Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 12.martā

EM: Par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu” un 12.martā to iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai. Likums noteiks ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību.

Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un teritorijā atrodas perspektīvas ogļūdeņražu iegulu ģeoloģiskās struktūras, par kurām interesi izrādījušas vairākas ārvalstu naftas kompānijas. Pašlaik ir izsniegtas divas licences ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbiem jūrā, kā arī izsludināšanai tiek gatavots vēl viens licencēšanas konkurss ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā, licences laukumā, kuru vairākas ārvalstu kompānijas ir novērtējušas kā ļoti perspektīvu ogļūdeņražu ieguvei.

Valsts īpašumā esošajā zemē un LR ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā zemes dzīlēs esošie resursi pieder valstij, bet zemē, kas nav valsts īpašumā, zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam. Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek maksāta valsts nodeva par ogļūdeņražu ieguvi, kā arī nodevas apmēru un aprēķināšanas kārtību. Ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas likme tiks noteikta atkarībā no mēnesī iegūto ogļūdeņražu daudzuma katrā atradnē, vienlaikus nodalot naftas un dabasgāzes ieguves nodevas likmes aprēķināšanas kārtību.

Ekonomikas ministrija piedāvā noteikt atšķirīgu nodevu par iegūtajiem ogļūdeņražiem valsts īpašumā esošajā zemē un zemē, kas nav valsts īpašums – valsts īpašumā esošajā zemē un zemē, kas atrodas Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, nodevas apmērs būs 12,5% no Latvijā iegūto ogļūdeņražu daudzuma, bet zemē, kas nav valsts īpašumā, nodevas apmērs būs ievērojami mazāks – 2% līdz 4% no Latvijā iegūto ogļūdeņražu daudzuma. Ieviešot valsts nodevu par iegūtajiem ogļūdeņražiem, palielināsies valsts budžeta ieņēmumi.

Pēc šā likumprojekta apstiprināšanas papildus būs jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta realizēto kontroli pār iegūto ogļūdeņražu daudzumu un Ministru kabineta noteikumi par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas maksāšanas uzraudzības kārtību. Vienlaikus ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.53 “Noteikumi par naftas ieguves valsts nodevu”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par vienkāršotām naudas soda kvīts veidlapām valsts pārvaldes iestādēm

Lai novērstu neraksturīgu funkciju veikšanu un optimizētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu, Finanšu ministrija sadarbībā ar VID speciālistiem ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu un naudas soda kvīts veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību. 12.martā tiesību aktu projekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Spēkā esošie MK noteikumi šobrīd paredz, ka naudas soda kvīts veidlapas izmanto, ja saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā. Šie noteikumi reglamentē, ka naudas soda kvīts veidlapas ir stingrās uzskaites dokumenti un valsts pārvaldes iestādēm naudas soda kvīts veidlapu grāmatiņas pirms to izmantošanas jāreģistrē VID teritoriālajā iestādē, kā arī jāiesniedz pārskats par iepriekšējā ceturksnī izmantotajām naudas soda kvīts veidlapām.

Valsts pārvaldes iestādēm savā darbībā jāņem vērā normatīvajos aktos paredzētās grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības. Saskaņā ar vispārīgajām grāmatvedības organizācijas prasībām kārtību, kādā tiek organizēta attaisnojuma dokumentu sagatavošana, reģistrācija, apgrozība un citi lietvedības jautājumi grāmatvedībā, nosaka grāmatvedības organizācijas dokumenti. Grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs. Lai nepieļautu iespēju tīši vai netīši kļūdīties, piešķirot grāmatvedībā sagatavotajam attaisnojuma dokumentam kārtas numuru, atsevišķu saimniecisko darījumu veidu dokumentēšanai izmanto iepriekš secīgi numurētas attaisnojuma dokumenta veidlapas.

Tādējādi naudas soda kvīts veidlapas, kuras tiek izmantotas, pārkāpuma izdarīšanas vietā iekasējot naudas sodu, ir pielīdzināmas grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, un to reģistrācijas un apgrozības kārtība var tikt noteikta iestādes grāmatvedības organizācijas dokumentos, nodrošinot atbilstību stingrās uzskaites dokumentiem.

VID teritoriālās iestādes pašlaik veic funkciju par naudas soda kvīts veidlapu reģistrāciju un izmantoto naudas soda kvīts veidlapu uzskaiti, kas būtībā ir nepieciešama attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu iekšējās kontroles nodrošināšanai. Lai to veiktu, ir nepieciešami VID resursi, tai skaitā finanšu līdzekļi VID informācijas sistēmas, kurā tiek ievadīti un uzglabāti dati par naudas soda kvīts veidlapas izmantošanu, uzturēšanai. Lai novērstu VID neraksturīgu funkciju veikšanu, tas ir, citu valsts pārvaldes iestāžu naudas soda kvīts veidlapu reģistrēšanu un izmantoto naudas soda kvīts veidlapu uzskaiti, kā arī nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, Finanšu ministrija ir izstrādājusi atbilstīgus grozījumus. VID pamatuzdevums ir nodokļu (nodevu) administrēšana.

Ministru kabineta noteikumos veikti arī citi redakcionāli labojumi. Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm par izmaiņām lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par apbedīšanas pabalsta apmēru un izmaksas kārtību

Lai vienkāršotu apbedīšanas pabalsta izmaksas kārtību valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā, plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 1.jūlija apbedīšanas pabalstu izmaksās, pārskaitot pabalsta summu tā saņēmēja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā.

Tas nozīmē, ka VSAA darbinieki ar 1.jūliju pārtrauks pakalpojumu (apbedīšanas un bērna piedzimšanas pabalstu) izmaksu, izmantojot bankas čeku vai vienreizējās izmaksas orderi.

Tāpat plānots, ka VSAA lēmumus par valsts sociālā nodrošinājuma un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu pabalsta pieprasītājam vairs nepaziņos rakstiski, kā līdz šim.

Šādas izmaiņas noteiktas Labklājības ministrijas izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Grozījumi noteikumos 12.martā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atgādinām, lai sniegtu papildu atbalstu tuvinieka nāves gadījumā, valsts piešķir apbedīšanas pabalstu:

• sociāli apdrošinātam cilvēkam tā apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā;

• sociāli apdrošināta cilvēka ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš faktiski uzņēmies apbedīšanu, ja miris sociāli apdrošinātais, bezdarbnieks, pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs;

• ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš uzņēmies apbedīšanu, ja sociāli apdrošinātais vai tā apgādībā bijušais ģimenes loceklis miris mēneša laikā pēc darba attiecību vai pašnodarbinātības izbeigšanas.

Apbedīšanas pabalsta apmērs noteiktos gadījumos ir šāds:

• apdrošinātā cilvēka nāves gadījumā – mirušā apdrošinātā mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas divkāršā apmērā;

• bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā;

• apdrošinātā cilvēka apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā;

• pensijas saņēmēja nāves gadījumā – mirušā divu mēnešu pensiju apmērā;

• valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā.

2009.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati, invalīdiem kopš bērnības – 75 lati.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par grozījumiem teritorijas plānošanas noteikumos

Lai atvieglotu teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādes procedūru, mazinot administratīvo slogu vietējo pašvaldību attīstībai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus noteikumos par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem.

Šobrīd pašvaldībai, izstrādājot teritorijas plānojumu vai to grozījumus, obligāti ir jāsaņem nosacījumi un atzinumi no visām noteikumos minētajām institūcijām. Praksē bieži ir gadījumi, kad institūcijas nesniedz nosacījumus vai atzinumu par plānojumu, kas būtiski aizkavē teritorijas plānojuma izstrādi.

Izstrādātie noteikumi paredz, ka institūcijām nosacījumi un atzinumi ir jāsniedz noteiktā termiņā. Ja šajā termiņā institūcija nesniedz nosacījumus vai atzinumu, tiek uzskatīts, ka institūcijai nav interešu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, un pašvaldība turpina izstrādāt teritorijas plānojumu vai to grozījumus atbilstoši noteikumos paredzētajai procedūrai.

Tāpat noteikumos precizētas prasības teritorijas plānojuma un tā grozījumu sabiedriskās apspriešanas pārskatā pievienojamajiem materiāliem. Turpmāk pārskatā jāpievieno tikai saņemtie priekšlikumi, kuri ir vai nav ņemti vērā.

Izstrādātajos noteikumu grozījumos precizēti gadījumi, kad ir jāizstrādā detālplānojums un kad nav nepieciešams detālplānojums Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Lai turpmāk nepieļautu gadījumus, ka pašvaldības bez pamatojuma neizskata jautājumu par detālplānojumu domes (padomes) sēdē, noteikumos ir precizēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldībai pēc materiālu saņemšanas no detālplānojuma izstrādes vadītāja ir jāpieņem lēmums par detālplānojuma nodošanu sabiedriskajai apspriešanai.

Tāpat svītrota prasība, ka nav iespējams apstiprināt detālplānojumu, ja tam nepiekrīt detālplānojumā ietverto nekustamo īpašumu īpašnieki. Minētā prasība bija šķērslis pašvaldībai īstenot teritorijas attīstību visas sabiedrības interesēs.

Detālplānojumā ietverto nekustamo īpašumu īpašniekiem joprojām pastāv iespējas aizstāvēt savas intereses, piedaloties detālplānojuma sabiedriskajā apspriešanā, kā arī iesniedzot sūdzību par detālplānojumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram vai pieteikumu Satversmes tiesai.

Izstrādātie grozījumi vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumos tika izsludināti 12.martā valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par normatīvo bāzi eirovinjetes ieviešanai Latvijā

Ir izstrādāta autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas un administrēšanas, kā arī samaksas kontroles kārtība, pēc kuras apstiprināšanas valdībā varēs sākt tā sauktās eirovinjetes ieviešanas procesu.

To paredz 12.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas un administrēšanas kārtība”, “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.665 “Autopārvadājumu kontroles kārtība””, “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumos Nr.716 “Autotransporta inspekcijas nolikums”” un likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Normatīvajos aktos noteikts, ka autoceļu lietošanas nodevu maksās transportlīdzekļa turētājs, vadītājs vai īpašnieks. Veicot maksājumu, būs jāsniedz informācija par transportlīdzekļa asu skaitu un motora izmešu līmeni.

Maksājums attieksies uz transportlīdzekli, kura pilna masa ir lielāka par 12 tonnām un kurš paredzēts tikai kravu pārvadājumiem. Nodeva būs jāmaksā par valsts galveno autoceļu posmu lietošanu. Dienas likme plānota no 6 līdz 7,5 latiem atkarībā no automašīnas asu skaita un motora izmešu līmeņa.

Eirovinjetes samaksas kontroli un administrēšanas funkcijas veiks Autotransporta inspekcija.

Pēc normatīvo aktu projektu apstiprināšanas valdībā atklāta konkursa kārtībā tiks izvēlēts operators.

Tas izveidos un uzturēs iekasēšanas infrastruktūru, kā arī nodrošinās, lai pārvadātāji varētu veikt maksājumu par ceļu lietošanu tirdzniecības vietās visu diennakti.

Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju valstī un Satiksmes ministrijas sarunas ar autopārvadājumu nozares pārstāvjiem, eirovinjetes ieviešana paredzēta nākamā gada sākumā. Šie termiņi iestrādāti arī Autoceļu lietošanas nodevas likuma grozījumos.

Lai minētie normatīvie akti stātos spēkā, tiem jāgūst atbalsts valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par līgumu ar Albāniju par klasificētās informācijas aizsardzību

12.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja projektu Latvijas valdības līgumam ar Albānijas Ministru padomi par klasificētās informācijas aizsardzību. Projekts izstrādāts Latvijas–Albānijas ekspertu konsultāciju laikā 2008.gada novembrī.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, līgums noteiks klasificētās informācijas, ar kuru valstis ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus, piemēram, pieejas kārtību klasificētai informācijai, klasificētās informācijas izmantošanu, nodošanu, pavairošanu, tulkošanu, iznīcināšanu, klasificētos līgumus, vizīšu norises kārtību, drošības prasību pārkāpumu izmeklēšanu. Tāpat tiks noteiktas valstu nacionālās drošības iestādes, kas būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Latvijas nacionālā drošības iestāde ir Satversmes aizsardzības birojs.

Līgums paredzēs iespēju vienas valsts līgumslēdzējam piedalīties otras valsts klasificēta līguma izpildē, ja tam būs izsniegts industriālās drošības sertifikāts, kā arī personām, kas iesaistītas klasificētā līguma izpildē un ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas.

