Par izmaiņām slimības lapu izsniegšanā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 4.martā nolēma aicināt atbildīgās ministrijas sākt darbu pie vairākiem uzlabojumiem pārejošas darba nespējas noteikšanā un slimības lapu izsniegšanā.

Komisija vienojās par četriem darbības virzieniem. “Tie visi vērsti uz sistēmas uzlabošanu, lai nebūtu gadījumu, ka cilvēks gadu ir uz slimības lapas, šajā laikā nesaņem nekādu ārstēšanu un pēc tam vairs nespēj atgūt veselību un atgriezties darbā. Invaliditāte un ilgstoša slimošana nav izdevīga ne pašam cilvēkam, ne darba devējam, ne arī nodokļu maksātājiem,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Pirmkārt, būtu jānosaka, ka ģimenes ārsts pacientu pie ārsta speciālista nosūta ne vēlāk kā trīsdesmitajā dienā pēc saslimšanas. Tas palīdzētu mazināt risku, ka slimība iegūst hronisku raksturu, un reizē uzlabotu negodprātīgu “slimnieku” kontroli. Patlaban šis termiņš ir 45 dienas.

Otrkārt, Labklājības ministrijai uzdots mēneša laikā veikt aprēķinus, lai izvērtētu iespēju no 52 uz 26 nedēļām samazināt maksimālo pārejošas darba nespējas ilgumu. “Protams, jāvērtē atsevišķas diagnozes, piemēram, tuberkuloze vai nopietnas psihiskas saslimšanas, kad var būt nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Taču vairumā gadījumu ar pusgadu ir jābūt pietiekami, lai cilvēks atgūtu darba spējas,” sacīja A.Barča.

Tāpat komisijā izvērsās diskusija par to, cik lietderīgi slimību pabalstos tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. “Vai datorspeciālistam ar salauztu kāju ilgstoši jādod slimības lapa, ja viņam mājās ir dators un viņš var strādāt?” retoriski jautāja Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis Aivars Vētra. Savukārt deputāts Vitālijs Orlovs (SC) pauda satraukumu par situācijām, kad valsts un pašvaldību amatpersonas pēkšņi kļūst slimas brīdī, kad pret viņām tiek uzsākti tiesas procesi.

Treškārt, iespējamā invaliditāte turpmāk būtu jāvērtē vēlākais ceturtajā mēnesī pēc darba nespējas iestāšanās. Tas būtu viens no veidiem, kā veicināt pacientu atveseļošanos un reizē kontrolēt pēdējos gados krasi pieaugušo darba nespējas gadījumu skaitu un ilgumu. Patlaban tas, vai darba nespēja ir pārejoša, vai pacientam jāturpina ārstēšanās vai arī ir iestājusies invaliditāte, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai jāvērtē ne vēlāk kā pēc pusgada.

Ceturtkārt, deputāti vienojās, ka būtu nepieciešams pozitīvs mehānisms, kā panākt, lai neslimot būtu izdevīgāk. Viens no veidiem varētu būt iespēja pensiju kapitālā pārskaitīt daļu no slimības apdrošināšanai rezervētās summas gadījumā, ja cilvēks gada laikā nav izmantojis valsts apmaksātu slimības lapu, rosināja deputāte Silva Bendrāte (JL). Viņa aicināja ierēdņus “atvērt savu prātu” un meklēt atjautīgus risinājumus, kā mudināt cilvēkus “nedzīvot uz slimības lapām”.

Saeimas preses dienests