Ministru kabineta rīkojums Nr.187

Rīgā 2009.gada 11.martā (prot. Nr.17 41.§)

Par Vides monitoringa programmas pamatnostādnēm 2009.–2012.gadam

1. Atbalstīt Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.–2012.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Vides ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Par pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu izpildi atbildīgajām institūci­jām iesniegt Vides ministrijā informāciju par attiecīgo uzdevumu izpildi vai to izpildes gaitu:

3.1. katru gadu līdz 1.maijam – par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi kārtējā gadā (laikposmā no 2010.gada līdz 2012.gadam);

3.2. līdz 2013.gada 1.maijam – par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi 2009.–2012.gadā.

4. Vides ministrijai sagatavot un vides ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

4.1. katru gadu līdz 1.septembrim (laikposmā no 2010.gada līdz 2012.gadam) – kārtējā gada pārskatu (ziņojumu) par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi;

4.2. līdz 2013.gada 1.septembrim – gala pārskatu (ziņojumu) par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi 2009.–2012.gadā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta

2009.gada 11.marta rīkojums Nr.187)

Vides monitoringa programmas pamatnostādņu 2009.–2012.gadam kopsavilkums

Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.–2012.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Vides aizsardzības likuma 17.panta trešajai daļai un nosaka vides monitoringa struktūru, prioritātes un finansējumu, kas nepieciešams normatīvo aktu, Eiropas Savienības tiesību aktu un starptautisko konvenciju prasību izpildei.

Pamatnostādņu ietvaros tiek aplūkots tikai valsts iestāžu veiktais un organizētais vides monitorings. Vides monitoringu Latvijā nodrošina dažādu nozaru ministrijas, tā veidojot vienotu un kompleksu vides monitoringa sistēmu.

Pamatnostādnes izstrādātas, lai risinātu šādas galvenās vides monitoringa problēmas:

1) nav vienota politikas dokumenta, kas noteiktu valsts finansētajam vides monitoringam vienotu struktūru un institūcijas, kuras ir atbildīgas par šā monitoringa nodrošināšanu;

2) nepietiekams valsts finansējums, lai pilnībā izpildītu Latvijas tiesību aktos, Eiropas Savienības tiesību aktos un starptautiskajās konvencijās noteiktās prasības vides monitoringa veikšanai (tāpēc nepieciešams noteikt prioritātes, kuras tiks īstenotas līdz 2012.gadam).

Pamatnostādņu īstenošanas pamatā ir vides monitoringa galvenais mēr­ķis – noteikt vides stāvokli, lai, izmantojot datus un informāciju par vides stāvokli, varētu izvērtēt tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti.

Lai nodrošinātu vides monitoringa izpildi un risinātu 2.sadaļā minētās problēmas, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības un izanalizējot iepriekšējo pieredzi vides monitoringa īstenošanā, pamatnostādnēs piedāvāta vides monitoringa programmas struktūra 2009.–2012.gadam, ko veido četras vides monitoringa programmas un to sadaļas:

1) gaisa monitoringa programma:

– atmosfēras gaisa kvalitātes monitorings;

– nokrišņu kvalitātes monitorings;

– gaisa piesārņojuma pārnese lielos attālumos, novērojumu (EMEP) un globālo atmosfēras novērojumu reģionālā līmeņa (GAW) monitorings;

– apkārtējās gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings;

– gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitorings;

– gaisa piesārņojuma ietekmes uz dabisko veģetāciju un graudaugiem monitorings (ICP Vegetation);

– gaisa piesārņojuma ietekmes uz meža ekosistēmām monitorings (ICP-Forests);

2) ūdeņu monitoringa programma:

– virszemes ūdeņu monitorings;

– jūras ūdeņu monitorings;

– pazemes ūdeņu monitorings;

– lauksaimniecības noteču monitorings;

– peldvietu ūdens kvalitātes monitorings;

– dzeramā ūdens kvalitātes monitorings;

3) zemes monitoringa programma:

– zemes virsmas apauguma monitorings;

– augsnes monitorings;

– mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings;

4) bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma:

– Natura 2000 vietu monitorings;

– fona monitorings;

– speciālais monitorings.

Šo vides monitoringa programmu un to sadaļu īstenošanā ir iesaistītas Vides ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošās iestādes un zinātniskās institūcijas.

Pamatnostādņu īstenošana neietekmēs valsts budžetu.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju attiecībā uz valsts budžeta finansējuma pieejamību 2010.–2012.gadā, šajos gados vides monitoringu paredzēts veikt piešķirtā valsts budžeta ietvaros, kā arī piesaistot finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem (ERAF aktivitātes “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.6.aktivitāte “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība”). Kopā 2010.–2012.gadā, lai nodrošinātu ERAF līdzfinansēto projektu īstenošanu 1 639,6 tūkst. latu apmērā, Latvijas finansē­jums ir 246,1 tūkst. latu.

2009.gadā vides monitoringa veikšanai pieejamais valsts budžeta finansējums ir 2 809,5 tūkst. latu (tai skaitā 302,3 tūkst. latu – Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējums un 1 490,7 tūkst. latu – ERAF līdzfinansēto projektu īstenošana (tai skaitā 223,6 tūkst. latu – Latvijas finansējums un 1 267,1 tūkst. latu – ERAF finansējums)).

Pamatnostādņu īstenošanai paredzēts nodrošināt attiecīgo monitoringa programmu izpildi atbilstoši atbildīgo institūciju kompetencei:

1) gaisa monitoringa programmas īstenošana;

2) ūdeņu monitoringa programmas īstenošana;

3) zemes monitoringa programmas īstenošana;

4) bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas īstenošana;

5) informatīvā pārskata sagatavošana iesniegšanai Ministru kabinetā.

Atbildīgās institūcijas katru gadu sagatavo gada pārskatus par vides monitoringa rezultātiem un nodrošina to ievietošanu par attiecīgās monitoringa programmas izpildi atbildīgās institūcijas mājaslapā internetā.

Vides ministrs R.Vējonis