Kā uzsvēruši Satversmes aizsardzības biroja speciālisti, līguma izpildei nebūs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. Pēc līguma apstiprināšanas valdībā to paredzēts uzdot parakstīt Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Albānijas Republikā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Aizsardzības, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam

Valsts sekretāru sanāksmē 12.martā tika izsludinātas Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam. Projektu izstrādāja tieslietu ministra vadīta darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, apgabaltiesām, Tiesu administrācijas un Tieslietu ministrijas, kā arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

Kā teikts pamatnostādņu projektā, tiesu iekārtas politikas mērķi ir stiprināt tiesu varas neatkarību, nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, kā arī veicināt tiesu darba organizācijas un tiesu procesu attīstību, nosakot prioritāros attīstības virzienus un mērķus, kā arī vidējā termiņā veicamos uzdevumus.

12.martā izsludinātais politikas plānošanas dokuments nosaka dažādus rīcības virzienus tiesu iekārtas politikas mērķu sasniegšanai. Piemēram, lai nodrošinātu indivīdam pieejamu tiesu, plānots uzlabot tiesu sniegtos pakalpojumus. To var panākt, ieviešot vienotu rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu apmeklētāju apkalpošanas sistēmu, kā arī pilnveidojot tiesu nodevu un maksas pakalpojumu sistēmu.

Lai turpinātu tiesas procesa modernizāciju, paredzēts sekmēt tiesvedības un procesuālo darbību elektronisku norisi, sekmēt skaņu ierakstu un videokonferenču ieviešanu un izstrādāt standartizētus procesuālo dokumentu paraugus, lai atvieglotu privātpersonu vēršanos tiesā.

Pamatnostādnēs paredzēta arī sabiedrības informēšana par tiesu darbu, kuru plānots realizēt, nodrošinot informatīvu materiālu pieejamību gan tiesu iestādēs, gan Latvijas tiesu portālā, veicinot interneta pieejas punktu pieejamību tiesās, piemēram, internetbankas, kā arī veicot pētījumu par tiesu pakalpojumu informācijas centra nepieciešamību tieslietu sistēmā.

Savukārt, lai attīstītu tiesu infrastruktūru, nepieciešams izstrādāt tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstības koncepciju, noteikt tiesu ēku standartus un drošības prasības, kā arī pilnveidot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti.

Pamatnostādnēs paredzēta tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana. To plānots panākt, popularizējot mediāciju kā alternatīvo domstarpību risināšanas veidu un pilnveidojot šķīrējtiesu darbības tiesisko regulējumu.

Darba grupa secinājusi, ka iespējama atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām. Piemēram, dzimtsarakstu nodaļām varētu nodot izskatīšanai paternitātes lietas, kurās nav strīda. Savukārt laulības šķiršanas lietas, kurās nav strīda un kuras neskar nepilngadīgo bērnu intereses, varētu nodot izskatīt zvērinātiem notāriem.

Ietekme uz valsts budžetu tiks novērtēta, izstrādājot no pamatnostādnēm izrietošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus. Tieslietu ministrija būs atbildīga par pamatnostādņu īstenošanu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kancelejai, Augstākajai tiesai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumu Ķemeru nacionālā parka likumā

12.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) likumprojekts “Grozījums Ķemeru nacionālā parka likumā”.

Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību nacionālā parka teritorijā, ir izveidota nacionālā parka konsultatīvā padome. Ķemeru nacionālā parka likuma 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka konsultatīvās padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Vides ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Valsts meža dienesta, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un no katras vietējās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas nacionālais parks.

Konsultatīvās padomes sastāvā nav iekļauta neviena organizācija, kas tiešā veidā pārstāvētu meža un zemes īpašnieku vai aizsargājamās teritorijas iedzīvotāju intereses. Tādēļ likumprojekts paredz Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes sastāvā iekļaut šo organizāciju pārstāvjus, lai veicinātu dabas aizsardzības un saimniecisko interešu saskaņošanu.

VidM: Par noteikumiem par gaisa kvalitāti

12.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi pa gaisa kvalitāti”.

Vides ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā ir pilnībā pārņemtas Direktīvā 2008/50/EK noteiktās prasības un iestrādātas Direktīvas 2004/107/EK prasības, kā arī veikti atsevišķi redakcionāli precizējumi un papildinājumi.

Noteikumu projektā iekļauti jauni gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi smalkajām daļiņām PM2,5.

Noteikumu projekts nosaka, pie kādiem nosacījumiem zonām vai aglomerācijām var atlikt konkrētu gaisu piesārņojošo vielu robežlielumu sasniegšanas termiņus, kā arī ziņošanas pienākumu attiecībā uz zonām un aglomerācijām, kurās robežlielumu pārsniegumus izraisa dabisko avotu radītais piesārņojums un atkārtota daļiņu PM10 izkliedēšanās pēc ceļu nokaisīšanas ar smiltīm vai sāli ziemā.

Noteikumu projektā iekļautas prasības par atbilstības nodrošināšanu mērījumu bāzes (references) metodēm, kā arī veikti citi papildinājumi un precizējumi attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi vai raksturlielumi tiek pārsniegti, un attiecībā uz gaisa kvalitātes informācijas sniegšanu un izplatīšanu.

VidM: Par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti

12.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai pārņemtu atsevišķas prasības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 22.decembra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido vienotu sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

Vienlaikus ar noteikumu projektu daļēji tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā. Direktīva 2008/105/EK nosaka 33 prioritārās vielas un astoņas citas piesārņojošas vielas, kuru koncentrāciju uzraudzība ir īpaši nozīmīga virszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzībai Kopienā, šo vielu vides kvalitātes normatīvus un to piemērošanas kārtību.

Attiecībā uz prioritārajiem zivju ūdeņiem Ministru kabineta noteikumu projektā ir precizētas administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, kā arī precizēti ūdenstilpju un ūdensteču nosaukumi saskaņā ar valsts aģentūras “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” Vietvārdu datubāzē ietverto informāciju.

VidM: Par aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

12.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumos Nr.975 “Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi””.

Noteikumu projekta 1.pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, papildinot to ar funkcionālā zonējuma shēmu (Gaujienas pagastā), kas kļūdas dēļ nav iekļauta noteikumos.

Tādējādi tiks novērsta pretruna starp noteikumu 1. un 2.pielikumu.

VidM: Par dabas aizsardzības institūciju sistēmas optimizāciju

12.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz vienotas Dabas aizsardzības pārvaldes izveidošanu.

 “Šīs reorganizācijas rezultātā ieguvēji būsim mēs katrs un arī valsts kopumā, jo mēs ne tikai ietaupīsim līdzekļus, bet uzlabosim arī sadarbību ar iedzīvotājiem,” ir pārliecināts vides ministrs Raimonds Vējonis. “Pēc nacionālo parku un rezervātu administrāciju apvienošanas daudz saprotamāka, vienkāršāka un ērtāka kļūs dabas aizsardzības jautājumu risināšana tiem iedzīvotājiem un pašvaldībām, kas atrodas īpaši aizsargājamās teritorijās,” uzskata ministrs.

Jaunā Dabas aizsardzības pārvalde darbu sāks 2009.gada 1.jūnijā. Tās ietvaros Gaujas nacionālā parka administrācija un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija tiks apvienota ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Rāznas nacionālā parka administrāciju, Ķemeru nacionālā parka administrāciju, Slīteres nacionālā parka administrāciju un Teiču dabas rezervāta administrāciju. Jaunās Dabas aizsardzības pārvaldes izveidošana garantēs vienotu dabas aizsardzības politikas īstenošanu, sniegs iespēju racionālāk izmantot finanšu līdzekļus, materiālos un darbaspēka resursus, kā arī mazinās administratīvo slogu teritoriālajās struktūrvienībās.

Pēc reorganizācijas esošajām īpaši aizsargāmo dabas teritoriju administrācijām tiks noteikta papildu atbildība par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurām patlaban nav savas administrācijas, saskaņā ar Latvijas iedalījumu zonās.

Iespējama arī ārpakalpojuma un valsts un privātās partnerības mehānisma izmantošana (piemēram, valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanai, tūrisma infrastruktūras uzturēšanai), vienlaikus izvērtējot finansējuma ekonomijas iespējas.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa