Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 5. marta sēdes

A.Rugāte
(Tautas partijas frakcija):

Šālaika noskaņā jāsaka, ka grūti laiki Latvijai. Bet es esmu optimiste un vienmēr saku, ka nevajag trakot. Tad, kad ir svarīgi lēmumi jāpieņem, tad ir labi jāpadomā un nevajag sasteigt. Un īpaši apzināti ir jābūt mierīgiem, lai var dzirdēt teikto, saprātīgi pašiem vajag runāt un arī, tā teikt, pieņemt lēmumus, par kuriem pēc tam var arī paskaidrot, kādēļ tas lēmums ir bijis tieši tāds.

Par šodien Saeimā padarīto. Ir jāsaka, ka bijusi parastā darba diena. Skatīti ne īpaši daudz un ne sevišķas ievērības cienīgi likumprojekti, bet parastā darba diena, jo svarīgākais uzdevums patiesībā šajās dienās un šajā laikā, šajās nedēļās, ir valdības izveidošana.

Tautas partija vēlas, lai tas tiktu izdarīts pēc iespējas ātrāk. Diemžēl premjera kandidāts vēl nav sagatavojis un iepazīstinājis valdībā aicinātos partnerus, kurus viņš pats ir uzaicinājis, ar valdības darāmajiem darbiem. Tas arī būtiski kavē valdības apstiprināšanu. Nu, kad ir zināmi darāmie darbi, tad lēmums, kas tos darīs, šķiet, tiks pieņemts saprātīgākā secībā nekā tad, ja tas notiktu otrādi. Un tā tas šobrīd arī notiek.

Bet nu labi, tik un tā darbs būs jāpadara, deklarācija būs jāuzraksta, par darbiem jāvienojas un jāizvirza visi tie ministri, kuriem partiju vārdā ir izteikts uzaicinājums piedalīties jaunajā valdībā. Un tas ir iespēju laiks tiem, kuri to vēlas.

Vienlaikus es personīgi gribu pateikt paldies tiem, kuri mani ļoti pārsteidza ar to, ka viņi vēlētos mani redzēt kultūras ministra amatā. Šis ir iespēju laiks daudziem cilvēkiem. Mana iespēja ir atrasties un strādāt Saeimā.

Latvija gaida, ko darīs valdība, un diez vai vēlētājs dotu kādam priekšroku, kurš to dara, jo pats svarīgākais ir – kas tiek darīts. Piemēram, ja ir runa par valdības deklarācijas izstrādi, kurā piedalās arī Tautas partijas pārstāvji, tad būtu jādomā, ko darīsim ar pieaugošo bezdarbnieku skaitu, kā risināsim bezdarbnieku pabalsta izmaksas un cik ilgi to darīsim – četrus, sešus, deviņus mēnešus vai kā citādi. Valdības veidotāju programmās vadlīniju pagaidām nav, un tāpēc ir ļoti būtiski, lai mēs pēc iespējas ātrāk tās ieraudzītu.

Tāpat ir arī finanšu jomā. Budžetā grozījumi ir nepieciešami iespējami drīzākā laikā, un arī Tautas partijai pagaidām nav skaidrs, vai valdības veidotājs uzaicinātos koalīcijas partnerus vedīs jau pa zināmo ceļu, aicinot darīt tā, kā to ir darījusi iepriekšējā, nu jau demisionējusī, valdība, kas uzņēmusies saistības sarunās ar starptautiskajām institūcijām, vai arī tiks piedāvāti kādi radikāli, kardināli jauni risinājumi kā, piemēram, akcīzes nodokļa paaugstināšana vai kas cits. Laika tik tiešām nav, un Tautas partija ļoti cer un ir gatava tam, ka valdība tiks apstiprināta jaunnedēļ.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesaistās jaunas valdības veidošanā. Šai jaunajai valdībai, neapšaubāmi, ir mērķis mazināt to negatīvo efektu, ko ir radījusi finansiālā un ekonomiskā krīze, un likt vismaz pamatu tam, lai šī krīze tiktu pārvarēta ja ne gluži tuvākajos mēnešos, tad droši vien tuvāko dažu gadu laikā.

Esam izteikuši gatavību turpināt darbu tieslietu vai ekonomikas jomā, kur mums ir noteiktas ieceres nākt pretī arī tām personām, kuras sava vienīgā mājokļa, dzīvokļa vai ēkas iegādei ir ņēmušas hipotekāro kredītu, protams, visu saprātīgi sadalot, lai starp banku un kredīta ņēmēju vai kredīta ņēmējiem būtu savstarpēja atbildība, bet lai tomēr netiktu izputinātas ģimenes, kurām ir mazi bērni.

Tajā pašā laikā premjera amata kandidāts ir izteicis mums piedāvājumu uzņemties atbildību par Satiksmes ministriju. Mūsu apvienība šim amatam deleģē Kasparu Gerhardu, un viņš jau sāk iedziļināties tajos jautājumos, kuri tur būs jārisina.

Jācer, ka valdības veidošanas darbi tiks pabeigti tuvākās nedēļas laikā.

Neapšaubāmi, visus interesē galvenie uzstādījumi, kas ir saistīti ar 2009.gada budžeta grozījumiem, – tas, kādā apjomā tiks samazināti izdevumi, un šīs samazināšanas nepieciešamība ir acīmredzama. Tajā pašā laikā, neapšaubāmi, būtu jāatbalsta elastīga pieeja šiem jautājumiem, proti, tajā nozīmē, ka ne visām nozarēm šo finansējumu drīkst samazināt mehāniski, neradot lielas problēmas Latvijas attīstībai nākotnē. Ar to es domāju faktu, ka tomēr mazliet citāda situācija ir izglītības un zinātnes jomā, kur pat vislielākajos krīzes apstākļos tomēr nebūtu pieļaujama šīs krīzes vēl tālāka padziļināšana.

Tāpat būtu jādomā arī par sabiedrisko kārtību un drošību, turklāt ne jau par policijas priekšniecību, bet gan par tiem policistiem, kuriem jāuztur sabiedriskā kārtība un jāveic noziegumu izmeklēšana.

Tāpat, neapšaubāmi, varam piekrist domai, ka papildu līdzekļi bezdarba problēmu risināšanai būs vajadzīgi, un Sociālo un darba lietu komisija par šiem jautājumiem jau ir domājusi. Tātad, lai arī šajā jomā mēs varētu pildīt sociālās garantijas, varbūt būtu nepieciešams tās pagarināt pat līdz vienam gadam, zinot, ka darbu atrast būs samērā grūti.

Mūs gandarī arī tas, ka Krimināllikumā ir iestrādāta nedaudz mainītā veidā tieslietu ministra Bērziņa kunga piedāvātā redakcija, kas paredz atbildību par genocīda attaisnošanu papildināt ar atbildību par kara noziegumu publisku slavināšanu un tamlīdzīgi. Tas ļaus šo formulējumu realizēt mazliet plašāk, un tas pilnībā atbilst arī mūsu apvienības programmai.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Zaļie un Zemnieki ir gatavi strādāt jaunajā valdībā, un mums ir uzticēta Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija. Un jāteic, ka Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ir tās ministrijas, kurām ir lieli uzdevumi priekšā. Šeit ir ļoti nopietni jādomā, ļoti jāskatās, kā veidojas situācija, tajā pašā laikā atceroties, ka mums ir svarīgs gan mūsu pensionāru liktenis, gan jauno māmiņu algas. Izglītības un zinātnes jomā jārada iespējas, lai jaunie zinātnieki tomēr paliktu Latvijā un šeit strādātu, bet studenti varētu mācīties par budžeta līdzekļiem. Tie visi ir ļoti lieli uzstādījumi, un faktiski no visa ministriju loka Zaļajiem un Zemniekiem ir uzticētas tās ministrijas, kuras ir īpaši rūpju bērni, bet mēs esam gatavi strādāt.

Mēs esam arī frakcijā pārrunājuši un izvēlējušies jomas, kurās mēs kopā ar pārējo frakciju deputātiem piedalīsimies deklarācijas izstrādē, un es esmu pierakstījusies, piemēram, finanšu un izglītības jomā, jo esmu strādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet izglītība ir tā joma, kur es profesionāli strādāju. Tātad mēs tam esam gatavi, mēs strādāsim un darīsim visu no mūsu puses, lai valdība sekmīgi varētu izpildīt tos pienākumus, kuri būs rakstīti deklarācijā.

Par šodienas sēdi. Te jau galvenie jautājumi tika minēti. Es no savas puses vēl gribētu piebilst, ka šodien bija kāds priecīgs notikums – bija pilnīga vienprātība balsojumā par Kultūras akadēmijas un Mākslas akadēmijas satversmēm. Satversme augstskolai ir galvenais likums, tas ir pamatu pamats, tāpēc priecē tas, ka deputāti lielā vienprātībā abas šīs satversmes atbalstīja.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par situāciju izglītības jomā. Saeimas frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti, pārrunājot situāciju izglītības jomā, pauž bažas par iespējamo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu statusa maiņu. Ideja un priekšlikums, kas paredz atņemt pedagoga statusu tiem bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam, mūsuprāt, nav attaisnojums. Valsts turpina apmaksāt to pedagogu darbu, kas strādā ar 5 un 6 gadus veciem bērniem, taču arī tie pedagogi, kas strādā ar mazākajiem audzēkņiem, veic svētīgu darbu un īsteno akreditētas izglītības programmas.

Līdz šim pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu veidoja pašvaldību maksātas algas un Izglītības un zinātnes ministrijas mērķdotācijas darba samaksas paaugstināšanai. Taču kopš janvāra valsts, pārkāpjot iepriekšējo vienošanos, ir atteikusies no minēto mērķdotāciju maksāšanas. Lai šis naudas iztrūkums nebūtu jāfinansē no pašvaldību līdzekļiem, pašvaldības apsver iespēju atņemt pedagoga statusu bērnudārza audzinātājiem, kas strādā ar bērniem vecumā līdz 5 gadiem.

Lielajām un bagātajām pašvaldībām acīmredzot būs mazāk problēmu, lai piemaksātu naudas iztrūkumu, bet problēmas radīsies mazajām pašvaldībām. Tāpēc “Saskaņas Centrs” aicina Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu pārdalīt līdzekļus par labu mazajām pašvaldībām, kuras nevar samaksāt pedagogiem algu.

Pirms dažiem gadiem tika izvirzīta prasība pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem paaugstināt kvalifikāciju un iegūt augstāko izglītību, ko daudzi, starp citu, izdarīja par personīgajiem līdzekļiem, un, pēc “Saskaņas Centra” deputātu domām, tas ir papildu iemesls, kāpēc tagad nedrīkst pieļaut pedagoga statusa atņemšanu viņiem.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Tātad šī diena Saeimā nebija ļoti piepildīta ar lieliem darbiem. Pamatā bija tikai 15 punkti, kurus mēs šodien darba kārtībā izskatījām. Un tas ir arī saprotams tādos laikos, kad notiek lielas pārmaiņas, kad mainās valdības. Kā mēs esam novērojuši, tā ir likumsakarība, kas arī pie mums tā notiek.

Pirms runājam par valdības veidošanu, es gribu tomēr pievērsties šīsdienas sēdes darba kārtībai. Tajā bija, manuprāt, viens ļoti svarīgs likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kurš šodien tika iesniegts Saeimai. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgs tajā ziņā, ka beidzot tiks definēts, kas ir daudzbērnu ģimene mūsu valstī. Un tā ir ģimene ar trim un vairāk bērniem. Mēs jau sen gaidījām šādu likumprojektu.

Es esmu vairākkārt par to runājusi savās uzstāšanās reizēs no tribīnes. Un kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka, pirmkārt, skaidrs – mums ir demogrāfijas problēmas. Tas ir pirmkārt. Mēs vēlamies, lai ģimenēs būtu vairāk bērnu.

Un, otrkārt, tieši šīs ģimenes ir tās, kas visvairāk ir pakļautas nabadzībai un grūtībām mūsu valstī.

Ir skaidri zināms un ir izpētīts, ka no vienbērna ģimenēm 12 procenti ir pakļauti nabadzības riskam mūsu valstī, no divbērnu ģimenēm ir 16 procenti ģimeņu pakļautas šādam riskam, un no ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu, – 46 procenti. Tas ir, gandrīz puse no ģimenēm tātad ir pakļautas nabadzības riskam.

Tātad galvenais ģimeņu sociālās atstumtības iemesls ir materiālā atstumtība.

Un, ja mēs esam definējuši, kas ir trīsbērnu ģimene, kas ir daudzbērnu ģimene, tad arī varam vairāk mērķēt savu palīdzību tieši šādām ģimenēm, piemēram, mājokļa kreditēšanas atvieglošanā, ar ko mūsu valstī tagad ir problēmas.

Piemēra labad var minēt Grieķiju. Ir interesanti, ka tur, piemēram, ierēdņus pieņemot darbā, tiek vērtēts arī tas, vai šim cilvēkam ir kupla ģimene vai viņš ir vientuļš.

Tātad parādās dažādi aspekti, kas jāņem vērā, lemjot par to, kādā veidā mēs varēsim vairāk palīdzēt tieši šīm ģimenēm.

Un tagad par to tēmu, ko jau kolēģi aizsāka, par to, kā, teiksim, norit valdības veidošanās… jaunās valdības veidošanās. Tagad partija “Jaunais laiks” no opozīcijas partijas ir kļuvusi par premjera partiju… topošā premjera. Tātad, protams, tas ir milzīgs smagums un milzīga atbildība mums, 14 deputātiem, šeit, Saeimā.

Un kas ir tas, kas ir jāpasaka skaidri? Mēs varam runāt par to, ko mēs darīsim, kā atveseļosim ekonomiku, un tas ir, protams, svarīgs jautājums. Bet pats pirmais jautājums ir – mums “jānogriež” 500–700 miljoni latu atkarībā no tā, kādu deficītu pieļaus mūsu budžetā, lai mēs vispār varētu saņemt naudu šai atveseļošanai.

Un Ekonomikas ministrija ir vairākkārt solījusi, ka šomēnes jau būs pieejami projekti. Notiks konkursi ekonomikas veicināšanas programmās.

Tā ka mums ir vajadzīga šī nauda, lai mēs varam iedarbināt arī šo riteni.

Kas šobrīd notiek? Šobrīd mēs esam sadalījuši atbildības sektorus katrai no tām Saeimā pārstāvētajām partijām, kuras ir iesaistītas topošajā jaunajā koalīcijā. Mums liekas, ka tas ir loģiski, nevis neloģiski, jo, mūsuprāt, kad ir zināmas šīs konkrētās sadarbības jomas, šīs konkrētās atbildības jomas, tad ar pilnu spēku var iesaistīties deklarācijas veidošanā. Un tātad konkrētie darbi tagad ir paredzami šajās konkrētajās jomās. Mēs gaidām, ka tas taps šajās dienās, un deklarācija varētu būt redzama jau pirmdien.

Sociālās aizsardzības jautājumos darba grupa strādā jau kopš pirmdienas. Mēs zinām, ka tā ir ļoti jutīga joma, tāpēc tur nevar tik vienkārši… nu, tādas spārnotas frāzes salikt, jo, ja tur ķeras klāt, tad patiesībā tā jau ir ķeršanās klāt un ciršana dzīvā miesā. Tur ir ļoti jāizsver katrs lēmums. Tāpēc mēs ārkārtīgi cītīgi rēķinām. Mums ir dažādi aprēķini dažādiem variantiem, to skaitā arī par bezdarbnieku pabalstiem, par māmiņu algām, par visu. Mēs skatāmies, ko mēs te varam darīt. Protams, mēs redzam, ka arī šajā jomā var ietaupīt, veicot administratīvo līdzekļu taupīšanu. Bet pārējo mēs, protams, varēsim redzēt pirmdien, kad mums būs viss salikts uz papīra.

Mēs redzam, ka ir kāds solis sperts arī Saeimā, un tas ir pareizajā virzienā. Arī mēs, “Jaunais laiks”, esam pateikuši, ka mēs uzskatām, ka valsts uzņēmumu padomes ir jālikvidē. Pirmais solis jau ir sperts – Tautsaimniecības komisijā mēs šodien esam… mēs šajā nedēļā esam redzējuši, ka ir likumprojekts, kas likvidē padomes visās valsts SIA jeb sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Tātad tas jau ir pirmais solis pareizajā virzienā.

Un tas, ko es vēlos jums pateikt savas frakcijas vārdā, ir tas, ka, protams, mēs saprotam, ka var dažādi spriedelēt par to, kā vajag darīt, ko vajag darīt un kā būtu labāk un pareizāk, bet mēs uzskatām, ka ir mazāk jārunā, mazāk jāapspriež, bet vairāk ir jādara konkrēti darbi.

Konkrētās atbildības sfēras ir, piepildām tās ar konkrētiem darbiem konkrētajos termiņos, un viss būs kārtībā, un nevajadzēs vairāk gudrot, ka vajadzēja darīt tā vai vajadzēja darīt šitā.

Tā ka paldies jums par atbalstu, un ceru, ja jūs mūs atbalstīsiet. Turiet īkšķus!

J.Sokolovskis
(PCTVL frakcija):

Tagad turpina strīdēties par portfeļiem – kas kādu posteni ieņems jaunajā valdībā. Atcerēsimies, ka pirms dažiem mēnešiem bija runas par to, ka tomēr ministriju skaits tiks samazināts, turklāt radikāli samazināts. Tagad šo koncepciju visi pavisam aizmirsuši, jo valdošajā koalīcijā ir tik daudz partiju, ka visas grib dabūt vismaz vienas ministrijas portfeli. Dzīvosim, redzēsim, cik efektīva būs šī valdība. Pagaidām mēs neredzam galveno aspektu – kādā veidā šī jaunā valdība plāno risināt budžeta deficīta problēmu.

Mums bija tikšanās ar Dombrovska kungu. Šajā tikšanās reizē viņš paziņoja, ka būs nepieciešami budžeta grozījumi – budžeta samazinājums par 20 procentiem. Tā ir milzīga summa! Turklāt jāņem vērā, ka viens samazinājums jau bija Godmaņa laikā. Tagad jautājums ir par to, kur ir tā rezerve, kur vēl var samazināt, un ar kādiem paņēmieniem var palielināt ieņēmumus. Mēs dzirdējām no nākamā premjerministra, ka būs nepieciešams palielināt nodokļus. Bet situācija diemžēl ir tāda – un iepriekšējā pieredze to rāda –, ka, palielinot nodokļus, ieņēmumi nepalielinās, bet – gluži otrādi! – varētu samazināties, jo tagad uzņēmēji ļoti ātri atceras tos paņēmienus, ar kuru palīdzību viņi izvairījās no nodokļiem 90.gadu laikā. Un līdz ar to iznāk tāda situācija, ka, palielinot nodokļus, mēs vienkārši samazināsim budžeta ieņēmumus. Kā piemēru var minēt to pašu akcīzes nodokli. Ja akcīzes nodoklis tiks vēl palielināts, mēs tādā veidā palielināsim kontrabandu, ēnu ekonomiku.

Tagad viens no avotiem, ko minēja atbildīgās ministrijas, ir tas, ka var samazināt tā saucamās māmiņu algas. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kāda mums ir demogrāfiskā situācija. Jau ir dati par dzimstības līmeni janvārī. Pagājušā gada janvārī piedzima 2400 bērni, turpretim šogad – 1800. Jau ir acīmredzams samazinājums, un diemžēl situācija vēl pasliktināsies. Un, ņemot vērā kopējo demogrāfisko situāciju mūsu valstī, jāteic: ja mēs tagad vēl samazināsim māmiņu algas vai jebkāda veida atbalstu ģimenēm ar bērniem, tas var beigties ar to, ka pēc kāda laika mūsu ārzemju investori piedāvās mums ievest darbaspēku.

Līdz ar to tātad ļoti, ļoti neskaidrs ir jautājums par to, kas būs ar tiem bezdarbniekiem, kuri tagad saņem bezdarbnieka pabalstu. Pēc kāda laika viņi šo pabalstu nevarēs saņemt. Ko viņi darīs? Vai jaunajai valdībai būs programmas, kādā veidā nodarbināt šos cilvēkus? Tie varētu būt sabiedriskie darbi, varbūt būs saistībā ar energoefektivitātes problēmām ēku siltināšanas programma; var būt ceļu būve, kā to izdarīja Rūzvelts lielās depresijas laikā. Diemžēl pagaidām mēs šādu informāciju nesaņemam, mēs dzirdam tikai tādus kliedzienus no kabinetiem un strīdus par portfeļiem.

A.Mackevičs
(LPP/LC frakcija):

Šodien es gribu pievērsties pēdējo dienu aktuālākajiem jautājumiem.

Mūsu Valsts prezidents ir nominējis “Jaunā laika” izvirzīto kandidātu Valdi Dombrovski premjerministra amatam, un ir uzsākts valdības veidošanas process.

Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” šajā procesā ar Dombrovski ir tikušās tikai vienreiz. Šīs tikšanās laikā tika uzdoti jautājumi tieši par bērniem un ģimenēm, kā arī par sabiedrības integrācijas jautājumu vietu jaunajā valdībā.

Gribu uzsvērt, ka otrā tikšanās, kura tika norunāta, tā arī nav notikusi un uz šiem jautājumiem joprojām nav saņemtas atbildes. Šobrīd vienīgais oficiālais piedāvājums no Dombrovska puses ir bijis zemkopības ministra amats, kas acīmredzami nebija nopietns piedāvājums, jo piecas minūtes vēlāk tika piedāvāts Zaļo un Zemnieku savienībai.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” pozīcija ir nemainīga. Ir vai nu jāsaglabā Bērnu un ģimenes lietu ministrija, vai arī jāveic pilnīga funkciju pārņemšana vai apvienošana ar citu valsts iestādi, izveidojot, piemēram, Ģimenes un sociālo lietu ministriju (tādas veiksmīgi pastāv Eiropas Savienības valstīs).

Ja Dombrovskis savu pozīciju ir mainījis, Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” joprojām ir atvērtas sarunām par atbildības jomu, ko Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” varētu uzņemties, un labprāt vismaz saņemtu atbildes uz iepriekš, pirmajā tikšanās reizē, uzdotajiem jautājumiem, lai varētu formulēt savu attieksmi.

Ja Dombrovska nodoms ir likvidēt māmiņu algas, uzturlīdzekļu izmaksas, brīvpusdienas bērniem, bērnu tiesību aizsardzību un citu, tad ir pašsaprotami, ka mēs, LPP/LC, šādā valdībā neiesim un to nekad neatbalstīsim.

Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” uzskata – un arī es personīgi uzskatu –, ka šajā ekonomiskajā un politiskajā krīzes situācijā ļoti svarīgi, lai jaunizveidotā valdība būtu rīcībspējīga.

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Tuvojas pavasaris. Dienas kļūst garākas, un acīmredzot arī kaut kāds saules stariņš atspīd valdības veidošanas procesā.

Šodien mēs skatījām likumprojektus, bet sēde bija samērā īsa. Es gribu teikt, ka viens no nozīmīgākajiem likumprojektiem, ko šodien skatījām, bija “Grozījumi Krimināllikumā”, kurā tika noteikti augsti sodi par noziegumiem pret cilvēci. Šos priekšlikumus bija izstrādājusi arī “Pilsoniskā Savienība”, un tie tika atbalstīti. Kā augstākais soda mērs par noziegumiem pret cilvēci tiek paredzēts mūža ieslodzījums vai arī cietumsods no 3 līdz 20 gadiem atkarībā no nozieguma smaguma.

Protams, visus satrauc ekonomiskie jautājumi.

Zināmā mērā es varu iepriecināt, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir vienprātīgi atbalstījusi grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, un arī “Pilsoniskās Savienības” iesniegtie priekšlikumi, kuri paredz, ka turpmāk valsts un pašvaldību sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nebūs vairs padomes, tika vienprātīgi atbalstīti.

Jācer, ka tāds pats vienprātīgs balsojums būs arī nākamajā Saeimas
sēdē – nākamās nedēļas ceturtdienā.

Bet nu par valdības veidošanu. Gribas teikt, ka cilvēki parasti uzskata tā – ak, plēšas dēļ portfeļiem! Bet ne jau dēļ portfeļiem plēšas. Plēšas dēļ grūtas atbildības nozarēs. Un tā nozare, par kuru attiecīgā partija vai frakcija uzņemas atbildību, tad ir pilnībā jāizstrādā, jāizdomā, kā atrisināt tautai sasāpējušos jautājumus. “Pilsoniskajai Savienībai” šoreiz ir tikusi aizsardzības sfēra. Un jāsaka, ka vispirms gribētos izteikt pateicību visiem tiem cilvēkiem, kuri izteica atbalstu Ģirtam Valdim Kristovskim kā satiksmes ministram. Un arī daudzi bija ierosinājuši, lai Ina Druviete ieņemtu izglītības un zinātnes ministra posteni. Bet ne jau mēs, maza partija, kas tikko veidojusies, un maza frakcija – septiņi deputāti Saeimā, varam noteikt, tieši kura joma būs mūsu atbildībā.

Un es gribu teikt, ka mēs esam izvēlējušies, manuprāt, ļoti, ļoti profesionālu aizsardzības ministru – Imantu Lieģi, kas ir jauns cilvēks, dzimis 1955.gadā, tātad spēka gados. Viņš pašlaik ir vēstnieks Spānijā, bet ir devis savu piekrišanu kļūt par ministru. Un viņš ir vadījis arī sarunas par Latvijas iestāšanos NATO. Viņa izglītība un prasmes, un līdzšinējā darbība arī Latvijas ministrijās – tas ir faktiski tāds garants, kas liek domāt, ka šajā sfērā būs jaunievedumi. Un ļoti iespējams, ka diezgan bagātais Aizsardzības ministrijas budžets varētu kļūt par donoru arī citām nozarēm, ja šo budžetu mēs spētu samazināt kā, piemēram, izglītībai, kultūrai vai citām tādām no budžeta līdzekļiem ļoti atkarīgām nozarēm.

Nu, protams, visi ir satraukušies par to, kāds būs nodokļu slogs, vai tas nepalielināsies, bet man gan Einara Repšes nostāja, gan Valda Dombrovska izteikumi radījuši ir tādu pārliecību, ka tomēr viss nodokļu slogs netiks vērsts uz to, lai turpinātu apspiest ražotājus. Jo, ja valstī nav uzņēmēju, kas ražo, tad nerodas arī valsts budžetā ieņēmumi. Un ko tad mēs dalīsim izdevumos, ja ieņēmumi nepapildināsies? Šķiet, ka valdība varētu labi strādāt. Man liekas, ka tas ir vislabākais modelis, kāds pašlaik varētu šajā Saeimā izveidoties. Taču, ja nespēs strādāt, tad acīmredzot vienīgā izeja būs ārkārtas vēlēšanas.

Gribētos novēlēt visiem, lai cerīgi skatās uz valdību. Un, ja valdība tik tiešām mēģinās strādāt pa jaunam un koalīcijā nebūs iekšēju strīdu, bet būs tikai produktīva domu apmaiņa, tad, es domāju, valsts no tās krīzes var iziet ātrāk, nekā mēs to esam cerējuši.

Un, lai jūs saprastu to, ka darbs turpinās, gribu teikt, ka jaunā valdība sasauc pārstāvjus, lai visi kopā jau pēc dažām minūtēm apspriestos, kāda būs valdības deklarācija, par ko mēs visi kopā būsim atbildīgi.