Memorands par neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanai
Tuvākajā laikā valsts finansiālās iespējas būs ierobežotas. Tas ietekmēs ikviena cilvēka ikdienu Latvijā.
Ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nepieciešamā starptautiskā aizdevuma turpmāko maksājumu saņemšana ir atkarīga no Ivara Godmaņa valdības parakstītās vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) nosacījumu izpildes. EK un SVF nosacījumus iepriekšējā valdība ir izpildījusi tikai daļēji. Starptautiskā aizdevuma turpmāko maksājumu nesaņemšana nopietni apdraud valsts spēju finansēt savus izdevumus 2009.gada otrajā pusē. Tādēļ ir nepieciešams nekavējoties izstrādāt 2009.gada valsts budžeta grozījumus, lai samazinātu budžeta deficītu, kā arī atsākt sarunas ar EK un SVF par pieļaujamā valsts budžeta deficīta palielināšanu.
Apzinoties situācijas nopietnību, partija “Jaunais laiks”, Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība, Pilsoniskā savienība un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un šo partiju Saeimas frakciju deputāti apņemas īstenot šādus neatliekamus pasākumus valsts maksātspējas nodrošināšanai un tālākajai ekonomiskajai izaugsmei.
1. Valsts budžeta grozījumi
1.1. 2009.gada valsts budžeta grozījumu izstrāde un pieņemšana Saeimā:
1.1.1 samazināt valsts budžeta izdevumu daļu par 259 milj. latu, veicot Godmaņa valdības pilnībā neizpildītās saistības, tādējādi samazinot budžeta deficītu līdz 7% no IKP. Uzsākt sarunas ar EK un SVF par pieļaujamā valsts budžeta deficīta palielināšanu līdz minētajam līmenim.
1.1.2. ja sarunu procesā ar EK un SVF par pieļaujamā valsts budžeta deficīta palielināšanu nav iespējams panākt vienošanos, sagatavot papildus budžeta grozījumus, samazinot budžeta deficītu līdz Godmaņa valdības parakstītās vienošanās ar EK un SVF noteiktajam līmenim.
1.1.3. sadarbībā ar EK un SVF ekspertiem sagatavot priekšlikumus strukturālām izmaiņām valsts pārvaldē, lai nodrošinātu administratīvo tēriņu samazināšanu un ilgspējīgu valsts budžeta izdevumu līmeni.
1.2. Uzņēmējdarbības veicināšana:
1.2.1. papildus 57 milj. latu piešķiršana ES fondu līdzfinansējumam, saglabājot ES fondu projektu avansēšanu;
1.2.2. minēto līdzekļu sekmīgas apguves gadījumā valdībai jālemj par papildus līdzekļu piešķiršanu.
1.3. Nodokļu politikas izmaiņas:
1.3.1. kapitāla pieauguma nodokļa ieviešana, tai skaitā, attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un uzņēmumu kapitāla daļām;
1.3.2. akcīzes nodokļa pakāpeniska paaugstināšana, koordinējot to ar pārējām Baltijas valstīm;
1.3.3. nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana, apliekot ar nodokli dzīvojamās telpas. Vienlaicīgi jānosaka neapliekamais minimums kvadrātmetros uz deklarēto iedzīvotāju;
1.3.4. izložu un azartspēļu nodokļa paaugstināšana;
1.3.5. dabas resursu nodokļa paaugstināšana;
1.3.6. iemaksu likmes samazināšana fondēto pensiju shēmā no 8% uz 2%.
1.4. Izdevumu samazināšana:
1.4.1. valsts administratīvā aparāta samazināšana līdz 2006.gada līmenim (indikatīvi), t.sk., uz laiku daļēji apturot jaunu darbinieku pieņemšanu. Gadījumā, ja līdzekļu taupīšanas nolūkos tiek pieņemti lēmumi par štatu samazināšanu, samazinot pamatdarba darītāju skaitu, proporcionāli straujāk veicama administratīvā aparāta samazināšana;
1.4.2. valsts aģentūru skaita un izmaksu ievērojama samazināšana;
1.4.3. lielo būvniecības projektu, tai skaitā, autoceļu projektu, pārskatīšana, izvērtējot iespējas atcelt vai iesaldēt to īstenošanu;
1.4.4. Aizsardzības ministrijas izdevumu samazināšana par 4 milj. latu;
1.4.5. Ekonomikas ministrijas izdevumu naftas rezervēm samazināšana par 1 milj. latu;
1.4.6. Valsts autoceļu fonda izdevumu un dotācijas lidostai “Rīga” samazināšana – 32 milj. latu;
1.4.8. mērķdotāciju pašvaldību investīcijām samazināšana par 10 milj. latu;
1.4.9. mērķdotācijas pašvaldībām - pedagogu algām samazināšana par 34 milj. latu, kas atbilst vidējās darba samaksas samazināšanai par 20%;
1.4.10. līdzekļu neparedzētiem gadījumiem samazināšana par 2 milj. latu;
1.4.11. pensiju indeksācijas atcelšana 2009.gadā;
1.4.12. ģimenes valsts pabalsta izmaksu optimizēšana, atceļot vienlaicīgu ģimenes valsts pabalsta un vecāku pabalsta saņemšanas iespēju;
1.4.13. slimības lapu izsniegšanas maksimālā termiņa samazināšana no 52 līdz 26 nedēļām;
1.4.14. sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma samazināšana vidēji par 20%, proporcionāli vairāk samazinot lielās algas, bet vienlaicīgi atceļot 360 latu slieksni algu samazināšanai. Atalgojuma samazināšana veicama praktiski visās nozarēs, nodrošinot iespējami vienmērīgu kopējā samazinājuma sadalījumu pa nozarēm, ņemot vērā jau iepriekš veikto atalgojuma samazināšanu;
1.4.15. valsts preču un pakalpojumu iepirkumu apjoma samazināšana vidēji par 20%;
1.4.16. subsīdiju un dotāciju apjoma samazināšana vidēji par 10%;
1.4.17. kapitālo izdevumu samazināšana vidēji par 50%.
