Māris Steins, Saeimas Kancelejas direktors, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 1.jūlijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais Saeimas Kancelejas darbā, nodrošinot mūsu valsts parlamenta efektīvu un ritmisku darbu?

— Tā ir Kancelejas darbinieku attieksme pret saviem pienākumiem un augsts profesionālisms. Kancelejas darbinieks, veicot savus pienākumus, nedrīkst ietekmēties no politiskām simpātijām vai antipātijām. Darba uzdevumi jāveic pilnīgi precīzi, jo nedrīkst pieļaut tādu situāciju, ka 100 deputātu apspriež kļūdaini nodrukātu vai nepareizi komplektētu dokumentu un balso par to. Jāstrādā tik ilgi, līdz darbs ir paveikts vai kamēr Saeimas namā strādā deputāti, neraugoties uz to, ka oficiālais darbalaiks jau ir beidzies. Tātad entuziasms jāapvieno ar aukstasinīgu precizitāti, un tas nav viegli.

— Kā Saeimas Prezidijs pārzina Kancelejas darbus saskaņā ar Kārtības ruļļa 22.pantu?

— Kanceleja strādā, stingri ievērojot Kārtības rulli un Prezidija lēmumus. Prezidija sēdēs vai no atsevišķiem Prezidija locekļiem Kanceleja saņem uzdevumus un tos izpilda. Šajā ziņā strādāt ir viegli, jo Prezidija locekļi ir pieredzējuši un labi pārzina Kancelejas lietas. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume ir Prezidija sastāvā jau otro sasaukumu, viņš, kā man šķiet, uzticas Kancelejas amatpersonām un vienmēr ir gatavs uzklausīt mūsu viedokli. Ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Induli Bērziņu esam strādājuši kopā Latvijas neatkarības atjaunošanas labā jau tālajos un šobrīd nedaudz aizmirstajos Tautas frontes laikos. Īpaši labi Kancelejas lietās orientējas Saeimas sekretāre Silvija Dreimane, jo viņa ir strādājusi Augstākajā Padomē kopš neatkarības atjaunošanas laikiem, bet pēc tam ieņēmusi Valsts prezidenta Kancelejas direktora vietnieka amatu. Viņas pieredze mums ļoti noder. Laba sadarbība ir izveidojusies arī ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Gundaru Bojāru un Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču.

— Vai ir paredzamas kādas pārmaiņas Saeimas Kancelejas struktūrā un funkcijās?

— Lai palielinātu Saeimas dokumentu aprites ātrumu un izvairītos no kļūdām, struktūra ir maksimāli vienkāršota, un līdz šim nav jūtamas vajadzības to mainīt.

Kas attiecas uz funkcijām, šajā virzienā nemitīgi strādājam. Salīdzinoši nesen ir ieviesta ekskursiju organizēšana Saeimā. Nopietni domājam par tādas struktūrvienības izveidi, kura rūpētos par to, lai Saeimas darba saturs būtu skaidri saprotams studentiem, uzņēmējiem, galu galā jebkuram ieinteresētam mūsu valsts iedzīvotājam. Tā būtu telpa, kur jebkurš ar kompetenta darbinieka palīdzību varētu iepazīties ar likumprojektiem par viņu interesējošo tēmu un jau pieņemtajiem dokumentiem. Perspektīvā ir iecerēts izveidot pētniecības grupu, kas dotu slēdzienus par pieņemšanai sagatavotā likuma iespējamo ekonomisko un sociālo ietekmi. Šādu ideju realizēšana, protams, prasa papildu līdzekļus.

— Ar ko Kanceleja galvenokārt nodarbojas Saeimas brīvdienu laikā?

— Kaut arī vasara ir atvaļinājumu laiks, pārtraukumā starp sesijām Kanceleja ir gatava jebkurā brīdī nodrošināt Saeimas sēdes sagatavošanu un norisi, ja tāda nepieciešamība pēkšņi rastos. Turpinās Saeimas pieņemto dokumentu sagatavošana un noformēšana izsludināšanai, dokumentu kārtošana, sistematizācija. Izmantojot situāciju, kad likumdošanas darbā ir pārtraukums, tiek sakārtotas un uzlabotas Saeimas datu bāzes. Risinām jautājumus par datortehnikas iegādi un modernizāciju. Notiek telpu kārtējie remonti. Jātiek galā ar visiem tiem darbiem, kuru veikšana sesijas laikā traucētu deputātiem. Darāmā pietiek.

— Kā veidojas Saeimas Kancelejas sadarbība ar Valsts Kanceleju un Valsts prezidenta kanceleju?

— Savulaik tika organizēti informācijas un dokumentu apmaiņas kanāli, un tie strādā. Atsevišķos valstiski svarīgos pasākumos savstarpēji vienojamies par to norises niansēm, un līdz šim nopietnu pārpratumu nav bijis.

Sniedzam palīdzību Valsts prezidenta Kancelejai oficiālo vizīšu nodrošināšanā ar transportu. Arī valdības viesi bieži tiek pārvadāti, izmantojot Saeimas autobāzes transportu.

— Cik cilvēku patlaban strādā Saeimas Kancelejas struktūrvienībās (ieskaitot tehnisko un apkalpojošo personālu)?

— Saeimā kopumā ir nodarbināti 497 darbinieki.

— Kādi ir Saeimas Kancelejas darba apstākļi un darba uzdevumi salīdzinājumā ar citu valstu parlamentu līdzīgām institūcijām?

— Mūsu darbs ir ļoti līdzīgs Igaunijas un Lietuvas parlamentu kanceleju darbam. Savukārt, salīdzinot mūs ar valstīm, kur demokrātiskajai iekārtai ir senākas tradīcijas, mūsu parlamenta likumdošanas darbības apjoms ir krietni lielāks. Dažās jomās, piemēram, deputātu un darbinieku nodrošinājumā ar telpām, mēs krietni vien atpaliekam no lietuviešiem.

— Kā pašlaik tiek risināti Saeimas telpu nodrošinājuma un to labiekārtojuma jautājumi?

— Notiek sagatavošanas darbi, lai restaurētu ēku Torņa ielā 3/5 un izveidotu tajā darba telpas tiem deputātiem, kuriem vēl nav normālam darbam nepieciešamo apstākļu.

Kanceleja kopā ar Saeimas Saimniecisko komisiju apsver vairākus variantus, kā nodrošināt ar dzīvojamo platību tos deputātus, kuriem nav dzīvokļa Rīgā.

— Vai jūs apmierina Saeimas likumdošanas darba atspoguļojums "Latvijas Vēstnesī"? Kā turpmāk varētu vēl vairāk uzlabot Saeimas Kancelejas un "Latvijas Vēstneša" sadarbību šajā ziņā?

— Sadarbība ar redakcijas darbiniekiem ir gluži veiksmīga, likumdošanas akti tiek publicēti operatīvi. Varētu padomāt vienīgi par dokumentu teksta pārraides tehniskā aprīkojuma modernizēšanu atbilstoši trešā gadu tūkstoša prasībām un iespējām.

Mintauts Ducmanis,  "LV" Saeimas un valdības lietu   redaktors