Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 12. marta sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

A.Bērziņš
(LPP/LC frakcija):

Šodien faktiski ir notikušas divas Saeimas sēdes – kārtējā sēde un ārkārtas sēde.

Kārtējā sēdē mēs esam izskatījuši vairākus likumprojektus, kuri ir ārkārtīgi būtiski, lai veicinātu ekonomikas attīstību un maksimāli radītu stimulus, kas mazinātu šķēršļus ekonomiskās attīstības, aktivitātes atjaunošanai, darba vietu radīšanai, nodokļu ieņēmumu pieaugumam. Pirmām kārtām tas ir likumprojekts “Publiskās un privātās partnerības likums”, tie ir arī citi ekonomiska rakstura likumprojekti.

Kārtējā sēdē mēs esam pieņēmuši arī būtisku lēmumu par Normunda Vilnīša ievēlēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā. Mēs atbalstījām šo kandidatūru, jo mums likās, ka šis cilvēks… ka viņam ir pieredze un izglītība. Un pats galvenais – viņš izskatījās neatkarīgs un neangažēts. Manuprāt, tās ir tās kvalitātes, kas ir nepieciešamas vadītājam tādā iestādē kā KNAB. Pats galvenais – viņam ir arī vadītāja pieredze. Tas, iespējams, novērsīs visas tās nelaimes, kādas bija Loskutovam, kas faktiski vairāk domāja, taču mazāk prata vadīt.

Godājamie kolēģi! Šodien bija arī ārkārtas sēde. Es gribu teikt, ka mēs šorīt no rīta LPP/LC frakcijas sēdē pieņēmām lēmumu atbalstīt Dombrovska kunga valdību. Mēs pateicām, ka mēs to atbalstām tāpēc, ka faktiski šīs valdības deklarācija ir Ivara Godmaņa valdības iesāktā jeb uzsāktā ekonomikas stabilizēšanas plāna sastāvdaļa, lai gan drusku citādāk izteikta, un ka mēs, balsojot par Dombrovska valdību, esam balsojuši par pēctecību. Mēs norādījām, ka mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk panākt, lai par valdību tiek nobalsots. Vai tā ir labāka vai sliktāka – tas ir cits jautājums. Katra diena, kad mums nav valdības, ir faktiski Latvijas valstij kaitējums, par kuru mēs visi, Latvijas pilsoņi, būsim spiesti maksāt. Šīs divas nedēļas politiskās nestabilitātes un haosa izraisīja to, ka Latvijai ir pazeminājušies kredītreitingi, Latvijas kredītreitingi ir pazemināti. Un, kā vakar izteicās Latvijas Bankas vadītājs, nauda aizvien plašākā straumē plūst prom no Latvijas, no Latvijas bankām.

Mēs uzskatījām, ka savā ziņā Dombrovska kungs un jaunā koalīcija respektējusi uzstādījumus, kurus mēs devām savas pirmās sarunas laikā, – to, ka ir jāturpina ģimenes un bērnu atbalsta politika, ka ir jāturpina integrācijas politika, ka nedrīkst samazināt ne brīvpusdienas skolās, ne māmiņu algas. Deklarācijā gan nav teikts, ka viņi nekad nesamazinās, bet tur viņi vismaz nav ierakstījuši neko par to, ka viņi plānotu šādu pirmo vai otro soli – tos samazināt.

Es domāju, ka šie jautājumi arī turpmāk būs mūsu redzeslokā. Mēs apsolījām visas Saeimas klātbūtnē, ka mēs būsim kārtīgi, konstruktīvi partneri, ka mēs kritizēsim tur, kur ir jākritizē, atbalstīsim tur, kur ir jāatbalsta. Taču nekādā gadījumā mēs neļausim darīt pāri valstij.

J.Strazdiņš
 (ZZS frakcija):

Man arī ir liels prieks, ka šodien ir pieņemts lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka apstiprināšanu amatā. Es Vilnīša kungu sen jau pazīstu, kopš tiem laikiem, kad mēs kopā cīnījāmies pret narkotikām. Tas ir godīgs, ļoti darbīgs, ļoti mērķtiecīgs, ļoti zinošs profesionālis, kas noteikti būs vietā savā jaunajā amatā, un nu beigsies šī garā epopeja par kandidātu trūkumu KNAB vadītāja amatam.

Šodien ir pieņemti arī ilgi gatavotie grozījumi Kriminālprocesa likumā – tā sauktie “antimafijas” grozījumi, kas tautā jau ir kļuvuši slaveni. Beidzot ir atrasts kompromiss, un par likumprojektu tika nobalsots trešajā lasījumā.

Un arī es uzskatu, ka tas, ka šajā ārkārtas sēdē tika apstiprināta jaunā valdība, ir ļoti svarīgs notikums mūsu valsts dzīvē, jo beidzot mazinās šī politiskā spriedze. Dzīvot divas nedēļas bez valdības nebija viegli, un nebija arī viegli ātri sastādīt šo valdības deklarāciju un arī memorandu, kurā tika iekļauti ļoti konkrēti uzdevumi, kā stabilizēt mūsu ekonomiku, kā apstādināt tās lejupslīdi, kā veicināt uzņēmējdarbību, kā noturēt šo budžeta deficītu, kā mainīt nodokļu politiku, ko darīt ar akcīzes nodokli un kur un ko paaugstināt, lai mums ienākumi pieaugtu un mēs varētu veicināt uzņēmējdarbību un preču eksportu un nebūtu tik daudz atkarīgi no importa, būtu vairāk pašpietiekami, paši ražotu un paši patērētu.

Un galvenais – lai mēs spētu samaksāt mūsu cilvēkiem algas un nebūtu daudz atlaisto, un cilvēki varētu turpināt darbu savās profesijās, savās darba vietās. Taču, dabīgi, šis ir taupīšanas laiks. Mums ir jānostiprina sava ekonomika, mūsu lielākais uzdevums ir iziešana no krīzes. Un iziet no krīzes mums vajadzēs ļoti, ļoti nopietnā darbā. Šeit nepalīdzēs raudāšana, gaušanās, tikai vienu kaut kādu savu tiesību vai prasību izvirzīšana priekšplānā, bet jāsaprot, ka tas ir šoreiz visas valsts uzdevums.

Ne jau mēs vieni esam nonākuši šādā krīzes situācijā. Šī piramīdas sistēma pasaulē ir sagruvusi. Banku darbības atjaunošana un kreditēšanas sakārtošana, un arī tā sauktā ekonomikas pūšļa plīšana (ar visām izrietošām sekām) notiek visā pasaulē. Mums ir jāpanāk, lai atgriežas uzticība mūsu bankām un arī mūsu kredītņēmējiem, un jāpalīdz tiem, kas ir godīgi izturējušies pret savām bankām, jāpalīdz, lai viņi spētu savus kredītus atdot. Tāpēc mums ir jāatjauno ražošana tā, lai viss atkal Latvijā sāktu uzlaboties.

Mūsu frakcija ir ļoti priecīga, ka valdībā ir ievēlēti mūsu ministri, tādi kā Tatjana Koķe, jo neviens negribēja uzņemties Izglītības un zinātnes ministrijas vadīšanu. Tā ir vispieredzējušākā mūsu ministre, un liels prieks par viņas darbu. Tāpat ļoti liels prieks, ka Labklājības ministrijas vadību uzņēmās Uldis Augulis. Liels prieks arī par to, ka mēs atradām jaunu zemkopības ministru – Jāni Dūklavu, bezpartejisko. Viņš pazīst zemniecību, un visas sabiedriskās organizācijas viņu labprāt pieņēma. Turpina darbu Raimonds Vējonis, mūsu pieredzējušais vides ministrs. Gribas novēlēt viņiem veiksmi darbā, jo arī no viņu darba būs atkarīga mūsu valdības darbības efektivitāte.

J.Kursīte-Pakule
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Es gribu sākt ar citātu no deputāta Borisa Cileviča teiktā. Viņš gan varbūt izsacīja skepsi par jauno valdību, bet, manu­prāt, ar būtisku teikumu raksturoja jauno valdību: “Atliek cerēt uz brīnumiem.”

Situācija patiešām ir smaga, un gan “Jaunais laiks”, gan “Pilsoniskā Savienība”, ieejot koalīcijā, apzinās, cik smaga ir situācija, ka jārīkojas konkrēti un brīžam pat nežēlīgi, pirmām kārtām pret sevi, bet arī jācer uz brīnumu. Jo, esot smagai finanšu, ekonomiskai un turklāt vēl arī garīgai krīzei, patiešām tikai visu trīs komponentu veiksmīga kopā salikšana var nest šo brīnumu – īsā laikā Latvijas valsts atjaunotni.

Man un “Pilsoniskajai Savienībai” kopumā, es domāju, ir patīkami, ka jaunajā valdības memorandā (nevis deklarācijā, bet gan memorandā, jo deklarācija – tie ir kopīgi principi) ir tas, kas iepriekš paslīdēja garām, – izložu un azartspēļu nodokļa paaugstināšana. Jo tai šeit ir jābūt, ja paaugstina pievienotās vērtības nodokli tādām Latvijas valsts izdzīvošanai, identitātei svarīgām jomām kā grāmatniecībai, kā lauku tūrismam, kā alternatīvās enerģijas avotiem. Izložu un azartspēļu nodokļa paaugstināšana bija paslīdējusi garām.

Un ir arī ļoti svarīgi, ka šajā memorandā ir akcentēta akcīzes nodokļa paaugstināšana, koordinējot to ar citām Baltijas valstīm. Mēs nedzīvojam bezgaisa telpā, daudzas lietas daudz aktīvāk ir jākoordinē Baltijas kontekstā.

Tāpat ir svarīgi, ka memorandā paredzēts veikt sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma samazināšanu (tas ir slikti!) vidēji par 20 procentiem, tomēr proporcionāli vairāk samazinot lielās algas. Protams, būs grūts laiks, bet tomēr ir jāskatās, lai samazinātu un atlaistu nevis sētniekus un nevis tehnisko personālu, bet tieši tos, kas tomēr saņem vairāk.

Jaunajā valdības deklarācijā ļoti svarīga ir sadaļa par kultūrizglītības līmeņa saglabāšanu. Ir svarīgi saglabāt, atjaunot Latvijas ekonomisko spēku, bet tikpat svarīgi, ja ne vēl svarīgāk, ir saglabāt Latvijas kultūras, izglītības spēku un identitāti.

Es ļoti ceru uz brīnumu, ko radīsim mēs visi kopā, paļaujoties arī uz Visaugstāko.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien ir apstiprināts (ar vairāk nekā divu trešdaļu balsu vairākumu) jaunais KNAB priekšnieks (to izdarīt bijām apņēmušies, Ziemassvētku priekšvakarā būdami pie Valsts prezidenta) un pieņemti arī Kriminālprocesa likuma grozījumi, par kuriem diskusijas ilga jau divus gadus.

Bet neapšaubāmi būtiskākais jautājums šodien bija jaunās valdības (Valda Dombrovska vadībā) apstiprināšana. Šobrīd pozitīvais, protams, ir tas, ka šeit kopā sagājuši gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji, divas frakcijas no opozīcijas un divas – no pozīcijas. Jācer, ka tas ļaus saglabāt pēctecību tajās lietās, kas bijušas labas, un tomēr ieviest arī stingrāku roku un svaigāku skatienu tajos jautājumos, kuros līdz šim ir valdījusi zināma nenoteiktība, vilcināšanās vai neskaidrība.

Valdībā ir pietiekami daudz jaunu seju, par ko pirms tam runāja; apmēram puse no vecajiem ministriem ir pazuduši. Apmēram puse no ministriem ir jauni, to skaitā daži ir tādi, kas ir, tā teikt, mainījuši ministrijas un valdībā strādās citā amatā nekā agrāk. Protams, šobrīd pats būtiskākais ir tas, ka valdībai priekšā stāv ārkārtīgi smagi uzdevumi. Ieņēmumi samazinās, un tas, ka šobrīd šī samazināšanās ir pat lielāka, nekā decembrī prognozēja, spiež krietni samazināt izdevumus. Izdevumu samazināšanas plāns ir pārrunāts frakciju starpā, kā arī ar jauno premjera amata kandidātu un ministru amata kandidātiem pirms valdības izveidošanas. Tas visai nopietni “spiež” uz visiem sektoriem. Lai mazliet mazāk samazinātu līdzekļus veselības aprūpei un izglītībai, kā visi beigās vienojās, uzklausījuši ministrus, nedaudz vairāk tiks samazināti citi sektori, piemēram, autoceļu fonds, tātad autoceļu būvniecība un uzturēšana kārtībā (kaut arī šobrīd tā ir svarīga, tomēr tā nav tik svarīga kā veselības aprūpe un izglītība).

Mūsu apvienība ir mainījusi savu atrašanās vietu valdībā. Šobrīd mums būs tikai viens ministrs – tas ir Kaspars Gerhards. Viņš no Ekonomikas ministrijas pāriet uz Satiksmes ministriju. Vairāki pasākumi, kas ieplānoti uzņēmējdarbības atbalstam un eksporta veicināšanai, tiks iedarbināti jau jaunās valdības laikā. Jācer, ka tie sāksies jau martā. Satiksmes nozare ir diezgan sarežģīta, tā izpelnījusies gan uzslavas par lielākiem apjomiem un mazāku krīzi nekā citās nozarēs, gan arī tajā pašā laikā saņēmusi diezgan daudz kritikas, kas skar lielo uzņēmumu pārvaldīšanu un to, kādas personas tur atrodas un kādus atalgojumus tās saņem.

Tātad būs daudz nopietnu jautājumu. Ar tiem arī valdībai būs jānodarbojas, un cerams, ka tā spēs sekmīgi nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

J.Pliners
(PCTVL frakcija):

Pirmām kārtām gribu jūs “apsveikt” (pēdiņās) ar to, ko kārtējo reizi izdarīja valdošā koalīcija. Saeimas kārtējā sēdē tika pieņemti labojumi pensiju likumā. Faktiski vectēviem un vecmammām ir atņemta pensiju indeksācija – tik ilgi gaidītā pensiju indeksācija, kuras veikšanu bija plānots sākt ar 1.aprīli. Punkts, āmen! Indeksācijas vismaz 2009.gadā nebūs.

Ārkārtas sēde. Dažus teikumus es gribu pateikt par jauno apstiprināto valdību.

Diemžēl visi, kas bija pie varas, arī palika pie varas. Tie, kuri noveda mūsu valsti krīzē, tie “rullēja” vakar un “rullē” šodien. Neviens ne par ko neatbild, viņi neatzīst savas kļūdas, neatvainojas tautai. Šajā gadījumā nevar runāt arī par tik ļoti izdaudzināto tautas uzticības valdību un koalīcijas paplašināšanu, jo no koalīcijas vienkārši viena partija, LPP/LC, tika izslēgta, savukārt partija “Jaunais laiks” tika iekļauta; pārējie koalīcijas jaunie biedri ir, mūsuprāt, “bezmaksas pielikums”, tas ir, bijušie TB/LNNK un bijušie “Jaunā laika” biedri.

Vēl nesākusi savu darbu, valdība jau demonstrēja savu nekonsekvenci. Kā jūs atceraties, no sākuma Dombrovska kungs teica, ka būs jāieekonomē un budžets jāsamazina uz 700 miljoniem, pēc tam – 380… Šodien ieplānots – 256 miljoni… Bet joprojām netiek atmesta iespēja to samazināt par 700 miljoniem latu. Vai tad tā nav bērnišķīga un nenopietna pieeja?

Diemžēl jaunā valdība joprojām plāno glābt valsti uz maznodrošināto iedzīvotāju rēķina, un tā, mūsuprāt, ir rupja kļūda, ja ne noziegums.

Tāda pati kļūda ir mazo skolu un mazo slimnīcu slēgšana. Padomājiet, skoliņa strādāja Ulmaņa, Hitlera, Staļina, Hruščova, Brežņeva un Gorbačova laikā, bet šodien, Latvijas brīvvalsts laikā, tā tiks slēgta! Kā jūs novērtējat tādu turpmāko valdības rīcību?

Tiekoties ar Dombrovska kungu, PCTVL frakcijas deputāti ieteica viņam mūsu ārkārtējos apstākļos rakstīt pavisam citādu deklarāciju: ko izdarīt, kam izdarīt, līdz kuram termiņam, par kādiem līdzekļiem, noteikt atbildības pakāpi, sākot no ministra un beidzot ar mazākiem ierēdņiem. Diemžēl deklarācija ir uzrakstīta tādā pašā garā, kāds bija līdz šim, kad neviens ne par ko neatbildēja.

Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas politiskā vēsture ir parādījusi, ka valdība, kurā nedarbojas PCTVL, ir slikta valdība. Mēs nevarējām atbalstīt valdību, kura neprot vai negrib palīdzēt mazajiem un vidējiem biznesiem, bērniem un pensionāriem. Valdību, kura nerēķinās ar mazākumtautību interesēm. Tāpēc PCTVL frakcija balsoja “pret”.

Lai jums labi veicas!

I.Valers
(Tautas partijas frakcija):

Šodien mums bija divas sēdes – kārtējā Saeimas sēde un ārkārtas sēde.

Vispirms par kārtējo Saeimas sēdi un būtiskākajiem lēmumiem.

Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma apjomīgu likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas vērsts uz to, lai padarītu kriminālprocesu efektīvāku, samazinātu laika patēriņu, kā arī ar procesa virzīšanu saistītās izmaksas. Sākotnēji likumprojekts nebija ļoti apjomīgs un paredzēja ieviest Padomes ietvarlēmumu par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus. Vienlaikus likumprojekts paredzēja izdarīt grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. Likumprojekts paredzēja izdarīt Kriminālprocesa likumā arī grozījumus, kas dotu iespēju plašākam personu lokam sadarboties ar tiesībaizsardzības institūcijām un veicinātu to, ka personas, kuras pašas izdarījušas smagus un sevišķi smagus noziegumus, sniedz liecību par citu personu izdarītiem noziegumiem.

Šie rosinātie grozījumi tika likumprojektā saglabāti, un bez tiem otrajā un trešajā lasījumā likumprojekts ievērojami papildināts ar jauniem priekšlikumiem. Otrajam lasījumam tika iesniegti un izskatīti 410 priekšlikumi, bet šodien, kad likumprojektu izskatījām trešajā lasījumā, bija 308 priekšlikumi. Priekšlikumu iesniegšanā un apspriešanā iesaistījās ļoti daudz ekspertu – gan no Augstākās tiesas, gan no Ģenerālprokuratūras, gan no advokatūras –, kā arī sabiedriskās organizācijas. Tādējādi Kriminālprocesa likums, kas ir samērā jauns (tas stājies spēkā 2005.gadā), tika būtiski uzlabots: praktiski visās nodaļās, daudzos likuma pantos tika izdarīti grozījumi, lai padarītu kriminālprocesu efektīvāku. Es kā tās apakškomisijas vadītājs, kura vadīja Kriminālprocesa likuma grozījumu sagatavošanu, gribu teikt paldies visiem ekspertiem un ceru, ka Kriminālprocesa likums tagad ir būtiski uzlabots un tā piemērotājiem būs vieglāk ar to strādāt.

Nākamais jautājums, kas šodienas sēdē bija būtisks. Saeima pieņēma lēmumu par Normunda Vilnīša iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā. Nacionālās drošības padomes locekļi jau bija vienbalsīgi vienojušies par atbalstu Normunda Vilnīša kandidatūrai KNAB priekšnieka amatam, un Saeima ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Normunda Vilnīša iecelšanu par KNAB vadītāju. Vēlam Normundam Vilnītim sekmes darbā.

Par Goda tiesnešiem. Likumā “Par tiesu varu” noteikts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs var ierosināt Saeimai piešķirt tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis darbību tiesneša amatā, Goda tiesneša nosaukumu. Šodien pirmoreiz Latvijā Saeima piešķīra Goda tiesneša nosaukumu; tas tika piešķirts ilggadējai Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Mārai Marijai Čerkasovai. Apsveicam Čerkasovas kundzi!

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijā un divos lasījumos pieņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas paredz 2009.gadā neveikt pensiju indeksāciju. Tas ir smags, bet šajā ekonomiskajā situācijā acīmredzot nepieciešams lēmums. Likumprojekts paredz, ka turpmāk valsts pensijas apmērs būs pārskatāms reizi gadā – 1.oktobrī –, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Turklāt, ja indekss būs mazāks par ciparu 1, kas nozīmē, ka attiecīgajā periodā nav novērots patēriņa preču cenu kāpums, tad valsts pensijas pārskatītas netiks.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Būtiskākie labojumi, kas tika pieņemti, paredz, ka valsts un pašvaldību izveidotām SIA vairs nebūs padomes; akciju sabiedrību padomju locekļu skaits tiks samazināts līdz 3 locekļiem; tiek noteikti kritēriji valžu un padomju locekļu amata kandidātiem, kā arī tiek noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis nevarēs darboties vairāk kā divās kapitālsabiedrībās.

Un tagad par ārkārtas sēdi, kurā mēs šodien apstiprinājām valdību. Valdība tika apstiprināta ar ievērojamu balsu vairākumu – 67 balsīm, kas faktiski ir divas trešdaļas no Saeimas deputātu skaita. Mēs ceram, ka valdība darbosies veiksmīgi šajos krīzes apstākļos. Vēlam viņiem un paši sev veiksmi un sekmes darbā.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Kā jau iepriekš runājušie kolēģi minēja, šodien ir notikušas divas sēdes, vienā no tām mēs skatījām likumprojektus un otrā apstiprinājām jaunu valdību, kuras vadību uzticēja mums, “Jaunajam laikam”, konkrēti, Valdim Dombrovskim. Tāpēc es vēlos paust pateicību visiem tiem kolēģiem, kas mums šo augsto godu ir uzticējuši. Un jums, radioklausītāji, vēlos paust gatavību no “Jaunā laika” puses veikt visu, kas ir nepieciešams un kas ir mūsu spēkos, lai pēc iespējas ātri, tas ir, vismaz gada laikā, izvestu valsti no ekonomiskajām grūtībām un spētu arī atgūt sabiedrības uzticību.

Lai pierādītu to, ka mēs tik tiešām esam gatavi darīt daudzas nepopulāras lietas, pateikšu to, kas varbūt nedaudz paslīdēja garām manu kolēģu iepriekš teiktajās uzrunās. Mēs šodien esam izdarījuši pirmo un, manuprāt, ļoti nozīmīgo darbu, un tas darbs ir šāds: mēs pieņēmām likumu, ar kuru turpmāk valsts kapitālsabiedrībās – neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts SIA vai valsts akciju sabiedrības, – nebūs padomes. Vairs nebūs to jau daudzkārt pelto padomnieku, kuri atrodas vienlaicīgi nezin cik padomēs un saņem nezin kādus atalgojumus. Un arīdzan samazinājām valsts kapitālsabiedrību vadītājiem algu apjomu. Tātad lielo kapitālsabiedrību vadītājiem turpmāk vairs nebūs 6 tūkstošus, 4 tūkstošus latu lielas algas. Šīs algas ir pielīdzinātas šobrīd ministru algām vai zemākas. Tātad mēs esam noteikuši augstāko slieksni.

Šķiet, tas ir ļoti nozīmīgs lēmums, kurš tā klusītēm varbūt ir pagājis garām šodien sabiedrības uzmanībai. Uzskatu, ka tas ir ļoti nozīmīgs, jo šāda veida padomes, kādas bija izveidojušās valsts kapitālsabiedrībās, tomēr bija lielā mērā tāda kā sile, kur politiķu pārstāvji varēja bez liela darba ieguldījuma saņemt lielas atlīdzības. Turpmāk tas tā vairs nebūs.

Otra lieta. Komisijā ir atbalstīts likumprojekts, kas šodien nebija vēl Saeimā, bet būs nākamajā ceturtdienā, es ceru, – grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem arī ministru padomnieki vai valsts sektorā strādājošo… valsts sekretāru vai citu ierēdņu padomnieki arīdzan nevarēs vairs saņemt nezin kādas milzīgi lielas algas. Un ļoti līdzīgi, starp citu, ir arī ar ostu valdēm. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek skatīts Ostu likums, un mēs esam nolēmuši, ka būs jāierobežo arī ostas valdē strādājošajiem šīs milzīgi lielās algas un atalgojumi.

Mēs uzskatām, ka apstākļos, kad valstī ir samērā grūti, tās grūtības ir jāizcieš solidāri visiem sabiedrības locekļiem un pirmām kārtām samazinājumi ir jāattiecina varbūt ne uz algām, bet, ja arī uz algām, tad pirmām kārtām uz tiem, kas saņem neproporcionāli lielas algas. Šie grozījumi likumā “Par valsts kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” tapa diezgan lielā steigā. Es vēlos pateikt lielu paldies deputātei Ilmai Čepānei par to, ka palīdzēja mums šo likumprojektu sagatavot, deputātei Annai Seilei un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Guntim Blumberga kungam.

Tātad viens liels un labs darbs ir izdarīts. Es ceru, ka tā mums veiksies arī turpmāk. Es esmu pārliecināts, ka mēs varam šajā valstī sakārtot gan ekonomiku, gan daudzas citas lietas. Es esmu pārliecināts, ka “Jaunā laika” valdība to spēs izdarīt.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Problēmu mūsu valstī nav mazums, un viena no tām ir tā, ka varas partijas, kā varam spriest pēc jaunās valdības deklarācijas, dod sabiedrībai pozitīvas cerības. Šodien Saeimas labējās frakcijas pēc pašu iniciatīvas steidzamības kārtā, vienā dienā, atcēla likumā “Par valsts pensijām” noteikto mazo pensiju – līdz 135 latiem – indeksāciju, kuru bija paredzēts veikt 2009.gada aprīlī. Tātad indeksācijas nebūs.

Indeksācija bija paredzēta sakarā ar dzīves dārdzības pieaugumu laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada aprīlim. Indeksācijas rezultātā mazās pensijas pieaugtu vidēji par 5 latiem, un tam būtu nepieciešami aptuveni 10 miljoni latu no valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļiem. Vēl pirms dažām dienām vairums šo pašu labējo partiju publiski solīja, ka 2009.gadā pensiju indeksācija nekādā ziņā netiks atcelta. Acīmredzot šīs partijas Latvijas pensionāriem ir atklāti melojušas, un esmu pārliecināts, ka pensionāri ar šiem meliem nesamierināsies.

Aprīļa indeksācijas atcelšana tiek pamatota ar to, ka 2009.gada otrajā pusē, iespējams, veidosies iztrūkums citā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta sadaļā – nodarbinātības speciālajā budžetā, no kura maksā bezdarbnieku pabalstus. Vienlaicīgi ar šo soli jaunā valdība plāno pārdalīt valsts pensiju speciālo budžetu otrā līmeņa pensijām, novirzot otrajam līmenim nevis likumā paredzētos 8 procentus no valsts pensiju speciālā budžeta, bet gan tikai 2 procentus; tas ļaus kārtējām pensiju izmaksām 2009.gadā papildus izlietot 106 miljonus latu.

2009.gadā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu daļa ir sabalansēta ar izdevumu daļu un iztrūkuma šajā budžetā nav. No iepriekšējiem gadiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ir izveidojies vairāk nekā 940 miljonus latu liels uzkrājums (tajā vairāk nekā 70 procentu valsts pensiju budžeta līdzekļu), kurš izvietots Valsts kases termiņnoguldījumos.

Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību un likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” apropriāciju pārdale starp valsts sociālās apdrošināšanas budžetu un pamatbudžetu, kā arī no izdevumiem, kas paredzēti pensijām, uz citiem izdevumiem nav atļauta. Tādējādi valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļu izmantošana citiem mērķiem nav iespējama. Šajā situācijā absolūti nav saprotams pamatojums, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžetā šobrīd nav iespējams atrast 10 miljonus latu, lai veiktu mazo pensiju indeksāciju.

Aizgājušās un esošās valdības solījumi starptautiskajām finanšu institūcijām samazināt valsts kopbudžeta izdevumus, lai saņemtu aizdevumus valsts pamatbudžetam, nekādi nevar attiekties uz valsts pensiju speciālo budžetu, jo šie budžeti ir šķirti un šie starptautiskie finanšu līdzekļi netiks izmantoti pensiju izmaksai, jo nav tādas nepieciešamības. Par valdības locekļu rīcību nevar atbildēt Latvijas pensionāri, kuriem ir tiesības saņemt likumā paredzēto pensiju indeksāciju par pagājušo laika periodu un paļauties, ka ar atpakaļejošu datumu Saeima viņiem šīs tiesības neatņems.

Indivīda un valsts attiecībās darbojas tiesiskās paļāvības princips, kurš nosaka, ka persona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā persona nav vainojama, nedrīkst radīt personai nelabvēlīgas sekas. Mēs uzskatām, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilst tiesiskas valsts principiem, ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un tāpēc atdodams atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. “Saskaņas Centra” deputāti ir pārliecināti, ka nepopulāras partijas nevar veidot populāru valdību.