo ietekmi,” uzsver Ģ.V.Kristovskis.

Katrai dalībvalstij jāīsteno fiskālā disciplīna, jāturpina investīcijas un reformas. Viņš uzsver: pēc iespējas ātrāk jānodrošina plāna īstermiņa mērķu sasniegšana, jāizmanto rekapitalizācija un depozītu garantiju shēmas, lai nodrošinātu nekavējošu kreditēšanas atjaunošanu uzņēmumiem (īpaši mazajiem un vidējiem) un ģimenēm. Turklāt jāveic iedzīvotāju uzkrājumu aizsardzība, kas attaisno valsts finansējuma iesaisti banku sektora glābšanas pasākumos.

Ģ.V.Kristovskis ir pārliecināts: “Pirmkārt, īstermiņā jāapzina izaugsmes avoti un visi pieejamie finanšu līdzekļi jānovirza ekonomikas atveseļošanai. Par svarīgu instrumentu var kļūt eiroobligācijas, Eiropas interešu projekti, vadību finanšu samazināšana un uzkrājumu politika.” Taču EK Ekonomikas atveseļošanas plāns nav iedomājams bez uzraudzības instrumentiem, tāpēc novēršami konkrēti finanšu regulējumu trūkumi. Eirodeputāts atbalsta viedokli, ka ir jāpalielina informācijas apmaiņa par finanšu stabilitāti ES un dalībvalstu starpā pār transnacionālo finanšu institūciju darbību, izveidojot Uzraudzītāju kolēģiju un pilnveidojot Eiropas Centrālās bankas darbību, kā arī kredītvērtējumu aģentūru atbildību. Īpaši jāpievērš uzmanība riska ieguldījumu fondu un privātā kapitāla vērtspapīru nozares tiesiskajam regulējumam, apdrošināšanas uzņēmumu maksātspējas režīmam. Nepieciešama skaidra un redzama Eiropas līmeņa rīcība, strukturēta un pilnveidota dalībvalstu rīcības koordinācija.

Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas informācija