Par kandidātvalstu pievienošanās gaitu Eiropas Savienībai

Pēc Eiropas Komisijas paziņojumiem Strasbūrā par Horvātijas, Turcijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (BDMR) pievienošanās gaitu Eiropas Savienībai Eiropas Parlaments 12.martā pieņēma rezolūcijas par katru kandidātvalsti. Deputāti atzīmē Horvātijas panākumus, norāda uz reformu palēnināšanos Turcijā un atkārtoti atbalsta BDMR Eiropas perspektīvu, tomēr nožēlo, ka sarunas nav sākušās.

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Horvātijas panākumus 2008.gadā, kurus tā guvusi, īstenojot reformas, norādīts rezolūcijā. Kandidātvalsts ir spērusi vajadzīgos soļus, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu sieviešu tiesības. Deputāti izsaka pārliecību, ka mērķi noslēgt sarunas 2009.gadā var sasniegt, “ja Horvātijas valdība pastiprina centienus risināt dažus no sarežģītākajiem jautājumiem (..), tostarp ar korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu saistītos jautājumus”.

Pievienošanās sarunas uz ievērojami ilgu laiku bija bloķētas divpusēju jautājumu, īpaši robežu strīda ar Slovēniju, dēļ. Deputāti rezolūcijā atzinīgi vērtē Horvātijas un Slovēnijas gatavību pieņemt Eiropas Komisijas priekšlikumu par noregulējumu, kam jābalstās uz starptautiskajām tiesībām.

Parlaments uzsver, ka “divpusējiem jautājumiem nav jābūt par šķērsli panākumiem pievienošanās sarunās, ja šīs sarunas netiek izmantotas, lai priekšlaikus panāktu šādu jautājumu galīgo risinājumu”.

Eiropas Parlaments rezolūcijā “pauž bažas par to, ka Turcijā trešo gadu pēc kārtas ir vērojama reformu procesa lejupslīde. Tas aicina Turcijas valdību apliecināt savu politisko gribu turpināt reformu procesu, ko tā apņēmās 2005.gadā”.

Deputāti nožēlo, ka Turcijā vēl nav nodrošināta izteiksmes un plašsaziņas līdzekļu brīvība un Kriminālkodeksa izmaiņas nav ļāvušas aizsargāt tādas personas kā Parlamenta Saharova balvas laureāti Lailu Zanu no vajāšanas par nevardarbīga viedokļa paušanu. Turcijai jāpieliek papildu pūles, lai novērstu sieviešu slepkavības “ģimenes goda dēļ”. Deputāti arī aicina sākt “politisku iniciatīvu, lai panāktu noturīgu risinājumu kurdu jautājumā”.

Rezolūcija uzsver nepieciešamību rast visaptverošu risinājumu Kipras jautājumam, balstoties uz ANO Drošības padomes rezolūcijām. Turcijas atteikšanās atzīt Kipru bloķē astoņu ES iestāšanās sarunu sadaļu sākšanu. Deputāti pauž nožēlu, ka ES Padomē nav panākta vienošanās par enerģētikas sadaļu, kas ir būtiski Eiropas enerģētikas drošībai.

Deputāti aicina Turciju “pilnībā atbalstīt Nabuko cauruļvada projektu, kas Eiropai ir prioritārs projekts”. Nabuko cauruļvada būve kļuva vēl aktuālāka pēc Ukrainas un Krievijas gāzes strīda. Infrastruktūra ļautu ES piegādāt dabasgāzi no Kaspijas jūras reģiona tiešā ceļā.

Parlaments arī apsveic Turcijas ieguldījumu, lai panāktu noregulējumu pasaules krīzes reģionos, tostarp pēc konflikta starp Krieviju un Gruziju un Tuvajos Austrumos.

Eiropas Parlamenta deputāti “atkārtoti apstiprina pilnu atbalstu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un visu Rietumbalkānu valstu perspektīvai kļūt par ES dalībvalstīm”, tomēr nožēlo, ka trīs gadus, kopš BDMR piešķirts kandidātvalsts statuss, nav sākušās pievienošanās sarunas. Deputāti aicina ES dalībvalstu un valdību vadītājus izlemt par sarunu uzsākšanas datumu šā gada laikā.

Valsts nosaukuma jautājumā Parlaments prasa abām pusēm – Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un Grieķijai – saglabāt apņēmību risināt sarunas ANO aizgādībā un panākt kompromisa risinājumu. Deputāti brīdina, ka gadījumā, ja drīzumā netiks panākta vienošanās, pievienošanās ES var ļoti aizkavēties.

Eiropas Parlamenta ikgadējās rezolūcijas par kandidātvalstu progresu ir balstītas uz 11.martā Parlamentā notikušajām debatēm un 2008.gada novembrī publicētajiem Eiropas Komisijas progresa ziņojumiem. Rezolūciju par Horvātiju Parlaments pieņēma ar 548 balsīm par, 40 pret un 34 atturoties; par Turciju – 528 par, 52 pret, 43 atturoties, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku – 478 par, 92 pret, 42 atturoties.