Saeimas 2009. gada 12. marta sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 18.laidienā (“LV”, Nr.44, 19.03.2009.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

[Tiek turpināts likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešais lasījums. – Red.]

I.Valers.

139. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā diemžēl nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 50, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers.

140. – līdzīgs priekšlikums. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.
Komisijā nav guvis atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 32, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers.

141. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

142. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

143. – tieslietu ministra Bērziņa iesniegts priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

144. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

145. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

146.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija un pati, protams, arī atbalstījusi

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

147. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

148. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

149. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

150. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža iesniegts priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

151. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

152. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

153. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

154.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

155 – arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

156. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

157. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

158. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

159. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

160. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

160.priekšlikums – Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 975). Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas gan ir 161.priekšlikums…

I.Valers.

Jā! Es atvainojos, tas ir 161.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

162. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

163. ir izstrādājusi Juridiskā komisija, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

164. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

165. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

166. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

167. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

168. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

169. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

170. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

171. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 172.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

172. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

173. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

174. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

175. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

176.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija un arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

177. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

178. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

179. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

180. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

181. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

182.priekšlikums ir veidots no Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 975/Lp9. Tas ir iekļauts šajā likumprojektā un atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

183. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 183. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 55, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers.

184. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

185. – deputāta Valera priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 188.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

186. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

187. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

188.priekšlikumu ir izstrādājusi pati Juridiskā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

189. – arī tas ir Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

190. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

191. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 191. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 53, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers.

192. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

193. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

194. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

195.priekšlikumu ir izstrādājusi Juridiskā komisija. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

196. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

197. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

198. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

199.priekšlikumu ir sagatavojusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

200. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

201. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

202. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

203. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

204.priekšlikums ir veidots no Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 975/Lp9. Tas ir iekļauts šajā likumprojektā un ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

205. – Tautas partijas frakcijas deputāta Imanta Valera priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 206.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

206. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

207. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

208. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

209. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

210. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

211. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

212. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

213. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

214. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

215.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

216. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

217. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

218. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

219. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

220. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

221. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

222. – deputāta Valera priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

223. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

224. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

225. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

226. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

227. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 228.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

228. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

229. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

230. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

231. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

232. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

233. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

234. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

235. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

236. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

237. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

238. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

239. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

240. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

241. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

242. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

243. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

244. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 245.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

245. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

246. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

247. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

248. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

249 – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

250. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

251 – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

252. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

253. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

254. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

255.priekšlikums saņemts no tieslietu ministra Bērziņa, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

256. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

257. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

258. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

259. – Juridiskās komisijas sagatavots priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

260. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

261. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

262. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

263. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

264. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

265. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

266.priekšlikums ir iekļauts no Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 975). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

267. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

268. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

269. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

270. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

271. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 271. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 58, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers.

272. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

273. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

274. – tieslietu ministra Bērziņa iesniegts priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

275. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

277.priekšlikumu ir sagatavojusi Juridiskā komisija un pati arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

278. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

279. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 280.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

280. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

281. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

282. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

283. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

284. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

285.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs. Tas komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 285. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers.

286. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

287. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

288. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

289.priekšlikums ir līdzīgs. Tas arī ir deputāta Buzajeva priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

290. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

291. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

292. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

293. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

294. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

295. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

296. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

297. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

298. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

299. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

300. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

301. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

302. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

303. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

304. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

305. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

Arī 306. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

307. ir tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

Un 308. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

Lūdzu, atbalstiet likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I.Valers.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Jā, paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.3846. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums”.

Lūdzu Saeimu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Kastēns.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Kastēns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts izstrādāts atbilstoši deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību un valdības rīcības plānam. Minētajos dokumentos ir noteikts uzdevums veikt pasākumu kompleksu, kas vērsts uz vienotas un centralizētas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi atbilstoši koncepcijā par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā noteiktajiem darbības virzieniem.

Šobrīd esošais Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums pieņemts 2007.gada 31.maijā, taču tajā vajadzētu izdarīt daudzus būtiskus grozījumus, un līdz ar to tika nolemts izstrādāt jaunu likumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Godātie kolēģi! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi deputātu Visvaldi Lāci pusapaļā dzimšanas dienā. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Vārds paziņojumam deputātam Nilam Ušakovam.

N.Ušakovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Kolēģi! Viesu zālē pulksten 10.35 deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu sanāksme. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam… Vai Blumberga kungs nevēlas neko paziņot?... Vārds paziņojumam tomēr deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie un godājamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm uz komisijas sēdi mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.35 Publisko izdevumu un revīzijas komisijas telpās.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Vēlos paziņot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus lūdzu uz sēdi pulksten 12.00. Pulksten 12.00!

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Aleksandrs Golubovs, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere, Ainārs Šlesers un Artis Pabriks.

Paldies visiem par darbu!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Man būtu lūgums vēlreiz nozvanīt. Man liekas, ka kāds vēl tepat kaut kur staigā un nedzird… Pulkstenis ir 11.00.

Godātie kolēģi! Pirms dodu vārdu deputātam Dalbiņam, lai viņš ziņotu par likumprojektu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 36 deputātu iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38.pantu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šodien, 12.martā, pulksten 13.00 ar vienu darba kārtības jautājumu – “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”, un Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu, ka šodien pulksten 13.00 tātad ir Saeimas ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā ir viens jautājums – lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.

Un tagad turpināsim kārtējo – 12.marta sēdi. Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Attiecīgā likumprojekta mērķis ir paredzēt tiesisko pamatu prokurora atbrīvošanai no amata gadījumā, ja tiek likvidēts kāds amats vai ja tiek samazināts darbinieku skaits. Redakcionāla rakstura grozījumi nepieciešami Prokuratūras likuma 2., 12. un 13.pantā, jo kopš Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā abos šajos likumos lietotā terminoloģija nav harmonizēta. Turklāt tiek veikti redakcionāli precizējumi atsevišķās Prokuratūras likuma normās, izslēdzot virkni novecojušu normu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 4.marta sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums” otrajam lasījumam. Likumprojekta otrajam lasījumam atbildīgā komisija saņēma 11 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta izslēgšanu… par 6.panta teksta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir jau tālajā 11.lappusē. Tas ir par 15.panta otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Par šā paša panta trešo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Izslēgumu 15.pantā ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums paredz vārdu aizstājumu 18.pantā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Tāpat komisija ir atbalstījusi 6. – Juridiskā biroja priekšlikumu par 18.panta papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Par 23.panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Sergejam Fjodorovam... Deputāts Fjodorovs nejauši nospiedis pogu. Debates beidzam.

K.Leiškalns.

Saprotu, ka deputāti neiebilst pret 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8.priekšlikums ir par 24.panta otro daļu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 9.priekšlikums ir par 24.pantu. Arī to ir iesniedzis Juridiskais birojs, un atbildīgā komisija arī to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums. Izslēgumu 25.pantā piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Un 11.priekšlikums ir šāds: “Izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos.” Likuma stāšanās spēkā, kā jūs redzat, ir bijusi paredzēta šā gada 1.martā. Tā ka aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 17.martam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Pirms mēs sākam skatīt nākamo apstiprinātās darba kārtības punktu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija... Man gan saka, ka tas vēl nav pavairots... Barčas kundze, mums acīmredzot jūsu komisijas lūgums grozīt darba kārtību ir jāatliek uz vēlāku laiku, jo deputātiem šobrīd vienkārši nav iespējams iepazīties ar šo likumprojektu. Arī komisijas atzinums nav pavairots... Sakarā ar jūsu vēstuli to vajadzētu iekļaut šajā vietā darba kārtībā. Man būtu priekšlikums šo jautājumu varbūt atstāt uz darba kārtības beigām (No zāles dep. A.Barča: “Ļoti sarežģīti, priekšsēdētāja kungs. Es varu paskaidrot!”)… Jā, Barčas kundze, es jūs saprotu! Bet deputātiem šobrīd nav atzinuma par šo dokumentu, tāpēc mēs šobrīd par šo likumprojektu nevaram lemt.

Acīmredzot mēs turpināsim skatīt apstiprināto darba kārtību. Tad, kad deputātiem būs izdalīts komisijas atzinums, tad mēs varēsim arī lemt par grozījumiem darba kārtībā.

Turpināsim darbu. Skatīsim likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3861 – likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”.

Komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi sešus priekšlikumus. Visus sešus priekšlikumus ir sagatavojis un iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija arī visus ir atbalstījusi.

1. un 2. – Juridiskā biroja iesniegtie priekšlikumi – attiecas uz 2.panta trešās daļas redakciju. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

3.priekšlikums attiecas uz pantu par dzimtsarakstu nodaļu vadītājiem un darbiniekiem. Juridiskais birojs ir ierosinājis papildināt šo pantu ar jaunu piekto daļu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

4.priekšlikums ir Juridiskā biroja ierosinājums papildināt likuma 22.pantu “Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu” ar jaunu piekto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – attiecas uz likuma pārejas noteikumiem. Juridiskais birojs ir ierosinājis precizējumu pārejas noteikumu 4.punktā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Un arī 6.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem. Ir ierosināts izslēgt piedāvāto grozījumu pārejas noteikumu 5.punktā un pārejas noteikumu 5.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Muižniece.

Paldies par atbalstu.

Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 17.martam.

Sēdes vadītājs.

Un deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3862 – tātad ar grozījumiem Civillikumā pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi.

Gribu komisijas vārdā tomēr atzīmēt, ka šie grozījumi Civillikumā ir ļoti svarīgi un būtiski, tāpēc būtu pieņemami tieši šobrīd, jo Civillikums nosaka, ka saistību tiesības rodas uz likuma vai līguma pamata vai no neatļautas darbības. Šādos trijos veidos. Līgums, kā mēs visi zinām, visbiežāk ir pats izplatītākais veids, kādā rodas saistības, un, slēdzot līgumu, katrs līdzējs šā līguma izpildi saista ar noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanu, jo civiltiesības regulē mantiskās attiecības, kuru loģiskais pamatojums ir ekonomisko resursu ekvivalenta apgrozība. Un ir skaidrs, ka līdzēji līguma mērķi sasniegs tikai tad, ja izpildīs savus apsolījumus.

Šobrīd ir vērojams, ka viena liela daļa no līgumu slēdzējiem ir atzinuši, ka, iestājoties vienas vai otras līgumslēdzējas puses saistību izpildes grūtībām, visefektīvākais veids, kā risināt šādus jautājumus, ir sēsties pie sarunu galda un vienoties par tālāko sadarbību, lai mazinātu iespējamos zaudējumus, kādi varētu rasties sakarā ar tiesvedības procesa uzsākšanu. Bet ir arī tādi gadījumi – es domāju, ka ikviens no mums, deputātiem, zina arī šos gadījumus –, ka cilvēki sūdzas par to, ka nam­īpašnieki izvairās no jebkādas sarunas par līguma grozīšanu, lai gan pašreizējos sociāli ekonomiskajos apstākļos līguma grozīšana atsevišķos gadījumos būtu nepieciešama un būtu objektīvi pamatota, un tas būtu tas veids, kādā tas jautājums būtu risināms.

Un tieši tāpēc ir izstrādāta šī jaunā 1588.¹ panta redakcija, kura tiešām ir tapusi ļoti ilgi, ļoti garos kompromisa meklējumos; beidzot tai ir piekritusi gan Latvijas Komercbanku asociācija, gan Latvijas Darba devēju konfederācija.

Tātad tas darbs, kas ir ielikts šajā likumprojektā, tiešām ir kolektīvs darbs. Un es domāju, ka šajā situācijā gan uzņēmēji, gan arī cilvēki, kuri sastopas ar to, ka dēļ tā, ka ir mainījušies ārējie apstākļi, ir nepieciešams grozīt līguma nosacījumus… tātad viņiem būs iespēja… Šis pants dos iespēju, uzliks par pienākumu sēsties pie sarunu galda, un nebūs šādā situācijā iespējas izvairīties no tā: “Es nevēlos sēdēt un runāt, un mainīt šā līguma nosacījumus!” Protams, ja tas nebūs iespējams, tad tik un tās tas tiks darīts tiesas ceļā.

1. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

4. – tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

6. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

Un 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aināra Šlesera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam šodien, 12.martā, bezalgas atvaļinājumu, un Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu viņam ir arī piešķīris. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nekādā gadījumā! Lai strādā!”) Šis jautājums nav balsojams. Šim paziņojumam ir tikai informatīvs raksturs.

Otrkārt. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas parakstītu dokumentu, ka Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju grozīt Saeimas 12.marta sēdes darba kārtību un iekļaut pēc darba kārtības 34.jautājuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumu? Deputāti iebilst. Tas nozīmē, ka šis jautājums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šodienas sēdes darba kārtības grozīšanu, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – 6. Darba kārtība ir grozīta.

Līdz ar to nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šis nav viegls brīdis mums šodien Saeimā, bet Sociālo un darba lietu komisija tomēr ir izskatījusi piecu frakciju vadītāju parakstītos un komisijai nodotos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Šie grozījumi attiecas uz pensiju pavasara indeksācijas atcelšanu. Un jāsaka tā, ka šis darba kārtībā būs darbs numur viens, kas ir atstāts jaunajam Ministru kabinetam (ja šodien to, protams, apstiprinās). Tas bija jāizdara jau Godmaņa valdībai, nevis sabiedrībā un mums šeit, Saeimā, jāuztur dzīva ilūzija, ka mēs varam nepildīt iepriekšējās valdības noslēgto līgumu ar starptautiskajiem finanšu aizdevējiem par summu, kas vispār šajā budžetā nav ieplānota – un tā ir 11 miljoni latu –, atstājot šādu mīnusu jaunajam Ministru kabinetam un pašiem nerisinot savus jautājumus.

Vajadzēja to darīt tad, kad bija šāda iespēja. Tad, kad ar finanšu aizdevējiem notika vienošanās, bija divi dažādi dokumenti, un tie tiešām neliedza lielākā mērā iestāties par pensijām, tajā skaitā arī par mazajām pensijām. Tomēr valdība, Godmaņa valdība, nebija spējīga šo viedokli aizstāvēt un pierādīt, ka mūsu pensiju sistēmā pastāv tāds princips kā pensiju indeksācija, ko varbūt, kā mēs to uzskatām, nevar pievienot viedoklim, ka tā ir pensiju paaugstināšana. Mūsu viedoklis ir tāds, ka tā ir pensiju saglabāšana. Diemžēl valdība, Godmaņa valdība, nav spējusi šo mūsu principu aizstāvēt. Un tas, ka šajā parakstītajā dokumentā ir parādījies šis stingrākais variants, nozīmē iesaldēšanu… šis jēdziens tomēr nozīmē iesaldēšanu. Un tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam nevienu latu likt šai pensijai klāt.

Tajā pašā laikā arī jaunās, topošās, valdības deklarācijā ir ietverts šis uzstādījums, ka pensijas netiks pazeminātas. Tātad, lai saglabātu pensiju esošo līmeni, valdība ir ierakstījusi to savā deklarācijā, un visi, kas parakstījušies, to ir apliecinājuši ar saviem parakstiem. Cerams, ka turpmāk šie signāli sabiedrībai un darbs ar Saeimu būs daudz precīzāki un ka ne mēs, ne sabiedrība netiksim padarīti par ķīlniekiem tik jutīgā jautājumā.

Es aicinu atbalstīt komisijā lemto, jo, ja mēs šo jautājumu šodien neizšķirsim, tad tas nozīmēs, ka tiks “norauta” pensiju izmaksa. Tātad es aicinu atbalstīt komisijas vairākuma viedokli, atbalstīt šo izskatīto pensiju grozījumu pirmajā lasījumā un piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 23, atturas – 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Savukārt tagad sākam debates. Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es domāju, ka tas, ko šobrīd Saeima dara, ir netaisnīgi. Es domāju, ka tas ir netaisnīgi, un es domāju, ka ir iespēja to labot.

Pirmkārt, kā jurists teikšu, ka šī anotācija, kas te ir sagatavota, ir pilnīgi analfabētiska. Tajā nav ierakstīts neviens teikums par to, kāda tad ir ietekme uz budžetu. Tur ir saskaitīts, kāds ir kopējais sociālais budžets, kādi ir ieņēmumi un izdevumi, bet nav neviena teikuma par to, kāda ir ietekme uz budžetu. Mēs te dzirdējām viedokli, ka valsts tādējādi ietaupa 11 miljonus latu. Es domāju, vajadzētu parunāt par kaut ko citu – par to, ka no tā cietīs simts tūkstoši to cilvēku, kuru pensija šobrīd ir mazāka nekā 135 lati. 135 lati – tā ir summa, kādu Bertolds Fliks nopelna stundas laikā. Tāda ir tā starpība! Tāda ir tā mūsu izvēle! Mums ir tādi cilvēki, kas šajos trūkuma laikos turpina saņemt 135 latus stundā, un ir tādi cilvēki, kas saņem mazāk nekā 135 latus mēnesī. Vai valsts budžetā ir iespējams atrast 11 miljonus latu? Protams, ir! Protams, ir, bet to droši vien nedarīs ne šī – aizejošā valdība, ne arī tā, kas nāks tās vietā. Jo tas prasītu, lai nodokļu sistēma ir taisnīgāka. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Štokenbergu vajag par labklājības ministru!”) Lai šo krīzes smagumu uzņemas tādi kā Bertolds Fliks, kuri pelna 135 latus stundā. Lai viņi maksā lielāku ienākuma nodokli! Tā ir tā vienkāršā ābece! Un tad viņi maksātu arī lielāku sociālo nodokli… Pilnīga taisnība!

Es aicinu jūs, cilvēki, vienkārši apdomāties. Ko jūs liekat pretī? Jūs liekat pretī kaut kādas abstraktas konstrukcijas par 11 miljoniem latu, aizmirstot, ka aiz tā ir 100 tūkstoši jūsu valsts pilsoņu. Par viņiem padomājiet pirmām kārtām!

Vēl viens piemērs. Jaunās iecerētās valdības deklarācijā ir skaists teikums par to, kā turpmāk jaunā valdība sadarbosies ar nevalstiskajām organizācijām. Tiesa, tur nav pieminēts, kā jaunā valdība sadarbosies ar opozīciju; arī tas vienmēr ir bijis tāds klupšanas akmens visām valdībām. Bet pat tad, ja mēs pieminam tikai nevalstiskās organizācijas… Paskatieties anotācijā! Visas sabiedriskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas ir pret šo jūsu iecerēto lēmumu, un to skaitā ir ne tikai arodbiedrības un pensionāru organizācijas, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Darba devēji lieliski saprot, ka tiesiskās paļāvības principam ir jādarbojas – beidzot jādarbojas! – šajā valstī. Tiem cilvēkiem, kuri šo ziemu jau ir pārlaiduši ar augstākiem komunālajiem maksājumiem, bija pilnīgs pamats cerēt, ka šo parādu viņiem sāks atdot, sākot ar aprīli. Un par ko ir runa? Runa ir par nepilnu 5 procentu palielinājumu pensijām. Runa ir par to, ka par 4,8 procentiem palielinātu pensiju, kura ir zem 135 latiem. Atjēdzieties!

Vēl viens skaitlis jums salīdzinājumam tad, kad jūs runājat par budžetu. Manuprāt, tas bija vai nu “Jaunais laiks”, vai “Pilsoniskā Savienība”, kas pieprasīja informāciju par to, kādi šobrīd ir valsts uzņēmumu kontu atlikumi “Parex bankā”. Tur bija viens tāds skaists ieraksts: “Parex bankā” šobrīd Latvijas Valsts radio un televīzijas centram konta atlikums ir 31 miljona latu apmērā. Tā ir nauda, kura šim uzņēmumam nav bijusi vajadzīga. Tā ir nauda, ko Latvijā katrs mobilā telefona lietotājs ir samaksājis kā peļņu, no kuras ir pēc tam maksātas dividendes. Atjēdzieties! Padomājiet par to, ka jūs šobrīd aizskarat simts tūkstošu cilvēku intereses, kuri ticēja jums, paļāvās uz jums! Viņi iepriekšējā reizē noticēja šai valdībai. Pagājušajā gadā... nu, atcerieties, kas te notika! Barčas kundze toreiz nāca tribīnē ar gandarījumu un teica, ka budžets ir izpētīts un oktobrī beidzot ir iespēja indeksēt pensijas, kuras nu jau vairs… nu ir nevis 135 lati, bet 150 lati. (No zāles dep. A.Barča: “Tieši tā! Tā bija!”) Tā bija! Atzīstu, toreiz tas bija milzīgs valdības sasniegums, jo mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir knapi Flika vienas stundas algas apmērā. Tagad, jau 2009.gadā, šī indeksācija jau vairs netiek attiecināta uz tiem, kam pensijas ir līdz 150 latiem. Palikuši vairs tikai tie, kam ir 135 lati. Ir atcelta indeksācijas arī tiem, kam pensija pārsniedz 225 latus. Mēs saprotam. Šobrīd ir grūta situācija valsts budžetā. Mēs to saprotam. Bet tie cilvēki, kas šobrīd dzīvo galējā trūkumā… Viņu vienīgā cerība bija uz tiem 6 latiem, kurus viņiem pieliktu indeksācijas rezultātā. Un tā cena ir 11 miljoni latu, tā ir trīs reizes mazāka nekā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra kontā esošais atlikums “Parex bankā”. Salīdziniet tos svaru kausus!

Protams, būs cilvēki, kas atkal runās par populismu. Tas ir tas, ko jūs spējat atkārtot katru reizi, kad nav citu argumentu, lai pateiktu, ka simts tūkstošu cilvēku likteņi jums ir vienaldzīgi. Tas ir tas parastais stāsts. Nu jūs varat turpināt tādā garā... Jūs varat tādā garā turpināt, bet es domāju, ka tas labais tests būtu šāds: vai katrs no jums, kas esat šeit, zālē, varētu aiziet ārā un ieskatīties acīs tiem cilvēkam, kuriem jūs to indeksāciju atņemat šodien? Aizejiet, parunājiet ar tiem cilvēkiem! Pajautājiet viņiem!

Visbeidzot par to vienošanos… par tiem līgumiem, kurus ir slēgusi Godmaņa valdība. Droši vien te, zālē, ir cilvēki, kas prot lasīt angļu valodā. Es skatos uz Gravas kungu – pirmo, ko es te redzu… Tajā Starptautiskā Valūtas fonda dokumentā, kuru katrs no jums var atrast internetā, ir lietoti vārdi “freeze pensions”, un tur arī ir rakstīts, ka jebkuri pasākumi nedrīkst skart sociālo sfēru. Vai jūs kā iesaldēšanu uztverat to, ka cilvēku ienākumi no pensijas saglabātos iepriekšējā līmenī? Faktiskā viņu pirktspēja tikai paliktu iepriekšējā līmenī. Tāda ir tā realitāte!

Tāpēc es aicinu balsot “pret”, un es ceru, ka zālē atradīsies cilvēki, kuri to izdarīs kopā ar opozīciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tas patiešām ir apbrīnojami, cik ātri var mainīties cilvēka uzskati. Vēl pirms pāris nedēļām, kad
darbojās vecā valdība, “Jaunais laiks” strikti iestājās pret jebkuriem mēģinājumiem atcelt pensiju indeksāciju. Tagad “Jaunais laiks” ir citā pozīcijā un tā pati Bendrātes kundze jau aizstāv pilnīgi pretējus viedokļus.

Piedodiet, bet par kādu jaunu valdību šādā situācijā var runāt? Tā ir tā pati vecā valdība! Jūs atsaucaties uz saistībām, kuras Godmaņa valdība it kā uzņēmusies, kaut gan gluži tā tas nav. Un jābūt kaut kādiem principiem, jābūt kaut kādām prioritātēm... Nu nevar tā! Jūs uzaicina iet valdībā, un jūs uzreiz aizmirstat visu, par ko jūs iestājāties gadiem ilgi, kamēr jūs bijāt opozīcijā, un principā darāt absolūti to pašu, ko darīja jūsu daudz kritizētā valdība.

Es neatkārtošu to, ko jau teica kolēģis Andrejs Klementjevs par tiesisko paļāvību. Gribu pievērst uzmanību kādam citam jautājumam. Nu nevar izraut no konteksta vienu teikumu, vienu momentu no vienošanās ar starptautiskajām finanšu institūcijām! Daudz vairāk tika runāts un daudz vairāk tika prasīts no mums.

Attiecībā uz birokrātiskā aparāta samazināšanu, piedodiet, šīs runas turpinājās mēnešiem ilgi, bet ļoti maz ir izdarīts, jo tur jātaupa nevis uz to nabaga pensionāru rēķina, bet... Tur laikam patiešām ir grūti aiztikt, jo tur ir visādas intereses, bet ar pensionāriem var nerēķināties. Vienā dienā var vienkārši ņemt un atņemt viņiem to indeksāciju, ko viņi mēnešiem ilgi gaidīja.

Es negribu dot kaut kādu ētisku vērtējumu šādai rīcībai. No likuma viedokļa tā patiešām pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Neviens no jums pat nemēģina to noliegt. Bet tomēr paturēsim prātā arī to ētisko pusi!

Un pats pēdējais. Nu aizmirsīsim ideālus! Cik es sapratu, jūs daudz runājat par ideāliem, kamēr jūs esat opozīcijā. Tikko jūs tiekat pie varas (vēl netikāt, bet cerat, ka šodien jūs tiksiet), par ideāliem var aizmirst, var darīt to pašu, ko darīja jūsu kritizētā valdība.

Bet, tīri pragmatiski runājot, mums ir recesija, mums ir krīze. Kas jādara, lai pārvarētu šo krīzi? Tomēr jāveicina tirgus attiecības, jāveicina cilvēku pirktspēja. Jā, jūs plānojat lielus pasākumus – atbalstīt uzņēmējus, atbalstīt bankas. Kam tiks tā nauda, ko jūs ieguldīsiet bankās? Nu visādi var gadīties... Bet tā nauda, kas tiks nabaga pensionāriem, būs tirgū uzreiz. Tajā pašā dienā.

Atbalstot pensionārus, atbalstot visnabagākos cilvēkus, jūs patiešām veicināsiet tirgu, jo līdz ar to jūs veicināsiet mūsu ražotājus, mūsu lauksaimniekus, jo nekur citur jau tie nabaga pensionāri šo naudu netērēs. Viņi to neliks bankā, viņi to neieguldīs nekustamajā īpašumā, viņi ies un pirks. Un tas ir tieši tas, kas mums ir vajadzīgs. Tātad sociālā aizsardzība, pensiju indeksācija – tas arī ir viens pretkrīzes pasākums, tas ir veids, kā veicināt tirgu. Neaizmirsīsim par to!

“Saskaņas Centrs” noteikti balsos “pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai dieniņ!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka mūsu frakcijas vadītāja paraksta zem šā kaunpilnā dokumenta nav. Un nebūtu pat tādā gadījumā, ja mūsu partija būtu iekļauta jaunajā valdībā. Un tieši sakarā ar to mums nekādu piedāvājumu nav.

Diemžēl valdības mainās, bet nekas nemainās, tikai opozīcijas, tajā skaitā arī partijas “Jaunais laiks” frakcijas, uzskati šobrīd mainījušies un ir pilnīgi pretēji.

Cienījamie kolēģi! Šeit ir teikts, ka Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumā norādīts, ka Latvijas pensiju indeksācijas sistēma jeb kārtība, vērtējot pēc starptautiskiem standartiem, ir pārmērīgi dāsna. Es gan nezinu, ko darīja valdības pārstāvji šajās sarunās. Varbūt viņi runāja par šo summu – 135 lati mēnesī –, kas ir slieksnis pensiju pārskatīšanai. Man zināma pieredze šajā jomā ir, jo es biju manas klientes, Latvijas nepilsones, pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā tieši pensijas jautājumos. Un visi tie Lielās palātas tiesneši domāja, ka šis skaitlis, kuru mēs piedāvājam apspriest, visa šī summa, ir pensijas apmērs nevis mēnesī, bet dienā – 135 lati dienā, un tā tālāk!

Es neticu, ka tieši mūsu pārrunās ar šīm struktūrām ir izskanējis aizliegums indeksēt pensijas aprīlī, jo ir runa nevis par pensiju apmēra palielināšanu, bet tikai par inflācijas pieauguma kompensāciju. Un punkts! Un inflācija diemžēl paliek 10 procentu apmērā.

Ja mēs runājam par 2010.gadu un tālākiem gadiem, tad problēma tomēr ir, jo inflāciju nomainīs deflācija, un tāpēc šis apstāklis esošajā pensiju indeksācijas sistēmā noteikti nestrādā. Tomēr mēs nevaram divu nedēļu laikā pirms pensiju indeksācijas atcelt visus savus mums saistošos pienākumus pensionāru priekšā.

Un sakarā ar to es tomēr aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu un to pieņemt jau pēc 1.aprīļa un, protams, bez nākamās indeksācijas atcelšanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi, parunāsim par finansēšanas avotiem! Jā, mums ir speciālais budžets, kurā tiek veikti atskaitījumi no sociālā budžeta. Tā sauktajos treknajos gados tur izveidojās pārpalikums gandrīz viena miljarda latu apmērā. Tas tā bija nevis tāpēc, ka iepriekšējās valdības izdarīja tur visu pareizi, bet tāpēc, ka iepriekšējās valdības nevarēja izmantot šo speciālo budžetu citām vajadzībām kā vien tām, kas ir paredzētas likumā.

Tāpēc cilvēki godīgi maksāja savu sociālo nodokli, un tāpēc viņi cerēja uz to… Kāds ir princips šim nodoklim? Kad cilvēkam ir labi, viņš strādā un maksā nodokļus, jo viņam ir cerība, ka valsts palīdzēs viņam, kad viņam būs grūti – kad būs krīze, kad viņš pazaudēs darbu, kad viņš pazaudēs darbspēju, kad viņš kļūs vecs.

Taču iznāk tāda situācija, ka tā sauktajos treknajos gados mēs vācām šo sociālo nodokli, cilvēki godīgi maksāja, bet, kad cilvēkam vajadzīgs valsts atbalsts, mēs sakām: “Naudas nav un nebūs!”

Bet, godātie kolēģi, nauda tomēr ir. Ir šis pārpalikums gandrīz viena miljarda apmērā! Šis pārpalikums ir izvietots… daļa no šī pārpalikuma ir izvietota kā noguldījums Valsts kasē, daļa – norēķinu kontos. Bet reālā situācija ir tāda, ka šie līdzekļi tiek izmantoti, lai lāpītu caurumu pamatbudžetā. Tas nozīmē, ka mēs paņēmām šo sociālā budžeta naudu un devām finansējumu pamatbudžetam. Nu tad jābūt godīgiem līdz galam: tad mums ir jāsamazina sociālais nodoklis! Varbūt jāpalielina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lai pārdalītu šo naudu? Kādēļ mums bija vajadzīgs šis speciālais budžets? Kādēļ mums bija vajadzīgs teikt cilvēkiem – cik uzkrāsiet, tik saņemsiet? Tagad ir plānots samazināt šo atskaitījumu otrajam pensiju līmenim. Reiz mēs teicām: “Jo vairāk jūs samaksājat nodoklī, jo lielāka jums būs pensija.” Tagad šī sistēma būs atcelta, un diez vai tā tiks atjaunota tuvāko gadu laikā. Tātad iznāk tāda situācija, ka mēs sūtām nepareizus signālus visiem tiem cilvēkiem. Tātad viņi teiks: “Kādēļ man maksāt sociālo nodokli? Kādēļ vispār maksāt nodokli tagad?” Agrāk mēs varējām viņiem pateikt: “Sociālās atbildības sajūtai vajadzētu būt. Tev valsts palīdzēs, kad tev būs grūti laiki.” Bet tagad diemžēl mēs to viņiem pateikt nevaram. Un tagad atkal sāksies tā situācija ar aplokšņu algām. Tagad cilvēki piekritīs darba devēja piedāvājumam – saņemt minimālo algu, bet pārējo saņemt aploksnē, nemaksājot nodokļus, jo viņi zina, ka viņi no tā iegūst. Ka valsts nekādā veidā viņiem nepalīdzēs – tādu signālu mēs sūtīsim viņiem, nodokļu maksātājiem, šodien. Tādu signālu mēs sūtīsim nodokļu maksātājiem rīt, kad būs atcelta, gandrīz atcelta, šī uzkrāšanas sistēma otrajam pensiju līmenim. Kāda jēga, kāda motivācija cilvēkam tagad maksāt nodokli?

Godātie kolēģi, tomēr padomāsim par to, kādu signālu mēs sūtīsim! Padomāsim par to, ka tomēr šie līdzekļi ir uzkrāti šajā speciālajā budžetā! Varbūt tie, kuri saistīti ar šīm finansēm, varētu paskaidrot, kur šis miljards ir pazudis. Vai vispār šo miljardu var izmantot? Vai tas ir jau iztērēts un skaitās tikai uz papīra? Domāsim! Skaitīsim! Šie 10 miljoni, kuri vajadzīgi pensiju indeksācijai šajā gadā, – tas ir tikai 1 procents no šā uzkrājuma summas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis balsojums ir grūts šajā brīdī arī man kā neatkarīgam, bezpartejiskam deputātam. Un paskaidrošu, kāpēc.

Mazs atskats beidzamo mēnešu un beidzamo gadu politiskajā vēsturē.

Tad, kad Valsts prezidents Zatlers vēl nebija pirmo reizi nosaucis iespējamo Ministru prezidenta amata kandidātu, viņš tiešām bija ļoti demokrātisks. Kā jūs zināt, toreiz uzaicināja arī mūs – trīs cilvēkus, kas sēžam Saeimas labajā spārnā, tas ir, kolēģi Štokenbergu, Pabriku un mani –, lai arī mēs pateiktu savas domas par iespējamo Ministru prezidenta amata kandidātu. Un jau toreiz man nekādu šaubu nebija. Iznācis Latvijas televīzijas kameru priekšā, es paziņoju, ka es atbalstu kā Ministru prezidenta amata kandidātu, respektīvi, ierosinu izraudzīties Valdi Dombrovski. Arī tagad es esmu tādās pašās domās un neesmu mainījis savus uzskatus. Minēšu, ka pagājušā gada beigās pie manis kā pie vietējā cilvēka vērsās Madonas laikraksts “Stars”, lai es uzrakstītu īsu rakstiņu par politisko situāciju valstī un par to, kā es domāju no tās izkļūt… kā varētu mēs visi kopā izkļūt no tās. Nu, lūk, es atkal uzsveru to pašu, ka, manā skatījumā, pašreiz pats svarīgākais ir tas, lai visas valsts amatpersonas būtu saistītas ar vārdu “godīgums”. Un par godīgumu uzskatu to, ka katrs no mums, gan vismazākais ierēdnis ar to 300 latu algu pēc nodokļu atvilkšanas, gan visaugstākā līmeņa ierēdnis, dara savu darbu godīgi, domājot nevis par savu personīgo labumu, bet par valsts labumu. Un es vēlreiz uzsveru: uzskatu un zinu, pazīdams viņu tikpat daudz kā jūs visi, ka uz Valdi Dombrovski kā Ministru prezidenta amata kandidātu liek cilvēki cerības... liek savas cerības tieši uz viņa godīgumu, kāds, manā skatījumā, neapšaubāmi, viņam ir.

Tā, šis garais bija ievads.

Tagad es arī cenšos saprast partijas “Jaunais laiks” pozīciju. Šeit pārmet, ka, lūk, viņi ir mainījuši savus uzskatus. Bet pati dzīve, tautsaimnieciskā situācija tak ir dramatiski strauji mainījusies un mainās arī tagad pa dienām... ne tikai pa nedēļām, bet pa dienām. Un es cenšos saprast arī šo partiju, kas, protams, ir šajā Saeimā vismazāk skarta no korupcijas. Vismazāk no visām partijām, ieskaitot kreiso spārnu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Kā tad to var nomērīt?”)

Tālāk. Šis nav populistisks balsojums. Tas nav tāds! Es piekrītu kolēģim Štokenbergam. Dzīvoju laukos, kur, kā rāda statistikas dati, daudzos pagastos, arī manējā un apkārtējos, cilvēki, kas pensijas gados, ar 100, 110 un 120 latu... ar tādām pensijām... Veci tēvi un vecas mammiņas, kam nav ģimenes, sēž vientulībā vieni paši, salst un nevar paēst. Nedomāt par viņiem – tā būtu... man grūti atrast īstos vārdus... ne gluži nejēdzība, bet... var arī lietot šo vārdu... Vai šī nauda ir? Jā, ir! Un to nav teicis Visvaldis Lācis no šīs tribīnes, bet to ir teikusi tāda persona, ko mēs visi augstu vērtējam, – valsts kontroliere Sudraba. Proti, atkārtoja to, ko teica Štokenberga kungs, – šī nauda ir. Un nosauca, kur tā ir. Jā, tā ir tur – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā. Desmitiem miljonu. Un tiešām Sudraba to ir teikusi, domājot tieši par šīs naudas atrašanās vietu, ko es pašreiz nosau­cu un ko nosauca iepriekšējais runātājs, kolēģis, – ka tieši tur tā nauda ir un ka tā netiek pienācīgi izmantota. Kādēļ mums būtu pašreiz jāstrīdas par to, ka šo naudu nevar izmantot?

Es jau esmu runājis gan komisijā, gan arī no šīs tribīnes “maratonnaktī” un arī pēc tam, ka, ar vienu cirtienu paņemot nelielas summiņas no šiem pašiem miljoniem, katram tur vienu vai pusotra miljona... ar vienu cirtienu mēs varam panākt arī to, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija turpina savu darbību. Tas taču būtu milzīgs kauns mūsu zemei, ja bankrota dēļ pēkšņi mēs vai nu vispār pārtrauktu, vai ierobežotu Latvijas Radio darbību vai Latvijas Televīzijas darbību. Vienu miljoniņu no tā nost! Un tur ir arī šie 11 miljoni.

Es aicinu kolēģus pārdomāt. Saprotu grūtības, ar kādām tika sastādīta šī valdība... No šīs pašas tribīnes “maratonnaktī”, kad bijām strādājuši divdesmit stundas, es teicu, ka es uzskatu, ka vajadzīga ir partiju vienotības valdība. Tāda nu ir. Tas ir liels sasniegums. Taču var šīs partijas vienotības apstākļos arī pārdomāt un, lūk, atrast to naudu, dot to tiem, kam ir visgrūtāk un vissmagāk.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es īpaši gribu uzrunāt vienu kolēģi – savu kursabiedru Aigaru Štokenbergu. Aigar, mēs kopā beidzām juristus, bet tev, atšķirībā no manis, ir arī ļoti laba ekonomista izglītība. Un tu, atšķirībā no manis, daudz labāk zini, kāda ir situācija Valsts kasē. Tu, atšķirībā no manis, daudz biežāk kontaktējies ar Starptautisko Valūtas fondu, zini, kas ir un kas būs. Tu, atšķirībā no manis, zini, kas notiek “Parex bankā”, jo tavas partijas vadītājs uz turieni ir aizgājis. Tu, atšķirībā no manis un no tiem cilvēkiem... pat Lāča kungs tev noticēja jautājumā par to, ka tā nauda, kas ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, būtu paņemama un atdodama. Tu zini, ka tā ir “Parex bankā”, un tu zini, ka to nevar no turienes izņemt.

Tu zini arī to, kāpēc mēs neindeksējam pensijas. Tu ļoti labi atceries to Saeimas sēdi, kurā mēs runājām par to, vai tā nauda, kas ir ieekonomēta, ir atdodama dažādiem labdarības projektiem vai tomēr ieliekama valsts budžetā, lai mums būtu pēc kāda brīža vieglāk. Tu ļoti labi zini, ka mēs vēl atrodamies “brīvajā kritienā” un ka būs pieņemami vēl grūtāki lēmumi, un ka šobrīd mēs pieņemam šo smago lēmumu nevis tāpēc, ka mēs negribētu iedot pensionāriem šos 6 latus, bet tikai tāpēc, lai pēc tam nav jāatņem 12 lati.

Tikai tāpēc šīs valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka mēs nesamazināsim pensijas. Taču naudas nav ne tikai pensionāriem, naudas nav arī jaunajām māmiņām; naudas nav ne tikai skolotājiem, naudas nav arī skolu pavāriem. Un pašreiz mēs cīnāmies par to, lai nebūtu vēl jāņem nost.

Ir tik viegli iedot un pēc tam mēģināt paskaidrot, kāpēc ir jāatņem! Es varu aiziet un ieskatīties acīs tiem cilvēkiem – es vienmēr esmu varējusi! – un es varu pateikt viņiem, ka šis lēmums šodien tiek pieņemts tāpēc, lai nav jāņem nost... Es ceru, ka, skatoties uz tevi, man nenāks prātā šīs skaistās dzejas rindas:

“Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi:

Dzird par grūtdienīšu raudām,

Tūdaļ kabatā bāž roku,

Izvelk savu... nēzdodziņu.” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Vispirms par to, kas debatēs tika teikts.

Deputāts Sokolovskis pieminēja, ka sociālajā budžetā esot 1 miljona latu… 1 miljarda latu... kaut kāds uzkrājums. Es gribu vēlreiz atgādināt: šādu uzkrājumu tur vienkārši nav! Nu, vajadzētu atcerēties, ka šādas naudas tur vienkārši nav! Tie cilvēki, kuri ir lasījuši vai lasīs kādus Labklājības ministrijas dokumentus, viegli atradīs tur, ka šī nauda ir aizdota... tā ir Valsts kasē un līdz katra gada 31.decembrim ir iztērēta pamatbudžeta vajadzību segšanai.

Ja mēs ieskatāmies vēl rūpīgāk tajos dokumentos... Un kāds te runā par kaut kādu parādu atdošanu, taču es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju, kuru ir apstiprinājis Ministru kabinets, šo tā saukto parādu valsts ir iecerējusi atdot pensionāriem 2042.gadā (tātad pēc 33 gadiem!), ko droši vien daudzi no tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir pensijā, vienkārši nepiedzīvos. Tādi ir tie fakti.

Otrs fakts par to, kur ņemt naudu, ir redzams jaunās, vēl netapušās valdības deklarācijā, kurā ir paredzēts tieši otrā līmeņa pensijām atstāt vairs nevis 8 procentu iemaksu, bet tikai 2 procentu iemaksu. Tie, kas no jums daudzmaz pārzina budžetu, viegli sapratīs, ka tie ir vairāk nekā 100 miljoni latu, kuri netiks novirzīti uzkrājumiem nākotnē, un šajā sakarā es aicinu visus, kas iepriekš runāja par kaut kādiem stabilizācijas fondiem, atcerēties Latvijas ilgtermiņa attīstību.

A.Štokenbergs.

Kučinska kungs! Tie, kuri savulaik ir pieņēmuši tādu dokumentu kā Nacionālās attīstības plāns, kur rakstīts, ka cilvēks centrā jeb ka cilvēks pirmajā vietā, nu visu to, lūdzu, atcerieties! Vēlreiz saku: ir vismaz 100 miljoni latu, ko uz nākamo paaudžu rēķina valdība grasās novirzīt šai pensionāru daļai... Kāpēc... kāpēc ne šī nauda tiek izmantota? Auguļa kungs, cienījamais ministra amata kandidāts, kaut kad pirms nedēļas tā piesardzīgi ierunājās, ka tas ir normāls avots. Kāpēc ne? Kāpēc jūs to neizmantojat? Kas jūs attur no tā? Jums tur nav 11 miljonu? Es domāju, ka tad, kad mēs te... atkal atceramies jaunās valdības deklarāciju, par kuru vēl nav nobalsots... Es te tagad skatos Zemnieku savienības deputātu virzienā. Jūs esat panākuši to, ka tur ir saglabāti tie 27 miljoni piensaimniecībai. Kāpēc jūs neturat šo pozīciju? Kāpēc jūs to nedarāt? Tāpēc, ka zemniekiem atšķirībā no pensionāriem ir traktori un viņi spēj aizbraukt uz Zemkopības ministriju? Tāda ir tā vienīgā atšķirība.

Kur ir tie jūsu principi palikuši? Kur
tie ir?

Es joprojām aicinu balsot “pret”.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai, otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vairāk neviena nav no jūsu kursa?”)

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, es aizmirsu pateikt pašu galveno! Kad tapa šī jaunā valdība, mēs runājām ar saviem partneriem, ar kuriem mēs noslēdzām vienošanos kā opozīcijas partijas, – ar “Pilsonisko Savienību” un “Sabiedrību citai politikai”. Viņi bija pirmie, ar kuriem mēs runājām un kurus aicinājām pievienoties. Un pēc tam es presē izlasīju paziņojumu, ka “Sabiedrība citai politikai” gatava deleģēt Egonu Liepiņu ekonomikas ministra amatam. Aizkulisēs bija runa vēl arī par Loskutovu kādā no tā sauktajām spēka ministrijām. Taču mēs nezin kādēļ nesaņēmām tādu piedāvājumu: Aigars Štokenbergs – labklājības ministrs.

Jūsu partija taču dibināta, lai risinātu jautājumus par pensijām, tā ir tā tēma, par ko jūs iestājaties, un tā ir ļoti būtiska tēma – par cilvēku, par viņa labklājību. Taču es, Aigar, nesaņēmu no tevis piedāvājumu, ka tu vēlētos nākt šajā valdībā un atbalstīt… un piedāvāt pensionāriem un citiem cilvēkiem, kam ir vajadzīga šī sociālā aizsardzība, savas lieliskās gan ekonomista, gan jurista zināšanas, lai mēs kopīgi varētu izvest valsti no tās krīzes, kurā mēs esam, un nodrošināt visiem, katram, to, kas pienākas.

Es ceru, ka tas bija vienkārši tavas iedzimtās kautrības dēļ un ka tu tomēr atbalstīsi ar savu padomu jauno valdību, un ka tu palīdzēsi mums rast risinājumu ne tikai tādā veidā, ka naudu pārbīdītu no viena projekta otrā, bet arī pateiksi, kā tiešām var reāli palīdzēt pensionāriem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es centīšos izteikties pavisam īsi.

Atšķirība starp ļoti kvēlu pensionāru aizstāvi kolēģi Štokenbergu un mani ir šāda.

Vienā pusē ir bijušais Ministru prezidenta padomnieks, ekonomikas ministrs, pašvaldību lietu ministrs un tā tālāk, kurš, jā, ir ļoti gudrs, ļoti erudīts un, manuprāt, vislabāk zina, kā mūsu valsts aizgāja pa to ceļu jeb nonāca tādā situācijā, kādā tā ir šobrīd. Es domāju, ka viņš ļoti labi to zina, skatoties uz ekonomiskajiem procesiem un veicot šos aprēķinus.

Otrā pusē esmu es, kas vairāk nekā 23 gadus esmu strādājusi šajā jomā – sociālajā jomā. Man šodien tas tik tiešām ir ļoti smagi – balsot par grozījumiem Pensiju likumā. Taču man ir jāsaprot, ka Latvijas valsts pašreiz ir tādā situācijā, ka, neizdarīdami to šodien, mēs dodam signālu starptautiskajiem naudas aizdevējiem, ka nākamās naudas Latvijai nebūs. Un diez ko tad, nācis tribīnē, teiks mans kolēģis Aigars Štokenbergs?

Kad mēs abi vienā un tajā pašā reizē Latvijā, nu, kaut vai Bauskā, tiekamies un runājam ar pensionāriem, tad mēs it kā saprotam gan sociālā bloka jautājumus, gan pensionārus. Bet pēc tam mēs diez kāpēc it kā atšķiramies. Man nav šodien patīkami, bet nav arī neērti teikt Latvijas pensionāriem un viņu tuvākajiem radiniekiem, ka, 9.Saeimas laikā strādājot Sociālo un darba lietu komisijā, mēs esam pēc savas izpratnes, vadoties pēc reālās situācijas, centušies paaugstināt pensijas. Un, manuprāt, galvenais mūsu panākums šo gadu laikā ir piemaksa par darba stāžu līdz 1996.gadam. Manuprāt, tas ir pats būtiskākais, jo mēs esam novērtējuši cilvēku darba mūžu. Tā piemaksa par katru darba stāža gadu, kas tiek maksāta, sākot ar šā gada 1.janvāri, un kas kopā ir 70 santīmu, – tas nav daudz, bet tas vismaz ir kaut kas. Labāk būtu, ja mēs varētu priecāties, ka ir par vienu darba stāža gadu viens lats. Esmu pārliecināta, ka, sākot vismaz ar 2010.gada otro pusi vai, vēlākais, ar 2011.gadu, mēs pensionāriem šādu lietu varēsim pasniegt.

Bez tam es gribētu, lai kolēģi apzinātos arī to, ka, sākot ar šā gada 1.janvāri, šī piemaksa tomēr ir arī visiem invalīdiem, kuriem ir darba stāžs. Tātad šī ir tā reālā pensijas palielināšana atbilstoši darba mūžam.

Diemžēl – diemžēl! – tad, kad valdība, konkrēti Ministru prezidents un finanšu ministrs, diskutēja ar Starptautisko Valūtas fondu, mēs tur klāt nebijām. Mums vajadzēja paļauties uz to informāciju, kura mums šeit, parlamentā, tika sniegta. Es domāju, ka varbūt nedaudz citādāka būtu šī vienošanās, ja arī parlaments būtu piedalījies šajās diskusijās. Diemžēl tā nebija.

Un vēl viena lieta, ko gribu pateikt kolēģiem. Latvijā vidējā pensija valsts vecuma pensijas saņēmējiem pēdējo divu trīs gadu laikā tomēr ir palielinājusies. Cilvēkiem, kuriem šodien pensija ir zem 100 latiem vai nedaudz lielāka, diemžēl, kolēģi, arī darba stāžs ir visai neliels. Jo Latvijā pensiju sāk piešķirt tad, ja cilvēks savā darba mūžā, tas ir, līdz 62 gadu vecumam, ir strādājis 10 gadus, par kuriem ir maksāti nodokļi.

Godātie kolēģi, varbūt šis būs nākamais jautājums, par kuru mums vajadzēs diskutēt, jo nekur, nevienā citā Eiropas Savienības valstī, nav tā, ka par desmit gadiem jau piešķir pensiju. Vairākumā gadījumu tur darba stāžs ir 25 gadi, 30 gadi un 35 gadi. Mēs komisijā vairākkārt esam tikušies ar citu valstu kolēģiem, deputātiem, un par to esam diskutējuši, un viņi visi – visi kā viens! – ir brīnījušies. Gan Eiropas Savienības valstis, gan arī ārpus Eiropas Savienības esošās brīnījās: “Kāpēc pie jums tik dāsni tiek maksāta nauda par 10 gadiem… tikai par 10 gadiem, kas nostrādāti Latvijas valstī?”

Tiešām, kolēģi, šis nav viegls lēmums. Bet ir jāizšķiras starp to, vai Latvija saņems nākamo finansējumu vai indeksēsim pensijas. Es lūdzu Latvijas pensionārus izprast šo situāciju. Es lūdzu Latvijas pensionārus izprast situāciju, ka valstij tomēr ir jāsaglabā ģimenes valsts pabalsts, pabalsts vecākiem, kuri audzina bērnu līdz gada vecumam.

Šodien šajā konkrētajā gadījumā es balsošu “par” likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pēc manas pirmās uzstāšanās šeit kolēģi norādīja uz to, ka šo naudu it kā nevarot paņemt no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un ka tas viss ir ieguldīts pašreiz bankā. Es domāju, ka varam paņemt. Varam paņemt arī citā veidā, un mēs taču to zinām. Likumprojektā par budžeta grozījumiem mēs varam paredzēt – un neviens to nevar aizliegt –, ka valsts uzņēmumā, kur valstij ir 50… tas ir, jauktā uzņēmumā, kur valstij ir 52 procenti akciju, mēs šo summu paņemam no šī uzņēmuma un atdodam tiem, kam klājas visgrūtāk.

Kolēģi! Tad, kad es runāju šeit, es nevienam neuzbrūku, arī nevienam no tiem, kas, kā jūs zināt, parakstījuši šo vienošanos. Kā es jau teicu, tas man ir saprotami.

Barčas kundze, jums tiešām ir lielas zināšanas sociālajā jomā. Bet man acu priekšā ir Aronas pagasta “Aperēnu” mājās dzīvojusī un nu jau aizsaulē aizgājusī slaucēja ar 25 gadu darba stāžu kolhozā, kur izstrādes dienas bija nožēlojamas un bija nožēlojama samaksa. Un, caurvējā un aukstumā strādājusi kūtī, viņa vairs nevarēja pirkstus iztaisnot. Un viņai bija šis 25 gadu stāžs. Un, ja viņa būtu tagad dzīva, viņai šie 6 lati sagādātu lielu prieku.

Es vēlreiz uzsveru, ka tas nav populisms un ka mēs varam palīdzēt tiem, kam ir vissmagāk un visgrūtāk.

Un attiecībā uz mūsu jauno Ministru prezidentu, kuru mēs, cerams, noteikti visi, vismaz vairākums, atbalstīsim, es gribu pateikt, ka savā ziņā viņš ir nedaudz ideālists… pat diezgan lielā mērā ideālists. Kā mēs zinām, Eiropas Parlamenta deputāta alga ir krietni lielāka nekā tā, kas ir Latvijas Republikas Saeimā. Un Valdis Dombrovskis, būdams jau četrus gadus Eiropas Parlamentā, ir parādījis savas spējas tik augstā līmenī, ka viņš tur... (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Par pensijām!”) nē, tas skar šo pašu jautājumu… Nevajag vienmēr sašaurināt tā, ka drīkst runāt tikai par pensijām! Pie tā jautājuma mēs tūlīt nonāksim...

Sēdes vadītājs.

Nesarunājieties, lūdzu, ar zāli!

V.Lācis.

Labi... Viņš ir tur parādījis sevi, un viņš ir izvirzīts tur Eiropas jaunāko politiķu forumā, tajā grupā, ar lielu atzinību… Un nu viņš no Eiropas Parlamenta nāk uz Latviju, lai saņemtu trīsarpus reižu mazāku algu nekā tur.

Balsosim “par”, apstiprināsim viņa valdību! Taču es vēl palieku pie sava: mums vajadzētu mēģināt... jā, jā, mums vajadzētu atrast naudu tiem, kam ir vissmagāk un visgrūtāk.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Bendrāte.

S.Bendrāte.

Kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisija ir saņēmusi arī Finanšu ministrijas atzinumu par šo likumprojektu, un tajā ir teikts, ka Finanšu ministrija atbilstoši savai kompetencei ir izskatījusi šā gada 12.martā elektroniski saņemto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” un atbalsta likumprojekta tālāku virzību.

Es aicinu jūs nobalsot “par” tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Vai steidzamību nevajadzēja?”) Par steidzamību mēs jau nobalsojām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 22, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

S.Bendrāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, šodien. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – šodien.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Valērijam Agešinam!

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Mums ir cits priekšlikums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa.

Sēdes vadītājs.

Viena nedēļa. Un kad izskatīt otrajā lasījumā?

V.Agešins.

Nākamajā sēdē...

Sēdes vadītājs.

Nākamajā kārtējā sēdē. Labi.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Agešina priekšlikumu – noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu nedēļu un otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu izskatīt nākamajā kārtējā Saeimas sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 59, atturas – 2. Agešina kunga priekšlikums ir noraidīts.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kauns! Šitādu kaunu piedzīvot!”), tātad līdz pulksten 12.25, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – šodien, acīmredzot kārtējās sēdes beigās.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta.

Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Dokumenta numurs 3767. Šis likumprojekts atšķirībā no likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pensijām”” rada mazāk nepatikšanu un dod iespēju ar gaišu skatu nākotnē raudzīties tām kooperatīvajām sabiedrībām, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.

Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka gan kooperatīvu biedri, gan mazās kooperatīvās sabiedrības var darboties arī lielākās kooperatīvajās sabiedrībās. Un tas dod iespēju saņemt Eiropas naudas un arī no Latvijas valsts atbalsta maksājumus un veiklāk iekļauties saražotās produkcijas realizēšanā.

Komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Lūdzam arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile.

23.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vairākkārt izskatīja un izdebatēja likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Saeimā to iesniedza Ministru kabinets, un jūs atvēlējāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai būt par atbildīgo komisiju.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim komisija nolēma atzīt, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ir noraidāms.

Kādēļ? Tūlīt paskaidrošu.

Ministru kabinets savos piedāvātajos grozījumos norādījis, ka jāatsakās no paziņojumu izsūtīšanas vēlētājiem, jo šobrīd Latvijai ir spiedīgi finansiālie apstākļi un tas ir nelietderīgs naudas izlietojums.

Mūsu argumenti, komisijas argumenti, ir šādi. Tieša un nepastarpināta vēlētāju informēšana par vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso vēlēšanu dienā, Latvijā ir viena no galvenajām vēlēšanu sistēmas sastāvdaļām Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Vēlētāju reģistra likumā noteiktā vēlētāju reģistrācijas kārtība paredz, ka vēlētājam nav vēlēšanām jāreģistrējas pašam. Šo funkciju Latvijā nodrošina valsts, iekļaujot vēlētāju tā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā, kurš atbilst Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajai vēlētāja dzīvesvietai, 90 dienas pirms vēlēšanu dienas. Līdz ar to vēlētājs nav informēts par to, kurā vēlēšanu iecirknī viņam būtu jābalso vēlēšanās, kā tas būtu tad, ja viņam vajadzētu vēlēšanām reģistrēties pašam. Tādējādi vēlētāju informēšana par reģistrāciju vēlēšanām šādā vēlētāju reģistrācijas kārtības modelī ir valsts pienākums.

Savukārt likumprojektā piedāvātas alternatīvas paziņojumu izsūtīšanai (piemēram, informācijas publicēšana vietējos laikrakstos, izlikšana pašvaldību ēkās, pakalpojumu centros un vēlēšanu iecirkņos), kā arī iespējas ziņas no Vēlētāju reģistra saņemt elektroniski, un tas tātad paredz, ka tikai daļa vēlētāju tiktu informēta, un nenodrošina vienādas iespējas iegūt informāciju dažādām vēlētāju grupām.

Atteikšanās no paziņojumu izsūtīšanas nav vēlama arī tāpēc, ka Latvijā dažādās vēlēšanās tiek izmantota atšķirīga vēlētāju reģistrācijas kārtība. Turklāt tā kārtība, ka vēlēšanās tiek lietoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti, līdz šim tikusi izmantota tikai 2004.gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2005.gadā pašvaldību vēlēšanās. Savukārt laikā no 2006.gada līdz 2008.gadam ir notikušas Saeimas vēlēšanas un trīs tautas nobalsošanas, kurās vēlētājiem ir bijusi iespēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

O.Spurdziņš.

Ja vēlētājiem netiks izsūtīti paziņojumi, ka šā gada 6.jūnija vēlēšanās viņiem jābalso noteiktā vēlēšanu iecirknī, var prognozēt ievērojamas nekārtības vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu dienā, jo vēlētājiem netiks ļauts nobalsot tajā vēlēšanu iecirknī, uz kuru viņi būs atnākuši tāpat kā iepriekš, bet kura vēlētāju sarakstā viņi nebūs iekļauti.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā esošo informāciju laikā no 2005.gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām pašvaldības ir mainījušas apmēram 10 procentu vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu, un saskaņā ar administratīvi teritoriālo reformu šā gada 6.jūnija vēlēšanas pirmoreiz notiks jaunizveidoto novadu teritorijās.

Papildu arguments, lai neatteiktos no paziņojumu izsūtīšanas vēlētājiem, ir apstāklis, ka paziņojumi nodrošina to, lai vēlētāji par reģistrāciju vēlēšanām uzzinātu savlaicīgi un, ja tas būtu nepieciešams, varētu informēt par to, ka viņiem ir jāmaina vēlēšanu iecirknis.

Nobeigumā es gribu uzsvērt, ka būtiska vēlēšanu nosacījumu maiņa laikā pēc vēlēšanu izsludināšanas ir pretrunā ar starptautiski atzīto demokrātisku vēlēšanu rīkošanas praksi.

Ņēmusi vērā visus šos apsvērumus un uzklausījusi Centrālo vēlēšanu komisiju un ekspertus, komisija lūdz Saeimu noraidīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 70, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu izsludināt šodienas kārtējā sēdē pārtraukumu uz 60 minūtēm, tātad uz vienu stundu, pēc darba kārtības 38.punkta izskatīšanas. Mēs tikko beidzām izskatīt 38.punktu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu pārtraukumu? Deputāti neiebilst.

Taču, ņemot vērā to, ka pulksten 13.00 sākas ārkārtas sēde, acīmredzot kārtējā sēde turpināsies pēc ārkārtas sēdes beigām.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Juridiskās komisijas sēde sāksies piecas minūtes pēc pārtraukuma sākuma. Sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde sāksies pēc piecām minūtēm, un tā notiks komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 12.35 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane, Aigars Štokenbergs, Sergejs Dolgopolovs, Aleksandrs Golubovs, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere, Ainārs Šlesers, Artis Pabriks un Gunārs Upenieks.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka pulksten 13.00 sākas Saeimas ārkārtas sēde.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Ir pienācis laiks turpināt Saeimas kārtējo sēdi.

Kā nākamo skatīsim likumprojektu “Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1080/Lp9. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 29.maijs.

Sēdes vadītāja.

29.marts.

J.Eglītis.

Maijs.

Sēdes vadītāja.

29.maijs. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts.

J.Eglītis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Kā nākamo skatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.1060/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā līdz 2009.gada 26.martam”. Lēmuma projektu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija.

Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Nē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Uz otro lasījumu saņemti 67 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

2. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Taisnīgi!”)

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

5. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Aizdomīgi!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

6. – deputātes Barčas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

M.Ārbergs.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

9. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Mazdūšīga rīcība!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

11. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

12. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

13. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34., 52., 55. un 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

14. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

15. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts priekšlikumā ar 16.numuru, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu.

M.Ārbergs.

17. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

18. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

19. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

20. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

21. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

22. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

23. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

24. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

25. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

Tāpat ir atbalstīts šīs pašas partijas frakcijas iesniegtais 26.priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

Atbalstīts ir arī šīs partijas frakcijas iesniegtais 27.priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

Atbalstīts ir arī šīs partijas frakcijas iesniegtais 28.priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

29. – deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

M.Ārbergs.

30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

31. – deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Jocīgi!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

32. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

33. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

35. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

51. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Leģitīmi!”)

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

52. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): “Racionāli!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

54. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 54.priekšlikumu.

M.Ārbergs.

55. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): “Lietišķi!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

56. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

57. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 58.priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Strukturēti!”)

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

58. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

60. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

61. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 61.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Visupirms es gribu teikt, ka esmu ļoti pateicīga par šo priekšlikumu atbalstīšanu. Taču 61.priekšlikuma un iepriekšējo divu priekšlikumu sakarā es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai ārkārtīgi lielai problēmai, proti, tai, ka likums līdz šim neregulēja valdes locekļu sociālo garantiju, pabalstu un kompensāciju piešķiršanas kārtību. Un kāda bija prakse? Faktiski, pētot šo lietu dziļāk, mēs varētu sacīt, ka tie ir veiksmes stāsti. Un, proti, piemērs tam ir šeit jau šodien pieminētais Flika kunga atalgojums, kas stundā ir 135 lati un par ko faktiski ir atbildīgs… es gribētu teikt Paegles kundzei, ka par to atbildīgs zināmā mērā ir viņas partijas biedrs Edmunds Krastiņš, kas ir airBaltic padomes priekšsēdētājs.

Un kāda tad bija prakse, uz ko ir norādījusi Valsts kontrole, izdarot revīziju vairākās valsts akciju sabiedrībās? Proti, papildus mēneša atlīdzībai tika noteikti pabalsti tuvu radinieku nāves gadījumos, bērnu piedzimšanas gadījumos, kā arī darbinieku kāzām, un tie bija sešu mēnešu minimālās algas apmērā. Pabalsti tika noteikti arī tad, ja persona sasniedza 50 un 60 gadu jubileju. Bija arī mācību pabalsti, un sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā tika piešķirti atlaišanas pabalsti, ja persona tika atlaista pirms noteiktā termiņa beigām. Un tas bija neatkarīgi no tā, ka, piemēram, padomes locekļi paralēli darbam vienā valsts akciju sabiedrībā bija darbojušies arī citās valsts akciju sabiedrībās vai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, to valdēs vai padomēs.

Kādi secinājumi būtu izdarāmi? Lai atdzīvinātu sabiedrisko ētiku, savulaik Francijas prezidents Nikolā Sarkozī kā vienu no savām pirmajām iniciatīvām ierosināja aizliegt “zelta izpletņus” no amata aizejošiem vadītājiem biržā kotētās firmās, lai apturētu milzīgu aiziešanas pabalstu izmaksāšanu viņiem bez akcionāru piekrišanas. Sarkozī, manuprāt, pilnīgi pareizi pieņēma, ka kotēto firmu vadītāji Francijā lielā mērā – tāpat kā politiķi – ir sabiedriskas figūras, kurām savā uzvedībā ir jāievēro minimālie ētikas standarti. Un, lai mēģinātu atdzīvināt sabiedrības uzticību šai valdībai, par kuru mēs tikko nobalsojām, es lūdzu jaunos ministrus pasekot līdzi tam, kas notiks ar atlaišanas pabalstu saņemšanu kapitālsabiedrībās.

Es īpaši vēršos pie Repšes kunga, tāpēc ka likums līdz šim neregulēja šo valdes locekļu sociālo garantiju, pabalstu un kompensāciju piešķiršanas kārtību. Likums stājas spēkā ar 1.aprīli. Un jūs jau nobalsojāt par to, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību padomes vispār tiek likvidētas. Jūs jau nobalsojāt par to, ka lielās un ļoti lielās valsts akciju sabiedrībās paliek padomēs tikai trīs locekļi. Un, pastāvot pašreizējam tiesiskajam regulējumam, ka visas šīs lietas tiek regulētas ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, ar stratēģijām, ar savstarpēji noslēgtiem līgumiem, ar Darba likumu, ar Komerclikumu, ar Civillikumu, pastāv vienkārši briesmas, ka šajos gadījumos patiešām šie pabalsti tiks izmaksāti nesamērīgi lielā apmērā. Un, manuprāt, protams, šeit likumā diezgan grūti bija iestrādāt normu, ka šī norma attiektos... ka tai būtu atpakaļejošs spēks. Bet, es domāju, morāli ētisku apsvērumu dēļ tomēr vajadzētu drusciņ padomāt, piešķirot šos pabalstus padomes locekļiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Vai nu tiem tiešām jābūt sešu mēnešu algas apmērā?

Es neuzspiežu, ka šo vienu mēnesi… Ja valdes loceklis aiziet no darba pirms termiņa beigām, viņš saņem viena mēneša pabalstu. Es piekrītu, ka šis ir kompromisa variants, jo komisijā tika nobalsots, ka tie ir divi mēneši. Bet es atkārtoti lūdzu tiešām paskatīties, kas notiks līdz 1.aprīlim.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es visā pilnībā pievienojos iepriekšējai runātājai – deputātei Čepānei, ar kuru kopā mēs tiešām jau ilgāk nekā gadu cīnāmies pret šo… es šo terminu varbūt drusku nepieklājīgi esmu lietojis, bet, domāju, tas ir lietots tomēr pareizi… pret valsts mantas un tautas mantas izzagšanu, nenosaucot nevienu konkrētu personu.

Diemžēl šī tautas un valsts mantas izzagšana turpinās. Kā mēs zinām, tā turpināsies līdz pat 1.jūnijam, un, negribēdams atkārtot jau teikto, es tomēr gribu uzsvērt, ka šai lietai jādara gals. Kolēģe Čepāne vienmēr ir vairāk, spēcīgāk, kā jau juriste, pamatojusi šīs lietas juridisko pusi, savukārt es esmu uzsvēris šīs lietas ētiski morālo pusi. Diemžēl šī amorālā tautas un valsts mantas izzagšana turpinās, un iepriekšējā valdība ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani priekšgalā nekad nav gribējusi to novērst.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Ārbergs.

Es vēlos piebilst tikai to: kā jau šeit tika minēts, šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 58.priekšlikumā, un mēs pieņēmām šo kompromisu, ka kompensācijas tiek izmaksātas ne vairāk kā divu mēnešu atlīdzības apmērā. Un sakarā ar to, ka šis likums stājas spēkā ar 1.aprīli, pēc 1.aprīļa arī šīs kompensācijas vairāk par divām mēnešalgām netiks izmaksātas.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Deputāti neprasa balsojumu, piekrīt komisijas viedoklim.

Lūdzu, turpiniet!

M.Ārbergs.

62. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

63. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

64. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 65.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 64. un 65.priekšlikumu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Sen bija laiks!”)

M.Ārbergs.

66. – deputāta Tutina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Kā nākamo skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tātad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi. Komisija tos ir izskatījusi.

1.priekšlikums ir saņemts no deputātiem Agešina, Klementjeva un Orlova. Komisija ar savu balsojumu (7 pret 3, vienam atturoties) neatbalstīja to. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Agešina, Klementjeva un Orlova priekšlikumu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.

S.Bendrāte.

2.priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, atbalstīja to. Aicinu jūs šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

3.priekšlikums ir saņemts no deputātiem Agešina, Klementjeva un Orlova. Un šo priekšlikumu, ka valsts pensijas 2009.gadā pārskatītas netiek, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! It īpaši vēršos pie tiem, kuriem ir juridiskā izglītība. Ieskatīsimies likumā! Kas šobrīd ir rakstīts likumā? Kas ir valsts pensija? Likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka valsts ir paredzējusi, ka tā ir valsts pensija, proti, valsts sociālās apdrošināšanas pensija saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.

7.pants noteic, ka valstī ir ne tikai vecuma pensija… Vai es varētu palūgt jūsu uzmanību?…

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu!

Lūdzu, turpiniet!

A.Štokenbergs.

7.pantā ir teikts, ka valstī pastāv ne tikai vecuma pensija, bet arī invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija.

12.pantā ir minēti tie apstākļi (ne tikai indeksācija!), kuri ietekmē pensijas apmēru. Pensijas aprēķināšanai – pilnīga taisnība! – ir tas slavenais “G” skaitlis, un tam es pievērsīšos vēlāk. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Vai die!”)

24., 25. un 26.pantā ir minēti tie trīs veidi, kādos tiek pārskatītas valsts pensijas. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka par pensiju pārskatīšanu runā ne tikai 26.pants, kurā ir minēta indeksācija, bet arī 24. un 25.pants. Protams, kāds, kuram te ir valodnieka izglītība, varēs pēc tam varbūt vērsties ar lūgumu kaut kāda ekspertu atzinuma saņemšanai… Tas, ko piedāvā likumprojekta autori, ir, ka 2009.gadā valsts pensijas pārskatītas netiek. Tas attiecas arī uz 24. un 25.pantu. Proti, nebūs iespējams pārskatīt tās pensijas, kuras attiecas uz apgādnieka zaudējumu, un nebūs iespējams pārskatīt arī tās pensijas, kuras būtu jāpārskata. Tas ir tāpēc, ka izmainās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms. Vēl vairāk!… Ne velti es pieminēju slaveno tā saukto skaitli “G”. Valsts šogad jau ir pārskatījusi pensijas. Proti, pieņemot Ministru kabineta noteikumus 2008.gada 16.decembrī, valsts ir grozījusi šo “G” skaitli. Tas 2008.gadā bija 18,48 (es ņēmu to skaitli, kurš attiecas uz tiem, kas iet pensijā 62 gadu vecumā), taču šogad šis skaitlis jau ir pārskatīts – 18,43.

Es varu pieminēt vēl arī to, ka šajā priekšlikumā, kas tapa pirmajam lasījumam… Arī tas nav saskaņots ar pārejas noteikumu 46.punktu, jo tajā ir atsauce uz 15.punktu. Un tas nav saskaņots arī ar 53.punktu, jo arī tajā ir atsauce uz 15.punktu. Tāpēc es aicinu… jo mums, vadoties pēc Saeimas kārtības ruļļa, nav citas izejas kā vien atbalstīt 3.priekšlikumu, lai novērstu to juridisko un faktisko absurdu, kuru ir radījuši šā priekšlikuma autori.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu īsi un kodolīgi pamatot mūsu priekšlikuma būtību un sniegt motivāciju.

Mēs ierosinām izslēgt likumprojekta 2.pantu, jo indeksācija bija paredzēta sakarā ar dzīves dārdzības pieaugumu laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada aprīlim. Indeksācijas rezultātā mazās pensijas pieaugtu vidēji par pieciem latiem, un tam būtu nepieciešami aptuveni 10 miljoni latu no valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļiem. Aprīļa indeksācijas atcelšana tiek pamatota, cik es esmu dzirdējis, ar to, ka 2009.gada otrajā pusē, iespējams, veidosies iztrūkums citā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta sadaļā – nodarbinātības speciālajā budžetā, no kura maksā bezdarbnieku pabalstus.

No iepriekšējiem gadiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ir izveidojies vairāk nekā 940 miljonu latu liels uzkrājums (tajā skaitā vairāk nekā 70 procenti valsts pensiju budžeta līdzekļu), kurš izvietots Valsts kases termiņnoguldījumos; par to šodien jau tika debatēts.

V.Agešins.

Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību un likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” apropriāciju pārdale starp valsts sociālās apdrošināšanas budžetu un pamatbudžetu, kā arī no izdevumiem, kas paredzēti pensijām, uz citiem izdevumiem nav atļauta.

Tādējādi valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļu izmantošana citiem mērķiem nav iespējama.

Un šajā situācijā absolūti nav saprotams pamatojums, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžetā šobrīd nav iespējams atrast 10 miljonus latu, lai veiktu mazo pensiju indeksāciju.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt 3.priekšlikumu un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Centīšos pateikt ļoti kodolīgi un īsi, kā saka Leiškalna kungs.

Arī mans kolēģis Štokenberga kungs, stāstot par pensiju pārskatīšanu, kā jurists, manuprāt, ir stipri kļūdījies. Ja viņš būtu izlasījis vismaz 24.panta virsrakstu, tad nestāstītu tādus brīnumus no tribīnes.

Likuma “Par valsts pensijām” 24.pants “Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar apdrošināšanas iemaksu veikšanu par periodu pēc pensijas piešķiršanas” runā par to, ka jebkurš pensionārs, kurš strādā algotu darbu, ir sociāli apdrošināts, maksā nodokļus, ir tiesīgs vienu reizi gadā pieprasīt pensijas pārrēķinu. Diemžēl, kolēģi Štokenberg, šī nav pensijas pārskatīšana, bet pārrēķināšana.

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kurus izskatām šodien, pensiju pārrēķinu neskar, tur ir runa tikai par indeksāciju.

Tāpēc es aicinu 3.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos Štokenberga kungu un Barčas kundzi, taču nevaru pateikt, kuram no abiem ir taisnība. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Barčai!”) Bet viena lieta gan ir skaidra. Ja, kā Štokenberga kungs saka, šeit ir problēma, tad šī problēma pastāv jau esošajā likuma tekstā, jo pārejas noteikumu 15.punkts skaidri un gaiši runā par pensiju pārskatīšanu; visur ir runa par faktisko patēriņa cenu indeksu.

Tātad, ja bija derīgs 15.punkts līdz šim, tad no juridiskā viedokļa ir pilnīgi skaidrs, ka tas tikpat derīgs būs arī turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Tiem, kas mēģina veikt šeit kaut kādu semantisku likuma tulkošanu, tādiem kā kolēģei Barčai, es gribu atgādināt, ka likums lieto vairākus jēdzienus, to skaitā arī jēdzienu “palielināšana”, kurš ir virsrakstā gan 24., gan 25., gan 26.pantā, kas attiecas uz pārskatīšanu. Virsraksti visiem pantiem ir pilnīgi vienādi. Ja mēs tagad runājam par to, ko skāra kolēģis Šadurska kungs, jums ir pilnīgi taisnība… Jums būtu pilnīga taisnība, ja pārejas noteikumu 15.punkts netiktu grozīts vispār, pilnībā, kā tas ir izdarīts tagad, un ja tajā tiktu atstāts trešais apakšpunkts. Proti, līdz šim 15.punkta trešais apakšpunkts paredzēja, ka pastāv iespēja pārskatīt pensijas apmēru. Pārskatot valsts pensijas, tiek pārskatīts piešķirtās pensijas apmērs. Ja tas formulējums būtu saglabāts 15.punktā, tas ļautu pārskatīt gan tā saucamās invalīdu apgādības pensijas… gan apgādības pensijas, gan arī pārrēķināt pensijas tiem cilvēkiem, kuriem ir palielinājušās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tā ir tā būtiskā atšķirība.

Ja cienījamie likumdevēji būtu tik gudri un būtu atstājuši šeit šo trešo punktu, tad es te tribīnē nekāptu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte.

Paldies, kolēģi, par komentāriem.

Komisijas vārdā uzaicinu Štokenberga kungu iesaistīties mūsu komisijas darbā. Mums tieši tādas juridiskas smadzenes noderētu. Tā ka labāk mazāk runāt un vairāk darīt.

Es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo komisija ir balsojusi, savu lēmumu pieņēmusi ar balsu vairākumu: 7 – par, 3 – pret, 1 – atturas. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Agešina, Klementjeva un Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 58, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte.

Līdz ar to, kolēģi, visi trīs iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Tos bija arī iepriekš izskatījis Saeimas Juridiskais birojs un atradis par likumam atbilstošiem, tāpat balsoja arī komisija. Aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli, lai mēs šo karsto kartupeli… nepadarīto iepriekšējās valdības darbu beidzot varētu pabeigt.

Aicinu balsot un šo likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā – otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 29, atturas – nav. Likums pieņemts.

Līdz ar to visa sēdes darba kārtība izskatīta.

Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Mitrofanova, Buzajeva un Buhvalova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par ministrijas iespējām nodrošināt valodas prasmes pārbaudi 70 000 strādājošo”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Aleksandrs Golubovs, Nikolajs Kabanovs, Māris Kučinskis, Visvaldis Lācis… paldies, redzu…, Sergejs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Dzintars Rasnačs, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere, Ainārs Šlesers, Artis Pabriks un Gunārs Upenieks.

Paldies par darbu. Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 12.marta sēdi pasludinu par slēgtu.