Valsts kontrole: Par nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas revīziju

Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka Finanšu ministrijas (FM) un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politika nav mērķtiecīga un nenodrošina valsts interešu ievērošanu. Par revīzijā konstatēto tiks informēta prokuratūra.

Nekustamo īpašumu būvniecības un sakārtošanas process nav plānveidīgs un caurskatāms, VNĪ pārvaldīšanā nodoti īpašumi, nenosakot prasības to pārvaldīšanai un neuzraugot VNĪ rīcību ar šiem īpašumiem, kā arī nekustamo īpašumu iznomāšana un apsaimniekošana nenodrošina valsts mantas lietderīgu izmantošanu.

Slēdzot līgumus par apjomīgu objektu būvprojektēšanu un būvniecību situācijā, kad sākotnēji nav noteikti būvdarbu apjomi, VNĪ nav paredzējusi visus nepieciešamos izdevumus, tāpēc līguma izpildes laikā slēgtas vairākas papildu vienošanās, ievērojami palielinot kopējās būvniecības izmaksas un nomas maksu.

Piemēram, Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa būvniecība Rīgā, Gaujas ielā 15, tagad Čiekurkalna 1.līnijā 1 (Gaujas iela), tika sākta bez detalizēta plānoto izdevumu aprēķina, un būvniecības līguma izpildes laikā slēgtas trīs papildu vienošanās, kopējās būvniecības izmaksas palielinot par 29,9 miljoniem latu.

Turklāt, tā kā nav iespējams identificēt ne objekta sākotnējos būvniecības darbus un to izmaksas, ne papildu darbus un to izmaksas, kā arī tāmē uzrādīto darbu apjomus nav pārbaudījuši eksperti, VK norāda: pastāv iespēja, ka izmaksu palielinājums par lielāko daļu no minētās summas – 22,1 miljonu latu – ir nepamatots. Gaujas ielas objekta kopējās būvizmaksas, ieskaitot izmaksu pieaugumu, ir 55,9 miljoni latu.

Savukārt par Ārlietu ministrijas administratīvās ēkas rekonstrukciju Rīgā, K.Valdemāra ielā, pēc sākotnēji noslēgtā līguma ar būvuzņēmēju slēgtas papildu vienošanās sakarā ar neparedzētiem papildu darbiem par vēl 1,9 miljoniem latu, no tiem 0,7 miljoni latu tērēti papildu darbiem saistībā ar tehniskā projekta nepilnībām, lai gan līgumā bija ietverti nosacījumi, kas paredzēja, ka šādi papildu darbi tiek veikti līguma ietvaros un ir iekļauti līguma summā. Kopējās objekta būvizmaksas, ieskaitot papildu izmaksas, ir 11 miljoni latu.

VK norāda, ka VNĪ rīcībā esošā nekustamā īpašuma iznomāšanas organizēšanas un lēmumu pieņemšanas process par īpašumu turpmāku izmantošanu un nomas līgumu nosacījumiem nav caurskatāms.

Abiem minētajiem objektiem sākotnēji ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu bija apstiprināta gada nomas maksa – administratīvajai ēkai Gaujas ielā 2,6 miljoni latu gadā ar nomas līgumu uz 20 gadiem un ēkai K.Valdemāra ielā 0,8 miljoni latu gadā ar nomas līgumu uz 50 gadiem. Vēlāk ar jaunu MK rīkojumu šo objektu nomas maksa tika palielināta līdz attiecīgi 6,5 miljoniem latu gadā un 1,6 miljoniem latu gadā.

VK konstatēja arī matemātiskas neprecizitātes vairāku objektu nomas maksas aprēķinos. Piemēram, Gaujas ielas ēku kompleksam šī iemesla dēļ nomas līgumu darbības laikā no valsts budžeta VNĪ, iespējams, tiks samaksāts par 5 miljoniem latu vairāk, nekā tas nepieciešams konkrētā objekta nomas samaksai.

VK arī norāda, ka nekustamā īpašuma iznomāšanas procesā pastāv iespēja, ka VNĪ īpašumi fiziskām un juridiskām personām netiek iznomāti par augstāko iespējamo cenu. VNĪ nevarēja VK pamatot, kāpēc nomas līgums slēgts ar izvēlētajiem nomniekiem, kā arī nevarēja apliecināt, ka informācija par lietošanā nododamajiem nekustamajiem īpašumiem ir tikusi publiskota. Pārbaudot izlasē iekļautos nomas līgumus, pēc VK veiktā aprēķina VNĪ no telpu, ēku un zemes nomas revīzijas ietvaros pārbaudītajā laikā varēja gūt papildu ieņēmumus aptuveni 1,4 miljonus latu.

Revīzijā konstatēts, ka nekustamie īpašumi netiek efektīvi apsaimniekoti, tāpēc to stāvoklis ievērojami pasliktinās. Laikus netiek veikti kapitālie un kārtējie remonti, kā arī netiek novērsti atbildīgo kontrolējošo dienestu konstatētie trūkumi.

Tāpat nepilnības normatīvajos aktos vai to neesamība nenodrošina pilnīgu informāciju nekustamo īpašumu uzskaitē, kā arī neveicina valsts īpašumu atsavināšanā iegūto līdzekļu atgūšanu valsts budžetā.

FM kā grāmatvedības politikas izstrādātāja un īstenotāja nav izstrādājusi normatīvos aktus, kas noteiktu valsts nekustamā īpašuma grāmatvedības uzskaiti gadījumos, kad tas tiek nodots pārvaldīšanā kapitālsabiedrībām. Tāpat nav noteikta valsts mantas atsavināšanā iegūto līdzekļu ieskaitīšanas kārtība valsts budžetā, līdz ar to VNĪ maksājumus no atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem valsts budžetā pēdējos trīs gados veic neregulāri – tika konstatēts, ka 2008.gada 30.jūnijā valsts budžetā nebija pārskaitīti 7,2 miljoni latu atsavināšanā iegūto līdzekļu.

Revīzija veikta par FM un VNĪ rīcību ar nekustamajiem īpašumiem laikā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam. Atsevišķos jautājumos VK nepieciešamības gadījumā veica pārbaudes arī ārpus revīzijā ietvertā laika. Pēc revīzijas VK ir sniegusi 57 ieteikumus FM un VNĪ, kurus tās apņēmušās ieviest līdz 2010.gada 31.decembrim.

Valsts kontroles informācija