1.5. Izdevumi, uz kuriem samazinājums neattiecas:
1.5.1. ES fondu līdzfinansējums;
1.5.2. pensijas;
1.5.3. iemaksas ES budžetā;
1.5.4. valsts parāda apkalpošanas izdevumi;
1.5.5. valsts budžeta dotācija Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam;
1.5.6. izdevumi, kas tiek finansēti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;
1.5.7. atsevišķas citas izdevumu pozīcijas.
2. Strukturālas izmaiņas 2010.gada budžetā
2.1. Ikgadējā budžeta izdevuma pieauguma noteikšana zem vidēja termiņa nominālā IKP pieauguma rādītāja.
2.2. Valsts iestāžu, aģentūru un kapitālsabiedrību funkcionālo auditu veikšana, izvērtējot iespējas atteikties no noteiktu funkciju īstenošanas, izvērtējot sasniedzamo mērķu izmaksu samazināšanas iespējas un novēršot funkciju pārklāšanos dažādās valsts institūcijās. Uz funkcionālo auditu pamata sagatavot priekšlikumus valsts aparāta samazināšanai.
2.3. Atalgojuma atšķirību samazināšana starp dažādām valsts iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām.
2.4. Jaunas ES fondu apguves sistēmas sagatavošana akreditēšanai, samazinot iesaistīto iestāžu skaitu un unificējot procedūras un formas.
2.5. Valsts īpašumu apsaimniekošanas racionalizēšana, izvērtējot ienākumus no valsts īpašumu apsaimniekošanas un valsts iestāžu telpu nomas izdevumus. Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas audita veikšana.
2.6. Veselības un izglītības sistēmu strukturālo reformu turpināšana.
2.7. Publiskā sektora informāciju sistēmu skaita samazināšana, nodrošinot atlikušo sistēmu savietojamību.
2.8. Vienota sabiedrisko pakalpojumu regulatora izveidošana.
3. Citi pasākumi
3.1. Valsts uzņēmumu (SIA un akciju sabiedrību) politizēto padomju likvidācija. Atsevišķi izskatāms jautājums par valstij daļēji piederošo uzņēmumu padomēm.
3.2. Valsts uzņēmumu valdes locekļu atalgojuma samazināšana un atalgojuma griestu noteikšana.
Partijas “Jaunais laiks” Saeimas frakcijas deputāti:
Dzintars Zaķis; Silva Bendrāte; Solvita Āboltiņa; Ingrīda Circene;
Uldis Ivars Grava; Artis Kampars; Arturs Krišjānis Kariņš; Sarmīte Ķikuste;
Ainars Latkovskis; Linda Mūrniece; Jānis Reirs; Einars Repše;
Inguna Rībena; Ausma Ziedone-Kantāne
Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāti:
Māris Kučinskis; Māris Ārbergs; Dzintars Ābiķis; Aija Barča; Uldis Briedis;
Juris Dalbiņš; Jānis Eglītis; Valdis Ģīlis; Aigars Kalvītis; Jānis Klaužs;
Vents Armands Krauklis; Jānis Lagzdiņš; Kārlis Leiškalns; Leons Līdums;
Vineta Muižniece; Vaira Paegle; Raimonds Pauls; Anta Rugāte;
Oskars Spurdziņš; Imants Valers; Ērika Zommere
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti:
Augusts Brigmanis; Ingmārs Līdaka; Andris Bērziņš; Guntis Blumbergs;
Vilnis Edvīns Bresis; Gundars Daudze; Pēteris Hanka; Andis Kāposts;
Leopolds Ozoliņš [Memoranda parakstīšanas laikā – atradies atvaļinājumā];
Pauls Putniņš; Baiba Rivža; Mārtiņš Roze; Dagnija Staķe; Jānis Strazdiņš;
Viktors Ščerbatihs [Memoranda parakstīšanas laikā – atradies atvaļinājumā];
Staņislavs Šķesters; Gunārs Upenieks
Partijas “Pilsoniskā savienība” Saeimas frakcijas deputāti:
Anna Seile; Ilma Čepāne; Ina Druviete; Sandra Kalniete;
Janīna Kursīte-Pakule; Gunārs Laicāns; Kārlis Šadurskis
Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas deputāti:
Māris Grīnblats; Juris Dobelis; Imants Kalniņš;
Dzintars Rasnačs [Memoranda parakstīšanas laikā – atradies komandējumā];
Pēteris Tabūns
2009.gada 11.martā