Par Ministru prezidenta piedalīšanos Eiropadomes sanāksmē Briselē un tikšanos ar Eiropas Komisijas un Zviedrijas amatpersonām

19. un 20.martā Briselē notika Eiropadomes sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tajā piedalījās arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un finanšu ministrs Einars Repše.

Eiropadomes uzmanības centrā bija ES ekonomiskā un finanšu situācija, enerģētikas drošība un klimata pārmaiņas, kā arī turpmāko attiecību stiprināšana ar ES Austrumu kaimiņiem.

Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros Eiropadome vienojās novirzīt 5 miljardus eiro enerģētikas infrastruktūras projektiem un lauku attīstībai.

Kā uzsver Ministru prezidents V.Dombrovskis: “Esam gandarīti, ka dalībvalstis vienojās par 175 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu iekšējo elektrības pārvades sistēmu nostiprināšanai un Zviedrijas–Baltijas elektrības starpsavienojuma izbūvei. Investīcijas Baltijas energotīklos ir nepieciešamas, lai nākotnē nodrošinātu Latvijas enerģētisko neatkarību.”

Kopumā ES enerģētikas projektiem būs pieejami 3,980 miljardi eiro – gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu, vēja enerģijas, kā arī oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektu īstenošanai ES. Pārējais finansējums – 1,020 miljardi eiro – tiks novirzīts lauku attīstībai – jaunajiem izaicinājumiem laukos, tai skaitā platjoslas interneta infrastruktūras attīstībai.

Kā norāda Ministru prezidents, tad no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem Latvija varētu saņemt aptuveni no 11 līdz 13 miljoniem eiro. Šos līdzekļus varētu izmantot, lai atbalstītu grūtībās nonākušos ražojošos zemniekus, tostarp piena lauksaimniekus.

Eiropadome vienojās par turpmāk veicamajiem pasākumiem finanšu tirgus uzticamības veicināšanai, kredītu plūsmas atjaunošanai un finanšu tirgus uzraudzības stiprināšanai, kā arī ekonomikas atveseļošanai. Lai izvērtētu paveikto un lemtu par turpmāk nepieciešamo rīcību, Eiropadome turpinās diskusiju šā gada jūnija sanāksmē. Savukārt saistībā ar esošās ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi uz nodarbinātību ES dalībvalstis vienojās tikties neformālā Eiropadomes sanāksmē šā gada 7.maijā. Eiropadome apstiprināja arī ES kopējo pozīciju G-20 sanāksmei 2.aprīlī Londonā.

Eiropadome vienojās par kopīgām pamatnostādnēm turpmākai ES enerģētikas politikas attīstībai un apstiprināja Otro stratēģisko enerģētikas pārskatu. Tajā kā prioritārs minēts arī Latvijai būtiskais Baltijas starpsavienojumu plāns. Šis plāns vērsts uz reģionālās pārrobežu infrastruktūras attīstību un Baltijas enerģētikas tirgus integrēšanu ES kopējā tirgū.

Lai uzlabotu ES energoapgādes drošību, turpmāk ļoti liela uzmanība tiks pievērsta tādām jomām kā enerģētikas infrastruktūras un starpsavienojumu attīstība Eiropā, naftas un gāzes krājumu un krīzes reaģēšanas mehānismu uzlabošana, energoefektivitātes veicināšana, ES enerģijas piegādes avotu un ceļu dažādošana, iekšējā ES enerģijas tirgus darbības pilnveidošana.

Eiropadome apstiprināja ES iniciatīvu par Austrumu partnerību. Austrumu partnerības izveidošana ir skaidrs politisks signāls par ES gatavību un ieinteresētību stiprināt attiecības ar Austrumu kaimiņiem, kā arī nodrošina ES ar šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo ietvaru un instrumentiem.

Gatavojoties decembrī Kopenhāgenā paredzētajai ANO konferencei par klimata pārmaiņu samazināšanu pasaulē pēc 2012.gada, Eiropadome apstiprināja ES pamatnostādnes starptautiskajām sarunām par klimata politiku. Vienlaikus, gatavojoties starptautiskajām sarunām, Eiropadome nolēma sākt diskusiju arī par ES finansēšanas saistību iekšējo sadalījumu.

Eiropadome uzsvēra, ka ES ir jādemonstrē līderpozīcijas starptautiskajās sarunās. ES jau ir uzņēmusies, ka tā savas emisijas līdz 2020.gadam samazinās par 20%. Ir ļoti svarīgi, lai Kopenhāgenā tiktu panākta vienošanās, kas paredz līdzvērtīgas emisiju samazināšanas saistības arī citām valstīm. Pretējā gadījumā tiks apdraudēta ES konkurētspēja iepretim trešajām valstīm.

Eiropadomes laikā Īrijas premjerministrs Braiens Kovens informēja par aktuālo Īrijā saistībā ar gatavošanos atkārtotam referendumam par Lisabonas līgumu.

19.martā Briselē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu. Saruna bija konstruktīva, un tās galvenais temats bija par Latvijas ekonomisko situāciju, tai skaitā valdības darbu, gatavojot grozījumus valsts 2009.gada budžetā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis sarunā norādīja, ka pastāv vairāki būtiski faktori, kas ierobežo turpmākas budžeta izmaiņas. Latvija jau ir veikusi budžeta konsolidācijas pasākumus, kas veido 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tostarp izdevumu samazināšanu par 4,6% no IKP. Turklāt plānots samazināt izdevumus vēl par 1,8% no IKP, kas, ņemot vērā iepriekšējos pasākumus, ir vislielākais budžeta samazinājums viena gada laikā. V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvija pilda savas saistības atalgojuma samazināšanas jomā, kas ir būtisks nosacījums, lai atjaunotu konkurētspēju pasaules tirgū. Taču šobrīd nebūtu tālredzīgi uzstāt uz vēl lielāku izdevumu samazinājumu, jo tas būtiski saasinātu sociālās spriedzes riskus. Ministru prezidents izteica stingru pārliecību, ka sagatavotie budžeta grozījumi nepārsniegs plānoto deficīta līmeni, taču vienlaikus norādīja uz nepieciešamo maksimālo EK atbalstu aizdevuma nosacījumu pārskatīšanai.

V.Dombrovskis informēja EK prezidentu, ka Latvija atbalsta Ž.M.Barrozu atkārtotu apstiprināšanu Eiropas Komisijas prezidenta amatā uz vēl vienu periodu.

Eiropadomes laikā Ministru prezidents ticies ar Zviedrijas Karalistes premjerministru Fredriku Reinfeltu. Sarunas laikā apspriestas iespējas turpināt iesākto abu valstu sadarbību, it īpaši aktuālos finanšu un ekonomiskos jautājumos, kā arī tika norādīts uz iespējamo divpusējās sadarbības stiprināšanu ekonomikā. Abu valstu valdību vadītāji pārrunāja arī elektrības starpsavienojumu starp Zviedriju un Baltiju jautājumu, norādot uz nepieciešamību izveidot vienotu Baltijas enerģētikas tirgu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs