• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu ķirurģijas celmlauzi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.1999., Nr. 217/219 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18935

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par talku Bērnu slimnīcā

Vēl šajā numurā

02.07.1999., Nr. 217/219

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par mūsu ķirurģijas celmlauzi

P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā svinīgi tika atvērta grāmata "Profesora Alkšņa dzimta". Savu zinātnisko rakstu krājumu ("Acta Medico–Historica Rigensia" 4. sējumu) muzejs veltījis Latvijas ķirurģijas celmlauzim Jēkabam Alksnim (1870–1957) un viņa meitai — pazīstamai latviešu sabiedriskai darbiniecei Austrai Liepiņai (1913–1998).

Jēkabs Alksnis beidzis Tērbatas universitāti. Strādājis par ārstu tēvzemē un arī Krievijā. Piedalījies Krievijas un Japānas, kā arī Pirmajā pasaules karā. Bijis ārsts un privātklīnikas īpašnieks Liepājā, bet 1919. — 1920. gadā Latvijas armijas ārsts, pulkvedis. Profesors Jēkabs Alksnis vadījis Latvijas Universitātes ķirurģijas katedru, bijis Medicīnas fakultātes dekāns. 1923. gadā nodibinājis "Latvijas Ārstu Žurnālu" un ilgus gadus bijis tā redaktors. Jēkaba Alkšņa vārdu pazīst daudzviet pasaulē. Vītauta Dižā universitāte Kauņā viņu ievēlējusi par medicīnas fakultātes Dr. med. honoris causa . Profesors bijis Somijas ārstu biedrības goda biedrs, saņēmis četrus Krievijas ordeņus. 1944. gada rudenī Jēkabs Alksnis devies trimdā. Sākotnēji dzīvojis Tīringenē, kur pieteicies ārsta darbam un viņam uzticēta gūstekņu veselības aprūpe. Vēlāk izceļojis uz Angliju, kur 1957. gada 7. martā Londonā miris. Jēkaba Alkšņa pīšļi 1995. gadā pārbedīti Meža kapos Rīgā.

Profesors Jēkabs Alksnis ir apbalvots ar III un II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja zinātnisko rakstu krājuma "Acta Medico–Historica Rigensia" 4. sējumā ievietots arī plašs biogrāfisks atmiņu klāsts par vairākiem profesora Jēkaba Alkšņa laikabiedriem. Esejiskā formā rakstītas Zviedrijā dzīvojošās latviešu literātes un pedagoģes Irēnas Mellis atmiņas par latviešu ārstu humānistu, ginekologu Jāni Āboliņu. Grāmatā var izlasīt arī par kādreizējo Latvijas Universitātes ādas un venērisko slimību katedras vadītāju profesoru Pēteri Sniķeri, kurš arī savulaik apbalvots ar III un II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Protams, krājumā lasāmi arī biogrāfiski materiāli par Latvijas ķirurģijas celmlauža profesora Jēkaba Alkšņa dēlu — arī pazīstamu ķirurgu un urologu Arvēdu Alksni (1910–1991). Grāmatā ir daudzi interesanti raksti, arī atmiņas par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu, kas tagad nes Paula Stradiņa vārdu. Plašs uzziņas materiālu klāsts.

Grāmatas tapšanā morālu un finansiālu atbalstu snieguši Austras Liepiņas ģimenes draugi un līdzgaitnieki no Kanādas, ASV un Lielbritānijas. Īpaši nopelni ir profesora mazdēlam Valdim Liepiņam, kas arī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Armīda Priedīt

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!