Par Baltijas valstu, Adrijas valstu un Atlantijas ārlietu ministru un ministriju pārstāvju sanāksmi Rīgā 23.–24.martā

Vakar, 24.martā, Latvijas Ārlietu ministrijas namā (no kreisās): Melnkalnes Republikas ārlietu ministra pārstāvis Vesko Garčevičs, Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks, Horvātijas Republikas ārlietu ministrs Gordans Jandrokovičs, Albānijas Republikas ārlietu ministrs Lulzims Baša, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Bosnijas un Hercegovinas Republikas ārlietu ministrs Svens Alkalajs, Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Urmass Paets, Maķedonijas Republikas ārlietu ministrs Antonio Milošoski, Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāres pārstāvis Rietumbalkānu jautājumos Stjuarts Džounss Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

24.martā Rīgā pēc Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa iniciatīvas notikušajā Baltijas valstu, Adrijas valstu un Atlantijas sanāksmē ārlietu ministri un ministriju pārstāvji pārrunāja gaidāmā Strasbūras/Kēlas NATO samita darba kārtības jautājumus un nāca klajā ar kopīgu paziņojumu presei, kurā īpaši uzsvēra Adrijas, Baltijas un Atlantijas dialoga nozīmi reformu un integrācijas pieredzes nodošanā.

Ārlietu ministri un ministriju pārstāvji atkārtoti akcentēja Horvātijas un Albānijas sasniegumus ceļā uz NATO, uzsverot, ka sagaida šo valstu pilntiesīgu dalību NATO jubilejas samitā Strasbūrā jau dalībvalstu statusā. Sanāksmes dalībnieki izteica atbalstu Maķedonijas drīzai dalībai NATO saskaņā ar Bukarestes samita lēmumiem. Vienlaikus sanāksmes dalībnieki apsveica Bosniju un Hercegovinu un Melnkalni, kurām šī ir pirmā Adrijas–Baltijas–Atlantijas sanāksme pēc valstu pievienošanās Adrijas hartai 2008.gada nogalē Helsinkos.

“Galvenais mērķis Baltijas valstu, Adrijas valstu un ASV dialoga formātam ir veicināt Rietumbalkānu eiroatlantisko integrāciju, lai vienlaikus atkārtoti uzsvērtu mūsu saistības reģionālās drošības veicināšanā un NATO atvērto durvju politikas principu. Šodienas sanāksme ir arī ar simbolisku nozīmi, jo norisinās NATO sešdesmitās jubilejas priekšvakarā un laikā, kad atzīmējam Baltijas valstu dalības NATO piekto gadadienu,” norādīja ārlietu ministrs M.Riekstiņš. Šo abu nozīmīgo notikumu saistībā ministru tikšanās apliecināja atbalstu Rietumbalkānu reģiona valstu eiroatlantiskās integrācijas centieniem, kā arī uzsvēra alianses partneru lomu starptautiskās drošības garantēšanā.

Diskusiju laikā sanāksmes dalībnieki apmainījās viedokļiem par NATO operāciju Afganistānā, uzsverot Adrijas valstu lomu un pienesumu situācijas stabilizēšanā. Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Adrijas valstu ieguldījums NATO operācijā Afganistānā liecina par šo valstu apņemšanos virzīt savu integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās, vienlaikus uzsverot nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, lai sasniegtu atbilstību alianses dalībvalstu kritērijiem.

Tāpat sanāksmes dalībnieki pārrunāja reģionālos un starptautiskās drošības politikas jautājumus un bija vienisprātis, ka laikā, kad visa pasaule saskaras ar ekonomikas izaicinājumiem, nedrīkst zaudēt fokusu uz jautājumiem, kas saistās ar reģionālo drošību un stabilitāti Eiropā.

Jāuzsver, ka Adrijas–Baltijas–Atlantijas tikšanās Rīgā atspoguļo veiksmīgi sākta un attīstīta dialoga turpināšanos, nodrošinot ietvaru eiroatlantiskās integrācijas pieredzes apmaiņai, kā arī reģionālās sadarbības veicināšanai.

Sanāksmē 24.martā piedalījās Albānijas Republikas ārlietu ministrs Lulzims Baša, Maķedonijas ārlietu ministrs Antonio Milošoski, Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministrs Svens Alkalajs, Horvātijas Republikas ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrs Gordans Jandrokovičs, Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Urmass Paets, Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks un Melnkalnes politiskais direktors Vesko Garčevičs, kā arī ASV valsts sekretāres pārstāvis Rietumbalkānu jautājumos Stjuarts Džounss.

Pirmā Adrijas–Baltijas–Atlantijas sanāksme pēc Horvātijas iniciatīvas notika 2006.gadā. Savukārt 2007.gada sākumā sanāksme norisinājās Igaunijā, bet gada beigās – Horvātijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Adrijas, Baltijas un Atlantijas ārlietu ministru/pārstāvju sanāksme
2009.gada 23.–24.martā Rīgā
Kopīgs paziņojums presei

Albānijas, Maķedonijas, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri, kā arī Melnkalnes ārlietu ministra pārstāvis un Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra pārstāvis tikās Rīgā, Latvijā, lai turpinātu uzsākto dialogu ar mērķi atbalstīt Rietumbalkānu reģiona valstu eiroatlantiskās integrācijas centienus.

Līdz ar to mēs ar prieku sveicām Bosniju un Hercegovinu un Melnkalni kā Adrijas hartas dalībnieces viņu pirmajā paplašināta Adrijas–Baltijas–Atlantijas dialoga sanāksmē. Tāpat mēs apsveicam Bosnijas un Hercegovinas un Melnkalnes aktīvo iesaisti attiecībās ar aliansi. Mēs arī izmantojām šo iespēju Strasbūras/Kēlas NATO valstu un valdību vadītāju tikšanās priekšvakarā, lai sveiktu Albāniju un Horvātiju, kuras, mēs sagaidām, tiks uzņemtas aliansē jau nākamnedēļ NATO samita laikā, kā arī lai atzīmētu Baltijas valstu dalības NATO un Eiropas Savienībā piekto gadadienu. Šie veiksmīgie panākumi liecina par mūsu pastāvīgo progresu un virzību uz brīvu, vienotu un mierpilnu Eiropu. Šādā kontekstā mēs apsveicam Maķedonijas demokrātisko vēlēšanu veiksmīgu norisi un raugāmies uz valsts pievienošanos aliansei tuvākajā laikā saskaņā ar Bukarestes samita lēmumiem.

Mēs pārrunājām izaicinājumus un mūsu ieguldījumu NATO misijā Afganistānā. Attiecībā uz Kosovu mēs atzīstam NATO Kosovas spēku stabilizējošo lomu un vēlreiz apstiprinām mūsu viedokli, ka Kosovas attīstība ir būtisks priekšnoteikums reģiona drošībai.

Mēs augstu vērtējam mūsu valstu un reģionu politisko, aizsardzības un ekonomisko sadarbību, īpaši Adrijas–Baltijas–Atlantijas dialoga nozīmi, lai dalītos reformu un integrācijas pieredzē. Mēs turpināsim vadīties pēc pārliecības, ka uz solidaritāti un demokrātiskajām vērtībām balstīta Rietumbalkānu valstu integrācija NATO un Eiropas Savienībā ir priekšnoteikums ilgtermiņa stabilitātei reģionā un visā kontinentā. Eiropas vēsturisko apvienošanos un stabilizāciju nevar panākt, neiekļaujot Rietumbalkānus.

Pārliecība par transatlantisko sadarbību, kopīga apņemšanās atbalstīt integrāciju, drošību un demokrātijas vērtības vieno mūsu valstis Adrijas–Baltijas–Atlantijas partnerībā. Tāpēc mēs apsveicam Rietumbalkānu valstu centienus un apņemamies arī turpmāk atbalstīt tās virzībā uz eiroatlantisko integrāciju.