Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošo 9.Saeimas frakciju sadarbības līgums

Latvijas Republikas 9.Saeimā ievēlēto partiju frakcijas:

Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība, partija “Jaunais laiks”, Pilsoniskā savienība un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (visas kopā turpmāk – “sadarbības partneri”), uzņemoties atbildību par Saeimas un Ministru kabineta darbību, vienojas par sekojošo:

Izveidot kopīgu Ministru kabinetu šādā sastāvā:

Ministru prezidents – Valdis Dombrovskis, partija “Jaunais laiks”

aizsardzības ministrs – Imants Lieģis, partija “Pilsoniskā savienība”

ārlietu ministrs – Māris Riekstiņš, Tautas partija

ekonomikas ministrs – Artis Kampars, partija “Jaunais laiks”

finanšu ministrs – Einars Repše, partija “Jaunais laiks”

iekšlietu ministre – Linda Mūrniece, partija “Jaunais laiks”

izglītības un zinātnes ministre – Tatjana Koķe, Zaļo un Zemnieku savienība

kultūras ministrs – Ints Dālderis, Tautas partija

labklājības ministrs – Uldis Augulis, Zaļo un Zemnieku savienība

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs – Edgars Zalāns, Tautas partija

satiksmes ministrs – Kaspars Gerhards, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

tieslietu ministrs – Mareks Segliņš, Tautas partija

veselības ministrs – Ivars Eglītis, Tautas partija

vides ministrs – Raimonds Vējonis, Zaļo un Zemnieku savienība

zemkopības ministrs – Jānis Dūklavs, Zaļo un Zemnieku savienība

Lai nodrošinātu efektīvu, stabilu un profesionālu Ministru kabineta darbu līdz 9.Saeimas pilnvaru termiņa beigām;

Lai nodrošinātu Ministru kabineta neatliekamo uzdevumu un Ministru kabineta deklarācijas izpildi;

Lai iedibinātu koleģiālus, konstruktīvus un saliedējošus sadarbības un līdzsvara mehānismus koalīcijā;

Lai izvairītos no negatīvajām sekām, pie kurām varētu novest sadarbības partneru savstarpēji nesaskaņota rīcība, centieni dominēt pār citiem partneriem vai izvairīšanās no politiski atbildīgiem lēmumiem finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanai,

ar šo puses vienojas par ētiskajiem standartiem sadarbības partneru darbā, lēmumu saskaņošanas procedūrām, savstarpējo atbildību, pienākumiem un tiesībām.

I. Vispārējie principi

1.1. Sadarbības partneriem jāievēro vispārpieņemtās ētikas normas – savstarpēja cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātības princips. Šīm normām jāvalda ne tikai Ministru kabineta savstarpējā sadarbībā, bet arī attiecībās ar pilsonisko sabiedrību, medijiem un politisko opozīciju. Ministru kabinetam ar savu labo piemēru ir jārāda vienotības paraugs – jāmazina gan sabiedrības sašķeltība, gan plaisa starp varu un sabiedrību.

1.2. Sadarbības partneriem jāuzņemas solidāra atbildība par to, lai Ministru kabineta lēmumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatoti un argumentēti sabiedrībai un medijiem.

1.3. Atklātība un rūpes par visu Ministru kabineta lēmumu izsmeļošu atspoguļošanu un izskaidrošanu ir katra Ministru kabineta locekļa pienākums.

1.4. Katram sadarbības partnerim jāuzņemas atbildība par tās izvirzīto ministru atbilstību augstākajiem morāles standartiem, kā arī uzticību labējās politikas ideāliem.

1.5. Ministru kabinetu veidojošie sadarbības partneri uzņemas solidāru atbildību par Ministru kabineta darba rezultātiem.

1.6. Ministru kabinets nodrošina pēctecības principu un atbildību par iepriekšējo Ministru kabinetu veiksmīgi iesākto darbu turpināšanu.

1.7. Ministru kabinetu veidojošie sadarbības partneri visādi atbalsta un veicina Ministru kabineta, savu kolēģu un partneru darbu un centienus Latvijas valsts labā, kas noteikti deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību.

1.8. Ministru kabinetu veidojošo politiķu – Ministru prezidenta un ministru – pienākums ir paust vienotu nostāju visos ārpolitikas jautājumos.

II. Sadarbības partneru sadarbības noteikumi

2.1. Sadarbības un vienotas rīcības nodrošināšanai Saeimas telpās regulāri tiks rīkotas politisko partiju pārstāvju sanāksmes – sadarbības padomes sēdes, kurās piedalīsies Ministru prezidents un divi pilnvarotie pārstāvji no katra sadarbības partnera. Sadarbības padomes sēdēs izskatīs jautājumus, kas ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, vai arī, ja tā izskatīšanu sadarbības padomes sēdēs pieprasa Ministru prezidents vai kāds no sadarbības partneriem, un tie bijuši pieejami Ministru kabinetu veidojošo partiju frakciju vadītājiem ne mazāk kā 24 stundas iepriekš. Sadarbības padomes lēmumiem ir saistošs raksturs.

2.2. Sadarbības padomes sēdes sasauc pirms Ministru kabineta sēdēm, taču ne retāk kā vienu reizi nedēļā.

2.3. Sadarbības padomes sēdes vada un to darba kārtību sastāda Ministru prezidents, viņa prombūtnē un pilnvarojumā – kāds no viņa pilnvarotajiem ministriem.

2.4. Sadarbības padomes sēdēs katram sadarbības partnerim ir viena balss. Lēmumi tiek pieņemti ar to sadarbības partneru balsu vairākumu, kuriem Saeimā ir vismaz 51 balss, sadarbības partneriem balsojot “par” vai “pret”. Pēc vienprātības principa sadarbības padomes sēdēs var izlemt jautājumus par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, Pilsonības likumā un Valsts valodas likumā un citos likumos, kas regulē valodas lietojumu.

2.5. Sadarbības padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta katra sadarbības partnera pilnvarots pārstāvis nākamajā sadarbības padomes sēdē.

2.6. Sadarbības padomes sēdēs pēc Ministru prezidenta vai sadarbības partneru uzaicinājuma atsevišķu dienaskārtības jautājumu izskatīšanā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ministri, Saeimas deputāti, Ministru prezidenta un ministru padomnieki.

2.7. Ministru skaits un proporcijas, par kurām sadarbības partneri vienojušies, ir noteikta, pamatojoties uz sadarbības partneru deputātu skaitu Saeimā. Šī proporcija tiek mainīta, ja Ministru kabinetu atbalstošo deputātu faktiskais skaits atšķiras no sadarbības partnera frakcijas deputātu kopējā skaita, vai arī, ja sadarbības partnera frakcijas deputātu skaits samazinās.

2.8. Ministru kabinetu atbalstošo deputātu skaitu nosaka pēc Saeimas balsojumiem par Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, ja vien sadarbības padomes sēdē nav nolemts citādi.

2.9. Ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var jebkurš sadarbības partneris, bet galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņem Ministru prezidents.

III. Sadarbības partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu tiesības

3.1. Tikties ar Ministru prezidentu ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc sadarbības partnera rakstiska lūguma.

3.2. Rakstiski ierosināt cita sadarbības partnera pārstāvniecības samazināšanu Ministru kabinetā.

3.3. Gadījumos, ja Ministru prezidents motivēti pieprasa kāda ministra atkāpšanos vai arī ministrs atkāpjas pēc savas iniciatīvas, vai arī Saeima izsaka neuzticību ministram, attiecīgais sadarbības partneris var izvirzīt nākamo ministra amata kandidātu.

IV. Sadarbības partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu pienākumi

4.1. Veicināt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu izskatīšanu Saeimas komisijās.

4.2. Bez iepriekšējas saskaņošanas sadarbības padomē neiesniegt Saeimā likumprojektus, kas skar grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, Pilsonības likumā un likumā par valsts budžetu, kā arī neatbalstīt šādus likumprojektus, ja tos iesniedz opozīcija.

4.3. Neierosināt un neatbalstīt deputātu pieprasījumus, priekšlikumus par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķiem tā locekļiem, kā arī opozīcijas ierosinātu Saeimas ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja par to nav pieņemts atšķirīgs sadarbības padomes lēmums.

4.4. Neierosināt deputātu jautājuma uzdošanu Ministru prezidentam vai ministram, izņemot gadījumus, kad atbilde uz jautājumu iesnieguma formā nav saņemta 20 dienu laikā.

4.5. Pirms apspriešanas un lēmuma pieņemšanas sadarbības padomes sēdēs neierosināt un neatbalstīt aicinājumus sarīkot tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kā arī parakstīt pieteikumu lietas iesniegšanai Satversmes tiesā.

4.6. Rakstiski informēt pārējos sadarbības partnerus un Ministru prezidentu par iecerētu ministra atsaukšanu vismaz vienu nedēļu pirms šāda lēmuma galīgās pieņemšanas.

4.7. Rakstiski informēt pārējos sadarbības partnerus un Ministru prezidentu vismaz vienu nedēļu pirms lēmuma galīgās pieņemšanas par nodomu izstāties no Ministru kabineta vai neatbalstīt Ministru kabineta sastādīto budžetu vai budžeta grozījumus.

4.8. Ministru kabinetu veidojošo frakciju vadītāju pienākums ir saskaņot sadarbības padomes sēdēs Ministru kabinetu veidojošo frakciju deputātu komandējumu grafiku, lai nodrošinātu nepieciešamo pozīcijas deputātu balsu skaitu Saeimas sēdēs.

V. Ministru prezidenta tiesības un pienākumi

5.1. Ministru prezidentam ir šādas no šī līguma izrietošas tiesības:

5.1.1. Iekļaut sadarbības padomes sēdes darba kārtībā steidzamus jautājumus, rakstiski informējot frakciju vadītājus ne vēlāk kā 8 stundas iepriekš.

5.1.2. Izteikt publiskus, argumentētus brīdinājumus atsevišķiem ministriem par neapmierinošu darbu no profesionālā viedokļa.

5.1.3. Pieprasīt jebkura sadarbības partnera izvirzītā ministra demisiju ne tikai gadījumos, kad konkrētās personas darbs nav atbilstošs no profesionālās kvalitātes viedokļa, bet arī tad, ja minētais sadarbības partneris nepilda tās saistības, ko uzņēmies ar šo vienošanos.

5.2. Ministru prezidentam ir šādi no šī līguma izrietoši pienākumi:

5.2.1. Pildīt sadarbības padomē pieņemtos lēmumus.

5.2.2. Pirms papildus jautājuma iekļaušanas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā nodrošināt tā izskatīšanu sadarbības padomē.

5.2.3. Gadījumos, kad visi viena sadarbības partnera deleģētie klātesošie ministri Ministru kabineta sēdē ir balsojuši pret kāda lēmuma pieņemšanu, sasaukt sadarbības padomi viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.

5.2.4. Informēt sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru, savu demisiju vai citām izmaiņām Ministru kabineta sastāvā ne mazāk kā 48 stundas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas; šajā periodā tikties ar jebkuru sadarbības partneri pēc tā pieprasījuma.

5.2.5. Informēt ministrus ne mazāk kā 24 stundas iepriekš par jautājumiem, kuri skar attiecīgo ministru kompetenci un kurus izskatīs sadarbības padomē, ja vien tas nav Ministru kabineta vai Saeimas darba kārtības jautājums.

5.2.6. Izturēties objektīvi pret visiem sadarbības partneriem un sekot, lai tie ievērotu šīs vienošanās nosacījumus.

VI. Nobeiguma noteikumi

6.1. Šī vienošanās ir publisks dokuments, tā ir saistoša un aplūkojama vienīgi kopā ar Ministru kabineta deklarāciju.

6.2. Šī vienošanās nezaudē spēku, ja kāds no sadarbības partneriem atstāj Ministru kabinetu.

Partija “Jaunais laiks”:

Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis

Valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa

Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis

Tautas partija:

Valdes priekšsēdētājs Mareks Segliņš

Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis

Zaļo un Zemnieku savienība:

Priekšsēdētājs Mārtiņš Roze

Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis

Partija “Pilsoniskā savienība”:

Valdes priekšsēdētāja Sandra Kalniete

Frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK:

Valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš

Frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats

2009.gada 11.martā

Papildinot iepriekš publicēto

Vakar, 12.marta laidienā, “Latvijas Vēstnesis” (nr.40, 2.–5.lpp.) publicēja jaunās valdības ministru amata kandidātu 11.marta pievakarē parakstīto “Deklarāciju par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”.

Šajā sakarā dokumenta pilnīga autentiskuma vārdā redakcija informē, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata kandidāts Edgars Zalāns, parakstot Deklarāciju, savu atbalstu tai precizējis ar piebildi: “…uzskatot, ka pašreizējās ES fondu vadības sistēmas saglabāšana nenodrošinās ES fondu līdzekļu paātrinātu nokļūšanu tautsaimniecībā.” Savukārt veselības ministra amata kandidāts Ivars Eglītis piebildis: “Ārstniecības iestādēs darba algas samazinājums 10%.”

– “LV”