Par iecerētajiem miljardiem videi draudzīgai ekonomikai

Eiropas reģionālās politikas komisāre Danuta Hībnere 9.martā paziņoja, ka, izmantojot Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politiku, videi draudzīgā ekonomikā tiks ieguldīti 105 miljardi eiro.

Šie līdzekļi, kas ir vairāk nekā 30% no reģionālās politikas budžeta 2007.–2013.gadam, nodrošina stabilu pamatu darba vietu izveidei un sniedz ievērojamu atbalstu reģioniem un pilsētām to centienos saglabāt Eiropas vadošo lomu pasaules mērogā videi draudzīgu tehnoloģiju jomā. Latvijā vides projektos tiks ieguldīti 1,5 miljardi eiro.

Komisāre D.Hībnere sacīja: “Atbalsts videi un videi draudzīgai ekonomikai ir saskaņā ar kohēzijas politikas mērķi nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, darbavietas un konkurētspēju. Pašreizējo finanšu grūtību apstākļos šis ieguldījums palīdzēs radīt ilgtermiņa nodarbinātību un aktivizēt vietējo ekonomiku, kā arī sekmēs ES pasākumus cīņā pret klimata pārmaiņām.”

Ievērojami ieguldījumi vides iniciatīvās

Videi draudzīgiem projektiem un darba vietām paredzētie 105 miljardi eiro ir gandrīz trīsreiz lielāka summa, nekā tā, kas bija piešķirta 2000.–2006.gada budžeta periodā. Liela daļa līdzekļu (54 miljardi eiro) ir paredzēta, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot ES vides tiesību aktus. Ūdens un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai vien ir paredzēti 28 miljardi eiro no kopējās summas.

Rumānija un Bulgārija ar vidi saistītos projektos proporcionāli iegulda visvairāk kohēzijas fonda līdzekļu, attiecīgi 45% un 42% no tām piešķirtajiem līdzekļiem. Šie ieguldījumi aptver simtiem nozīmīgu vides projektu, kas ļauj arī saglabāt esošās darba vietas Eiropas Savienībā un radīt jaunas.

Cīņa pret klimata pārmaiņām

Eiropas Savienība ir noteikusi ievērojamus mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām, proti, par 20% samazināt Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas un panākt, lai līdz 2020.gadam 20% no ES enerģijas patēriņa būtu atjaunojami energoresursi. Kohēzijas politika sniegs ievērojamu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, piešķirot 48 miljardus eiro pasākumiem ar nolūku sasniegt Eiropas Savienības mērķus klimata jomā un izveidot zemu oglekļa emisiju ekonomiku. No šīs summas 23 miljardus eiro piešķirs dzelzceļam, 6 miljardus eiro – videi draudzīgam pilsētas transportam, 4,8 miljardus eiro – atjaunojamiem energoresursiem un 4,2 miljardus eiro – energoefektivitātei.

Kohēzijas politika arī palīdz radīt jaunas tirgus perspektīvas vietējai ekonomikai, ļaujot tai izmantot izaugsmes iespējas, kas rodas saistībā ar vajadzību novērst klimata pārmaiņas. Gandrīz puse dalībvalstu (Austrija, Bulgārija, Čehija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste) savās kohēzijas politikas programmās ir integrējušas rādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Piemēram, Francija ir izstrādājusi unikālu oglekļa novērtējuma instrumentu, lai pārraudzītu CO₂ izmešus, kas rodas visos ar ES atbalstu finansētajos projektos.

Atbalsts ekoinovācijām

Ekoinovāciju un jaunu “zaļo” darbavietu sekmēšana jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) ir viena no prioritātēm reģionu atbalstā. Kohēzijas politika ar 3 miljardu eiro ieguldījumu atbalsta videi draudzīgus ražojumus un ražošanas procesus mazos un vidējos uzņēmumos. Viens no mērķiem, piešķirot finansējumu pētniecībai un inovācijām, ir palielināt kopējos ieguldījumus videi draudzīgās tehnoloģijās. Lahti videi draudzīgu tehnoloģiju kopa (Lahti Cleantech Cluster) Somijā labi ilustrē šāda veida atbalstu.

Kopienas ieguldījums (1,5 miljoni eiro) šajā projektā veicināja vides tehnoloģiju inovāciju un attīstību, apvienojot mazus un lielus uzņēmumus, izglītības organizācijas un reģionālās iestādes. Rezultāti ir pamanāmi: ir izveidotas 170 jaunas darbavietas, Lahti reģionā ir izveidoti 20 jauni videi draudzīgu tehnoloģiju uzņēmumi, un projekts ir piesaistījis kopējos ieguldījumus par vairāk nekā 30 miljoniem eiro.

Pārbaudītas videi draudzīgas programmas

455 darbības programmas, kas ir kohēzijas politikas pamatā, ir pārbaudītas videi draudzīgas programmas. Pirms Eiropas Komisija tās apstiprina, dalībvalstīm ir jāiesniedz stratēģisks vides aspektu novērtējums, lai nodrošinātu, ka šo valstu programmās ir ievēroti Eiropas Savienības noteikumi attiecībā uz vidi. Saistībā ar dažām Kopienas finansētām programmām, piemēram, lieliem transporta projektiem, ir jāveic arī novērtējums par ietekmi uz vidi.

Elastīga politika sarežģītu uzdevumu risināšanā

Vides problēmām nav konkrētu robežu. Kohēzijas politika, pateicoties dažādām pārrobežu, starptautiskajām un starpreģionu programmām, var piedāvāt nozīmīgu jauna veida sadarbības platformu. Piemēram, ES Baltijas jūras reģiona stratēģija ir pirmā ES stratēģija, kas izveidota makroreģiona līmenī, iesaistot arī kaimiņvalstis, piemēram, Krieviju. Viens no šīs stratēģijas galvenajiem mērķiem ir uzlabot Baltijas jūras vidi.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa