Par iniciatīvas ziņojumu par tiešsaistes azartspēļu regulējumu
Tiešsaistes azartspēļu regulējumam jāpaliek dalībvalstu pārziņā. Eiropas Savienības likumdošana, kā arī pilnīga brīva tirgus pieeja šajā jomā nav piemērota. Tādu nostāju pauž Eiropas Parlaments 10.martā Strasbūrā pieņemtajā nesaistošajā ziņojumā. Vienlaikus deputāti atbalsta dalībvalstu sadarbību.
Tiešsaistes azartspēles, kas ir vieglāk pieejamas nekā tradicionālie azartspēļu veidi, ir saistītas ar tādiem riskiem kā atkarība, krāpšana, naudas atmazgāšana un rezultāta pasūtīšana sportā. Parlaments 10.martā pieņemtajā ziņojumā pauž viedokli, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu “dalībvalstīm ir intereses un tiesības reglamentēt un kontrolēt to azartspēļu tirgu saskaņā ar šo valstu tradīcijām un kultūru”. Subsidiaritātes princips paredz, ka Eiropas līmeņa rīcība ir nepieciešama tad, ja tā ir efektīvākā un dalībvalstis vienas pilnībā nespēj sasniegt paredzētos mērķus.
Deputāti aicina “dalībvalstis cieši sadarboties, lai risinātu (..) problēmas saistībā ar pārrobežu tiešsaistes azartspēlēm, piemēram, atkarību no azartspēlēm un personas datu vai kredītkaršu ļaunprātīgu izmantošanu”. Parlaments arī atbalsta kopīgas nostājas izstrādi.
Deputāti arī piedāvā praktiskus risinājumus, piemēram, iespēju paredzēt maksimālo summu, ko viena persona var izmantot azartspēļu mērķiem mēneša laikā, vai likt tiešsaistes azartspēļu operatoriem veikalu tirdzniecībā ieviest tiešsaistes azartspēļu priekšapmaksas kartes.
Azartspēles tika izslēgtas no tā sauktās Pakalpojumu direktīvas un Direktīvas par elektronisko tirdzniecību, un Eiropas Parlaments jau iepriekš ir paudis bažas par iespējamo ierobežojumu atcelšanu azartspēļu jomā. Deputātu skatījumā azartspēles uzskatāmas par “sevišķi īpašu ekonomisku darbību”, kurā “pilnīga iekšējā tirgus pieeja nav piemērota”.
Iniciatīvas ziņojumu Parlaments pieņēma ar 544 balsīm par, 36 pret un 66 atturoties. Iniciatīvas ziņojumi nav saistoši, bet tie pauž Parlamenta politisko nostāju.
Eiropas Parlamenta preses dienests