Par Eiropas Savienības darbību 2008.gadā

Komisija publicējusi pārskata ziņojumu par ES darbību, kas veltīts svarīgākajiem 2008.gada notikumiem Eiropas Savienībā. Iepriekšējos divpadsmit mēnešos Eiropas Savienība ir ātri un efektīvi rīkojusies, reaģējot uz starptautisko finanšu krīzi, klimata pārmaiņām, kā arī vairākiem starptautiskiem konfliktiem, tādējādi bieži vien izvirzoties pasaules politiskās skatuves priekšplānā. Institucionālā ziņā svarīgākais notikums ir bijis Lisabonas līguma ratifikācijas process, ko palēnināja Īrijas pavasara referendumā uzvaru guvušais “nē” un no jauna iekustināja decembra Eiropadomes sanāksme.

 “Savā piecdesmit gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē Eiropas iestādes ir pierādījušas, ka tās spēj ātri reaģēt uz pasaules mērogā risināmiem jautājumiem, un 2008.gada notikumi to apliecina,” sakarā ar 2008.gada pārskata ziņojuma iznākšanu atzīmēja Žozē Manuels Barrozu, “turklāt Ekonomikas un monetārā savienība, kurai šogad aprit desmit gadu, pierāda stabilitāti, ko pasaules finanšu krīzes ēnā nodrošina eiro.”

Pārskata ziņojums aptver visu ES iestāžu un decentralizēto struktūru gada veikumu, un tā mērķis ir parādīt nozīmīgāko faktu un svarīgāko tendenču kopainu, kas raksturo aizvadīto gadu Eiropas Savienībā.

2008.gads bijis bagāts ar svarīgiem notikumiem, uz kuriem dalībvalstis un iestādes sniegušas kopīgas atbildes. Eiropas Savienība ir uzņēmusies vadošo lomu faktiskas un pilnīgas reformas izstrādē, kas vajadzīga starptautiskās finanšu sistēmas atveseļošanai. Lai ES reakcija uz pasaules finanšu krīzi būtu saskaņota un lai mīkstinātu šīs krīzes ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, ir pieņemti ārkārtas pasākumi. Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns, kas paredz īstermiņa pasākumus patēriņa veicināšanai, ir vērsts arī uz to, lai saglabātu darbavietas un palīdzētu atjaunot patērētāju uzticību. Tajā turklāt ierosināts laikus piemērot īstermiņa fiskālus mērķstimulus, kuru apmērs ir 200 miljardi eiro jeb 1,5% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta.

Iestādes 2008.gadā ir cieši apņēmušās izstrādāt jaunu Eiropas mēroga enerģētikas politiku, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Decembra Eiropadomes sanāksmē tika panākta vienošanās par vērienīgu enerģētikas un klimata pasākumu paketi, kuras mērķis ir dot ES iespēju līdz 2020.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 20% un panākt, lai atjaunojamās enerģijas īpatsvars energobilancē sasniegtu 20%.

Kā citu svarīgu 2008.gada notikumu var minēt Lisabonas līguma ratifikācijas procesa virzību. Īrijā – vienīgajā valstī, kurā organizēja referendumu,– 12.jūnija balsojumā pret nobalsoja 53,4%. Izeja tomēr tika atrasta: Īrijas vēlētāju bažas izraisījušos Līguma aspektus ES precizēs ar juridiski saistošiem formulējumiem, un 2009.gadā pirms pašreizējās Komisijas mandāta beigām Īrijā notiks jauns referendums.

2008.gadā uz Eiropas politiskās skatuves manāmi izcēlās ārējās politikas jautājumi: Vidusjūras valstu reģiona savienības projekts (Vidusjūras savienība), partnerība ar Austrumeiropas valstīm (Austrumu partnerība), arī sadarbības iniciatīva Melnās jūras reģionā (Melnās jūras sinerģija). Par ES prioritātēm kļuva arī Gruzijā uzliesmojušā atklātā konflikta risināšana un energoapgādes drošuma problēma.

Aptuveni 250 lappušu biezā pārskata ziņojuma saturs izkārtots pa darbības jomām atbilstoši četriem stratēģiskajiem mērķiem, kurus pašreizējā Komisija izvirzīja, tikko sākusi darbu. Šie mērķi ir labklājība, solidaritāte, drošība un Eiropas nozīme pasaulē. Trīs citas pārskata ziņojuma nodaļas veltītas Kopienas iestāžu un decentralizēto struktūru ikdienas darbam, budžetam un finanšu darbībām un vispārējiem politikas un ekonomikas jautājumiem. Pēdējā no šīm nodaļām citstarp atzīmēti 2008.gada sasniegumi tādās svarīgās jomās kā tiesiskā regulējuma uzlabošana un administratīvā sloga samazināšana uzņēmumiem.