Ministru kabineta noteikumi Nr. 229

Rīgā 1999.gada 29.jūnijā (prot. Nr. 33, 1.§)

Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku
ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 7.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā saskaņā ar 1958.gada 13.maija Konvenciju par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām ārvalstu jūrnieki (turpmāk — jūrnieki) šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā.

2. Jūrnieki, ieceļojot Latvijas Republikā, uzrāda derīgu jūrnieka identitātes dokumentu vai nacionālo pasi (turpmāk — jūrnieka ceļošanas dokuments). Robežšķērsošanas atzīmes (1.pielikums) izrakstā no apkalpes saraksta (turpmāk — kuģa rullis) vai jūrnieka ceļošanas dokumentā izdara kompetentas institūcijas pilnvarota amatpersona.

3. Jūrnieku izceļošana no Latvijas Republikas notiek vispārējā kārtībā.

II. Jūrnieku ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā

4. Ja jūrnieks Latvijas Republikā ieceļo pa jūru, attiecīgā kuģa kapteinis vai kuģa aģents kuģa kontroles laikā iesniedz Valsts robežsardzes inspektoram (turpmāk — robežsardzes inspektors) kuģa ruļļa vienu eksemplāru, kurā sniegtas šādas ziņas:

4.1. jūrnieka vārds un uzvārds;

4.2. jūrnieka ceļošanas dokumenta veids;

4.3. jūrnieka ceļošanas dokumenta numurs;

4.4. ziņas par jūrniekiem, kuri tiek norakstīti no kuģa.

5. Robežsardzes inspektors kuģa ruļļa attiecīgajā ailē izdara noteiktu atzīmi, ierakstot atbilstošu kodu (atzīmi):

5.1. UV — uzturēšanās valstī;

5.2. CK — cits kuģis;

5.3. DB — darba beigas;

5.4. NK — nenokāpt no kuģa.

6. Jūrniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā, kamēr kuģis, uz kura viņš strādā, atrodas ostā vai reidā, un Robežsardzes inspektors izdara kuģa rullī atzīmi "UV".

7. Jūrniekam pēc norakstīšanas no kuģa ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā 48 stundas, un robežsardzes inspektors izdara izrakstā no kuģa ruļļa atzīmi "DB".

8. Ja jūrnieks pēc norakstīšanas no kuģa tiek norīkots darbā uz cita kuģa Latvijas ostā, jūrniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā septiņas dienas. Robežsardzes inspektors pēc tam, kad ir uzrādīta noteiktā kārtībā apstiprināta jūrnieka izsaukuma telegramma (2.pielikums) vai juridiskās personas (kuģošanas uzņēmuma, kuģi aģentējošās firmas, firmas, kas nodarbojas ar jūrnieku iekārtošanu darbā u.tml.) izsniegts dokuments, kas apstiprina jūrnieka norīkojumu darbā uz cita kuģa Latvijas ostā, izdara kuģa rullī atzīmi "CK".

9. Ja jūrnieks Latvijas Republikā ir ieceļojis jebkurā citā legālā veidā, nevis kā kuģa apkalpes loceklis, viņš uzrāda robežsardzes inspektoram šādus dokumentus:

9.1. jūrnieka ceļošanas dokumentu;

9.2. izrakstu no kuģa ruļļa vai jūrnieka izsaukuma telegrammu, vai attiecīgās juridiskās personas izsniegtu dokumentu, kas apliecina jūrnieka norīkojumu darbā uz kuģa Latvijas ostā.

10. Jūrniekam, kurš ir ieceļojis Latvijas Republikā jebkurā citā legālā veidā, nevis kā kuģa apkalpes loceklis, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā vai šķērsot to 48 stundu laikā, ja ir uzrādīta jūrnieka izsaukuma telegramma vai attiecīgās juridiskās personas izsniegts dokuments, kas apliecina jūrnieka norīkojumu darbā uz kuģa. Robežsardzes inspektors izdara minētajā dokumentā atzīmi:

10.1. DK — darbs uz kuģa;

10.2. TK — tranzītā uz kuģi;

10.3. TM — tranzītā uz mājām.

11. Ja kādam no kuģa apkalpes jūrniekiem tiek liegts Latvijas apmeklējums, robežsardzes inspektors kuģa rullī izdara atzīmi "NK".

III. Jūrnieku uzturēšanās termiņa pagarināšana

12. Ja jūrniekam, kas uzturas Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar šiem noteikumiem, attaisnojošu iemeslu dēļ jāpagarina uzturēšanās termiņš Latvijas Republikas teritorijā, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotā persona vai kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona informē par to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes attiecīgās vīzu nodaļas (turpmāk — vīzu nodaļa) inspektoru.

