Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.01.2001., Nr. 10 (2397) https://vestnesis.lv/ta/id/1893

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2001.gada 18.janvārī pulksten 17

Vēl šajā numurā

18.01.2001., Nr. 10 (2397)

PAR DOKUMENTU

Veids: likumprojekts

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"

Saeimas dok. Nr. 2636; likumprojekts Nr. 778

Saeimas deputātu grupas (K.Lībane, A.Poča, K.Leiškalns,

I.Godmanis, J.Gaigals) 2001. gada 2. janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (Latvijas Republikas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, nr.7; 1997, nr.4, nr.20; 1998, nr.15, nr.23) šādu grozījumu:

1. Papildināt likuma 6. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrniekiem, kuri dzīvojamās telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumā noteiktā kārtībā, saglabājas tiesības uz dzīvojamo telpu lietojumu neatkarīgi no īres līgumu termiņiem un līgumos ietvertajām saistībām atbrīvot dzīvojamo telpu pēc termiņa izbeigšanās, ja līgumi noslēgti pēc īpašuma tiesību atjaunošanas un ja šo namu īrnieki un viņu ģimenes locekļi nav nodrošināti ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību tai pašā apdzīvotajā vietā, pilda īres līguma noteikumus un vēlas turpināt īres attiecības ar denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īpašniekiem, vai to tiesību pārņēmējiem."

uzskatīt līdzšinējo 6. panta ceturto daļu par tā paša panta piekto daļu.

Par likumprojektu

1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

Šobrīd daudzās Latvijas pilsētās, īpaši Rīgā, ir izveidojusies neapmierinoša situācija denacionalizētās un likumīgajiem īpašniekiem atdotajās ēkās, kurās īrnieki ir spiesti vai nu atstāt līdz šim likumīgi īrētos dzīvokļus vai tiesāties ar namu īpašniekiem, lai pierādītu, ka terminētus īres līgumus ar tajos ietvertām saistībām atbrīvot dzīvojamās telpas pēc termiņa iestāšanās viņi faktiski slēguši maldu rezultātā, domādami, ka tā ir vienīgā viņiem pieejamā īres līguma forma. Šos maldus var būt grūti pierādīt tiesā, jo pēc būtības tā vērtējama kā tiesiska maldība, ko sekmēja arī likumdevēja darbība — sākotnēji nepietiekami skaidrā likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" 12. panta redakcija, kas noteica, ka "īpašniekam ir obligāti līdzšinējā valdītāja noslēgtie īres vai nomas līgumi" (spēkā no 12.12.91.). Tikai vēlāk, 1994. gadā, šis pants tika grozīts, nosakot, ka "īpašniekam ir obligāti iepriekšējā valdītāja noslēgtie īres vai nomas līgumu termiņi", tādējādi veselus trīs gadus īrniekam bija apgrūtinātas tiesības prasīt beztermiņa īres līguma noslēgšanu.

Situāciju vēl vairāk sarežģīja likumdevēja paredzētā pagaidu sociālā aizsardzība uz 7 gadiem, kurai no juridiskā viedokļa nebija sakara ar īres līguma termiņiem, bet gan ar to, cik ilgi namīpašnieks nedrīkst izlikt īrnieku bez citas platības nodrošināšanas. Tomēr nereti tas pat no pašvaldību darbinieku puses tika nepareizi tulkots kā likumdevēja noteiktais īres līguma termiņš.

Sava loma bija arī namīpašnieka psiholoģiskai ietekmei uz īrnieku, kuru gan civiltiesiski nevar dēvēt par spaidiem, bet kam bieži bija izšķiroša ietekme uz atkarīgo personu, t.i., īrnieku.

Kā būtisks faktors šīs situācijas veicināšanā minams arī deviņdesmito gadu pirmajā pusē valdošais nepamatoti optimistiskais uzskats, ka dažu gadu laikā pēc likuma pieņemšanas Rīgā atbrīvosies daudz pašvaldību īpašumā esoši dzīvokļi un tā spēs nodrošināt ar dzīvokļiem arī mazturīgas personas. Diemžēl šobrīd šīs cerības nav attaisnojušās, turklāt, ja persona noslēgusi terminētu īres līgumu, pašvaldībai nav likumīga pienākuma palīdzēt.

Šobrīd simtiem ģimeņu Rīgā tiek konfrontētas ar tiesisku maldu ceļā uzņemto saistību atbrīvot dzīvojamo telpu un faktiski var nonākt uz ielas, jo ne valstij, ne pašvaldībām nav pietiekams dzīvojamais fonds, lai nodrošinātu šiem cilvēkiem pajumti. Tāpēc iesniegtais likumprojekts paredz saglabāt viņu tiesības uz dzīvojamo telpu lietojumu, ja šo namu īrnieki un viņu ģimenes locekļi nav nodrošināti ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību tai pašā apdzīvotā vietā, pilda īres līguma noteikumus (t.sk. maksā īres maksu un norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem) un vēlas turpināt īres attiecības. Namīpašniekiem turpretī saglabājas tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā, dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai vai dzīvojamā telpā jāveic kapitālremonts. Grozījums pēc būtības nemaina 6. panta koncepciju, tikai nosaka konkrētas garantijas noteiktai personu grupai.

2. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Tautsaimniecības konkurētspēju, eksporta attīstību, nodarbinātību, investīciju pieplūdi un apkārtējo vidi tiešā veidā šis likumprojekts neietekmē, tomēr tas krietni mazinās sociālo spriedzi sabiedrībā un neliks valstij neatliekamā kārtā ķerties pie jaunu dzīvojamo namu celtniecības.

3. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu?

Neparedzētus izdevumus neprasa, valsts budžeta ienākumus ne samazina, ne palielina.

4 . Kāda var būt normatīvā akta iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvos aktos?

Grozījumi citos normatīvos aktos nav nepieciešami.

5. Vai normatīvā akta projekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Šis projekts neskar Latvijas starptautiskās saistības.

6. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Papildu pasākumi nav nepieciešami.

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!