ES Ministru padome: Par gatavošanos Eiropadomes 19.–20.marta sanāksmei

16.martā Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksme, kurā piedalījās ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. VLĀAP ietvaros ministri diskutēja par 19.–20.marta Eiropadomes sanāksmē iekļautajiem darba kārtības jautājumiem un pārrunāja aktuālos jautājumus – attiecības ar Baltkrieviju, Bosniju un Hercegovinu u.c.

Gatavojoties 19.–20.marta Eiropadomes sanāksmei, Eiropas Savienības ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par ES finansējuma piesaisti prioritārajiem enerģētikas projektiem un lauku attīstības pasākumiem Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros. Šim nolūkam tiek apsvērts no Eiropas Savienības līdzekļiem mobilizēt 5 miljardus eiro. Šobrīd ES enerģētikas prioritāro projektu sarakstā ar kopējo finansējumu 175 miljoni eiro ir minēts Zviedrijas–Baltijas starpsavienojums un Baltijas valstu iekšējo elektrības pārvades sistēmu nostiprināšana, kas ļautu piesaistīt ES finansējumu arī Latvijas rietumdaļas elektrotīklu modernizācijas projektam jeb t.s. Kurzemes loka projektam. Savukārt lauku attīstības veicināšanai tiek plānots piesaistīt papildu finansējumu jaunajiem izaicinājumiem lauku attīstībā, tai skaitā platjoslas interneta infrastruktūras stiprināšanai.

Piedaloties diskusijā, M.Riekstiņš uzsvēra, ka par šo papildu finansējumu jāvienojas pēc iespējas ātrāk. Atbalsts ir vajadzīgs starpsavienojumiem, infrastruktūrai un vēja enerģijas izmantošanai, kā arī nedrīkst aizmirst atbalstu lauku attīstībai. Politisku vienošanos par šā finansējuma piesaisti ES dalībvalstis centīsies panākt 19.–20.marta Eiropadomē.

ES ārlietu ministri izskatīja Eiropadomes secinājumu projektu, kas ietver tādus jautājumus kā ES ekonomikas un finanšu situācija, enerģētika un klimata pārmaiņas, kā arī Austrumu partnerība.

Saistībā ar pašreizējo ekonomikas un finanšu situāciju Eiropadomē ir paredzēts vienoties par turpmāk veicamajiem pasākumiem finanšu tirgus darbības atjaunošanai un Eiropas ekonomikas atveseļošanai. Attiecībā uz rīcību starptautiskā mērogā Eiropadomē ir plānots vienoties par ES kopējo nostāju, gatavojoties G20 samitam Londonā šā gada 2.aprīlī.

Enerģētikas jomā Eiropadomē ir iecerēts vienoties par turpmākās darbības virzieniem, lai uzlabotu ES energoapgādes drošību. Savukārt klimata pārmaiņu jomā Eiropadomē plānots apstiprināt ES kopējās pozīcijas elementus, gatavojoties klimata pārmaiņām veltītajai konferencei, kas notiks šā gada decembrī Kopenhāgenā.

Attiecībā uz Austrumu partnerības iniciatīvu Eiropadomē plānots vienoties par šīs iniciatīvas ieviešanas principiem un elementiem. Austrumu partnerības atklāšanas samits paredzēts 7.maijā Prāgā. Diskutējot par Austrumu partnerības jautājumiem, M.Riekstiņš aicināja apzināties, ka ES sāk jaunu politikas iniciatīvu austrumu kaimiņu atbalstam, kas dod ļoti svarīgus signālus partnervalstīm.

Ārējo attiecību sesijā ES ārlietu ministri diskutēja par situāciju Bosnijā un Hercegovinā, īpaši saistībā ar plānoto ANO Augstā pārstāvja biroja slēgšanu un ES Īpašā pārstāvja biroja stiprināšanu. Padziļināta diskusija par Rietumbalkāniem paredzēta nākamās neformālās VLĀAP sanāksmes laikā šā gada marta beigās.

Attiecībā uz Baltkrieviju Padome pagarināja lēmumu noteikt ceļošanas ierobežojumus Baltkrievijas amatpersonām uz vienu gadu, vienlaikus uz deviņiem mēnešiem apturot to piemērošanu. Padome pauda gatavību padziļināt savas attiecības ar Baltkrieviju, ja tā ievēros visas EDSO ietvaros uzņemtās saistības. Diskusiju laikā ārlietu ministrs M.Riekstiņš norādīja uz nepieciešamību atbalstīt Baltkrieviju demokrātijas reformu jomā.

Ārējo attiecību sesijā ES dalībvalstis pievērsa uzmanību arī situācijai Sudānā un Šrilankā.

Darba pusdienās ES ārlietu ministri pārrunāja aktuālos jautājumus un sadarbību transatlantiskajās attiecībās saistībā ar 5.aprīlī Prāgā plānoto neformālo ES valstu un valdību vadītāju tikšanos ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Tika diskutēts arī par aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos.

Inese Allika, Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES padomniece