Par nostājas maiņu sarunās par piena nozari Eiropā

Saeimas Eiropas lietu komisija 20.martā uzdeva Zemkopības ministrijai (ZM) mainīt Latvijas nacionālo pozīciju plānotajai Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru viedokļu apmaiņai par situāciju ES piena nozarē. Deputāti vēlas, lai no pozīcijas tiktu izņemts priekšlikums izskatīt iespējas par ES kompensāciju izmaksāšanu ražotājiem, ja tie pamet piena ražošanas tirgu.

Deputāti bija vienisprātis, ka vēl ir pāragri Latvijas nacionālajā pozīcijā iekļaut ierosinājumu par kompensāciju izmaksāšanu tirgu pametušajiem piena ražotājiem, jo par šo jautājumu Latvijā vēl nav bijusi visaptveroša diskusija. Tādēļ komisija uzdeva ZM no Latvijas nacionālās pozīcijas 23. un 24.marta ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei svītrot priekšlikumu par iespējamām kompensācijām.

“Šis ir ārkārtīgi būtisks jautājums Latvijai,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, norādot, ka lēmumu par to iespējams pieņemt tikai pēc rūpīgām diskusijām ar piena ražošanas nozares pārstāvjiem. “Latvijai jācenšas saglabāt piena nozari, nevis palīdzēt to iznīcināt.”

ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš uzsvēra, ka zemnieki par kompensācijas pieņemšanu, pametot piena nozari, varētu lemt paši, tā noteikti nebūtu obligāta prasība. Tomēr šāda iespēja varētu būt izdevīga tiem lauksaimniekiem, kuriem radušās nopietnas finansiālas problēmas, un tādēļ tiem būtu labāk pamest tirgu. “Visiem labi zināms, ka piena nozarē nepieciešama restrukturizācija, par ko nesekmīgi runājam jau vairākus gadus, un tādēļ to labāk darīt ar peļņu,” teica A.Lapiņš, piebilstot, ka ar šādu kompensāciju izmaksas ideju pirmās klajā nākušas tieši lauksaimnieku organizācijas. Tomēr viņš atzina, ka šādai iniciatīvai publiskajā telpā varētu būt negatīva pieskaņa.

Vairāki komisijas deputāti sēdē uzsvēra, ka šā jautājuma pārrunāšana ES līmenī ir pāragra, jo vispirms par jautājumu jādiskutē valsts iekšienē. “Sākt tagad par to runāt Eiropā būtu līdzvērtīgi pašnāvībai,” uzsvēra deputāte Silva Bendrāte. Viņasprāt, šādu kompensāciju izmaksa būtu salīdzināma ar cukura ražošanas nozares likvidēšanu.

Līdzīgu viedokli pauda arī deputāti Vineta Muižniece un Staņislavs Šķesters. “Piena lopkopība tradicionāli bijusi Latvijas lauksaimniecības pamata nozare. Šis ir pārāk nopietns jautājums, lai tik ātri izlemtu. Nevar tā vienkārši visu likvidēt, lai pēc tam pirktu pienu no citām valstīm,” teica S.Šķesters.

Savukārt V.Muižniece atgādināja, ka arī cukurfabriku likvidācija savulaik iesākās ar it kā nevainīgas frāzes ierakstīšanu Latvijas nacionālajā pozīcijā.

A.Lapiņš norādīja, ka salīdzinājums ar cukurfabriku likvidēšanu šajā gadījumā nebūtu korekts, jo cukura nozares gadījumā par aiziešanu no tirgus, pieņemot ES piedāvātās kompensācijas, lēmuši ražotāji.

Savukārt piena nozares gadījumā šādu lēmumu varētu pieņemt paši zemnieki, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Par daudz precīzāku A.Lapiņš uzskata salīdzinājumu ar nesen veikto vīnkopības nozares restrukturizāciju Eiropas Savienības dienvidu valstīs, kur katrs vīnkopis varēja pats izlemt, vai pieņemt ES piedāvāto naudu un izart daļu vīnogulāju.

Saeimas preses dienests