Par topošā Arhīvu likuma tālāko virzību

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 3.martā, neskatoties uz sākto arhīvu sistēmas auditu, vienojās turpināt darbu pie jaunā Arhīvu likuma.

Deputāti secināja, ka patlaban nebūtu lietderīgi apturēt arhīvu nozares jumta likuma virzību, jo sāktais tās institucionālais audits attieksies tikai uz strukturālām pārmaiņām arhīvu sistēmā, nevis veicamajām funkcijām.

 “Mēs vispirms strādāsim ar iesniegtajiem priekšlikumiem un pēc tam likumprojektā ietversim arī audita rezultātus, lai pēc iespējas ātrāk nomainītu morāli novecojušo 1991.gada arhīvu likumu ar mūsdienīgu normatīvo aktu,” norādīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Jānis Lagzdiņš.

Komisijas sēdē arhīvu speciālisti norādīja uz vairākiem būtiskiem trūkumiem pašreizējā normatīvajā regulējumā, kas apgrūtina valsts iestāžu un arhīvu darba plānošanu un organizēšanu. Piemēram, valstī nav noteikta vienota dokumentu pārvaldības kārtība, nav noteikti termiņi, cik ilgi juridisku personu arhīvos jāglabā dokumenti ar arhīvisku vērtību, līdz tos nodot valsts arhīvos. Jaunā likuma izstrādes gaitā uzmanība jāpievērš arī datu aizsardzības jautājumiem un jāreglamentē informācijas saglabāšana uz datu nesējiem, uzskata speciālisti.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savu lēmumu pieņēma pēc Kultūras ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju, kā arī Valsts arhīvu ģenerāldirektora Valda Štāla uzklausīšanas, vērtējot iespējas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos reorganizēt arhīvus un veidot vienotu valsts arhīvu informācijas sistēmu.

Plānotā arhīvu sistēmas reorganizācija paredz izveidot Latvijas Nacionālo arhīvu, apvienojot pašreizējās 17 valsts arhīvu sistēmas iestādes. Lai īstenotu nozares reorganizāciju, izstrādāts Arhīvu likums, kas pagājušā gada oktobrī guvis konceptuālu Saeimas atbalstu, norāda komisijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija darbu pie iesniegto priekšlikumu izskatīšanas Arhīvu likumprojekta 2.lasījumam sāks jau 17.martā.

Saeimas preses dienests