Ar sāpēm pieminot 1949.gada marta deportācijas Baltijā – lai pasaule zina, apzinās, un nekad vairs nepieļauj!

Eiropas Savienības konferencē: 

“Neraugoties uz to, ka pagājuši jau 20 gadi pēc PSRS sabrukuma, patlaban notiek tikai otrā augsta līmeņa konference, kas veltīta komunistiskā totalitārisma izvērtēšanai. Pirms gada Eiropas Komisija organizēja pirmo šāda mēroga uzklausīšanu,” ES Čehijas prezidentūras organizētajā konferencē “Eiropas sirdsapziņa un totalitārā komunisma noziegumi: pēc 20 gadiem” 19.martā sacīja Latvijas pārstāve, bijusī Eiropas Komisijas komisāre Sandra Kalniete.

S.Kalniete uzsvēra: “Baltijas valstis, 1991.gadā atgūstot neatkarību, bija vīlušās, jo redzēja – Rietumi atsakās saprast komunisma vēsturi. Šis process norisinājies ļoti lēni, jo trūcis politiskās gribas un arī sabiedrības intereses, lai to paātrinātu. Nav notikusi Eiropas apziņas deboļševizācija, kā tas pēc kara notika ar denacifikācijas procesu. Tomēr, lai gan lēni, bet šis process ir aizsācies. Šādām konferencēm jānotiek regulāri. Esmu patiesi aizkustināta, ka 25.martā Eiroparlamenta plenārsēdē notiks debates par totalitāro komunismu. Tieši šajā dienā pirms 60 gadiem 63 000 Latvijas iedzīvotāju padomju vara deportēja uz Sibīriju, un šī diena uz visiem laikiem mainīja tūkstošu un tūkstošu cilvēku dzīvi.”

Konferencē piedalījās Čehijas vicepremjers Aleksandrs Vonda, kādreizējais Vāclava Havela līdzgaitnieks, Eiropas Parlamenta viceprezidents Aleho Vidals-Kvadrass (Spānija), EK komisārs Jans Figels (Čehija), vairāki EP deputāti, kā arī dažādu valstu totalitārā komunisma noziegumu pētniecības, dokumentācijas un izmeklēšanas institūciju pārstāvji no Lietuvas, Bulgārijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas. Klausītāju vidū bija ievērojamais Latvijas jurists, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits.

EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis aicināja pievērst uzmanību tam, ka patlaban norisinās “ideoloģiska cīņa par tiesībām kontrolēt vēsturi”. Viņš atgādināja, ka Krievija ne tikai neizjūt nekādu vainas izjūtu staļinisma represiju sakarā, bet ir gatava pieņemt likumus, kas vēršas pret tiem, kuri šos noziegumus turpina apzināt un pētīt. Ģ.V.Kristovskis uzskata, ka nav pieņemama pieeja “atstāsim vēsturi tikai vēsturniekiem”.

Konferencē vairākkārt tika pieminēts 23.augusts – šogad aprit 70 gadi, kopš šajā datumā tika parakstīts noziedzīgais Molotova–Ribentropa pakts ar tā slepeno protokolu. Pateicoties EP deputātes Ineses Vaideres un vēl četru viņas kolēģu iniciatīvai un ieguldītajam darbam, Eiropas Parlaments pērnruden pieņēma deklarāciju, kurā aicināts šo datumu pasludināt kā Eiropas sirdsapziņas un izlīguma dienu, pieminot abu 20.gadsimta totalitāro režīmu upurus. I.Vaidere jūtas gandarīta, ka ideja par 23.augustu daudzās Eiropas valstīs jau ir pieņemta.

Prominentais komunisma noziegumu pētnieks Nikolā Verts no Mūsdienu vēstures institūta (Francija) uzsvēra: “Pagātne turpinās tagadnē, un, ja komunisma veiktie noziegumi netiks izanalizēti, pie pirmās izdevības šie ieroči atkal tiks izvilkti un laisti lietā. Īpaši jādomā, lai par šiem noziegumiem uzzinātu jaunā paaudze.” Kamilla Andersone (Zviedrija) sniedza nesen veiktas socioloģiskas aptaujas datus. Proti, 90% jauniešu vecumā no 15 līdz 20 gadiem neko nav dzirdējuši par Gulagu, bet maz ir tādu, kas nezina, ka ir holokausts. 40% aptaujāto uzskata, ka komunisms ir saistāms ar uzplaukumu. Šie dati raisīja lielu satraukumu valdībā, un premjers Karls Bilts pieprasīja, lai nekavējoties tiek pārskatītas skolas mācību programmas, lai tajās pilnībā tiktu atspoguļota komunisma noziedzīgā daba.

Pirmā valsts Eiropā, kuras prezidents oficiāli nosodījis komunismu, ir Rumānija, kur patlaban notiek liels darbs ne tikai Čaušesku režīma, bet arī citu noziegumu apzināšanā un totalitārisma seku izpētē, sacīja Mariušs Oprea. Rumāņi ļoti krasi rīkojušies, lai tie, kas līdzdarbojušies šajos noziegumos, tiktu sodīti. Emanuels Zingeris (Lietuva) uzsvēra, ka visi šie pētījumi un analīze ir jāizmanto kā pamats ES likumdošanas izmaiņām.

Emanuels Krabits, kurš pārstāvēja Eiropas Komisijas Tiesību ģenerāldirektorātu, paskaidroja, ka 2009.gada beigās būs gatavs apjomīgs ziņojums par totalitārismu.

EK komisārs J.Figels: “Tikai tad, ja mēs spēsim pārvarēt abu 20.gadsimta totalitāro režīmu radītās sekas, 21.gadsimtu varam izveidot daudz humānāku.”

Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas informācija

Latvijas okupācijas muzejā:

Viens no Latvijas Okupācijas muzeja izstādes eksponātiem par 1949.gada 25.marta deportāciju: lopu vagoni, nelaimē sakņupuši cilvēku stāvi, vīri ar šautenēm un varu…	Aizvakar, 23.martā, okupācijas muzejā prezentēts jaunas grāmatas vāks Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 24.martā, Latvijas Okupācijas muzejā tika atklāta izstāde par 1949.gada 25.marta deportāciju. Tajā apmeklētāji varēs aplūkot tā laika liecības: dokumentus, fotogrāfijas un priekšmetus no muzeja fondiem.

1949.gada 25.–30.martā notika lielākā padomju okupācijas varas terora akcija pret Latvijas iedzīvotājiem. No Latvijas sētām uz attāliem PSRS apgabaliem tika deportēti 42 125 cilvēki. Mazāka apmēra deportācijas notika līdz 1953.gadam. Kopumā izsūtīja 44 271 cilvēku. Nometinājuma vietās mira 5231 izsūtītais.

Vairākums deportēto bija zemnieki. Akcijas mērķis bija sagraut zemnieku saimniecības, lai varētu īstenot lauksaimniecības kolektivizāciju. Tāpat padomju vara cerēja, deportējot lielu daļu lauku iedzīvotāju, mazināt atbalstu nacionālajiem partizāniem.

Lielākā daļa deportēto – 40 176 – bija latvieši, 790 krievi, 590 poļi, 252 baltkrievi, 140 lietuvieši, 92 igauņi un 85 citu tautību cilvēki. Izsūtītos nometināja galvenokārt Krievijas Amūras, Omskas un Tomskas apgabalos. Nometinājuma vietās mira 5231 izsūtītais. Nometināto atbrīvošanas sākās pēc J.Staļina nāves 1953.gadā. Lielāko daļu atbrīvoja 1956.gadā.

Savukārt 23.martā muzejā vaļā tika vērta Māra Bišofa un Andas Līces zīmējumu un apceres grāmata “Sveša vara”. Grāmatas ievadā Valters Nollendorfs raksta: “Te nav nekā pelēka. Melns stāv pret baltu. Skarba, nepielūdzama pasaule, kuru kā senas kokgriezuma ilustrācijas rada Māris Bišofs. Kā tālajos viduslaikos cīnās gaisma pret tumsu, labais pret ļauno, mūžīgā dzīvība pret mūžīgo pazudināšanu. Tikai šoreiz šķiet otrādi – ļaunajam ir vara, un nav ne pestīšanas, ne atpestīšanas. Sveša un brutāla vara sabradā un iznīcina visu, kas tai pagadās pa kājām. Vārdi tikpat skarbi. Katra lapa – skrejlapa, kas apsūdz. Anda Līce pazīst šo nepielūdzamo svešās varas skarbumu kā tautas sāpju ceļa līdzgaitniece un uzklausītāja. Sirdsapziņas baltā balss svešās varas pasaulē, kura aiz izdzīvošanas vairs nepazīst līdzcietību. Nepazīst maigumu.”

Šodien, 25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, muzejā notiks filmas “Padomju stāsts” DVD atvēršanas pasākums. DVD diskā atrodama gan pati filma ar subtitriem 15 valodās, tostarp latviski, gan arī papildu intervijas ar ekspertiem, kuras neiekļuva filmā. Savukārt kinoteātrī “K-Suns” notiks dokumentālās filmas “1949.gada 25.marta deportācijas” pirmizrāde.

Pēc Okupācijas muzeja informācijas