Kopš vakardienas mūsu rīcībā ir gana komfortabls, tamlīdz ekspresīvs divpakāpju trolejbuss, ko piedāvājusi Baltkrievijas uzņēmumu apvienības "Belkommunmaš" ražotne. Visai zīmīgi, ka tieši tagad, Baltkrievijas nacionālo svētku priekšvakarā, par šīs norises peripētijām pirmajam vārds tika dots Mihailam Mariņičam, Baltkrievijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Latvijas Republikā.

— Manuprāt, būtiski ir tas, ka Dievs abām mūsu tautām — latviešiem un baltkrieviem — ir lēmis atrasties te, Daugavas krastos. Mūsu tautas ir pārdzīvojušas neizsakāmas ciešanas un reizumis arī kādu šķipsniņu prieka un tāda ir mūsu tautu vēsturiskā sūtība. Jo latvieši un baltkrievi sensenis dzīvo Daugavas abās malās, un mūsu paaudzes pienākums ir to pietiekami novērtēt.

Šim notikumam, protams, stingri ņemot, ir tikai ekonomiska nozīme: mūsu "Belkommunmaš" ražotnes meklē tuvākos tirgus, un šajā ziņā Baltijas valstis šķiet ideāls risinājums, jo arī Baltkrievija ir vitāli ieinteresēta atrast sev vistuvākos partnerus.

Cita starpā, Baltkrievija plaši atzīmē 3.jūliju, atceroties mūsu zemes atbrīvošanos no Vācijas impēriskās okupācijas. Der atgādināt, ka tieši šajā dienā pirms 55 gadiem Minskā vairs nebija hitleriskā vērmahta karaspēka un tas nozīmēja baltkrievu pašapziņas jaunu uzvilnījumu. Domāju, ka latviešiem šīs izjūtas ir tikpat būtiskas kā mums, baltkrieviem.

Par savas ražotnes īpatnībām stāsta "Belkommunmaš" direktors Ivans Safonovs:

— Šim modelim ir sava vēsture. Jo arī mūsu uzņēmums nav radies tukšā vietā. Te sava nozīme ir Vācijas lielfirmas "Ferrostahl" ieinteresētībai, un ne velti mūsu vidū ir arī šīs apvienības pārstāvji — Ībela un Hnobera kungi. Parametri atbilst pasaules standartiem, un es varu tikai atkārtot vispārpieejamos datus: šāda mašīna atbilst starptautiskajām prasībām: tas ir visparastākais trīsasu savienotais palielinātas ietilpības trolejbuss ar vilces elektrodzinēja elektronisko vadīšanas sistēmu, ko transporta speciālisti pazīst ar šifru "Modelis 333".

Cita starpā, te ir daudz kā jauna. Vēl nesen mēs bijām šokēti, uzzinādami, ka Sanfrancisko ielās kursē arī Rīgā sastopamie čehu firmas "Škoda" trolejbusi. Tomēr tā tam arī jābūt. Mēs zinām, ka patlaban pasaulē ir kāds pusduscis transporta uzņēmumu, kas specializējas šādu mašīnu ražošanā, tostarp arī Engelsas rūpnīca Pievolgā.

Bet tagad sadarbībā ar Vācijas speciālistiem esam nokļuvuši pie šobrīd visoptimālākā risinājuma: mūsu modelis ir pilsētas elektrotransporta jaunās paaudzes visjaunākais paraugs, kas iezīmē trolejbusu tehnisko un utilitāro īpašību progresu.

Improvizētajā preses konferencē pie jaunā "T-700" ar maršruta zīmi "14. Mežciems" runāja TTP priekšnieks Aleksandrs Zālītis:

— Jā, šodien daudzi nāk klāt un vaicā — kas tas tāds par trolejbusu Rīgas centrā ar triju krāsu karodziņiem virs jumta? Es atbildu: tie ir Baltkrievijas un Latvijas standarti un pa vidu — uzņēmuma "Belkommunmaš" firmas karodziņš.

Ir jau ko padomāt: Rīgas trolejbusu parkā patlaban ir 320 šādu mašīnu, ja gribam būt absolūti precīzi, — 316, un rīdzinieki tomēr reizumis bilst: nenāk un nenāk tieši man vajadzīgā "līnija". Varbūt daudzi 15.trolejbusa pasažieri jau kopš jūnija sākuma ir ievērojuši komfortablo Ļubļinas rūpnīcas "JELCZ" trolejbusu ar ērtajiem mīkstajiem sēdekļiem un informācijas tablo pirms katras nākamās pieturas. Arī tā ir eksperimentālā mašīna, un tās izpētes termiņš ir 10.jūlijs.

Tāpat šoreiz — mūsu nolūks vispirms ir vērot un vērtēt, kā jaunais "700" jutīsies vienā no visvairāk noslogotajiem maršrutiem — cauri pilsētas centram līdz pat Mežciemam. Šī izvēle nav nejauša, jo uz to vedina arī modeļa tehniskie parametri; ietilpība — 162 cilvēki, sēdvietas ir ceturtdaļai pasažieru, Rīgas satiksmes speciālisti ir iepazīstināti arī ar to, ka šīs mašīnas virsbūves garums ir 18000 milimetru, platums — 2500 milimetru, bet augstums ar nolaistiem kontaktstieņiem — 4000 milimetru.

Tie ir tikai speciālistiem pieejami skaitļi. Tomēr es gribētu rosināt rīdziniekus palūkoties uz šo — vismaz mūsu izpratnē — patlaban vismodernāko mašīnu.

Man parasti (un tas ir labi sapotams!) prašņā: cik tas prieks maksā? Te nav nekādu noslēpumu, un es nosaucu skaitli — 220 tūkstoši dolāru. Vajadzīgs salīdzinājums, un te varu tikai piebilst, ka ne "Škodas", ne Uricku mašīnas nav ne nieka lētākas un te nu varbūt ir tas mirklis atgādināt, ka tie 18 santīmi rīdziniekiem tomēr ir zināmā mērā simboliska maksa.

Kāds varētu būt risinājums? Jo iespējams jau drīz sāksim apšaubīt, vai Polijas apvienības "JELEZ" mašīna mums ir izdevīga, jo apstākļi Ļubļinas vojevodistē ir stipri atšķirīgi no Latvijas. Baltkrievu kolēģi bilst, ka viņi ir gatavi ņemt vērā mūsu apsvērumus. Lai būtu kā būdams, rīdzinieki var neraizēties; viņiem būs iespēja ar trolejbusiem nokļūt no pilsētas centra līdz visattālākajiem pilsētas rajoniem. Es nereti dzirdu — un ja nu no Juglas tilta līdz pat Berģiem, līdz Brīvdabas muzejam? Bet vai tad kāds ir teicis, ka tas nav iespējams?

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis, Tramvaju un trolejbusu pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Zālītis un Baltkrievijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Mihails Mariņičs Foto: Māris Kaparklējs, "LV"