Vēstule

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā: Par būtiskiem uzlabojumiem Latvijas veselības aprūpē

V.Kerim, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājam

P.Apinim, Latvijas Ārstu biedrības prezidentam

J.Kalējam, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājam

A.god. Kera kungs,

A.god. Apiņa kungs,

A.god. Kalēja kungs!

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ir saņēmusi Jūsu atklāto vēstuli ar aicinājumu Eiropas Komisijai novērst pārkāpumus veselības aprūpes pieejamībā Latvijā.

Būtiski saprast, ka sociālā un veselības aprūpes politika ir dalībvalstu atbildības joma saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (2. un 152.pants). Savukārt, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija apņēmās īstenot tādu nacionālo politiku, kas to tuvinās ES sociālajiem mērķiem. Viens no tiem ir augsta līmeņa veselības aprūpe nolūkā uzlabot sabiedrības veselību.

Eiropas Komisija pastāvīgi seko, kā Latvija kā ES dalībvalsts ievēro savas saistības. Jau 2007.gada ziņojumā Latvija saņēma stingru ieteikumu uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu aptvērumu un atvieglot indivīda finanšu slogu. Arī šogad Eiropas Komisija ir publicējusi savus kārtējos ieteikumus, izsakot nopietnas bažas par veselības aprūpes situāciju valstī.

Nacionālo politiku var papildināt t.s. Kopienas rīcība jeb kopīgas ES dalībvalstu politiskās vienošanās. Tā 2006.gadā ES dalībvalstu – arī Latvijas – veselības ministri pieņēma paziņojumu par veselības aprūpes sistēmu kopīgām vērtībām. Tās ir šādas: pakalpojumu vispārīgums, augstas kvalitātes aprūpes pieejamība, taisnīgums un solidaritāte. Ekonomiskās krīzes apstākļos ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis veiktu visus pasākumus minēto vērtību ievērošanai veselības aprūpes darbībā un nepieļautu upurus sociālās sistēmas nepilnību dēļ.

Tāpat vēlētos atgādināt, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir pieejams unikāls neatmaksājams ES finanšu resurss jeb struktūrfondi, kas jau ir ticis izmantots piecu primārās veselības aprūpes centru izveidei valstī. Eiropas Sociālā fonda finansējumu medicīnā var izmantot, piemēram, veselības aprūpes darbinieku apmācībai. Ir svarīgi, lai Veselības ministrija laikus informētu sociālos partnerus par struktūrfondu piedāvātajām iespējām. ES, solidarizējoties ar Latviju tās grūtajā ekonomiskajā stāvoklī, ir vienojusies par kredītlīnijas piešķiršanu Latvijai 3,1 miljarda eiro apmērā. Aizdevumu varēs saņemt, ja Latvijas valdība īstenos tādu ekonomikas stabilizācijas programmu, kura veicinās situācijas noregulēšanos un ļaus izvairīties no līdzīgiem apstākļiem nākotnē.

Eiropas Komisija vienmēr ir uzsvērusi, ka savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste ir būtisks priekšnosacījums labākai politikai un veids, kā nodrošināt Jūsu atbalstu tai. Jūsu atklātā vēstule un saņemtās 7500 petīcijas tieši apliecina, ka nepieciešami būtiski uzlabojumi valdības dialogā ar sociālajiem partneriem. Par to informēšu arī veselības ministru Ivaru Eglīti.

Cieņā, –

Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja

Rīgā 2009.gada 16.martā