Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 17.martā

FM: Par plānotajiem un gatavojamajiem valsts budžeta grozījumiem

17.martā Ministru kabineta (MK) sēdē finanšu ministrs Einars Repše iepazīstināja valdību ar aktuālo situāciju valsts budžetā. Sēdes laikā valdība konceptuāli atbalstīja 2009.gada valsts budžeta grozījumu apspriešanas un sagatavošanas rāmi.

E.Repše uzsver: “Budžeta grozījumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai Latvijas tautsaimniecība pēc iespējas ātrāk varētu pārvarēt krīzi un nostāties uz atveseļošanās ceļa. Ir notikusi pirmā jaunās valdības sēde, un šobrīd tiek apskatīti dažādi iespējamie risinājumi, lai izvēlētos labāko no tiem. Lai radītu nākotnes attīstības iespējas, budžetā finansējums jāsaglabā Eiropas Savienības fondu apguvei. Vienlaikus līdzekļi jāatvēl arī sociālajai sfērai, lai ekonomiskās grūtības pēc iespējas mazāk skartu sociāli vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas.”

Sākot darbu pie 2009.gada valsts budžeta grozījumiem, tiek izmantotas šā gada februārī aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes – iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 12% un gada vidējā inflācija 3,3%.

No šīm prognozēm izriet, ka indikatīvi kopbudžeta nodokļu ieņēmumu kritums 2009.gadā varētu būt par 11 procentpunktiem straujāks, nekā plānots iepriekš, – salīdzinot ar iepriekšējā gada izpildi, ieņēmumi no nodokļiem varētu samazināties par 22,6%. Kopumā tiek prognozēts, ka valsts konsolidētā budžeta (gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta) ieņēmumi varētu samazināties par 400–450 miljoniem latu.

2009.gada budžeta grozījumos arī varētu atvēlēt papildu līdzekļus bezdarbnieku pabalstiem, valsts parāda vadībai, procentu maksājumiem studiju un studējošo kreditēšanai un citiem mērķiem – kopā mazliet vairāk par 200 miljoniem latu.

Ņemot vērā aktuālākos datus, budžetā veidotos aptuveni 650 miljonu latu iztrūkums. Daļu no šiem līdzekļiem iespējams kompensēt, palielinot budžeta deficīta griestus līdz 7–7,5% no IKP. Taču būtiskāko daļu no budžeta līdzekļiem plānots rast, samazinot valsts budžeta iestāžu izdevumus.

Finanšu ministrija jau noteikusi vairākas izdevumu sadaļas, kuras tautsaimniecības attīstības veicināšanas nolūkos nav pakļaujamas samazinājumam – piemēram, līdzekļi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu finansēšanai, valsts pensijas un sociālie pabalsti.

Darbu pie 2009.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas Finanšu ministrija plāno pabeigt līdz aprīļa beigām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par Valsts valodas politikas programmā plānotajiem un paredzamajiem pasākumiem

17.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā informācija par 2009. un 2010.gadā plānotajiem pasākumiem, kas veicami saskaņā ar Valsts valodas politikas programmu 2006.–2010.gadam.

Kaut arī programmas pasākumu īstenošanai finansējums, salīdzinot ar 2008.gadu, samazināts par 3,1 miljonu latu (2008.gadā – 5 334 707 lati, 2009.gadā plānoti 2 360 550 lati, 2010.gadā plānoti 2 019 182 lati), IZM uzskata, ka mērķtiecīgi jāturpina nodrošināt latviešu valodas kā Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū. Programmas rezultātu sasniegšanai jāpanāk kvalitatīvs uzlabojums visos virzienos – valsts valodas juridiskā statusa stiprināšanā, valsts valodas izglītības politikas izstrādē un īstenošanā, valsts valodas zinātniskajā izpētē, kopšanā un attīstīšanā.

Programmas galvenais mērķis ir latviešu valodas lingvistiskās kvalitātes nodrošināšana un veicināšana. Lai sasniegtu mērķi, 2009. un 2010.gadam izvirzīti uzdevumi, kas saistīti ar valodas apguves nodrošināšanu dažādām mērķauditorijām:

• sagatavot latviešu valodas skolotājus;

• dot iespējas Latvijas iedzīvotājiem apgūt latviešu valodu un pilnveidot valodas prasmi atbilstoši viņu vajadzībām (profesionālās valodas attīstīšana);

• veicināt latviešu valodas kā svešvalodas apguvi (ārvalstu studentiem un ārzemniekiem Latvijā, ārvalstu augstskolās);

• nodrošināt valodas saglabāšanas iespējas diasporā;

• nodrošināt latviešu valodas mācību programmu un mācību līdzekļu sagatavošanu;

• attīstīt valodas apguves iespējas e-vidē;

• attīstīt valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un privātā sektora sadarbību latviešu valodas apguves organizēšanā un veicināšanā.

Pārrāvums kādā no virzieniem valodas jomā ir bīstams, un tā sekas var būt ilgstošas, tāpēc finansējuma samazinājums ietekmēs programmā plānoto pasākumu apjomu un intensitāti, īpaši valodas popularizēšanas pasākumus un zinātniskos pētījumus, taču neviena valsts valodas politikas programmas virziena īstenošana netiks pārtraukta pilnībā.

Lai efektīvāk īstenotu izvirzītos uzdevumus un ietaupītu finansējumu, Izglītības un zinātnes ministrija jau sākusi darbu pie padotībā esošo iestāžu reorganizācijas – Valsts valodas aģentūras apvienošanu ar Latviešu valodas apguves valsts aģentūru, kā arī paredzējusi atsevišķu pasākumu īstenošanu par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par samazinātu fondēto pensiju shēmā iesaistāmo līdzekļu daļu

Lai palielinātu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus, nodrošinot saistību izpildi pret esošajiem pensiju un pabalstu saņēmējiem, kā arī ņemot vērā pēdējā laikā nestabilo finanšu tirgus situāciju, sociālo iemaksu likme fondēto pensiju shēmā no šā gada 1.maija samazināsies no pašreizējiem 8% līdz 2%.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kuru 17.martā apstiprināja valdība. Par to vēl jālemj Saeimai.

Likumprojekts paredz atteikties no iemaksu likmes pārdales vienlīdzīgās daļās starp pensiju sistēmas 1.līmeni un fondēto pensiju shēmu. Saskaņā ar likumprojektu fondēto pensiju shēmā 2009.–2010.gadā tiek novirzītas iemaksas 2% apmērā, bet no 2011.gada 4% apmērā un 2012.gadā un turpmāk iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6%.

Paredzams, ka, samazinot iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā 2009.gadā līdz 2%, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognoze valsts speciālajā budžetā palielinātos par 106,3 miljoniem latu, savukārt fondēto pensiju shēmā 2009.gadā tiktu novirzīti 106,7 miljoni latu.

Atgādinām, ka Latvijas pensiju sistēma ir veidota trīs līmeņos: pirmais – valsts obligātā nefondēto pensiju shēma; otrais – valsts obligātā fondēto pensiju shēma; trešais – privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Visos trīs līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no iemaksām, tādējādi tie, kas iemaksā vairāk vai atliek pensionēšanos uz vēlāku laiku, iegūst lielākus ienākumus pensijas vecumā.

Pensiju sistēmas otrais līmenis – valsts obligātā fondēto pensiju shēma – ir balstīts uz individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieguldījuma principu, paredzot, ka daļa no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām tiks investēta. Tādējādi, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi vecuma pensijām, ir iespējams iegūt papildu pensijas kapitālu, līdz ar to nodrošinot augstāku ienākumu atvietojuma līmeni vecumdienās. Iesaistīšanās pensiju sistēmas otrajā līmenī ļauj shēmas dalībniekam pašam līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot finanšu kapitāla tirgus rādītājiem un, it īpaši, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem.

Iemaksu likme fondēto pensiju shēmā Latvijā šobrīd ir visaugstākā no Baltijas valstīm (Igaunijā – 6% (notiek diskusija par likmes samazināšanu par 3%), bet Lietuvā – 3% (samazināta par 2,5% salīdzinājumā ar 2008.gadu)).

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pievienošanu ministrijai

Ministru kabinets 17.martā vienojās par Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta nodošanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pakļautībā.

Saskaņā ar valdības rīkojumu līdz nākamajai sēdei, kas notiks 24.martā, tiks sagatavoti visi nepieciešamie tiesību aktu projekti, lai Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu pievienotu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

 “Sekretariāta pievienošana Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir loģisks solis, lai veicinātu koordinētu valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu ieviešanu. Ministrija ir atbildīga par valsts attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, kur viens no būtiskiem jautājumiem ir mūsdienu tehnoloģiju sniegto iespēju prasmīga izmantošana valsts izaugsmes sekmēšanai,” atzīst ministrs Edgars Zalāns.

Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās, kura pakļautībā atradās sekretariāts, valdības sastāvā darbojās kopš 2005.gada.

RAPLM: Par Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas vadību un ieviešanu

17.martā Ministru kabinetā tika apstiprināta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sadarbībā ar Igauniju izstrādātā vienošanās par Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmu 2007.–2013.gadam vadību un ieviešanu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros.

Vienošanās tiek noslēgta starp programmas dalībvalstīm un Igaunijas Iekšlietu ministriju, kura ir pilnvarota rīkoties kā vadošā, sertifikācijas un revīzijas iestāde.

Vienošanās nosaka par programmas ieviešanu atbildīgo iestāžu tiesības un pienākumus, dalībvalstu saistības, kā arī lēmumu pieņemšanas procesu un nosacījumus attiecībā uz finanšu pārvaldību un kontroli, pārkāpumiem un maksājumu kārtību.

Vienošanos par Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam ieviešanu parakstīs Igaunija, Latvija un kompetentie vadošās, sertifikācijas un revīzijas iestāžu pārstāvji Igaunijas Iekšlietu ministrijā. Šī vienošanās stājas spēkā pēdējā paraksta dienā.

RAPLM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu politikas izstrādē un koordinēšanā atbilstoši programmām.

Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” 2007.–2013.gadam mērķis ir veicināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko konkurētspēju, panākot saskaņotu pieeju ekonomiskai, sociālai un vides attīstībai, iesaistot vietējos iedzīvotājus un kopienas, kas no tā gūtu labumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par grozījumiem likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”

17.martā MK sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir izveidots saskaņā ar 1997.gada 11.decembra likumu “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta pirmā daļa nosaka, ka biosfēras rezervātus izveido Saeima ar attiecīgu likumu. Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka, ka biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas.

Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas funkcijas attiecībā uz biosfēras rezervātā ietilpstošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldi, precizēti institūciju nosaukumi un likums papildināts ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta konsultatīvās padomes sastāvu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par piena kvotu administrēšanas un kontroles kārtību

Valdība 17.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) grozījumus noteikumos “Noteikumi par kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, kvotu administrēšanas un kontroles kārtību, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību”.

Grozījumi nepieciešami, lai uzlabotu piena kvotas administrēšanu Latvijā, veicinot neizmantoto kvotu daudzumu atgriešanos valsts rezervē un radot nosacījumus šā daudzuma efektīvākai pārdalei starp aktīvajiem ražotājiem.

Arī turpmāk valsts rezervju sadalē tiks nošķirti tie ražotāji, kuriem līdz šim nav bijusi piešķirta kvota (jaunie ražotāji), un ražotāji, kuriem kvota ir piešķirta, bet kuri līdz pieteikumu iesniegšanas galatermiņam savu kvotu būs izpildījuši vismaz 90% apmērā. Grozījumi paredz, ka jaunajiem ražotājiem katrā pieteikumu izskatīšanas reizē no valsts rezervē esošajiem kvotas daudzumiem tiks piešķirti ne vairāk par 30%, bet pārējiem būs pieejami ne mazāk par 70%.

Ja pēc valsts kvotu rezerves sadales valsts rezervē būs brīvs kvotas daudzums, tad valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) katru gadu līdz 15.februārim to varēs sadalīt starp tiem ražotājiem, kuri bija pieteikušies jau pirmajā termiņā līdz 1.janvārim un līdz 1.februārim būs izmantojuši vismaz 90% kvotas, bet kuriem papildu kvota no valsts rezerves netika piešķirta.

Attiecībā uz atkārtotu valsts rezerves sadali 2008./2009.kvotas gadā noteikumi paredz, ka ražotājam sava kvota līdz 2009.gada 1.martam jāizpilda vismaz 95% apmērā.

Lai veicinātu piena ražotāju interešu aizsardzību, grozījumos iekļauta norma, kas paredz, ka piena pircējs ražotājam par piegādāto pienu maksā ne retāk kā reizi mēnesī saskaņā ar līgumā noteikto kārtību, kā arī piena kvalitātes un satura rādītājiem. Turklāt grozījumos tiek iekļauta norma, kas paredz, ka piena pircējam jāsamaksā ražotājam par piegādāto pienu saskaņā ar līgumā noteiktajām prasībām par samaksas termiņiem un piena kvalitātes rādītājiem.

ZM: Par iespēju pieteikties uz neapgūto atbalsta daļu saistībā ar cukura rūpniecības restrukturizāciju

Valdība 17.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumos Nr.556 “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajam reģionam””.

Cukura nozares reģionā ietilpstošās pagastu un novadu pašvaldības (turpmāk – vietējās pašvaldības) projektu īstenošanas pirmajā kārtā nav apguvušas visu paredzēto dažādošanas atbalstu no restrukturizācijas fonda, kas ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF). Līdz ar to ir nepieciešams izsludināt projektu īstenošanas otro kārtu. Projektu īstenošanas otrajā kārtā uz atbalstu varēs pretendēt vietējās pašvaldības, kuras uz atbalstu nepieteicās vai to pilnībā neizmantoja projektu īstenošanas pirmajā kārtā, un vietējās pašvaldības, kuras atbalsta summu pilnībā izmantoja projektu īstenošanas pirmajā kārtā, bet kopējā rajona atbalsta summa nav pilnībā izmantota.

Atbalsts paredzēts infrastruktūras objektu bojājumu novēršanai, kuru rašanās ir tieši saistīta ar cukura rūpniecības darbību (t.i., ceļu un ielu rekonstrukcijai vai būvniecībai).

Noteikumu grozījumi nosaka otrās kārtas projektu iesniegšanas, realizācijas un pieejamā atbalsta apgūšanas kārtību.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa