Par Vēsturnieku komisijas Rakstu 24.sējuma atvēršanu

18.martā Rīgas pilī notika Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas rakstu 24.sējuma “Baltijas reģiona vēsture 20.gadsimta 40.–80.gados” prezentācija, kurā pasākuma dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Grāmatas prezentācijā plašā skaitā piedalījās vēstures skolotāji, ārvalstu diplomāti, Saeimas un valdības pārstāvji.

Grāmatā apkopoti Vēsturnieku komisijas 2007.gadā finansētie pētījumi, kā arī starptautiskajā konferencē nolasītie referāti. Rakstu krājumā ir ietverti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas vēsturnieku jaunākie pētījumi, kuri veltīti tēmām: nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā (1941–1945), Padomju okupācija (1940–1941) un (1944–1990), baltiešu karavīri Otrā pasaules kara frontēs, kā arī citām aktuālām problēmām.

Šajā sējumā ir iekļauti pētījumi par Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīziju, 15.latviešu SS brīvprātīgo divīziju, latviešiem padomju filtrācijas nometnēs, lietuviešu 12.policijas bataljonu Otrā pasaules kara laikā, PSRS kaujiniekiem Latvijā (1941–1945), Vācijas–PSRS un Zviedrijas–PSRS slepenajiem līgumiem par Baltijas valstīm u.c.

Vairāki pētnieki savos rakstos ir mēģinājuši salīdzinošā aspektā izvērtēt sarežģītos vēstures procesus, kādi risinājušies Baltijas valstīs padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas posmā. Piemēram, profesora Ineša Feldmaņa pētījumā “Latvija Otrajā pasaules karā: uztveres versijas un izpētes problēmas” uzsvērta jaunā konceptuālā pieeja, kas prasa, lai, izvērtējot kara norises Latvijā, ņemtu vērā nevis vienu (nacisms), bet gan divas ļaunuma paradigmas – nacismu un komunismu – un to ietekmi uz mūsu valsts vēsturi. Autors aicina atspēkot padomju propagandas radītos mītus un agrākās falsifikācijas, kuras nereti balstās uz šīs okupācijas varas veikli safabricētiem avotiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Rakstu 24.sējumu (pēc Priekšvārda)

Klajā nācis Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 24.sējums. Šajā sējumā apkopoti gan Latvijas Vēsturnieku komisijas 2007.gadā finansētie pētījumi, gan 2007.gada 6.–7.novembrī Latvijas Vēsturnieku komisijas, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Latvijas Kara muzeja organizētajā konferencē “Baltija Otrajā pasaules karā (1939–1945)” nolasītie referāti.

Sējuma pirmajā daļā publicēti Latvijas vēsturnieku 2007.gadā sagatavotie pētījumi, kas aptver laikposmu no 1940.gada līdz 1989.gadam.

Inesis Feldmanis analizē nacistiskās Vācijas nostāju pret Latvijas okupāciju un sovetizāciju 1940. un 1941.gadā. Nacistiskās Vācijas okupācijas perioda problēmām pievērsušies trīs autori. Juris Pavlovičs atzīmē Latvijas apriņķu administrācijas sarežģīto darbību vācu okupācijas civilpārvaldes ieviešanas laikā 1941.gadā. Kārlis Kangeris detalizēti iepazīstina ar Latviešu leģiona dibināšanas priekšvēsturi, bet Uldis Neiburgs aplūko pretošanās kustību nacistu okupētajā Latvijā. Citi autori pievēršas notikumiem pēc Otrā pasaules kara. Antonijs Zunda sniedz izsmeļošu ieskatu, kāda loma bija Baltijas jautājumam Rietumvalstu politikā laikposmā no 1954.gada līdz 1961.gadam. Aleksandrs Ivanovs turpina izvērtēt 20.gadsimta Latvijas vēstures historiogrāfiju un pievēršas tās izpētes gaitai un rezultātiem 60.–80.gados. A.Ivanova apjomīgie pētījumi par Latvijas vēstures historiogrāfijas citām problēmām publicēti Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 9., 13., 14., 16., 17., 19., 20. un 21.sējumā. Pavisam nesenus notikumus savā darbā atgādina Gatis Krūmiņš, kurš apskata lauksaimniecības politiku Latvijā no 1985.gada līdz 1989.gadam.

Grāmatas otrajā daļā ievietoti konferences “Baltija Otrajā pasaules karā (1939–1945)” referāti. Šīs konferences referāti par holokausta tematiku jau publicēti Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 23.sējumā. Te – pārējie pētījumi, kas pirmoreiz sabiedrībai tika priekšā celti plenārsēdēs “Baltijas valstu ārpolitika (1939–1940): jaunu nostādņu meklējumi un alternatīvas”, “Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupācija 1940.gadā: izpētes stāvoklis un perspektīvas”, “Vācu okupācijas laiks Baltijā: salīdzināmā analīze, pētniecības problēmas un risinājumi” un “Baltiešu karavīri Otrā pasaules kara frontēs: jauni avoti un pētniecības iespējas”..

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pēdējos divdesmit gados veikts daudz pētījumu par laikposmu kopš Otrā pasaules kara sākuma, tomēr dažādu iemeslu dēļ kaimiņu tautas vēl joprojām cita par citas pagātni zina maz. Salīdzinošā aspektā jāturpina izvērtēt norises šajā sarežģītajā laika periodā gan trijās Baltijas valstīs, gan to kaimiņzemēs, jo Baltijas reģiona vēsture pusgadsimtu tika interpretēta atbilstoši te valdošo totalitāro režīmu politiskajām interesēm un propagandas nostādnēm. Vēsturniekiem jāveido kopīgs, vēsturiskajā patiesībā balstīts demokrātisks viedoklis par padomju un nacistu okupāciju.

Dzintars Ērglis, Rakstu krājuma sastādītājs

Rakstu 24.sējuma tēmas (rakstu autori un rakstu virsraksti)

• Inesis Feldmanis: Vācijas nostāja pret Latvijas okupāciju un sovetizāciju (1940–1941)

• Juris Pavlovičs: Latvijas apriņķu administrācija vācu okupācijas civilpārvaldes ieviešanas laikā

• Kārlis Kangeris: Latviešu leģions – vācu okupācijas varas politikas diktāts vai latviešu “cerību” piepildījums

• Uldis Neiburgs: Pretošanās kustība nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā (1941–1945): mazpētīti aspekti un to izpratne mūsdienās

• Antonijs Zunda: Baltijas jautājums un Rietumvalstis pēckara pirmā atkušņa un jaunu saspīlējumu posmā (1954–1961)

• Aleksandrs Ivanovs: Latvijas vēsture 20.gadsimta 60.gados–80.gadu vidū: izpētes gaita un rezultāti (historiogrāfisks apskats)

• Gatis Krūmiņš: Lauksaimniecības politika Latvijā: 1985–1989

• Jānis Taurēns: Latvijas ārpolitika 1938.–1940.gadā: problēmas historiogrāfijā

• Ilgvars Butulis: Otrais pasaules karš Latvijas militāro žurnālu atspoguļojumā (1939–1940)

• Jānis Ķeruss: Latvijas neitralitāte Otrā pasaules kara sākumā: priekšstati un realitāte

• Argita Daudze: Zviedrijas diplomātisko misiju vērtējums par situāciju Latvijā 1939.–1940.gadā

• Kārlis Kangeris: Vācijas–PSRS un Zviedrijas–PSRS 1941.gada slepenie līgumi par Latviju/Baltijas valstīm

• Juris Ciganovs: Latvijas armijas materiāli tehnisko līdzekļu un īpašumu pārņemšana pēc padomju okupācijas 1940.gadā

• Olafs Mertelsmans: Pāreja uz plānveida ekonomiku un ekonomiskā ekspluatācija: Igaunijas pieredze 1940.–1941.gadā

• Rasa Pārpuce: Vācu izceļotāju kultūras vērtības Baltijā: 1940.gada jūnijs–1941.gada jūnijs

• Aigi Rahi-Tamma: “Īpašie uzdevumi” padomju aizmugurē. Arhīvu nodaļas darbība: 1941–1944

• Antonijs Zunda: Lielbritānija starp de facto un de iure Baltijas valstu okupācijas un aneksijas atzīšanas jautājumā Otrā pasaules kara sākumposmā (1940–1941)

• Inesis Feldmanis: Latvija Otrajā pasaules karā: uztveres versijas un izpētes problēmas

• Boriss Sokolovs: Baltijas valstis Otrajā pasaules karā mūsdienu Krievijas sabiedriskās domas skatījumā

• Uldis Neiburgs: Pretošanās kustība nacistu okupētajās Baltijas valstīs (1941–1945): teorētiskās problēmas un praktiskie risinājumi

• Kaspars Zellis: Atbrīvošanas un brīvības tematika okupācijas varu propagandā: Latvijas piemērs nacistu okupācijas laikā (1941–1945)

• Tomass Hīo: Vācu armijas grupas “Ziemeļi” militārās varas iestādes Igaunijas teritorijā 1941.–1944.gadā: vācu militārā okupācija Igaunijā Hāgas konvencijas “Sauszemes kara likumi un paradumi” skatījumā

• Arūns Bubnis: Lietuviešu policijas bataljoni Latvijā 1944.–1945.gadā

• Arkadjušs Adamčiks: Baltijas valstis un Baltijas jūras reģions Pilsudska sekotāju ģeopolitiskajās koncepcijās Otrā pasaules kara laikā

• Andriejus (Andrus) Stoļarovs: 12.lietuviešu policijas bataljons Otrajā pasaules karā (1941–1945)

• Jevgeņijs Grebeņs: Daži Ostlandes iedzīvotāju ikdienas dzīves aspekti (Baltkrievijas ģenerālapgabala piemērs)

• Viktors Duks: Otrā pasaules kara norise Latvijā: militārās arheoloģijas devums un iespējas

• Heinrihs Strods: PSRS kaujinieki Latvijā (1941–1945)

• Ilze Jermacāne: Sarkanās armijas 201.latviešu strēlnieku divīzija (1941.gada augusts–1942.gada oktobris) Latvijas Valsts arhīva dokumentos: avoti, informācija, nozīme

• Valdis Kuzmins: 15.latviešu SS brīvprātīgo divīzija Veļikajas upes pozīcijās (1944.gada 1.marts–14.aprīlis): zaudējumu analīze

• Darjušs Roguts: Latvieši padomju pārbaudes–filtrācijas nometnēs pēc Otrā pasaules kara