13. Vīzu nodaļas inspektors izdara jūrnieka ceļošanas dokumentā vai izrakstā no kuģa ruļļa šādas atzīmes:

13.1. PDZ — uzturēšanās termiņa Latvijas Republikā pagarinājums dokumenta zuduma dēļ;

13.2. PAI — uzturēšanās termiņa Latvijas Republikā pagarinājums, kas saistīts ar atrašanos ārstniecības iestādē;

13.3. PCG — uzturēšanās termiņa Latvijas Republikā pagarinājums citu iemeslu dēļ.

14. Par attaisnojošiem atzīstami šādi iemesli:

14.1. jūrnieka ceļošanas dokumenta nozaudēšana vai zādzība, ja šo faktu apstiprina policijas izdota izziņa;

14.2. nelaimes gadījums vai saslimšana, kuras dēļ jūrnieks uzturas ārstniecības iestādē, ja šo faktu apstiprina ārstniecības iestādes izdota izziņa;

14.3. citi attaisnojoši iemesli, kas par šādiem atzīstami pēc saskaņošanas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

15. Ja jūrniekam pagarina uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, vīzu nodaļas inspektors izdara jūrnieka pagaidu ceļošanas dokumentā, kuru izsniegusi attiecīgās ārvalsts vēstniecība, atzīmi "PDZ" un apstiprina to ar savu personīgo spiedogu un attiecīgās nodaļas zīmogu.

16. Ja jūrniekam pagarina uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā šo noteikumu 14.2. vai 14.3.apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, vīzu nodaļas inspektors saskaņā ar attiecīgu izziņu izdara jūrnieka ceļošanas dokumentā vai izrakstā no kuģa ruļļa atzīmi "PAI" vai "PCG" un apstiprina to ar savu personīgo spiedogu un attiecīgās nodaļas zīmogu.

17. Pēc šo noteikumu 14.punktā minēto attaisnojošo apstākļu izbeigšanās jūrniekam, kura ceļošanas dokumentā ir atzīmes "PDZ", "PAI" vai "PCG", ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā vai šķērsot to 48 stundu laikā.

18. Ja kuģa robežkontrolē tiek konstatēts, ka ārvalstu jūrnieks uzturēšanās laikā Latvijas Republikas teritorijā nozaudējis savu ceļošanas dokumentu un viņam nav iespēju saņemt citu ceļošanas dokumentu, robežsardzes inspektors, pamatojoties uz kuģa kapteiņa garantijas vēstuli un sastādot paziņojumu par dokumenta nozaudēšanu, var atļaut šī ārvalstu jūrnieka izceļošanu no valsts, ja netiek konstatēti normatīvajos aktos noteiktie apstākļi, kas to liedz.

IV. Jūrnieka izsaukuma telegrammas un kuģa ruļļa apstiprināšana

19. Jūrnieka izsaukuma telegramma tiek noformēta četros eksemplāros, no kuriem pirmais tiek nosūtīts izsaucamajai personai (jūrniekam), otrais — vīzu nodaļai, trešais — Latvijas Jūrnieku reģistram, bet ceturtais eksemplārs paliek pie telegrammas nosūtītāja — attiecīgās juridiskās personas.

20. Jūrnieka izsaukuma telegrammu, ja to sūta Latvijas Republikas teritorijā esoša juridiskā persona, ar parakstu un zīmogu apstiprina Latvijas Jūrnieku reģistra atbildīga amatpersona.

21. Kuģa rulli apstiprina vai izrakstu no tā apliecina ar parakstu un zīmogu kuģa kapteinis vai kuģa aģents.

V. Noslēguma jautājums

22. Atzīt par spēku zaudējušiem:

22.1. Ministru kabineta 1997.gada 11.marta noteikumus Nr.93 "Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 73./74.nr., 1998, 271./272.nr.);

22.2. Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumus Nr.347 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 11.marta noteikumos Nr.93 "Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 271./272.nr.).  

Ministru prezidents V.Krištopans  

Ministru prezidenta biedrs,
satiksmes ministrs A.Gorbunovs

1. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 29. jūnija
noteikumiem Nr.229

Robežšķērsošanas atzīme, ko izdara izrakstā no kuģa ruļļa vai jūrnieka ceļošanas dokumentā

Ministru prezidenta biedrs,
satiksmes ministrs A.Gorbunovs

2. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 29. jūnija
noteikumiem Nr.229

Jūrnieka izsaukuma telegrammas paraugs

Ministru prezidenta biedrs,
satiksmes ministrs A.Gorbunovs