Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.; 2002, 12., 13.nr.; 2003, 19.nr.; 2006, 8., 10.nr.; 2007, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdus “politiskā organizācija (partija)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “politiskā partija” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Tiesību vēlēt nav personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.”

3. 5.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;”;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.”

4. Izteikt 6.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ievēlētais Saeimas deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma nodošanas brīdi. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā paziņo Eiropas Parlamentam.

(3) Republikas pilsētas domes vai novada domes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes deputāta mandātu.”

5. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu;

Vidzemes vēlēšanu apgabals — Ādažu, Alojas, Alūksnes, Amatas, Apes, Babītes, Baldones, Beverīnas, Burtnieku, Carnikavas, Cēsu, Cesvaines, Ērgļu, Garkalnes, Gulbenes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpiebalgas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Līgatnes, Limbažu, Lubānas, Madonas, Mālpils, Mārupes, Mazsalacas, Naukšēnu, Ogres, Olaines, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rūjienas, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Smiltenes, Stopiņu, Strenču, Valkas, Valmieras, Varakļānu, Vecpiebalgas novadu, Jūrmalas pilsētu un Valmieras pilsētu;

Latgales vēlēšanu apgabals — Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes novadu, Daugavpils pilsētu un Rēzeknes pilsētu;

Kurzemes vēlēšanu apgabals — Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils novadu, Liepājas pilsētu un Ventspils pilsētu;

Zemgales vēlēšanu apgabals — Aizkraukles, Aknīstes, Auces, Bauskas, Dobeles, Engures, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Tukuma, Vecumnieku, Viesītes novadu, Jelgavas pilsētu un Jēkabpils pilsētu.”

6. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā dažādos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.”

7. Izteikt 11.panta 4.punkta “d” un “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,”.

8. Izteikt 13.panta trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) saskaņā ar tiesas spriedumu nav tiesīgs kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.”

9. Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu iecirkņu adreses un laiku, kad tie ir atvērti.”

10. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Netraucējot komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.”

11. Izslēgt 24.panta septīto daļu.

12. Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.”

13. Izteikt 36.panta ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.”

14. Izslēgt 37.pantu.

15. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa. To Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs vai kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu”.

16. Papildināt likumu ar 45.¹  un 45.² pantu šādā redakcijā:

“45.¹ pants. (1) Vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā.

(2) Vēlētājs, kurš vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas.

(3) Ieslodzījuma vietas administrācija pārbauda, vai persona, kura vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ir Latvijas pilsonis, kas vēlēšanu dienā būs sasniedzis 18 gadu vecumu, un reģistrē iesniegumu sarakstā par balsošanu ieslodzījuma vietā.

(4) Dienā pirms vēlēšanu dienas ieslodzījuma vietas administrācija šā panta trešajā daļā minēto sarakstu nogādā attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai.

(5) Vēlēšanu dienā pēc iecirkņa atvēršanas un vēlēšanu kastu aizzīmogošanas iecirkņa komisija izsniedz ieslodzījuma vietas administrācijai balsotāju sarakstu veidlapas, visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotas vēlēšanu aploksnes un aizzīmogotu vēlēšanu kasti.

45.² pants. (1) Ieslodzījuma vietā administrācija balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

(2) Vēlētājs izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs iemet vēlēšanu kastē.

(3) Ieslodzījuma vietas administrācijai ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(4) Kad balsošana beigusies, ieslodzījuma vietas administrācija balsotāju sarakstus, pāri palikušās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu kasti nekavējoties nogādā attiecīgajā vēlēšanu iecirknī.”

17. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Šā likuma 5.panta 8.punkta jaunā redakcija, 6.panta trešās daļas jaunā redakcija, 11.panta 4.punkta “d” un “e” apakšpunkta jaunā redakcija, 13.panta trešās daļas 9.punkta jaunā redakcija, 16.panta otrās daļas jaunā redakcija, 18.panta otrās daļas jaunā redakcija, 29.panta otrās daļas jaunā redakcija, grozījumi 36.pantā un 37.panta izslēgšana stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 26.februārī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 18.martā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.aprīli.