Šogad valstī apsēts 18 000 hektāru cukurbiešu lauku. Jaunā cukurbiešu raža solās būt ne sliktāka kā pērn, kad tika ievākts 597 tūkstoši tonnu saldo sakņu, vidēji 365 centneri no katra hektāra. Aizvadītajā gadā no pašmāju bietēm saražoja 67 tūkstošus tonnu cukura. Tomēr, neraugoties uz optimistiskajām prognozēm rudenī, jau tagad Latvijas cukurfabriku vadītāji ir satraukti par cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju turpmāko likteni. Iemesls — Latvijā nelegāli tiekot tirgoti vairāki tūkstoši tonnu nezināmas izcelsmes cukura, tādējādi cukura ražotāji jūtas apdraudēti.

Pašlaik noliktavās ir 38 tūkstošu tonnu cukura pārpalikuma no pērnā gada ražas. Tiek lēsts, ka līdz jaunajai ražai nepārdotas paliks apmēram 10 000 tonnu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs grūti norēķināties ar zemniekiem. Cukurbiešu audzētāji nav saņēmuši vēl apmēram pusmiljonu latu, fabrikas nespēs pienācīgi sagatavoties jaunai pārstrādes sezonai, tāpat netiks laikus maksāti valsts nodokļi. Līdz šim cukurfabrikas ik gadu valstij nodokļos maksā apmēram piecus miljonus latu.

Produkcijas kvalitātes valsts inspekcijas priekšniece Jevgenija Pušmucāne sacīja, ka atklātas jau vairāk nekā septiņas firmas, kuras pārdod cukuru, kas nav ražots Latvijas cukurfabrikās. Par to liecina prasībām neatbilstošais cukura iepakojums. Piemēram, SIA "Milzkalne" tirgotajam cukuram nav norādīta tā izcelsme, ir norādīta maldinoša informācija par cukura realizācijas termiņu, nav sakārtota kvalitāti apliecinošā dokumentācija. Šobrīd uzņēmuma darbība uz laiku ir apturēta. Nereti tirdzniecībā parādās polietilēna maisiņos fasēts cukurs, kā ražotājs norādīta a/s "Jēkabpils cukurfabrika", taču tas neatbilst patiesībai. Konstatēts, ka ar Jēkabpils cukurfabrikas marķējumu ir fasēts SIA "Spilves spārni" pārdotais cukurs. Nepietiekams ir SIA "Valdo" cukura fasējumā marķējumā norādījums, ka produkcija ražota Latvijā. Jāpiebilst, ka no Pārtikas produkcijas kvalitātes valsts inspekcijas atzītajiem cukura ražošanas un fasēšanas uzņēmumiem tikai Liepājas rajona zemnieku saimniecība "Pīlādži" (1 kg smalkais cukurs) un a/s "Jelgavas cukurfabrika" (0,5 kg smalkais cukurs) fasē cukuru polietilēna fasējumā.

Jelgavas cukurfabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģers piebilda, ka nav sarežģīti noteikt, vai cukurs ir ražots Latvijā vai citur. Protams, vizuāli to grūti novērtēt. Šādas pārbaudes veic fabriku tehnologi.

Parasti nezināmas izcelsmes cukuram tiek pievienoti dažādi stabilizatori, kartupeļu ciete, soda. Arī to nosaka laboratoriskie izmeklējumi. Šādi "uzlabotu" cukuru ir bīstami izmantot bišu dravās, arī pārtikā tas var kaitēt patērētāja veselībai. H.Veģers piebilda, ka Eiropas Savienības valstīs ir 12 miljoni tonnu lieka cukura. Tas tiek ilgstoši glabāts, tāpēc arī tam ir visādi piejaukumi, kas kaitē cukura lietotājiem.