Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 10.martā

LM: Par būtiskām izmaiņām obligāto veselības pārbaužu veikšanā

Lai uzlabotu obligāto veselības pārbaužu veikšanas kvalitāti, no 1.aprīļa būs būtiskas izmaiņas pašreizējā obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”, kas 10.martā apstiprināti valdībā.

Tā, piemēram, periodisko obligāto veselības pārbaužu biežumu noteiks, ņemot vērā darba vides kaitīgo faktoru līmeni un to ietekmi uz darbinieku veselību un drošību.

Tas nozīmē, ka darba vietās, kur nepastāv nozīmīgs risks nodarbināto drošībai un veselībai, obligātās veselības pārbaudes būs jāveic reizi trijos gados, nevis reizi gadā, kā tas ir pašlaik, piemēram, veicot darbu ar datoru. Tas būs jādara tajos gadījumos, ja tiek veikts darbs ar datoru, kā arī ja kaitīgā faktora līmenis darba vidē ir zems, piemēram, ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā ir izteikti zem līmeņa, ko nedrīkst pārsniegt.

Savukārt reizi divos gados veselības pārbaude būs jāveic darbiniekiem, kuri strādā īpašos apstākļos, proti, ja darbā pastāv nelaimes gadījumu risks, piemēram, veic darbu augstumā, vai arī ja ķīmisko faktoru līmenis darba vietā ir 75% no pieļaujamā.

Reizi gadā periodiskās veselības pārbaudes būtu jāveic tiem darbiniekiem, kuri strādā īpaši kaitīgos apstākļos, piemēram, darbā jāsaskaras ar vēzi izraisošām vielām vai kaitīgo darba vides faktoru līmenis pārsniedz pieļaujamos līmeņus un rada būtiskus riskus darbinieku veselībai.

Obligātās veselības pārbaudes veiks arodslimību ārsts, kurš pēc nepieciešamības iesaistīs arī citus speciālistus. Darbiniekam rakstveidā būs jāsniedz informācija par savu veselības stāvokli, kā arī jāapliecina ziņu patiesums.

Lai maksimāli veicinātu nodarbināto ārstēšanos un atgriešanos darbā, kā arī lai mazinātu noklusēto slimību skaitu, noteikumos pie kaitīgajiem darba vides faktoriem nav norādīti veselības traucējumi. To gadījumā ārstam jānorāda, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, kā tas ir pašreiz. Savukārt saistībā ar darbiem īpašos apstākļos ir samazināts veselības traucējumu saraksts, kuru gadījumā noteikti jānorāda, ka darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam. Tādējādi katra strādājošā veselības atbilstība veicamajam darbam ārstiem jāvērtē individuāli.

Minētie grozījumi stāsies spēkā ar 2009.gada 1.aprīli.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par iespēju mazajām ostām pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu

Latvijas mazo ostu pārvaldes varēs saņemt ERAF līdzfinansējumu 3 514 020 latus infrastruktūras uzlabošanai.

Taču finansējuma saņemšanai ostas pārvaldēm būs jānodrošina līdzfinansējums vismaz 15% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. To vēsta 10.martā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.4.aktivitāti “Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana””.

Noteikumu projekts sagatavots, lai nodrošinātu aktivitātes “Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana” īstenošanu ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, nosakot atbildīgo iestādi ostu projektu iesniegumu saņemšanai un vērtēšanai ierobežotas atlases veidā.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt stabilu reģionālas nozīmes transporta ostu, kur notiek starptautiskie kravu pārvadājumi, darbību, tādējādi sekmējot to pastāvēšanu un veicinot reģionu attīstību. Projektu iesniegumus varēs iesniegt Latvijas mazo ostu pārvaldes, kurās notiek starptautiskie kravu pārvadājumi. Tiks atbalstīta molu un koplietošanas hidrotehnisko būvju rekonstrukcija, krasta nostiprinājumu izbūve, kuģu kanālu un ostas akvatorijas padziļināšana.

Kopējais aktivitātei pieejamais publiskais finansējums ir 4 134 141 lats, kur ERAF līdzfinansējums ir 3 514 020 lati.

Uzvarētājus konkursā plānots noteikt līdz 2009.gada jūlijam.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

10.martā Ministru kabinets akceptēja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuriem paredzēts definēt vairākus līdz šim neskaidrus jēdzienus, kā arī novērst citas nepilnības, kas patlaban rada problēmas kadastrālās uzmērīšanas procesā. Likuma grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, likumā tiks iekļauts terminu “kadastrālā uzmērīšana”, “jaunbūve” un “nekustamā īpašuma nosaukums” skaidrojums.

Likumā pašlaik nav definēts arī jēdziens “nekustamā īpašuma nosaukums”, kas kļūdaini tiek uzskatīts par adresi. Pēc grozījumu stāšanās spēkā nekustamā īpašuma nosaukums būs ar pašvaldības lēmumu nekustamajam īpašumam lauku apvidos piešķirts rekvizīts, kas nav tā adrese.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, kādos gadījumos kadastra subjektam ir pienākums trīs mēnešu laikā ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā.

Likumā paredzēts noteikt, ka nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai kadastra subjektam būs pienākums pēc kadastrālā uzmērītāja uzaicinājuma nodrošināt piekļuvi uzmērāmajam nekustamā īpašuma objektam vai zemes vienības daļai.

Likumā arī tiks noteikts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā netiks veikta kadastrālā uzmērīšana.

10.martā akceptētie grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

TM: Par valsts aģentūras “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” reorganizāciju

10.martā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par valsts aģentūras “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” reorganizāciju, kas jāveic līdz 1.jūlijam. Turpmāk valsts aģentūras funkcijas, tiesības, saistības, finanšu līdzekļus, mantu un lietvedību pārņems Tieslietu ministrijas padotības iestāde – Valsts valodas centrs.

Rīkojums paredz tieslietu ministram līdz 20.martam izveidot reorganizācijas komisiju, lai veiktu inventarizāciju par valsts aģentūras materiāliem un finanšu līdzekļiem un nodrošinātu šo līdzekļu nodošanu Valsts valodas centram.

18.februārī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tikās ar Valsts valodas centra direktoru Agri Timušku un Tulkošanas un terminoloģijas centra direktoru Māri Baltiņu un vienojās par abu Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu apvienošanu.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka iestāžu apvienošanas rezultātā izdosies izveidot spēcīgāku valodas institūciju, kas atbildēs par valodas politikas tiesisko jomu, kā arī izdosies ieekonomēt līdzekļus, samazinot administratīvos izdevumus, bet saglabājot funkcijas. Tieslietu ministrs uzskata, ka šo iestāžu apvienošana ir loģiska un tā dos praktiskus rezultātus.

2009.gada 1.janvārī TTC no Izglītības un zinātnes ministrijas pārgāja Tieslietu ministrijas padotībā. TTC trīs galvenie darbības virzieni ir NATO dokumentu tulkošana, ES un citu starptautisko organizāciju dokumentu tulkošana, kā arī Latvijas tiesību aktu tulkošana ES valodās.

TM: Par advokātu eksāmena kārtību

10.martā valdība pieņēma noteikumus par advokāta eksāmena kārtību. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar 2008.gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Advokatūras likumā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumos paredzēta zvērināta advokāta eksāmena organizēšanas, norises, rezultātu vērtēšanas, paziņošanas un apstrīdēšanas kārtība.

Noteikumos tiks uzskaitītas eksāmena programmā iekļaujamo jautājumu jomas.

Turpmāk eksāmenam paredzētas divas daļas: pirmajā daļā pretendents sniegs rakstisku risinājumu par kādu juridisku kāzusu, bet otrajā – parādīs teorētiskās zināšanas, kā arī komunikācijas un argumentācijas prasmes. Eksāmens tiks uzskatīts par nokārtotu, ja pretendents eksāmena abās daļās būs saņēmis novērtējumu ne zemāku par trim ballēm piecu ballu sistēmā.

Gadījumā, ja eksāmena laikā būs pieļauti eksāmena kārtības pārkāpumi, noteikumi paredzēs iespēju lēmumu apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

TM: Par Probācijas programmu licencēšanas komisijas nolikumu

10.martā Ministru kabinets pieņēma probācijas programmu licencēšanas komisijas nolikumu. Nolikumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta speciālisti saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likumu.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, 2008.gada 18.februārī tika pieņemta kārtība, kādā licencē un īsteno probācijas programmas, bet 2008.gada aprīlī tika izveidota Probācijas programmu licencēšanas komisija.

Probācijas programmu licencēšanas komisijas nolikums izstrādāts, lai nodrošinātu izveidotās komisijas darbu, noteiktu komisijas priekšsēdētāja, komisijas priekšsēdētāja vietnieka un komisijas locekļu kompetenci probācijas programmu licencēšanā, kā arī komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību, komisijas darba organizāciju un finansēšanas kārtību.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem Engures ezera individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos

10.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.268 “Dabas parka “Engures ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Noteikumu projektā tiek veikts grozījums 8.punktā, lai Engures ezerā būtu iespēja pārvietoties ar laivām, izmantojot elektromotorus, kas nerada būtisku traucējumu sugām, kurām aizsargājamā teritorija izveidota.

VidM: Par dabas parka “Salacas ieleja” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

10.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Salacas ieleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas parks atrodas Limbažu rajona Salacgrīvas pilsētā un tās lauku teritorijā, Ainažu lauku teritorijā, Staiceles lauku teritorijā un Valmieras rajona Ramatas pagastā, Mazsalacas lauku teritorijā un Skaņkalnes pagastā; tā kopējā platība ir 6307 hektāri.

Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību un jo īpaši – lašveidīgo zivju un nēģu nārsta un dzīvesvietu aizsardzību; nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamu biotopu, tai skaitā nogāžu un gravu mežu, smilšakmens atsegumu, upju straujteču, aizsardzību, kā arī lai saglabātu teritoriju sabiedrības atpūtai un izglītošanai un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas parks noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – “Natura 2000”.

Noteikumu projekts paredz dabas parka teritorijā noteikt četras funkcionālās zonas: dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par Vides monitoringa programmas pamatnostādnēm 2009.–2012.gadam

10.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Vides monitoringa programmas pamatnostādnēm 2009.–2012.gadam”.

Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.–2012.gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Vides aizsardzības likuma 17.panta trešajai daļai un nosaka vides monitoringa struktūru, prioritātes un finansējumu, kas nepieciešams normatīvo aktu, ES tiesību aktu un starptautisko konvenciju prasību izpildei.

Pamatnostādnēs tiek aplūkots tikai valsts iestāžu veiktais un organizētais vides monitorings. Vides monitoringu Latvijā nodrošina dažādu nozaru ministrijas, tā veidojot vienotu un kompleksu vides monitoringa sistēmu.

Vides monitoringa programmas pamatnostādņu īstenošanas pamatā ir vides monitoringa galvenais mērķis – noteikt vides stāvokli, lai, izmantojot datus un informāciju par vides stāvokli, varētu izvērtēt tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par sertifikācijas kārtību mājlopu vaisliniekiem un to bioproduktiem

Valdība 10.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku un to bioprodukta sertifikācijas kārtība”.

Noteikumi paredz mājlopu vaislinieku un to bioproduktu izmantošanas sertifikāta izsniegšanas kārtību, kuru veic šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas. Sertifikātā organizācija norāda tā derīguma termiņu un teritoriju vai ganāmpulka reģistrācijas numuru un adresi, kurā izmantojams vaislinieks vai tā bioprodukts.

Lai saņemtu sertifikātu, personai attiecīgajā organizācijā jāiesniedz iesniegums sertifikāta saņemšanai. Iesniegumam jāpievieno vaislinieka individuālās uzskaites kartītes kopija, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izsniegta izziņa par dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānā noteikto obligāto pasākumu izpildi un imunoģenētiskais tests liellopiem, savukārt aitām, kazām un zirgiem – imunoģenētiskais tests no 2012.gada 1.janvāra.

Ja attiecīgā mājlopu veida vaislinieks vai tā bioprodukts iepirkts citā valstī, tad iesniegumam jāpievieno sertifikāta kopija tās valsts oriģinālvalodā, kur izsniegts sertifikāts ar tulkojumu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa